2021.gada 20. septembris

Ginters, Guntra, Marianna

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 9.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 9.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Varēs saņemt «Altum» aizdevumu daudzdzīvokļu māju remontam; No amatiem atstādināta “Preiļu saimnieks”vadība; un Kā Saules aktivitāte var ietekmēt globālo tīmekli?

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Skata ierosinājumu palielināt minimālo algu, Jēkabpils un Jelgavas slimnīcas gatavojas Covid-19 pacientu uzņmšanai, un Dunavā norisināsies plostniekiem veltīta stāstnieku pēcpusdiena. 

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaudzis ārējās tirdzniecības apgrozījums; Dažās Jēkabpils skolās veiktas brīvpusdienu cenu izmaiņas; un Jēkabpilī pasažierus nešķiros vakcinētajos un nevakcinētajos.

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Varēs saņemt «Altum» aizdevumu daudzdzīvokļu māju remontam; No amatiem atstādināta “Preiļu saimnieks”vadība; un Kā Saules aktivitāte var ietekmēt globālo tīmekli?

Finanšu institūcija “Altum” sāk jaunu valsts atbalsta programmu daudzdzīvokļu māju remontam. Dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas remontēt jumtu, apzaļumot apkārtni vai ierīkot bērnu rotaļu laukumu, varēs pretendēt uz aizdevumu līdz pat 400 tūkstošiem eiro vienai mājai. Bedres māju piebraucamajos ceļos, problēmas ar ūdensvadu vai nekopta kāpņu telpa. Turpmāk šīs un citas problēmas varēs risināt ar “Altum” programmu daudzdzīvokļu namu remontam. Aizdevumam līdz pat 400 tūkstošiem eiro vienai mājai varēs pieteikties dzīvokļu īpašnieki ar nosacījumu, ka iepriekš no bankas saņemts aizdevuma atteikums. 

Atteikšanās pirms nedēļas uzrādīt Covid-19 negatīvu testu, lai piedalītos Saeimas plenārsēdes darbā, ārpusfrakciju deputātam Aldim Gobzemam maksās sešas Saeimas sēdes, kurās viņš nedrīkstēs piedalīties. Turklāt deputāts varēs saņemt vien 20% no algas, tā vakar lēma Saeimas Mandātu un ētikas komisijas deputāti.  

Septiņas organizācijas, tajā skaitā latviešu apvienības ārvalstīs, nodibinājušas latviešu karavīru piemiņas biedrību “Lestene”. Tās uzdevums būs padarīt Lestenes leģionāru brāļu kapu kompleksu un baznīcu par vienu no Latvijas neatkarības izcīnīšanas un valstiskās identitātes simboliem. Biedrība veicinās arī vēstures notikumu izzināšanu. Biedrības “Lestene” dibinātāji ir “Daugavas vanagu” Centrālā valde, Latviešu Virsnieku apvienība, Latvijas Ģenerāļu klubs, Latvijas Nacionālo karavīru biedrība, Lestenes Evaņģēliski Luteriskā draudze, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Valsts aizsardzības un patriotisma fonds “Namejs”. 

Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko iesniedzis parlamentā likumprojektu, pieprasot apturēt vienošanos ar Eiropas Savienību par personu readmisiju. Lukašenko pārstāvji norāda, ka šis likumprojekts ir atbilde uz Eiropas Savienības un tās dalībvalstu “nedraudzīgajām darbībām” pret Baltkrieviju. Readmisijas līgums ar Eiropas Savienību nosaka to, kā otrai pusei tiek nodoti, uzņemti vai atpakaļizdoti cilvēki, kuri ir pārkāpuši ieceļošanas, uzturēšanās vai dzīvošanas noteikumus.

