2021.gada 23. oktobris

Daina, Dainida, Dainis

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 30.augustā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 30.augustā

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazina atļauto pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā; No septembra būs izmaiņas maršruta Jēkabpils-Spuņģēni-Pļaviņas autobusa kursēšanā ; un Latvijā šonedēļ sāks ieplūst auksts gaiss no Arktikas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Šonedēļ sāks dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pārvada būvniecību; Kā norit skolēnu testēšana Jēkabpils novada skolās; un Šodien Radio1 ēterā raidījumā “Bez robežām” – Zemessardzei-30.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Kāda ir vidējā darba alga Latvijā? Kā norit Daugavas aizsargdambja pārbūve Jēkabpilī? Un Ko liecina jaunākā aptauja par sabiedrības agresivitāti?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Samazina atļauto pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā; No septembra būs izmaiņas maršruta Jēkabpils-Spuņģēni-Pļaviņas autobusa kursēšanā ; un Latvijā šonedēļ sāks ieplūst auksts gaiss no Arktikas.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits Latvijā ir virs 100 jaunu saslimšanas gadījumu uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, tāpēc turpmāk līdz tālākajām norādēm pieļaujamais pasažieru skaits, ko var uzņemt vienā sabiedriskajā transportlīdzeklī, ir 65% no tā ietilpības, bet atsevišķos gadījumos atļauta arī 70% ietilpība.
 
Pretstatā Latvijai, kurā jau noris masveida skolēnu testēšana pret Covid-19, abās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā - mācību process sāksies bez obligātajiem Covid-19 testiem. Līdz šimLatvijā  ir veikti 81 tūkstotis 334 skrīninga testi, kas ir saistīti ar izglītības iestādēm un masveida testēšana atklājusi 72 sasirgušos ar Covid-19. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 0,09%, kas ir mazāk nekā sabiedrībā kopumā.

"Latvijas Arhitektūras lielo gada balvu 2021" saņēmusi Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori - Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu birojs. Jau ziņots, ka "Latvijas Arhitektūras gada balva" ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi apzināt un popularizēt Latvijas arhitektūras labākos sniegumus un veicināt arhitektūras augstvērtīgu attīstību. 

Latvijas vīriešu hokeja izlase 2022.gada Pekinas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra pēdējā spēlē svētdien pārspēja Franciju ar 2 :1 un nākamā gada sākumā Ķīnā sesto reizi cīnīsies Olimpiādē. Latvijas izlase ir piedalījusies četrās ziemas olimpiskajās spēlēs pēc kārtas - 2002.gadā Soltleiksitijā, 2006.gadā Turīnā, 2010.gadā Vankūverā un 2014.gadā Sočos -, bet uz 2018.gada Phjončhanas Olimpiādi ceļazīme netika izcīnīta. 

Francija un Lielbritānija šodien mudinās ANO strādāt pie "drošības zonas" izveides Afganistānas galvaspilsētā Kabulā, lai aizsargātu humānās operācijas. Drošības zona ļaus starptautiskajai sabiedrībai "uzturēt spiedienu pret kustību "Taliban"", kas šobrīd pārņēmusi "de facto" varu teju visā Afganistānā. Piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis pulcēsies šodien, lai apspriestu situāciju Afganistānā.

Turpinām ziņas

Lai skolēni, kuri dzīvo Krustpils ciemā, varētu nokļūt Jēkabpils 3. vidusskolā un pēc tam – atpakaļ mājās, no 1. septembra maršruta Jēkabpils–Spuņģēni–Pļaviņas autobuss, kas no pieturas Pļaviņas darbadienās izbrauc pulksten septiņos no rīta, apstāsies pieturā Ventas iela. Tādējādi autobuss galapunktā pienāks divas minūtes vēlāk. Savukārt reiss Jēkabpils autoostā darbadienās turpmāk tiks uzsākts nedaudz vēlāk - pulksten 16.10.

Pagājušās nedēļas nogalē tika atjaunota satiksme Jēkabpilī Brīvības ielas posmā no Celtnieku ielas līdz Stadiona ielai.  Šonedēļ paredzēts uzsākt ielas pārbūvi posmā no Kārklu ielas līdz Dolomīta ielai. Satiksme netiks slēgta, tā tiks organizēta pa vienu ceļa joslu, transportlīdzekļu kustība tiks regulēta ar luksoforiem. Minētajā ielas posmā paredzēts veikt inženiertīklu izbūves darbus. Būvdarbi norit pēc plānotā grafika, tos veic SIA Ošukalns.

Iedzīvotāji sūdzas, ka jau ilgāku laiku ir problēmas ar apgaismojumu Kūku pagasta Jaunās muižas ciemā. Pašvaldība informē, ka tā radusies, jo uzņēmējs, kas uzstādījis iekārtas, veic arī garantijas remontu. Taču, ņemot vērā Covid-19 apstākļus, ir apgrūtināta un iekavējusies preču piegāde nepieciešamajiem remontdarbiem. Atbildīgie speciālisti sola, ka šīs nedēļas laikā problēma tiks risināta. 

