Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 28.septembrī
- 28 septembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien valdībā lems par jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu; Jēkabpilī modernizē ielu apgaismojumu; un Nedēļas nogalē aicina vērot putnu rudens migrāciju un ziņot par gājputniem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prasība obligāti vakcinēties noteiktām profesijām varētu stāties spēkā divas nedēļas vēlāk par iepriekš plānoto; Jēkabpilī atrod lielu daudzumu nelegālo cigarešu; un latvijā novērota jauna bridējputnu suga.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Medicīnā, izglītībā un sociālajā aprūpē pēc 15. novembra klātienē drīkstēs strādāt Covid-19 pārslimojušie vai potētie; Salas un Sēlpils pagastos uzstādīti āra trenažieri; un Zinātnieki Baltijas jūrā novērojuši retu parādību - “jūras sniegu”.
Radio1 ziņās klausieties: Šodien valdībā lems par jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu; Jēkabpilī modernizē ielu apgaismojumu; un Nedēļas nogalē aicina vērot putnu rudens migrāciju un ziņot par gājputniem.
Šodien valdība skatīs izstrādāto jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu. Pēc valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa teiktā, jaunais regulējums sastāvēs no trim blokiem. Pirmais bloks paredz pienākumu konkrētās profesijās strādājošajiem vakcinēties pret Covid-19. Otrs bloks paredz testēšanas pret Covid-19 apmaksas kārtības maiņu, uzliekot pienākumu cilvēkiem, kuri var vakcinēties pret Covid-19, bet to nav izdarījuši, pašiem segt testēšanas izmaksas. Savukārt jaunā regulējuma trešais bloks paredzēs plašākas iespējas tiem, kuriem ir Covid-19 sertifikāti. Premjers neatklāj jaunā regulējuma detaļas, solot tās skaidrot šodien gaidāmajā valdības sēdē.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs ceturtdien, 30.septembrī, sasaucis Valsts enerģētikas krīzes centra sēdi. Ekonomikas ministrija šodien informēs valdības kolēģus par aktuālo situāciju un to, kā Latvija izskatās uz citu valstu fona saistībā ar izmaiņām enerģētikas nozarē, ko izraisījušas strauji pieaugušās dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, kā arī potenciālajiem piedāvājumiem šīs problēmas novēršanai. Paredzams, ka par konkrētiem risinājumiem ekonomikas ministrija publiski informēs šīs nedēļas izskaņā vai nākamās sākumā.
Lai saglabātu ziņas par Salaspils kodolreaktoru, ko iedarbināja 26.septembrī pirms 60 gadiem, tapusi 360 grādu virtuālā tūre, kas vedina apskatīt šo zinātnes būvi. Tas ir ceļojums vēsturē, kas sākās 1958.gadā, kad pieņēma lēmumu par reaktora celtniecību Latvijā. Reaktora darbības laiks parādīts fotogrāfijās, video un audio ierakstos, kā arī faktu lapās. Virtuālajā pastaigā pa Salaspils kodolreaktoru var doties "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra" mājaslapā, sameklējot attiecīgo norādi. Sekojot bultiņām var ielūkoties reaktora zālē, laboratorijās un palīgtelpās.
No piektdienas, 1.oktobra, Eiropas Savienības valstu iedzīvotājiem ieceļošanai Lielbritānijā obligāti būs nepieciešama pase. Tas nozīmē, ka ceļošanai uz Apvienoto Karalisti nederēs eID karte, izņemot tos Eiropas Savienības pilsoņus, kuri dzīvoja Lielbritānijā pirms 2020.gada 31.decembra un ar savu esošo eID karti ir reģistrējušies pastāvīgā vai pagaidu iedzīvotāja statusam šajā valstī. Tikai tādā gadījumā eID karti varēs izmantot kā ceļošanas dokumentu vismaz līdz 2025.gada 31.decembrim.
Drošība jau ilgāku laiku ir bijusi ļoti svarīga ceļotājiem, lai izlemtu uz kuru galamērķi doties. Taču pēdējos gados galveno uzmanību pasaule ir pievērsusi pandēmijai, un priekšstats par to, kas īsti padara kaut ko "drošu", ir būtiski mainījies. "Economist Intelligence Unit" drošāko pilsētu indeksā ierindoti 60 starptautiskie galamērķi. Kamēr tādas Āzijas pilsētas kā Tokija, Singapūra un Osaka gadu no gada pastāvīgi ir ieguvušas pirmās vietas, šī gada topā izvirzījies galamērķis Eiropā. Pirmo reizi par pasaules drošāko pilsētu nosaukta Kopenhāgena, gada pārskatā sasniedzot 82,4 punktus no 100.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī patlaban notiek esošā ielu apgaismojuma modernizācija, veicot pāreju uz ekonomisko LED apgaismojumu. Jēkabpils novada pašvaldībā ir noslēdzies iepirkums, kas paredz visus novecojušos ielu apgaismojuma gaismekļus - nātrija spuldzes, dzīvsudraba spuldzes, metālhalīda spuldzes un kvēlspuldzes - nomainīt pret energoefektīviem LED gaismekļiem. Saskaņā ar iepirkuma rezultātiem to veiks SIA “RCG Lighthouse”. Kopā paredzēts nomainīt tūkstoš 903 jeb 95% veco gaismekļu. Projekta rezultātā ikgadējais elektrības patēriņš ielu apgaismojumam Jēkabpilī samazināsies par 68%. Ietaupījums naudas izteiksmē 10 gadu periodā būs aptuveni 800 tūksoši eiro.