Turpinām ziņas

Jaunā Preiļu novada vadība no amatiem atstādinājusi pašvaldības uzņēmuma “Preiļu saimnieks” vadību. Pārmetumi esot par stratēģijas trūkumu un aizdomīgiem līgumiem vai to slēpšanu. Tikmēr siltumtarifa, kas nav mainīts jau piecus gadus, pārskatīšana neesot prioritāte. Preiļu novada dome ir viena no retajām vietvarām, kur vēlēšanu rezultāti ļāva gāzt ilggadējo vadību, pie varas nonākot bijušajiem opozicionāriem. Turklāt jau augusta sākumā par pašvaldības izpilddirektoru iecelts politiķis Aigars Zīmelis, kurš vēl pirms gada vērsās tiesā, apsūdzot domi, viņaprāt, nepamatota atkritumu tarifa apstiprināšanā. Apgabaltiesā viņš zaudēja, bet tagad, nonākot izpilddirektora amatā, viņš atstādinājis “Preiļu saimnieks” valdi.  Pašlaik “Preiļu saimnieku” vada pagaidu valde. 

77% Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar naudas izkrāpšanas mēģinājumiem internetā un pa telefonu. Tas ir par 13 procentpunktiem vairāk nekā pirms diviem gadiem, liecina “Swedbank” Finanšu institūta rīkotās aptaujas dati. Bankā norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā krāpnieki ir mainījuši metodes, ar kādām tie uzrunā iedzīvotājus. Pašlaik populāra metode ir zvanīšana, uzdodoties par bankas vai piegādes servisu darbinieku. Lai gan cilvēku skaits, kas uzķērušies uz blēžu meliem, nav ievērojami pieaudzis, palielinājušās krāpniekiem atdotās naudas summas. Aptaujā pirms diviem gadiem iedzīvotāji norādīja, ka zaudētās summas visbiežāk bijušas līdz 50 eiro. Taču šogad cilvēkiem visbiežāk izkrāpti 100 līdz 500 un reizēm pat vairāk nekā 1000 eiro. Tiek atgādināts, ka internetbankas autorizācijas datus nav tiesīgs pieprasīt neviens, pat ne bankas darbinieks. 

Un vēl

Zemi regulāri bombardē lādētu daļiņu plūsma no Saules – tā sauktais Saules vējš. Par laimi mūsu planēta ir aprīkota ar lieliskiem aizsargmehānismiem. Viens no tiem ir Zemes magnētiskais lauks, kas mūs un arī visu infrastruktūru pasargā no šīs jonizēto daļiņu plūsmas ietekmes, novirzot lādētās daļiņas uz Zemes poliem, tieši tāpēc arī varam novērot krāšņas polārblāzmas gan Ziemeļpolā, gan Dienvidpolā. Taču laiku pa laikam Saule uzdarbojas pamatīgāk, un saules vējš pārtop īstā vētrā. Nupat tapis pētījums ieskicē biedējošu ainu – starpkontinentu interneta infrastruktūra šādai kataklizmai var nebūt gatava. Pētījums prezentēts datu un komunikācijas tehnoloģiju tematikai veltītajā konferencē "SIGCOMM 2021" un brīdina, ka spēcīga Saules uzliesmojuma izraisīta ģeomagnētiskā vētra var nozīmēt katastrofu mūsu 21. gadsimta dzīvesveidam. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Skata ierosinājumu palielināt minimālo algu, Jēkabpils un Jelgavas slimnīcas gatavojas Covid-19 pacientu uzņmšanai, un Dunavā norisināsies plostniekiem veltīta stāstnieku pēcpusdiena. 

Saeima šodien skatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atbalstīto priekšlikumu nodot izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairāk nekā 10 tūkstoši pilsoņu parakstīto iniciatīvu par minimālās mēnešalgas palielināšanu no 500 eiro uz 630 eiro. Iniciatīvas autori norāda, ka Latvijā vēl aizvien ir viena no zemākajām minimālajām mēnešalgām Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, tajā skaitā, lielāka tā ir gan Lietuvā, gan Igaunijā. Zemā minimālā mēnešalga ir iemesls vairākām iedzīvotāju sociālajām problēmām valstī un veicina plašu emigrāciju uz ārzemēm, kur ir labvēlīgāki finansiālie apstākļi. 