Un vēl

Septembra sākumā Latvijā ieplūdīs vēsāks un sausāks gaiss, biežāk spīdēs saule, brīžiem līs un pūtīs stiprs vējš, liecina sinoptiķu prognozes. Sagaidāms, ka nedēļas sākumā visvairāk līs dienvidaustrumu novados. Septembra pirmajā dienā, pūšot brāzmainam ziemeļu, ziemeļrietumu vējam, Latvijā sāks ieplūst vēsāks un sausāks gaiss no Arktikas, šo procesu aizkavēs ciklons, kas 2.-3.septembrī sagādās stipru vēju un lietu. Iespējams, nedēļas beigās gaisa temperatūra vietām tuvosies nulles atzīmei. No 4.septembra prognozēts anticiklons – caurmērā maz nokrišņu un lēni vēji.

Septembra otrajā nedēļā temperatūra atsāks paaugstināties, pēc dzestriem rītiem gaisa temperatūra dažās pēcpusdienās var pārsniegt +20 grādus.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Šonedēļ sāks dzelzceļa projekta “Rail Baltica” pārvada būvniecību; Kā norit skolēnu testēšana Jēkabpils novada skolās; un Šodien Radio1 ēterā raidījumā “Bez robežām” – Zemessardzei-30.

Ceturtdien svinīgi sāks dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pārvada būvniecību Lāčplēša ielā, Rīgā. Pasākumā projektā iesaistītās puses prezentēs paredzētās izmaiņas Lāčplēša ielā un ilgtermiņa ietekmi uz pilsētu un tās iedzīvotājiem. "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro.


Valsts ieņēmumu dienests atkārtoti apturējis "aplokšņu algu" izmaksu kādā skaistumkopšanas salonu ķēdē. Uzņēmums teju divu gadu garumā daļu algas izmaksāja aploksnēs, nodarot valsts budžetam vairāk nekā 844 tūkstoši eiro zaudējumus.Šogad augustā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde veica 20 kratīšanas kriminālprocesā iesaistītā uzņēmuma telpās un personu dzīvesvietās Rīgā, Jūrmalā, Limbažos, Madonā un Liepājā. To laikā atrasti un izņemti 9 tūkstoši eiro skaidrā naudā, kuru kratīšanu laikā bija mēģināts noslēpt atkritumu urnā.

Konkurenta diskvalifikācijas dēļ šodien Tokijas paralimpisko spēļu bronzas medaļa diska mešanas sacensībās piešķirta Latvijas pārstāvim Aigaram Apinim. Sportists Tokijas paralimpiskajās spēlēs svētdien diska mešanā F-52 grupā ieņēma ceturto vietu. Apinis ar 19,54 metriem trešajā metienā ierindojās nākamajā vietā aiz godalgām. Zeltu ar 20,02 metriem otrajā mēģinājumā izcīnīja polis Pjotrs Kosevičs, kurš apsteidza horvātu Velimiru Šandoru un indieti Vinodu Kumaru. Šodien no Starptautiskās Paralimpiskās komitejas saņemta informācija par Indijas sportistu Kumaru, kurš diska mešanas finālā ir startējis nepareizā medicīniskajā klasē, un viņa rezultāts ir anulēts. Līdz ar to trešo labāko rezultātu paralimpiskajās spēlēs diska mešanā F-52 veselības klasē ir sasniedzis četrkārtējais paralimpisko spēļu čempions Apinis.

Turpinām ziņas

Sagaidot jauno mācību gadu, Jēkabpils novada skolās, tāpat kā visā Latvijā notiek skolēnu testēšana. Sarunā ar Radio1 Jēkabpils izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis sacīja, ka Jēkabpils skolēnu testēšana Jēkabpils 2. un 3. vidusskolā notika piektdien un šodien Jēkabpils valsts ģimnāzijas skolēniem. Juris Līcis sacīja, ka piektdien veiktie testi visi ir negatīvi. Pilsētā ar testu saņemšanu un nodošanu nav bijis problēmu.

Arī Jēkabpils novada pagastu un mazpilsētu skolās testēšana notika piektdien un turpinās šodien. Sarunā ar Radio1 novada izglītības pārvaldes vadītāja Anda Ķiploka sacīja, ka lauku skolās ir bijušas problēmas ar loģistiku, testu piegādi un to nogādāšanu laboratorijā. Ne vienmēr testi piegādāti laikus un vienā gadījumā testi, kas veikti skolā piektdien nav paņemti un nogādāti laboratorijai. Anda Ķiploka izteica cerību, ka turpmāk loģistikas problēmas tiks atrisinātas un kurjeri, kas piegādā un savāc testus bez problēmām atradīs visas lauku skolas paredzētajos termiņos.

