Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 23.augustā
- 23 augusts 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Mediķi Covid-19 uzbrukumus piedzīvo arvien biežāk; Jēkabpils novada skolās sāksies skolēnu testēšana; un Šonedēļ jārēķinās ar pirmajām rudens salnām
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Arodbiedrība Veselības ministrijai iesniedz streika prasības; Kaldabruņas skolā notiks pasākums “Stārķīša svētki”; un Radio1 ēterā šodien klausieties raidījumu “Bez robežām”.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad valsts nodokļos cer iekasēt 10,2 miljardus eiro; Notiek ceļu remonti pie Viesītes; un Dainis Īvāns Baltijas ceļa gadadienā aicina neaizmirst par kopīgiem mērķiem.
Radio1 ziņās klausieties: Mediķi Covid-19 uzbrukumus piedzīvo arvien biežāk; Jēkabpils novada skolās sāksies skolēnu testēšana; un Šonedēļ jārēķinās ar pirmajām rudens salnām
Latvijas Pašvaldību savienības 31.kongresā pagājušās nedēļas nogalē atkārtoti par savienības vadītāju ievēlēja līdzšinējo vadītāju Gintu Kaminski. Pēc ievēlēšanas Kaminskis pauda, ka tikai kopā var paveikt būtiskas lietas, norādot, ja būs atbalsts no visiem, tad pašvaldību savienības viedokli varēs aizstāvēt sarunās ar Ministru prezidentu un ministrijām. Kaminskis uzsvēra, ka pašvaldības un to vadītāji ir tie, kas darīs visu lai pašvaldības būtu stabilas.
Tieši pirms nedēļas Covid-19 noliedzēju un vakcinācijas pretinieku īstenotā agresija pret mediķiem, kas sniedza pirmo palīdzību kādam pacientam, noslēgusies ar dienesta vēršanos policijā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule informē, ka mediķi uzbrukumus piedzīvo arvien biežāk, turklāt agresīvi noskaņotie no interneta komentāriem pārceļas arī uz reālo dzīvi. Šādu gadījumu dēļ dienests sācis mediķus vairāk izglītot par rīcību provocējošās konflikta situācijās.
Dziesmas "Atmostas Baltija" autori pieprasa pārtraukt skaņdarba izmantošanu nesaskaņotās politiskās reklāmās. Autori norāda, ka ir sašutuši par dziesmas izmantošanu reklāmās, kas atspoguļo atsevišķu politiķu aktivitātes, īpaši propagandējot Covid-19 nevakcinēšās kustības mērķus. Dziesmas "Atmostas Baltija" vārdu autors ir Valdis Pavlovskis, bet mūziku sacerējis Boriss Rezņiks. Autori uzskata, ka dziesma ir radīta kā visu Baltijas tautu vienojošs neatkarības simbols, tāpēc ir nepieņemami dziesmas tēlu un nozīmi izmantot kādas atsevišķas sabiedriskas grupas interesēs. Viņi norāda, ka dziesmas nesaskaņota izmantošana ir zādzība.
Katrā Latvijas virtuvē ir vismaz viena no Ņinas Masiļūnes sarakstītajām gandrīz 30 pavārgrāmatām, un viņas radītā recepte - saldā desa vai šokolādes desa daudziem ir viena no saldākajām bērnības atmiņām. Svētdien, 22.augustā Latvijas gastronomijas leģendai Antoņinai Masiļūnei apritētu 100 gadu. Kaut arī viņas aktīvākais pavārgrāmatu publicēšanas posms bija deviņdesmitie gadi un 2000. gadu sākums, Masiļūnes pieredze atspoguļo padomju virtuvei specifisko kulināro tradīciju un zināmā mērā veido mūsdienu priekšstatu par Latvijas nacionālo virtuvi.
Patvēruma meklētājs no Irākas, kurš caur Baltkrieviju Latvijā ieradās jūlija vidū, par nokļūšanu Eiropas Savienībā kontrabandistiem samaksājis 15 tūkstoši ASV dolāru, vēsta raidījums “De Facto”. Lielākais robežas pārkāpēju pieplūdums Latvijā fiksēts augusta sākumā, kad Lietuva slēdza savu robežu. Taču pirmās grupas caur Baltkrieviju Latvijā iekļuva jau jūnija beigās. Kopā Latvijā izdevies ierasties teju četriem simtiem migrantu. Gandrīz visi ir Irākas pilsoņi. Puse ir vīrieši, 21% - sievietes, 29% - bērni. Teju visi Latvijai lūguši patvērumu. Viņu pieteikumu izskatīšana prasīs mēnešus.
