Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 10.septembrī
- 14 septembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaugusi vidējā mēnešalga; Valsts parādā slimnīcām par Covid-19 pacientu ārstēšanu; un Dānija atceļ visus iepriekš ieviestos Covid-19 ierobežojumus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krītas vakcinācijas temps; Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta; un Labots brazīlieša Pelē sasniegtais Dienvidamerikas rekords izlašu spēlēs gūtajos vārtos
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Saņemts pirmais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējuma avansa maksājums; Itālijā nosaka, ka apmeklējot izglītības iestādes obligāti jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts; un Kādus neparastus vārdus zviedrijas varas iestādes neatļauj dot bērniem.
Radio1 ziņās klausieties: Pieaugusi vidējā mēnešalga; Valsts parādā slimnīcām par Covid-19 pacientu ārstēšanu; un Dānija atceļ visus iepriekš ieviestos Covid-19 ierobežojumus.
No piektdienas, 10.septembra, līdz 16.septembrim norisināsies Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības "Zapad 2021". Tajās pēc Krievijas ziņām piedalīsies ap 200 000 karavīru.Par vērienīgo mācību mērķiem ziņas ir visai skopas, un spriedzi starpvalstu attiecībās arī palielina fakts, ka iepriekšējās mācībās tikuši izspēlēti nedraudzīgi scenāriji. Taču Krievijas Aizsardzības sektora pārstāvji norādījuši, ka mācības esot tikai un vienīgi aizsardzības trenēšanas nolūkiem. Treniņi norisināsies gan uz Krievijas, gan Baltkrievijas zemes.
Vidējā bruto mēnešalga 2. ceturksnī, salīdzinot ar gadu iepriekš, augusi par 10,2%, sasniedzot 1237 eiro. Turklāt algu pieaugums turpinājies arī Covid-19 pandēmijas laikā. Pērn algas auga par 6% gadā, iepriekš – par 7%. Eksperti prognozē, ka atalgojums palielināsies arī turpmāk, tiesa gan, pieaugums vairs nebūs mērāms divciparu skaitļos. Riska faktors ir arī Covid-19 pandēmija, bet vakcinācija norises ekonomikā noteikti ietekmēs pozitīvi.
Turpinām ziņas
Valsts reģionālajām slimnīcām par Covid-19 ārstēšanu ir parādā vairākus miljonus eiro, šodien vēsta laikraksts "Latvijas avīze". Veselības ministrija nav spējusi norēķināties par Covid-19 slimnieku ārstēšanai nepieciešamajām pašas ministrijas apstiprinātajām medicīniskajām iekārtām, par intensīvās terapijas medicīniskajām manipulācijām, testiem Covid-19 diagnosticēšanai, pacientu transportēšanu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un citām lietām, bez kurām šiem pacientiem nav iespējams atveseļoties. Piemēram, par Covid-19 testu iegādi, sākot no marta, Vidzemes slimnīca iztērējusi gandrīz 100 000 eiro, bet kompensāciju joprojām nav saņemtas. Slimnīca tērē savus uzkrājumus, tajā skaitā arī, lai samaksātu mediķiem piemaksas par Covid-19 slimnieku ārstēšanu.
No oktobra vidus augstskolās nodrošināt klātienes mācības tikai tiem studentiem, kuriem ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, atbilst Satversmei un nav uztverams kā cilvēktiesību pārkāpumu, uzskata tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs norādīja, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais nevakcinēto personu tiesību uz izglītību ierobežojums, atbilstoši kuram studijas pamatā notiek klātienē tikai vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām un līdz šī gada 10. oktobrim arī testētām personām. Studijas notiek attālināti tikai tad, ja par to lēmusi augstskola apstākļos, kad netiek mazināts studiju kvalitātes līmenis. Tiesībsargs norāda, ka šīs prasības ir attaisnojamas un cilvēktiesību pārkāpums nav konstatējams. Tādējādi secināms, ka MK noteikumos ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmei.
