Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 21.jūnijā
- 21 junijs 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā valda ekstremāls karstums, pārspēti 104 gadu siltuma rekordi, izsludināts sarkanais brīdinājums; Piešķir finansējumu siltummezgla izbūvei Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra ēkā; un Valsts prezidents norāda, ka šogad Jāņus svinēsim īpašā gaisotnē.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Covid-19 otrajā vilnī sniegtais valsts atbalsts uzņēmumiem bijis adekvāts; Karstuma ietekmē ceļu posmos ar nokalpojušu asfalta segumu parādās slideni izsvīdumi; un Šorīt bija saulgrieži – sākās vasara.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Gandrīz puse uzņēmumu vadītāju pēc pandēmijas plāno daļēji attālinātu darbu; Jēkabpilī pabeigta Strūves parka rekonstrukcija; un Jūnijā Latvijā pārspēti 24 gaisa rekordi.
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā valda ekstremāls karstums, pārspēti 104 gadu siltuma rekordi, izsludināts sarkanais brīdinājums; Piešķir finansējumu siltummezgla izbūvei Jēkabpils Bērnu un jauniešu centra ēkā; un Valsts prezidents norāda, ka šogad Jāņus svinēsim īpašā gaisotnē.
Svētdien ar pārkaršanas pazīmēm slimnīcās nogādāti 18 cilvēki. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša norāda, ka sāk pieaugt izsaukumi, kas saistīti ar pārkaršanu, un cilvēkus nepieciešams nogādāt slimnīcā. Tāpat arī ir daudz vairāk traumu un negadījumu. Diemžēl karstais laiks provocē negadījumus. Cilvēki daudz vairāk pārvietojas, iet dabā, ir kustīgāki, un tad negadījumu risks ir lielāks.
Mediķi aicina karstajā laikā dienas vidū pēc iespējas mazāk uzturēties tiešos saules staros. Ilgstoši atrasties saulē īpaši bīstami ir maziem bērniem, tāpat vairāk jāuzmanās cilvēkiem, kas sirgst ar hroniskām saslimšanām. Ikvienam karstajās dienās jāatceras par regulāru šķidruma uzņemšanu, kā arī, uzturoties ārā, lietot galvassegas. Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas problēmas, var zvanīt uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Savukārt, ja ļoti strauji sāk paaugstināties temperatūra, ir vemšana, apziņas traucējumi, krampji, tad nekavējoties jāzvana uz ārkārtas tālruni 113.
Svētdien termometra stabiņš Mērsragā dienas vidū pakāpās līdz +32,4 grādiem, kas ir jauns 20.jūnija karstuma rekords Latvijā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Savukārt dienas gaitā gaiss iesila līdz plus 33 grādiem, kas ir jauns 20.jūnija karstuma rekords. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20.jūnijā, bija +32,1 grāds pirms 104 gadiem — 1917. gadā Rīgā. Karstuma rekordi vakar pārkāpti piecās novērošanas stacijās Latvijā, arī Zīlānos Jēkabpilī.
Izvērtējot jaunākās laika prognozes, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs visā valstī izplatījis sarkanā - visaugstākā - līmeņa brīdinājumu par karstumu.
Turpinām ziņas
Jēkabpils domes deputāti piešķīra 17 tūkstoši 700 eiro ēkas Brīvības ielā 258A, kur atrodas Bērnu un jauniešu centrs, siltummezgla izbūvei. Līdz šim Bērnu un jauniešu centrs apkuri ēkai nodrošināja no savas katlumājas. Savukārt jaunajā apkures sezona siltuma padeve tiks nodrošināta jau no centralizētās siltumapgādes sistēmas.
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka jūnijā ir pabeigti būvdarbi Viestura ielas posmā no Neretas ielas līdz Mežaparka celiņam. Darbu laikā veikta zemes klātnes izbūve, asfaltbetona ieklāšana, nomaļu un ātrumvaļņu izbūve. Izveidots arī jauns auto stāvlaukums iepretim Radžu ūdenskrātuvei, kā arī gājēju un velobraucēju celiņš. Noslēgumā teritorija labiekārtota- uzstādītas ceļazīmes, horizontālie apzīmējumi, veikta apzaļumošana.