Turpinām ziņas
Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses centrā no Jēkabpils novada nonākuši četri vienas ģimenes locekļi, kuri saindējušies ar zaļo mušmiri – indīgāko sēni pasaulē. Toksikoloģijas un sepses centra ārsts anesteziologs Roberts Stašinskis informē, ka vienam no cilvēkiem, lai izdzīvotu, būs vajadzīga aknu transplantācija. Nav zināms, cik katrs no cilvēkiem apēda. Taču pietiek ar pusi cepurītes, lai iestātos nāve.
Mediķi brīdina - saindējoties ar sēnēm, nekavējoties jāmeklē ārsta palīdzība, jo uzsākot vēlīnu ārstēšanu, atveseļošanās iespēja radikāli mazinās.
Šonedēļ Jēkabpils novada skolās, gatavojoties jaunajam mācību gadam, sāksies skolēnu un mācības iestāžu darbinieku testēšana saistībā ar Covid-19. Tā noritēs no šodienas, 23.augusta līdz 30.augustam. Visiem skolēniem būs jānodod siekalu testi, lai droši varētu doties uz skolu. Tāpat arī pedagogiem, kuriem nav Covid-19 sertifikātu, notiks testēšana.
Jaunajā mācību gadā skolās regulāri veiktos Covid-19 testu rezultātus audzēkņi varēs izmantot, lai piedalītos mācību stundās vai interešu izglītībā, taču publisku pasākumu, izklaides vietu un kafejnīcu apmeklēšanai šie Covid testu rezultāti nederēs. Visu nevakcinēto skolēnu regulāra testēšana pret Covid-19 valstij pirmajā mācību semestrī izmaksās ap 12 miljoniem eiro. Katram skolēnam negatīvais testa rezultāts būs nedēļu derīga caurlaide ne vien skolai, bet arī interešu izglītībai.
Jau ziņots, ka no pirmā septembra bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, Covid testu pasākumu apmeklēšanai valsts vairs neapmaksās. Testi skolās būs bezmaksas, bet ar tiem derīgu sertifikātu neģenerēs. Lai tiktu pie sertifikāta pasākumam, tests būs jāveic laboratorijā un par maksu. Tas attieksies uz bērniem no 12 gadu vecuma, kuri var vakcinēties.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā turpinās ieplūst aukstāks gaiss, līdz ar to kļūs vēl par pāris grādiem vēsāks – meteoroloģiskais rudens varētu iestāties arī citviet Latvijā, tāpat jārēķinās ar pirmajām rudens salnām. Kā ziņots, jau pagājušajā nedēļā vietām Vidzemē sākās meteoroloģiskais rudens. Nedēļas sākumā mākoņi mīsies ar sauli, gan pirmdien, gan otrdien galvenokārt valsts centrālos un austrumu rajonos gaidāms neliels, īslaicīgs lietus. Naktis kļūs dzestrākas – gaiss atdzisīs līdz +4...+9 grādiem pēc Celsija skalas un vietām Kurzemē un Vidzemē zāles virskārtā iespējama salna.
Nedēļas vidū Latvijai pietuvosies plašs ciklons no ziemeļiem – kļūs mākoņaināks un lietaināks. Ja nakts uz trešdienu vēl aizritēs bez nokrišņiem, tad jau dienā valsts rietumu un centrālajos rajonos gaidāms ilgstošs lietus. Gaiss naktī atdzisīs līdz +6...+11 grādiem, savukārt dienā gaiss iesils līdz +13...+19 grādiem.
