2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021 gada 15.septembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021 gada 15.septembrī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: «MFD laboratorijai» kavēšanās dēļ uz pusi samazina testējamo skolēnu apmēru; Līdz vandāniem uzklāts ceļa virsmas dubultais segums; un Vācijas zinātnieki māca govīm izmantot tualeti.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai jānovērš antidopinga neatbilstības; Jēkabpils novada domes vadība apmeklē Salas un Sēlpils pagastus; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministrija rosina atteikties no principa «nauda seko skolēnam»; Sestdien atzīmēs Skrīveru dzelzceļa 160 gadadienu; un Cik cilvēku spēj pabarot Latvijas lauksaimniecība?

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: «MFD laboratorijai» kavēšanās dēļ uz pusi samazina testējamo skolēnu apmēru; Līdz vandāniem uzklāts ceļa virsmas dubultais segums; un Vācijas zinātnieki māca govīm izmantot tualeti.

Nacionālais veselības dienests veicis izmaiņas līgumā ar "MFD laboratoriju" – tā ir viena no četrām laboratorijām, kas pašlaik veic skolēnu masveida testēšanu. Tieši par šo laboratoriju līdz šim saņemts visvairāk sūdzību. Izrādījies, ka tā nespēj tikt galā ar līguma saistībām un testu atbildes kavējās nesamērīgi ilgi vai tās nav pienākušas vispār. Tāpēc NVD šai laboratorijai nolēmis uz pusi samazināt apjomu – no 76 tūkstošiem skolēnu uz 38 tūkstošiem skolēnu. 

Turpmāk skolēniem Covid-19 testus veiks vienu reizi divās nedēļās, bet informāciju par skolām nodos centralizēti no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Līdz 1. oktobrim pakāpeniski tiks ieviesta arī jauna testēšanas metode, kas paredz vienu klasi testēt kā vienu grupu. Katram skolēnam tik izsniegts sterils vates kociņš, kas tiek paturēts mutē aptuveni 30 sekundes. Pēc tam šie kociņi tiek savākti vienā tvertnē un nodoti laboratoriskajai izmeklēšanai. Negatīva testa gadījumā – rezultāts būs par klasi/grupu kopumā, savukārt pozitīva rezultāta gadījumā 36 stundu laikā kontaktpersonām būs jāveic individuāli atkārtots tests jebkurā laboratorijā.

Publisko iepirkumu pasūtītāji varētu paši vērtēt, vai pretendenti pieļāvuši pārkāpumus, kuru dēļ valsts pasūtījumus tiem dot nevar. Šādus grozījumus likumā skata Saeimas Tautsaimniecības komisija. Deputāti jautājumam īpaši pievērsušies "būvnieku karteļa" lietas dēļ, tomēr pagaidām nav skaidrs, vai grozījumi nozīmēs karteļa dalībnieku izslēgšanu no dalības iepirkumos pirms konkurences pārkāpumus atzinusi tiesa.

Turpinām ziņas

Vairāk nekā sešdesmit gadus ilga cīņa par vismaz vienu asfaltētu segumu līdz novada centram – tas ir stāsts par Madonas novada Ļaudonu. Tur pēc neskaitāmām vēstulēm, vizītēm ministrijās un pat iedzīvotāju piketiem, beidzot uzsākti ceļa pārbūves darbi. Tiesa, arī šoreiz neiztiekot bez klupšanas akmeņiem. Lai kaut ko iegūtu, nereti nākas kaut ko zaudēt – pie šādas atziņas nonākuši ļaudonieši, kuriem beidzot būs iespēja uz novada centru Madonu nokļūt pa asfaltu. Ceļa posmā Ļaudona–Madona jeb uz  tā sauktā Mūrnieku ceļa pārbūves darbi jau ir sākušies, taču līdz ar tiem arī iedzīvotāju protests pret ceļmalā augošo koku nozāģēšanu. Taču par labu ceļam šajā cīņā iedzīvotājiem visticamāk nāksies zaudēt.

Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem preses konferencē informēja, ka šogad dubultais ceļa segums ir uzklāts līdz Vandāniem un pat mazliet tālāk, jo līdz  Dignājas skolai pietrūkuši kādi 100 metri. Pagājušajā nedēļā darbi ceļa virsmas sagatavošanā pārtraukti un šogad vairāk neturpināsies. Tas saistīts ar to, ka dubulto virsmas segumu nevar klāt pie zemām āra gaisa temperatūrām. Būvnieki skaidro, ka dubultā seguma virsma turpina veidoties vēl mēnesi pēc uzklāšanas, kad jau ir paredzamas zemas āra gaisa temperatūras, kas var negatīvi ietekmēt seguma kvalitāti. Darbi ceļa posmā no Vandāniem līdz Dunavai atsāksies nākamgad jūnijā.