Un vēl
Dānijā no šodienas, 10. septembra, atcelti visi Covid-19 pandēmijas dēļ iepriekš ieviestie ierobežojumi. Covid-19 infekcija Dānijā vairs netiek klasificēta kā "kritisks iedzīvotāju apdraudējums". Tas nozīmē, ka Dānijas valdība zaudē pilnvaras noteikt pulcēšanās ierobežojumus, pieprasīt noteiktās vietās uzrādīt Covid-19 vakcinācijas sertifikātus, kā arī noteikt par obligātu sejas masku valkāšanu. Dānija bija viena no pirmajām valstīm, kas pērn martā ieviesa stingrus ierobežojumus, un nu kļuvusi viena no pirmajām, kas tos atceļ.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krītas vakcinācijas temps; Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta; un Labots brazīlieša Pelē sasniegtais Dienvidamerikas rekords izlašu spēlēs gūtajos vārtos
Nedēļas ceturtajā dienā Latvijā vakcinācijas pret Covid-19 temps atkal nokrities zem 5000 - savakcinēti 4468 cilvēki, no tiem 2111 tikuši pie potes pirmās devas, 2252 - pie otrās, bet 105 sapotēti ar "Johnson & Johnson" (J&J) meitasuzņēmuma ražoto vakcīnu, kurai nepieciešama tikai viena deva.
Latviešu „otrā maize” – kartupelis – pēdējā gada laikā piedzīvojis strauju cenu kāpumu, aptuveni par trešdaļu. Tas, pēc visa spriežot, varētu turpināties. Pašreiz sākušās lielās kartupeļu talkas un daudzi no saviem laukiem novāc tikai mazliet vairāk nekā pavasarī iestādījuši. Ja agrāk latviešu zemnieki kartupeļus pat eksportēja uz tuvākām un tālākām zemēm, tad tagad ir bažas, vai to pietiks pašiem. Kartupeļu cenas pieaugumu eksperti lēš kā vienu no noteicošajiem faktoriem aiz energoresursu cenas celšanās, kas varētu ietekmēt inflāciju. Ja dabasgāzes cena gada laikā cēlusies par 51,3%, tad kartupeļi ir otrajā vietā to preču grupā, kam pēdējos 12 mēnešos visvairāk cēlusies cena.
Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom". "Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis. Gāzesvada "Nord Stream 2", kas par Baltijas jūras gultni savieno Krieviju un Vāciju, būvniecība izraisījusi bažas, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes un ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no gāzes tranzīta piegādēm caur Ukrainu. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par ''Nord Stream 2'', uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.
ASV prezidentam Džo Baidenam un Ķīnas prezidentam Sji Dziņpinam bijusi pirmā telefonsaruna pēc septiņu mēnešu pārtraukuma, un tās gaitā izvērsusies "plaša, stratēģiska diskusija", vēsta Baltais nams. Vakar notikusī ir otrā abu līderu telefonsaruna kopš Baidena stāšanās amatā janvārī. Tirdzniecības karš ar tarifiem, kas noteikti no abām pusēm, sākās Baidena priekšgājēja Donalda Trampa laikā. Jautājumu vidū, kas uztur spriedzi Vašingtonas un Pekinas attiecībās, ir cilvēktiesības, demokrātiskās opozīcijas apspiešana Honkongā, Ķīnas represijas pret uiguriem, teritoriālās pretenzijas Dienvidķīnas jūrā un draudi Taivānai. Attiecības nonākušās zemākajā punktā kopš diplomātisko attiecību izveidošanas 1979. gadā, un Baidens, pēc visa spriežot, nolēmis turpināt Trampa stingro nostāju attiecībās ar Pekinu.
Un vēl
Argentīnas futbola izlases kapteinis Lionels Mesi ceturtdien Buenosairesā guva divus vārtus Pasaules kausa Dienvidamerikas kvalifikācijas turnīrā un laboja brazīlieša Pelē sasniegto Dienvidamerikas rekordu izlašu spēlēs gūtajos vārtos. Parīzes "Saint-Germain" uzbrucējs 14. minūtē atklāja rezultātu Argentīnas spēlē pret Bolīviju, panākot Pelē ar 77 izlasē gūtajiem vārtiem. 34 gadus vecais spēlētājs 64. minūtē laboja rekordu, iesitot savus 78. vārtus Argentīnas izlases rindās, bet 88. minūtē guva vēl vienus vārtus. Mesi 79 vārtus guvis 153 spēlēs.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Saņemts pirmais Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda finansējuma avansa maksājums; Itālijā nosaka, ka apmeklējot izglītības iestādes obligāti jāuzrāda vakcinācijas sertifikāts; un Kādus neparastus vārdus zviedrijas varas iestādes neatļauj dot bērniem.