Un vēl
Šogad Jāņus sagaidīsim īpašā gaisotnē, jo beidzot mēs varēsim satikt draugus, radus, kaimiņus, paziņas, arī nepazīstamus cilvēkus, video sveicienā norāda Valsts prezidents Egils Levits. Viņš uzsvēra, ka šogad Jāņus varēs sagaidīt īpašā gaisotnē, svinot šos svētkus mūsu seno tradīciju garā, tās nododot nākamajām paaudzēm. Prezidents aicina – svinēt un līgot visā Latvijā, novēlot priecīgus Jāņus un Līgo svētkus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Covid-19 otrajā vilnī sniegtais valsts atbalsts uzņēmumiem bijis adekvāts; Karstuma ietekmē ceļu posmos ar nokalpojušu asfalta segumu parādās slideni izsvīdumi; un Šorīt bija saulgrieži – sākās vasara.
Covid-19 otrajā vilnī sniegtais valsts atbalsts uzņēmumiem, kas kopumā dažādas formās sasniedz 478 miljonus eiro, bijis adekvāts, mērķēts un apjomīgs, vērtēja Latvijas Radio uzrunātie eksperti. Kopš decembra, Covid-19 otrajā vilnī iestājoties ārkārtas situācijai, grantos, subsīdijās un dīkstāves pabalstos ir izmaksāti 478 miljoni eiro. Nozaru griezumā visvairāk atbalsts sniegts izmitināšanas un ēdināšanas jomā strādājošajiem. Pēc tam seko mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, kā arī māksla, izklaide un atpūta. Pieprasīto atbalstu apjoma ziņā pīķa mēnesis bija marts, un pēc tam jau pakāpeniski ik mēnesi dīkstāves pabalstu un subsidēto algu iesniegumu apjoms samazinās.
Nabadzības riskam pakļauti ne tikai šī brīža pensionāri, bet arī paaudze, kas pašlaik vēl strādā un tikai krāj savu pensiju, tāpēc risināt īstermiņa problēmas un radīt risku nākotnes pensionāriem nebūtu pareizi. Tā 2. pensiju līmeņa pārdali vērtē Finanšu nozares asociācijas Kapitāla tirgus komitejas līdzpriekšsēdētāja Kristīne Lomanovska. Labklājības ministra Gata Eglīša izteikumus viņa vērtēja kā populistiskus. Lomanovska skaidro, ka 2. pensiju līmenis ir katra cilvēka individuālais uzkrājums un, beidzoties diskusijām par tā pārmantošanas iespējām, tas ir kļuvis par uzkrājumu ne tikai uz pensionēšanās brīdi, bet arī dzīves laikā.
Lai arī pasaulē ar katru dienu palielinās vakcinēto cilvēku skaits un turpinās dažādu ierobežojumu mīkstināšana, vienlaikus izplatās Covid-19 delta jeb Indijas paveids, kas nonācis jau aptuveni 80 valstīs, padarot amatpersonas un ekspertus arvien bažīgākus. Piemēram, straujajā inficēšanās gadījumu skaita pieaugumā Krievijā tiek vainots tieši delta paveids, un tā izplatība pieaug arī citviet. Tikmēr valstu valdības lauza galvas par to, kā pēc iespējas ātrāk savakcinēt maksimāli lielāku sabiedrības daļu.
Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās nenoteiktības dēļ lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienības dalībvalstīs nesteidz veikt straujas darbības minimālās algas celšanā un bijuši piesardzīgi. Neskatoties uz to, likumā noteiktā minimālā alga lielākajā daļā dalībvalstu un Apvienotajā Karalistē palielinājās. Tas gan nenotika tik strauji kā citos gados iepriekš. Procentuāli vislielākais kāpums bijis tieši Latvijā. Vienlaikus mūsu valstī aizvien ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā – 2 tūkstoši 202 eiro mēnesī, kam seko Īrija, Nīderlande, Beļģija un Vācija. Latvijā minimālās algas kāpums bijis visstraujākais – 16,3%, bet vislēnākais – Francijā un Īrijā – 1%.
Vairāku transporta līdzekļu sadursmē ASV Alabamas štatā sestdien gājuši bojā desmit cilvēki, no tiem - deviņi bērni. Uz ceļa vētras laikā saskrējās 18 transporta līdzekļi, to vidū bērnu nama autobuss. Vairāki transporta līdzekļi aizdegās, arī autobuss. Vienā no automašīnām dzīvību zaudēja vīrietis un deviņus mēnešus vecs bērns. Pārējie astoņi bērni, kas zaudēja dzīvību autokatastrofā, atradās bērnu nama autobusā. Vēl pieci cilvēki guvuši ievainojumus, bet viņu traumas nav dzīvībai bīstamas.