Un vēl

Vācijā zinātniekiem izdevies apmācīt govis nokārtot dabiskās vajadzības tam speciāli paredzētās vietās, lai urīnu pēc tam varētu savākt un samazināt apkārtējās vides piesārņojumu. Govis var izčurāt līdz pat 30 litru urīna dienā, un šajā urīnā ir amonjaks, kas saskarsmē ar augsni veido siltumnīcas efektu pastiprinošo gāzi dislāpekļa oksīdu. Vācijas zinātnieku mērķis bija iemācīt govīm lietot tualeti, ko viņi nosaukuši par “MooLoo”. Tādējādi urīns tiek sakrāts un nenonāk augsnē. Eksperimentā piedalījās 16 govis. Par urinēšanu “MooLoo” tualetē viņas tika atalgotas ar barību, savukārt par urinēšanu ārpus tualetes pienācās sods, govi dažas sekundes apšļakstot ar ūdeni. Zinātnieki vēsta, ka jau pēc 10 apmācības sesijām lielākā daļa govju bija apguvušas tualetes izmantošanu. 

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijai jānovērš antidopinga neatbilstības; Jēkabpils novada domes vadība apmeklē Salas un Sēlpils pagastus; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē

Latvijā pagājušajā diennaktī konstatēti 697 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par septiņiem mirušajiem. Pēdējo reizi augstāks inficēto skaits bija 13.maijā, kad tika ziņots par 698 saslimušajiem. Saslimstības divu nedēļu kumulatīvais rādītājs ir pieaudzis no 272,1 gadījumiem vakar līdz 284,1 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju šodien. Pēdējās 14 dienās saslimušo kopskaits sasniedzis 5 tūkstoši 379. No visiem atklātajiem gadījumiem 584 nebija vakcinējušies vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši, savukārt 113 inficētie bija vakcinēti.

Ar Covid-19 Latvijā saslims visi, kas pret šo slimību nav vakcinējušies vai jau nav to pārslimojuši. Šādu pārliecību intervijā Latvijas Televīzijai pauda Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis. Profesors atzina, ka saslimstība ar Covid-19 Latvijā pieaug, tāpat palielinās stacionēto skaits slimnīcas. Viņš brīdināja, ka kritiskā situācija tiks sasniegta ļoti ātri. Profesors atzīmēja, ka turpmākajiem Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem jābūt nevis pakāpeniskiem, kā tas bija iepriekš, bet vienreizējiem, kam Latvijas sabiedrība būtu jāsagatavo. Lēmums par šiem ierobežojumiem būtu jāpieņem ne vēlāk kā oktobra sākumā.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija atbalstīja 2,04 miljonu eiro pārdali studējošo stipendiju paaugstināšanai līdz gada beigām. Līdzekļu pārdale nepieciešama, lai no šī gada 1.septembra līdz gada beigām palielinātu stipendiju skaitu un apmēru pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas), bakalaura un maģistra līmeņa studijām augstākās izglītības iestādēs un mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz izglītības nozari. Finansējums kopumā paredzēts 15 augstskolām, ieskaitot septiņas augstskolu aģentūras, un piecām koledžām.

Latvija tiks atzīta par neatbilstošu Pasaules antidopinga kodeksam, ja četru mēnešu laikā nenovērsīs arvien pastāvošās neatbilstības. Nonākšana Antidopinga kodeksam neatbilstošo valstu sarakstā draudētu ar aizliegumu uzņemt starptautiskas sacensības un sportistiem pārstāvēt savu valsti, tomēr Latvijas Antidopinga biroja direktors Mārtiņš Dimants pauž pārliecību, ka nepilnību novēršanai dotais laiks ir pietiekams, lai prasības izpildītu. Latvijas uzdevums ir pieņemt normatīvos aktus atbilstoši Pasaules antidopinga kodeksam. Pirmais darba posms bija Saeimā jūlijā atbalstītie grozījumi Sporta likumā, bet ar Pasaules Antidopinga kodeksa 2021. gada redakciju jāsaskaņo arī nacionālie Antidopinga noteikumi un Latvijas Antidopinga biroja nolikums.