Pašreizējās prognozes liecina, ka arī darba nedēļas beigās un brīvdienās saglabāsies lietains laiks un kļūs par pāris grādiem siltāks.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Arodbiedrība Veselības ministrijai iesniedz streika prasības; Kaldabruņas skolā notiks pasākums “Stārķīša svētki”; un Radio1 ēterā šodien klausieties raidījumu “Bez robežām”.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība šodien ir iesniegusi Veselības ministrijai streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Organizācija norāda, ka, neraugoties uz atkārtotiem arodbiedrības aicinājumiem, "nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem". Arodbiedrības padome izvirza divas streika prasības. Organizācija prasa paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu par 5%. Savukārt otra prasība ir paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām 2022., 2023. un 2024.gadā katru gadu visās kvalifikācijas grupās vienādi - par 10%.
Pēc izdevumu pārskatīšanas ministrijās rasti 172,3 miljoni eiro prioritāšu finansēšanai, liecina Finanšu ministrijas sagatavotā informācija par 2022.gada budžetu, kas iesniegta izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības sēdē. Bāzes izdevumu pārskatīšanas rezultātā ministrijas ietaupījušas 103,8 miljonus eiro, attīstības izdevumu pārskatīšanas rezultātā ietaupīti 34,5 miljoni eiro, 15,2 miljoni eiro rasti pēc nozaru finansēšanas politikas analīzes, savukārt izdevumu neizpildes analīzes rezultātā ietaupīti 14,6 miljoni eiro. No izdevumu pārskatīšanas rezultātā iegūtajiem 172,3 miljoniem lielāko daļu jeb 101,7 miljonus eiro plānots novirzīt ministriju prioritāšu finansēšanai, bet atlikušos 70,6 miljonus eiro - novirzīt citām prioritātēm.
Slovēnijas galvaspilsētā Ļubļanā uzstādīts pasaulē lielākais un garākais batuts. Cilvēki pa to var šķērsot Ļubļanicas upi. Batuta garums un platums ir apmēram 13 metri, un tas uzstādīts pilsētas centrā. Projekta iniciatori ir akrobātu grupa “Dunking Devils”, un tās dalībnieki arī bija galvenie izmantotāji. Par projektu interesējas arī citās valstīs, un nākotnē batutu, varētu uzstādīt, piemēram, Parīzē vai Tuvo Austrumu zemēs.
Turpinām ziņas
Piektdien, 27. Augustā Kaldabruņas skolā aicina uz lielo projekta noslēguma pasākumu „Stārķīša svētki”. Bedrības "Ūdenszīmes" vadītāja Ieva Jātniece informē, ka šŠajā dienā notiks vairākas darbnīcas: „Lieli prieki mazā dīķī” – vizināšanās ar laivām un nelieliem, oriģināliem peldlīdzekļiem biedrības teritorijā esošajā dīķī. „Pirts mammām un bērniem” - pārvietojamās pirts demonstrācija un iespēja to izmantot, kā arī darbnīca „Kaimiņu zirgi” – izjādes ar ponijiem. Pasākumā par mūziku gādās Maija Kazaka.
Savukārt 9. septembrī Jēkabpils Vēstures muzejā notiks pirmā meistardarbnīcas “Krustpils vīriešu tautastērpa krekla darināšana” nodarbība. Jūlijā ar lekciju par vīriešu tautastērpa darināšanas un valkāšanas tradīcijām aizsākās Jēkabpils Vēstures muzeja projekts, kura gaitā dalībniekiem tiks piedāvāts nokomplektēt pilnu Krustpils novada vīriešu tautastērpu. Projekta pirmajā kārtā piecu nodarbību laikā tiks darināts vīriešu tautastērpa krekls. Tautas daiļamata meistares Maijas Kulakovas vadībā dalībnieki apgūs krekla shēmas izveidi un piegriešanu, kā arī dažādas šūšanas un izšūšanas tehnikas.
Un vēl
Jēkabpils Radio1 ēterā šodien pulksten 16.10 klausieties raidījumu “Bez robežām”. Raidījuma tēma - Kā māksla spēj atdzīvināt un pilnveidot pilsētvidi? Raidījumā “Bez robežām'' saruna ar arhitekti Lauru Krastiņu un mākslinieku Raimondu Vinduli, kas jādara, lai pilsētas nezaudētu savu vēsturi un reizē būtu modernas un pievilcīgas, kā to ietekmē vides objekti.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Nākamgad valsts nodokļos cer iekasēt 10,2 miljardus eiro; Notiek ceļu remonti pie Viesītes; un Dainis Īvāns Baltijas ceļa gadadienā aicina neaizmirst par kopīgiem mērķiem.