Turpinām ziņas
Ceļu posmos ar nokalpojušu asfaltbetona segumu, kur ir veikti bedru labojumi, karstuma ietekmē var parādīties izsvīdumi, kas var būt slideni, brīdina Latvijas valsts ceļi. Tāpat arī ceļu uzturētāji atgādina, ka visos valsts reģionos noris aktīva būvdarbu sezona un satiksmes ierobežojumi ieviesti vairāk nekā 90 valsts autoceļu posmos. Autoceļa Jēkabpils- Rēzekne- Ludza posmā no Greiškāniem līdz Rīgas ielai ir četri luksoforu posmi un ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Posma šķērsošana var prasīt 35 minūtes.
Pārtikas un veterinārais dienests atklājis vairākus salmonelozes gadījumus ievestai mājputnu gaļai no Polijas un Lietuvas. Patērētājiem tas būtu jāņem vērā, gādājot par gaļas pareizu uzglabāšanu un pagatavošanu. PVD norāda, ka salmoneloze vairojas ļoti ātri, taču ātri arī iet bojā pie temperatūras virs +74 grādiem, tāpēc, tuvojoties Līgo svētkiem, viņa mudināja gādāt, lai šašliki būtu labi izcepti, pareizi marinēti un uzglabāti. Patērētājiem, gādājot svētku maltīti, jāpievērš uzmanība arī tam, kā produktus uzglabā veikalos, kā ievēro tīrību un higiēnu tirdzniecības vietā. Mājās pārtikas produkti jāuzglabā temperatūrā, kā to marķējumā norādījis ražotājs.
Un vēl
Šodien ir gada garākajā diena un astronomiskās vasaras pirmā diena. Šodien, 21.jūnijā pulksten 6.32 bija vasaras saulgrieži. Gada garākā diena Rīgā ir 17 stundas un 52 minūtes gara, pārējā Latvijā - no 17 stundām un 33 minūtēm valsts tālākajā dienvidu punktā līdz 18 stundām un 12 minūtēm valsts tālākajā ziemeļu punktā.
Šodien pulksten septiņos vakarā, suminot vasaras saulgriežus Jēkabpilī, Krustpils kultūras nama muzikālajā balkoniņā aicina izjust un svinēt vasaras sākumu kopā ar Ivetu Tāli, Ivetu Bērziņu, Vitu Tallu, Aīdu Bikaunieci un Aivaru Pugaču, ieskandinot saulgriežus īsteni latviskā garā.
Vasaras saulgriežu laikā Jēkabpils iedzīvotājus svētkos priecēs dažādi pārsteigumi. Viens no tiem – jau iemīļotie pagalmu koncerti. Šoreiz ar lustīgām saulgriežu dziesmām ieskandinās pilsētu rīt - 22. jūnijā. Tikmēr Kena parka estrāde vasaras saulgriežos kļūs par īstu Līgo pagalmu. Līdz pat jūnija beigām ikviens aicināts to apmeklēt sajust saulgriežu noskaņu!
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Gandrīz puse uzņēmumu vadītāju pēc pandēmijas plāno daļēji attālinātu darbu; Jēkabpilī pabeigta Strūves parka rekonstrukcija; un Jūnijā latvijā pārspēti 24 gaisa rekordi.
Kā liecina LMT sadarbībā ar tirgus izpētes kompāniju 'RAIT Custom Research Baltic' veiktā Latvijas uzņēmēju aptauja, 44% mazo un vidējo uzņēmumu vadītāju uzskata, ka vismaz daļu darba ir iespējams veikt attālināti un pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas šādu praksi pilnībā vai daļēji plāno saglabāt savā uzņēmumā. Gatavība vismaz daļēji strādāt attālināti arī turpmāk ir cieši saistīta ar uzņēmumu digitalizācijas pakāpi. Tikai 38% gadījumu vadība joprojām uzskata, ka darbs ir pilnībā jāveic klātienē. To biežāk norāda uzņēmumi Latvijas lauku teritorijās, kur arī pirms Covid-19 ierobežojumiem darbs pilnībā notika klātienē, kā arī uzņēmumi, kuru digitalizācijas pakāpe tiek vērtēta kā zema.
Reālais individuālais patēriņš uz vienu iedzīvotāju, kas raksturo mājsaimniecību labklājību, Latvijā pērn bijis viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie provizoriskie dati. Saskaņā ar tiem Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos, mūsu valstī 2020.gadā bija 72% no ES vidējā līmeņa. Latvija apsteigusi vien Ungārijas, Horvātijas un Bulgārijas rādītājus. Lietuvā IKP rādītājs, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pagājušajā gadā bijis 87%, bet Igaunijā - 86%.