"Sadales tīkls" ir ieviesis jaunu e-vides rīku – pieslēguma maksas karti, kas lielākajai daļai īpašumu ļauj tūlītēji noskaidrot jauna elektrības pieslēguma ierīkošanas izmaksas. Lai to izdarītu, klientam ir jāzina īpašuma adrese, nepieciešamā slodze un fāžu skaits. Jaunais e-vides rīks klientiem ir pieejams uzņēmuma mājaslapā sadalestikls.lv”.

Turpinām ziņas

Jēkabpils novada domes vadība vakar apmeklēja Salas un Sēlpils pagastus lai iepazītos ar pašvaldībā esošo iestāžu un struktūrvienību darbību, pagastu ciemiem, attālākām lauku teritorijām, pašvaldības ceļiem, komunālo saimniecību, kā arī vispārējo pagastos esošo infrastruktūru. Vizītes dienas kārtība bija izsmeļoša, lai varētu pārrunāt darba jautājumus un iepazīt Salas un Sēlpils pagastus, kurus viesi un tūristi pazīst kā vienu no sēļu un dabas pērlēm. Sarunas tēmas bija saistītas ar administratīvo izmaiņu ietekmi uz pašvaldības darbu, izglītību, kultūras, uzņēmējdarbības un tūrisma jomām. Tika pārrunāts arī jautājums par Sēlpils pagastā esošās vēstures liecības – Sēlpils pilskalna un viduslaiku pilsdrupu – saglabāšanas un labiekārtošanas darbu plānošanu.

Atjaunotu un drošu ārējo veidolu ieguvis Krustpils pamatskolas ēkas vēsturiskais korpuss – veikta jumta seguma nomaiņa un fasādes apdares elementu atjaunošana. Pamatojoties uz projektētāja Alberta Barkāna izstrādāto apliecinājuma karti objektā būvdarbus veica SIA “MP Agency”, savukārt būvuzraudzību nodrošināja SIA “LA konsultants”. Kopējās izmaksas projektēšanai, būvuzraudzībai un būvdarbiem ir 56 tūkstoši 394 eiro ar PVN, tās nodrošina pašvaldība no aizņēmuma Valsts Kasē līdzekļiem. Jau ziņots, ka Krustpils pamatskola tika dibināta 1868.gada novembrī. Šajā mācību gadā Krustpils pamatskolā mācās 184 skolēni, kurus māca un audzina 26 skolotāji.

Un vēl

Nedēļas otrajā pusē Latvijā laiks būs mākoņaināks un dienas kļūs vēl vēsākas, liecina prognozes. Nākamajā naktī mākoņu daudzums palielināsies Kurzemē, citviet vēl pārsvarā skaidrs laiks, tādēļ nakts būs auksta, temperatūra noslīdēs līdz 1..6 grādiem, vietām Vidzemē un Latgalē līdz 0..-2 grādiem. Nedēļas nogalē debesis bieži būs mākoņainas, vietām, galvenokārt valsts dienvidos, brīžiem nedaudz līs. Skaidrākas debesis saglabāsies Vidzemē. Temperatūra naktīs noslīdēs līdz 2..7 grādiem, vietām, piekrastē un valsts dienvidos, kur līs, līdz 8..11 grādiem, bet dienās temperatūra pakāpsies tikai līdz 9..14 grādiem, vietām Latgalē nebūs siltāks par 7..8 grādiem. Valdošie nedēļas otrajā pusē būs mēreni, brīžiem brāzmaini austrumu, ziemeļaustrumu vēji. Arī nākamnedēļ laiks Latvijā saglabāsies vēss un lielākoties sauss.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministrija rosina atteikties no principa «nauda seko skolēnam»; Sestdien atzīmēs Skrīveru dzelzceļa 160 gadadienu; un Cik cilvēku spēj pabarot Latvijas lauksaimniecība?

Izglītības un zinātnes ministrija pedagogu atalgojuma noteikšanā piedāvā atteikties no līdzšinējā modeļa "nauda seko skolēnam", tā vietā izvēloties kādu no trim izstrādātajiem pedagogu algu finansēšanas modeļiem. Ministrija nākusi klajā ar trīs pedagogu algu finansēšanas modeļiem. Pirmais – nauda seko klasei – izstrādāts jau iepriekšējās ministres vadībā. Nākamie paredz, ka katrai pašvaldībai naudu piešķirs pēc faktiskā skolēnu skaita vai arī noteiks, cik lielai būtu jābūt katras pašvaldības optimālajai klasei, kam tad sekotu budžeta nauda.