Latvijas Valsts kasē piektdien saņemts pirmais Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda finansējuma avansa maksājums 237 miljonu eiro apmērā. Saņemtais finansējums veido 13% no kopējā Latvijai paredzētā Atveseļošanas fonda finansējuma. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Eiropas Komisijas (EK) pirmais maksājums 237 miljonu apmērā ir būtisks solis, lai Latvija atveseļotu ekonomiku pēc Covid-19 izraisītās krīzes. Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir starp pirmajām ES dalībvalstīm, kuras sagatavoja nacionālos reformu plānus, līdz ar to arī Latvija ir starp pirmajām, kas saņem maksājumu no Eiropas Atveseļošanas fonda.
No 15.septembra atsevišķu vilcienu maršrutu reisos plānoti speciāli vagoni ar iespēju pasažieriem ar Covid-19 testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu brauciena laikā nelietot mutes un deguna aizsegu, informēja “Pasažieru vilciens”. Šādus speciālus reisus tikai Covid-19 sertifikātu ieguvušajiem pasažieriem pieļauj šonedēļ valdības pieņemtās izmaiņas. Šo reisu speciālajos vagonos pasažieri un konduktori kontrolieri varēs nelietot mutes un deguna aizsegus, kā arī tajos nebūs jāievēro noteiktais pasažieru skaita ierobežojums.
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
Vācijas uzņēmums "BioNTech" Covid-19 vakcīnu, ko tas izstrādājis kopīgi ar ASV farmācijas lieluzņēmumu "Pfizer", lūgs apstiprināt izmantošanai piecus līdz 11 gadus veciem bērniem. Maincā, Vācijas rietumos, bāzētais uzņēmums jau sācis gatavoties vakcīnas ražošanai bērniem. Preparāts būs tāds pats kā tas, kas tiek izmantots pieaugušajiem, tikai tiks ievadīts mazākās devās. "BioNTech" šobrīd izvērtē datus par bērniem no sešu mēnešu vecuma, un šie rezultāti tiks publiskoti līdz gada beigām. Pašlaik "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna ir apstiprinata izmantošanai no 12 gadu vecuma.
Itālijas valdība ceturtdien paziņoja, ka nosaka par obligātu Covid-19 sertifikātu uzrādīšanu izglītības un aprūpes iestādēs. No 10. oktobra katram, kurš ieradīsies skolā vai universitātē, tai skaitā vecākiem un nemācošajam personālam, būs jāuzrāda "zaļā pase" jeb Covid-19 sertifikāts, kas apstiprina personas pilnīgu vakcināciju, pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tas attieksies arī uz universitāšu studentiem, bet ne uz skolu audzēkņiem. Tiks pieļauti izņēmumi tiem, kas nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēļ.
ANO pārstāvji brīdina, ka nepieciešams steidzami rīkoties, lai novērstu humāno katastrofu Afganistānā, kur pēc “Taliban” režīma atgriešanās pie varas apturētas starptautiskās palīdzības piegādes. “Gandrīz pusei Afganistānas iedzīvotāju nepieciešama humānā palīdzība. Tie ir aptuveni 18 miljoni cilvēku. 14 miljoniem nepieciešama pārtika, 9 miljoniem – ūdens. Tikai šogad iekšēji valstī tikuši pārvietoti 600 000 cilvēku, pievienojoties pieciem miljoniem pārvietoto personu iepriekšējos gados.”.
Un vēl
Zviedrijas varasiestādes atteikušās izpildīt kāda pāra vēlmi nosaukt savu jaundzimušo mazuli par Vladimiru Putinu. Statistikas dati rāda, ka vairāk nekā 1400 vīriešu Zviedrijā ir vārds Vladimirs, bet mazuļa vecāki gribēja piešķirt zēnam arī otru vārdu Putins. Zviedrijā jaundzimušo vārdu reģistrāciju veic Zviedrijas Nodokļu aģentūra, kas atteikusies reģistrēt šādu vārdu. Noteikumi paredz, ka bērna vārds nedrīkst būt aizvainojošs, turklāt netiek reģistrēti arī vārdi, kas tiek uzskatīti par uzvārdiem. Zviedrijā atteikumu saņēmuši arī vecāki, kas saviem bērniem gribēja dot tādus vārdus kā Fords, Allāhs, Pilzners un Q. Taču dažkārt vecākiem tomēr izdodas pārliecināt varasiestādes: piemēram, sākotnēji bija aizliegts dot meitenei vārdu Metallica, bet apelācijā šis aizliegums tika atcelts, savukārt kādam zēnam atļāva dot vārdu Google.