Šī gada pavasara sesijā no 6.aprīļa līdz 21.jūnijam 13.Saeima pieņēmusi 106 likumus: 17 jaunus likumus un 89 grozījumus likumos, bet visvairāk sēdēs debatējušais deputāts bija Ivars Zariņš no "Saskaņas". Šajā laikā deputāti sanāca uz 42 ārkārtas sēdēm, kas notika attālināti platformā "e-Saeima", ņemot vērā Covid-19 izraisītās pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus un piesardzības pasākumus. Saeima sanāca arī uz 4.maija svinīgo sēdi. Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 87 likumprojekti, no kuriem 61 iesniedzis Ministru kabinets, deviņus - Saeimas deputāti, bet 17 likumprojektus iesniegušas Saeimas komisijas.
Zviedrijas parlaments šodien izteica neuzticību sociāldemokrāta Stefana Levēna vadītajai mazākuma valdībai, kas vairs nevarēja rēķināties ar pietiekamu balsu skaitu lēmumu pieņemšanai. Levēnam tagad ir iespēja vai nu atkāpties, vai arī izsludināt pirmstermiņa vēlēšanas. viedrijas politikas vērotāji uzskata, ka Levēns atkāpsies, jo pirmstermiņa vēlēšanās šobrīd neviens nevēlas.
Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri šodien apstiprināja jaunu sankciju ieviešanu pret Baltkrievijas vadoņa Aleksandra Lukašenko režīmu. Paredzams, ka sankcijas tiks vērstas pret svarīgām Baltkrievijas ekonomikas nozarēm, piemēram, minerālmēslu eksportu un naftas pārstrādi. Eiropas Savienība vēlas pastiprināt spiedienu uz Lukašenko režīmu, lai panāktu politieslodzīto atbrīvošanu. Jaunās sankcijas ietekmēs ne tikai Baltkrievijas, bet arī kaimiņvalstu ekonomiku, skarot transporta un loģistikas nozares.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils pakalpojumi” informē, ka pabeigti Strūves parka rekonstrukcijas un labiekārtošanas darbi. Strūves parkā izbūvēta jauna apgaismojuma līnija, uzstādītas laternas, veikta betona bruģakmens taciņu izbūve, parka apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi, kā arī infrastruktūras un vides objektu uzstādīšana. Teritorija ir aprīkota gan ar ikdienā nepieciešamās infrastruktūras objektiem – soliņiem, atkritumu urnām, velo novietnēm, gan arī ar aizraujošiem vides objektiem izzinošu rotaļu ierīču izskatā– kaleidoskopu, teleskopu, kompasu, ūdens spēli un dažādiem interesantiem spoguļiem, ko izgatavoja SIA “Tig RA”. Darbi veikti Latvijas– Lietuvas pārrobežu sadarbības programmā 2014.-2020.gadam.
Apdrošināšanas kompānijas BALTA, Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas zināšanu pārbaudes testa rezultāti liecina, ka bērni zina, kā būt atbildīgam pret svešu īpašumu, bet ne visi zina, ka droša peldēšanas vieta ir ūdenstilpe ar zīmi “Peldēties atļauts” vai ka nedrošas situācijas gadījumā ir jāzvana 112. Testu mācību gada izskaņā pildīja bērni līdz 12 gadu vecumam visā Latvijā. Testā aicināja bērnus kopā ar vecākiem pārbaudīt savas zināšanas par drošu un atbildīgu rīcību. Rezultāti liecina, ka bērni labi zina, kā būt atbildīgam pret svešu īpašumu, toties vājākas zināšanas ir par pašu drošību – ceļu satiksmes noteikumiem un drošu rīcību ūdens tuvumā. Speciālisti atgādina, ka noteicošā loma bērnu ikdienas drošībai uz ceļa un ūdens ir pozitīvs vecāku piemērs!
Un vēl
Jūnija otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,4 grādi jeb 3,6 grādi virs dekādes normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Minimālā gaisa temperatūra bija +3,7 grādi 14.jūnijā Stendē, bet visaugstāk - līdz +33 grādiem - termometra stabiņš pakāpās 20.jūnijā Mērsragā, pārspējot šā datuma Latvijas karstuma rekordu. Kopumā pārspēti 24 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, 19 no tiem - 20.jūnijā. Alūksnes, Jēkabpils, Madonas, Pāvilostas un Rūjienas novērojumu stacijā labots arī mēneša otrās dekādes tveices rekords, savukārt Rucavā un Skrīveros šis rekords tika atkārtots. Savukārt vidējais nokrišņu daudzums mēneša otrajā dekādē bija desmit milimetru jeb 36% no dekādes normas.