Otrā ceturkšņa beigās Latvijā bija 25 tūkstoši 300 brīvo darbvietu un, salīdzinot ar 2020. gada otro ceturksni, to skaits ir palielinājies par 4 tūkstoši 200 jeb 20,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 16 tūkstoši 900 brīvo darbvietu, bet sabiedriskajā – 8 tūkstoši 400. Gada laikā privātajā sektorā brīvo darbvietu skaits palielinājās par 4000 jeb 31%, bet sabiedriskajā sektorā par 200 jeb 3%. 

2025. gadā tiks sagaidīta latviešu grāmatas piecsimtgade. Atzīmējot rakstītā vārda nozīmi un ietekmi sabiedrībā cauri gadsimtiem, Latvijas Nacionālā bibliotēka uzsāk vairāku gadu notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500”. Tā programmu atklās jauna izstāde – “Atgriešanās. Senākā dzīvā grāmata latviešu valodā”, iepazīstinot ar senāko saglabājušos latviešu valodā izdoto grāmatu, kā arī jezuītu ordeni un tā darbību. Līdz ar izstādi tiks atvērts arī nacionālās bibliotēkas bibliogrāfu veidots Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma katalogs. Izstāde būs skatāma no 21. septembra līdz 19. decembrim bibliotēkas 5. Stāvā.

Lietuvā kopš pirmdienas ir spēkā prasība, ka lielveikalus drīkst apmeklēt tikai cilvēki, kam ir derīgs Covid-19 sertifikāts jeb tā sauktā “Iespēju pase”. Tirdzniecības tīkli vēsta, ka šī prasība izraisījusi apgrozījuma kritumu par 30 procentiem, turklāt veikalu darbiniekiem nereti nākas iesaistīties konfliktos ar nevakcinētiem apmeklētājiem, kas ir saniknoti par ierobežojumiem. Tikmēr mazajos veikalos, kur nav spēkā šī prasība, reģistrēts neliels apmeklētāju skaita kāpums, par 1,7%.

Turpinām ziņas

Sestdien, 18.septembrī Skrīveru dzelzceļa stacijas laukumā no plkst.14 – 18 norisināsies Skrīveru dzelzceļa stacijas pastāvēšanas 160. jubilejai veltīts pasākums “No Remershofas līdz Skrīveriem 160 gadu garumā”. Programmā: Video projekcija “Stāsts par Skrīveru dzelzceļa stacijas vēsturi” Ragu mūzika: pūtēju orķestri ”Madliena” un  “Skrīveru taurētājs”, Lustes ar Hāgenskalna muzikantiem, Dančus griezīs vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse”, kā arī balva precīzākajam atbildētājam uz 10 jautājumiem par dzelzceļu un stacijām Skrīveros, izbrauciens vasaras pajūgos no danču plača līdz Daugavas Vidzemes krastam, Upīša Skrīveru vidusskolas stadionā tikšanās ar gaisa balona pilotu Gunāru Dukšti, kā arī citas aktivitātes. Dreskods – ierasties tērpos, kādi bija no 1861.gada līdz mūsdienām, īpašos tērpos ģērbtajiem pārsteiguma balvas.

“Pasažieru vilciens” no šodienas maršrutos Rīga (Daugavpils)–Krāslava un Rīga–Rēzekne II uzsāk pārvadājumus, paredzot, ka vilciena sastāvā būs atsevišķi vagoni, kuros brauciena laikā varēs nelietot mutes un deguna aizsegus (maskas). Šajos vagonos varēs iekļūt tikai tie pasažieri, kuriem būs sadarbspējīgs Covid-19 testēšanas, vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, kas atbilst spēkā esošo normatīvo aktu nosacījumiem. 

Un vēl

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi gan pārtikā lietojamo produktu ražas, gan ražība uz vienu hektāru, norāda lauksaimniecības un mežsaimniecības sadarbības centrs Rāmava. Latvijas lauksaimnieku izaudzētais un iegūtais spētu pabarot ne vien visus Latvijas iedzīvotājus, bet arī visus Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus. Pieprasījums pēc Latvijā izaudzētā turpina pieaugt un zemes ražība ir jāpaaugstina. Latvijā gada laikā izaudzētie graudi, dārzeņi, augļi, ogas, gaļa un iegūtais piens, olas un medus dod pietiekami daudz barības vielu (kcal), lai nodrošinātu uzturu 6 miljoniem cilvēku. Aprēķins veikts, izmantojot Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datus, Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijas par uzturvielām un vidējo uzturvērtību iepriekšminētajiem produktiem.

Atstājiet komentāru