Valsts 2022.gada konsolidētā budžeta izdevumi plānoti 11,886 miljardu eiro apmērā, kas ir par 833 miljoniem eiro vairāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Savukārt kopbudžeta nodokļu ieņēmumi 2022.gadā plānoti 10,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 236 miljoniem eiro vairāk, nekā tika plānots pērn, veidojot vidējā termiņa budžetu. Finanšu ministrija skaidro, ka izmaiņas valsts pamatbudžeta bāzes izdevumos ietekmē plānotie tēriņi 104,9 miljonu eiro apmērā vakcinācijai pret Covid-19, augstas gatavības projektu finansēšanai plānotie 97,8 miljoni eiro, ģimenes valsts pabalstam novirzāmie 90,9 miljoni eiro, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežas stiprināšanai plānotie 14,5 miljoni eiro.Tāpat arī bāzes izdevumu pieaugumu ietekmē valsts plānotais līdzfinansējums 316,8 miljonu eiro apmērā, kuru plānots novirzīt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektu īstenošanai.
Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība izplatības pārvaldības likumā, lūdzot parlamentāriešus noteikt, ka pedagogi var pildīt darba pienākumus arī ar apliecinājumu par negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Šobrīd likums noteic, ka izglītības jomā, darba devējam ir pienākums nodrošināt, lai darbiniekam, kas amata pienākumu izpildes laikā ir tiešā saskarsmē ar izglītojamiem, būtu sadarbspējīgs sertifikāts. Arodbiedrība vēstulē deputātiem rosina papildināt likumu ar normu, kas paredz, ka pedagogi drīkst strādāt arī ar negatīvu veiktā testa rezultātu un testa izmaksas tiek segtas no valsts budžeta līdzekļiem.
Turpinām ziņas
Uz reģionālā autoceļa no Viesītes līdz Lonei sāk atjaunot segumu, vēl divos posmos no Dolomītas līdz Viesītei turpinās agrāk uzsāktie darbi. Sāk atjaunot segumu uz reģionālā autoceļa Jēkabpils–Lietuvas robeža (Nereta) 14 km posmā no Viesītes līdz Lonei. Remontdarbi notiek arī divos citos šī autoceļa posmos, līdz ar to ceļš no Dolomītas līdz Lonei var prasīt līdz pat stundai.
No šodienas līdz 15. septembrim Kūku bibliotēka, sadarbībā ar biedrību “InSpe” organizē iedzīvotāju ideju konkursu Jēkabpils novada Kūku pagasta Kūku ciemata publiskās teritorijas labiekārtošanai. Ideju konkursā Kūku pagasta iedzīvotāji, jaunieši, bērni un citi interesenti tiek aicināti Kūku ciematā atklāt vietu vai objektu, ko būtu nepieciešams labiekārtot, atjaunot vai izveidot. Pēc izvēlētā objekta vai vietas apsekošanas idejas autora uzdevums ir izstrādāt praktisku un radošu piedāvājumu tā uzlabošanai un līdz 15.septembrim savu ideju iesūtīt konkursa organizatoriem. Oriģinālāko un vērienīgāko ideju autori saņems balvas.
Un vēl
Bieži aiz sīkumiem neredzam kopīgo mērķi, kas ir nācijas un valsts saglabāšana, tāpēc par to būtu jāatgādina, šodien intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Viņš uzsvēra, ka vēsturiski Latvijai brīvība «nenovēlās no gaisa» un par to bija jācīnās, turklāt pirms 30 gadiem izpratne par demokrātiju bijusi īpatnēja, jo pretējā pusē tolaik bijusi bruņota opozīcija, kas varēja draudēt ar spēku. Viņaprāt, patlaban sabiedrībā iztrūkst viena liela mērķa – nācijas un valsts saglabāšana, uzsverot, ka pirms 30 gadiem piedzīvotais jāuztver ne vien kā pagātne, bet arī nākotne, pārņemot tolaik ierasto praksi – pašvadību un atbildību pret citiem.