Latvijā šogad augusta beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,5% apmērā no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis augusta beigās tradicionāli bija Rīgas reģionā – 4,7%, kas ir par 0,5 procentpunktiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā – 14,9%, kas ir samazinājums par 0,7 procentpunktiem. Zemgalē reģistrētā bezdarba līmenis augustā samazinājies par 0,6 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 5,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 

Līdz ar prasību pēc Covid-19 sertifikāta vai negatīva testa friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem nozare nonāks pagrīdē. Tā situāciju vērtē gan nozarē strādājošie, gan pakalpojumu saņēmēji. Latgalē joprojām ir zemākais vakcinācijas temps pret Covid-19. Attiecīgi ir gan mazāk meistaru, gan pakalpojumu saņēmēju, kuri ir vakcinējušies, bet testu veikšana sit pa kabatu abām pusēm. Salonu īpašnieki stāsta, ka iet prom nevakcinētie meistari. Tas nozīmē gan kāda konkrēta uzņēmuma bankrotu, gan pelēkās ekonomiskās zonas palielināšanos. Labs risinājums, lai neciestu nozare un iedzīvotāji, šajā situācijā būtu vismaz bezmaksas testi, norādīja iedzīvotāji Latgalē.

Eiropas Parlamentā ir sākusies cīņa par to, kurš nākamos divarpus gadus ieņems tā priekšsēdētāja krēslu. Vienošanās starp lielākajām parlamenta frakcijām paredz, ka šim amatam janvārī būtu jāpāriet pie Eiropas Tautas partijas. Tomēr šobrīd amatā esošais itāļu sociāldemokrāts Dāvids Sasoli ir sācis kampaņu, lai paliktu amatā līdz pašreizējā sasaukuma beigām.

Vācijas kanclere Angela merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu. Viņa uzsver, ka ir izpildījusi savu pienākumu. Merkele arī atsakās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem". Vācijā 26. septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Turpinām ziņas

Turpinot pieaugt ar Covid-19 hospitalizēto pacientu skaitam, Covid-19 slimnieku ārstēšanai tiks atvērtas arī nodaļas Jēkabpils un Jelgavas  slimnīcās, tā vakar nolēma Valsts operatīvā medicīniskā komisija. Pēdējās septiņās dienās stacionēto Covid-19 pacientu skaits turpina saglabāties augsts – vidēji 21 jauns hospitalizēts pacients katru dienu. 8. septembrī slimnīcās ārstējās 206 Covid-19 pacienti, no kuriem 30 ar smagu slimības gaitu. Slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka atšķirībā no gada sākuma ir palielinājies to pacientu skaits, kuriem ir smaga slimības gaita un vajadzīga skābekļa terapija. 

Būvdarbi Oskara Kalpaka laukumā iepretim Jēkabpils Valsts ģimnāzijai tika uzsākti martā, un šobrīd laukumā turpinās bruģēšana un paralēli uzsākta teritorijas apzaļumošana. Līdz šim demontēts nolietotais asfalta un dzelzsbetona segums, veikti visi sagatavošanās darbi laukuma bruģēšanai, izbūvētas apmales laukumam un gājēju celiņiem. Laukums sadalīts divās funkcionālajās zonās– vienā no tām iekārtots automašīnu stāvlaukums, otrā drīzumā tiks izveidots tūrisma un atpūtas objekts, kas papildinās Strūves ģeodēziskā loka punkta tūrisma infrastruktūru. Līdz darbu pabeigšanai būvobjektā, kas plānota septembra beigās, teritorijā tiks izbūvēts apgaismojums, uzstādīti jauni soliņi, velo novietnes un citi infrastruktūras objekti.