Un vēl

Radio1 ēterā šodien pulksten 16.10 klausieties raidījumu “Bez robežām”. Šoreiz tā tēma – Zemessardzei-30. Raidījumā Inga Čekša-Ratniece sarunāsies ar Zemessardzes 56.kaujas nodrošinājuma bataljona komandieri Ventu Kodoru un jaunsargu – Danielu Loginovu. Raidījumā saruna par Zemessardzes jubilejas svinībām, dienestu un patriotismu.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Kāda ir vidējā darba alga Latvijā? Kā norit Daugavas aizsargdambja pārbūve Jēkabpilī? Un Ko liecina jaunākā aptauja par sabiedrības agresivitāti?

2021. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija tūkstoš 237 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar pagājušā gada 2. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 115 eiro jeb 10,2%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 4,6% - no 8,20 līdz 8,57 eiro. Šī gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,6 %, savukārt stundas samaksa – par 8,4 %.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības diskusijas ar Veselības ministriju par streika prasībām "nebija vieglas", abas puses ir pārrunājušas iespējamos risinājumus, arodbiedrība ir gatava atsevišķas prasības pamainīt, bet sarunu turpinājums plānots pēc divām nedēļām. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris norāda, ka šodien diskusijās arodbiedrība, "izrādot labas gribas žestu", piekāpās savās prasībās un neuzstāja uz to, ka darba samaksa būtu jāpalielina trīs gadus, bet gan tikai vienu. Vienlaikus arodbiedrības pozīcija palikusi nemainīga jautājumā par pieauguma procentuālo apmēru.

Saeimas nama pārbūvē un restaurācijā līdz 2027. gadam plāno ieguldīt 34 miljonus eiro. Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā iesniegusi rīkojuma projektu par līdzekļu pārdali, lai jau šogad varētu gatavoties Saeimas nama pārbūvei, ko plānots pabeigt sešu gadu laikā. Kā zināms, Saeimas nams ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas tika uzbūvēts Vidzemes bruņniecībai 1863.-1867.gadā pēc baltvācu arhitekta Roberta Pflūga un pirmā akadēmiski izglītotā latviešu arhitekta Jāņa Baumaņa projekta. Ēka tikusi vairākkārt pārbūvēta.

Viesuļvētra "Ida" svētdien, virzoties no Meksikas līča puses, sasniegusi ASV Luiziānas štata krastu kā ceturtās kategorijas orkāns, laupot dzīvību vienam cilvēkam un atstājot bez elektroapgādes gandrīz miljonu mājsaimniecību. Vētras dēļ visa Ņūorleāna palikusi bez elektrības. Ņūorleānā, kur dzīvo aptuveni 400 000 cilvēku, pagaidām elektrību ražo tikai rezerves ģeneratori. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis, ka var paiet vairākas nedēļas līdz izdosies pilnībā atjaunot elektroapgādi.

Turpinām ziņas

Aicina iedzīvotājus izmantot iespēju un vakcinēties pret Covid-19 Jēkabpilī. 1., 3., 8., 10., 15. septembrī liela mēroga vakcinācijas centrā Jēkabpils sporta hallē notiks tikai atkārtotās vakcinācijas jeb 2. devas saņemšana, bet turpmākais vakcinācijas process gan 1., gan 2. devas vakcinācija notiks Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatorajā daļā.

Jēkabpilī zem Daugavas tilta turpinās Daugavas kreisā krasta aizsargdambju pārbūve. Projekta laikā paredzēts veikt Daugavas kreisā krasta aizsargdambju savienošanu zem tilta, izveidojot uzbērumu ar atbalsta sienu, kurš tiek labiekārtots ar betona bruģa segumu gājēju un velosipēdistu pārvietošanās iespēju nodrošināšanai. Projektā paredzēts izbūvēt atbalstsienu ar cinkotām tērauda aizsargmargām visā dambja pārbūves posmā, savukārt dambja virsmu paredzēts labiekārtot ar betona bruģakmens segumu un šķembu nomali. Darbus paredzēts pabeigt līdz oktobrim. Kopējās būvdarbu izmaksas 103 tūkstoši 194 eiro.

Un vēl

Salīdzinot ar 2020. gada decembri, nedaudz sarucis to iedzīvotāju īpatsvars, kas vēlas "apšaut visus tos, kuru dēļ dzīve valstī ir tādā, kāda tā patlaban ir", izriet no SKDS direktora, sociologa Arņa Kaktiņa ierakstā sociālajā medijā "Twitter". Pērn decembrī 28% aptaujāto dažkārt vēlējās "apšaut" citus, bet 12% šāda vēlme bija bieži. Savukārt šā gada augustā "dažkārt" šādu vēlmi atzina 29% aptaujāto, bet "bieži" – tikai 8%. Nemainīgi palikuši 50% respondentu, kuri atbildējuši, ka šādas vēlmes viņiem nav nekad, savukārt 13% nespēja sniegt atbildi uz šo jautājumu. Savā ierakstā "Twitter" Kaktiņš norādījis, ka šādi rezultāti neliecina par agresivitātes kāpumu sabiedrībā.

Atstājiet komentāru