Un vēl

18. septembrī Dunavas pagastā pie piemiņas akmens Daugavas plostniekiem, tiks organizēts pasākums “Stāstnieku pēcpusdiena Daugavas krastā”, kas ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma dienu 2021 pasākumā. Stāstnieku pēcpusdienā ar dokumentētiem stāstiem no plostnieku dzīves un tradīcijām,  izdziedātām spēka dziesmām,  ugunskurā gatavotas zupas un praktiskiem plostu gatavošanas demonstrējumiem, tiks atainotas plostnieku ikdienas gaitas likteņupē Daugavā. Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un derīgs Covid-19 sertifikāts.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaudzis ārējās tirdzniecības apgrozījums; Dažās Jēkabpils skolās veiktas brīvpusdienu cenu izmaiņas; un Jēkabpilī pasažierus nešķiros vakcinētajos un nevakcinētajos.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada septiņos mēnešos sasniedza 19,11 miljardus eiro – par 3,64 miljardiem eiro jeb 23,6% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 8,69 miljardus eiro, bet importa – 10,42 miljardus eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā jūlijā veidoja 9,5%, bet importā Krievijas Federācija – 13,7% no importa kopapjoma.

Skolēniem Covid-19 testi tiks veikti reizi divās nedēļās, nevis katru nedēļu, kā tas notiek pašlaik, par to vienojušies veselības ministrs Daniels Pavļuts un izglītības ministre Anita Muižniece. Tomēr gadījumā, ja pozitīvo Covid-19 gadījumu skaits sabiedrībā būtiski palielināsies, testēšanas regularitāte skolās atkal var tikt pārskatīta.

Saeima noraidīja "Saskaņas" frakcijas piedāvātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredzētu, ka ar velosipēdiem un elektroskrejriteņiem atļauts pārvietoties tikai pa brauktuvi un velosipēdu ceļiem. Spēkā esošā likuma redakcija nosaka, ka piedalīties ceļu satiksmē ar velosipēdu patstāvīgi personai vecumā no 10 līdz 17 gadiem atļauts, ja tai ir velosipēda vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, savukārt personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, velosipēda vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas. 

Turpinām ziņas

9.septembra Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdē tika veikti grozījumi Jēkabpils pilsētas domes lēmumā “Par 1.-9.klašu skolēnu un sociālā dienesta piešķirtajām brīvpusdienām”. Domes sēdēt tika apstiprināts, ka no 1.septembra Jēkabpils Valsts ģimnāzijā, kā arī Jēkabpils 3.vidusskolā un Jēkabpils 2.vidusskolā brīvpusdienu izmaksas ir 1,73 euro, t.sk. PVN 0,30 euro. Izmaiņas veiktas, jo augusta sākumā Jēkabpils novada pašvaldībā tika saņemta SIA ”Margret” un SIA “Bezdelīgas-3” vēstule ar lūgumu veikt grozījumus pirms diviem gadiem noslēgtajā līgumā ar Jēkabpils pilsētas pašvaldību par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, lūdzot palielināt noteikto vienas dienas ēdināšanas cenu vienam izglītojamajam par 0,15 euro, Kopumā ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanai 1.-9.klašu skolēniem no 2021.gada septembra  līdz decembrim tiks novirzīti  29 tūkstoši 790 euro no pašvaldības budžeta.

Lai uzlabotu braukšanas apstākļus grants autoceļiem, VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” veicis greiderēšanu visā valsts teritorijā 64 tūkstoši 413 kilometru garumā, savukārt grants seguma bedru un iesēdumu remontu vairāk nekā 162 tūkstoši kubikmetru apjomā. Šogad* greiderēšanas darbi Zemgalē veikti 11 tūlstoši 751 kilometrā.  
Un vēl

Jēkabpilī netiek plānots organizēt atsevišķus reisus pasažieriem ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu. Jēkabpils mērs Raivis Ragainis sacīja, lai to nodrošinātu būtu nepieciešams pieņemt papildus kontrolierus un sertifikātu pārbaude kavētu reisu izpildi. Diskusija varētu būt par papildus reisu norīkošanu stundās, kadi ir visvairāk pasažieru.

Atstājiet komentāru