Pieaugot pārtikas cenām un citām izmaksām, trauksmi ceļ skolu ēdinātāji. Par valsts un pašvaldību piešķirto finansējumu brīvpusdienām – 1,42 eiro dienā – pabarot sākumskolēnus vairs neesot iespējams. Turklāt finansējums nav pārskatīts jau septiņus gadus, kamēr izmaksas šajā laikā kāpušas pilnīgi visās pozīcijās. Veselības ministrija, kas ir atbildīgā par brīvpusdienu finansējumu, uzņēmējiem gan neko vismaz šobrīd nesola. Ministrijā stāsta, ka šobrīd noritot sarunas par to, ka nepieciešams izstrādāt pavisam jaunu brīvpusdienu finansēšanas modeli.
Un vēl
Ikviens ir aicināts šajā nedēļas nogalē, 2. un 3. oktobrī, doties vērot putnu migrāciju individuāli, ģimenes lokā vai ar draugiem, piedaloties Eiropas Putnu vērošanas dienās. Latvijas Ornitoloģijas biedrība mudina par novērotajiem gājputniem arī ziņot dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv. Tiem, kas vēlas doties vērot putnus kopā ar domubiedriem, ieteicams ielūkoties vietnē putnudienas.lv, kur sadaļā “Pasākumu kalendārs” ir redzamas organizētās aktivitātes dažādos Latvijas novados.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prasība obligāti vakcinēties noteiktām profesijām varētu stāties spēkā divas nedēļas vēlāk par iepriekš plānoto; Jēkabpilī atrod lielu daudzumu nelegālo cigarešu; un latvijā novērota jauna bridējputnu suga.
Prasība obligāti vakcinēties noteiktām profesijām varētu stāties spēkā 15.novembrī, kas būtu divas nedēļas vēlāk nekā iepriekš paredzēts, paredz valdībā iesniegtais jaunais Covid-19 pārvaldības regulējums. Pienākums obligāti vakcinēties paredzēts konkrētām profesijām - izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem. Tāpat šādu prasību plānots noteikt arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tajā skaitā arī aptieku darbiniekiem, kas strādā ar klientiem, kā arī ilgstošā sociālajā aprūpē strādājošajiem.
Veselības ministrija piedāvā ļaut vecākiem apmeklēt pasākumus drošajā jeb "zaļajā režīmā" arī kopā ar bērniem līdz 12 gadu vecumam, kuri vēl nevar vakcinēties, taču veidojot viņiem nodalītu drošības vidi. Šobrīd "zaļajā" vidē nav noteikti nekādi papildus epidemioloģiskās drošības pasākumi, tāpēc tajā var piedalīties tikai pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši cilvēki. Ņemot vērā to, ka daļa bērnu vēl nav vakcinēti un līdz 12 gadu vecumam neveic arī Covid-19 testus, nav iespējams nodrošināt bērnu dalību "zaļajā vidē" tā, lai tas būtu epidemioloģiski droši.
Savukārt, lai darba vietās varētu veidot epidemioloģiski drošu darba vidi, Darba likumā būtu jāparedz vairāk pilnvaru darba devējiem. Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka šādas pilnvaras vajadzētu iekļaut Darba likumā. Piemēram, darba devēji vēlētos izmaiņas attiecībā uz iespējām darbiniekus pārcelt vai atstādināt gadījumos, ja tas nepieciešams drošas darba vides veidošanai.
Jēkabpils novada skolās patlaban attālināti mācās 28 klases. Jēkabpils Izglītības pārvaldes vadītājs Juris līcis informē, ka visvairāk klašu, kas mācās attālināti ir Jēkabpils 3.vidusskolā – astoņas un Antūžu pamatskolā – septiņas. Viesītes vidusskolā attālināti mācās četras klases, pa divām klasēm katrā iestādē karantīna noteikta arī Jēkabpils 2.vidusskolā un Zasas vidusskolā, pa vienai klasei – Jēkabpils valsts ģimnāzijā, Salas vidusskolā un Atašienes vidusskolā. Tāpat arī attālināti strādā pa vienai audzēkņu grupiņai bērnudārzos – “Bērziņš” Jēkabpilī un “Zīlīte” Viesītē”. Individuālajā karantīnā šobrīd atrodas četri pedagogi un pieci skolēni.
Turpinām ziņas
Pagājušās nedēļas nogalē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas un Kriminālpolicijas biroja Jēkabpils reģionālās nodaļas darbinieki, veiksmīgi sadarbojoties ar kinologu un dienesta suni Darvinu, veica kratīšanu iepriekš uzsākta kriminālprocesā un Jēkabpilī kādā dzīvesvietā kopumā izņēma 43 tūkstoši 200 cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. 23. septembrī likumsargi veica kratīšanu Jēkabpilī kādā dzīvesvietā, kur no trijām slēptuvēm tika izņemtas 42 tūkstoši 860 „Premjer” cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Persona, pie kuras tika veikta kratīšana policistiem labprātīgi izsniedza vēl 220 „NZ Gold” un 120 „Queen Mentol” cigaretes bez Latvijas Republikas akcīzes markām. Par minēto noziedzīgo nodarījumu var tikt piemērots sods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem.
Vakar Jēkabpilī, Slimnīcas ielā, automašīnai „Audi A6” tika pārdurtas visas četras riepas, nozagtas abas valsts reģistrācijas numura zīmes, sabojāti aizmugures gabarītlukturi un aizmugures spārns. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess.
Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē saņemta informācija par 103 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā, vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Ceļu satiksmes uzraudzības jomā pieņemti 78 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tai skaitā 48 par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā sākti divi kriminālprocesi un viens administratīvā pārkāpuma process. Reģistrēti 12 ceļu satiksmes negadījumi, kur vienā gadījumā ir cietusi viena persona.
Un vēl
Asaru pludmalē Jūrmalā pirmo reizi Latvijā svētdien, 26. septembrī, novērota jauna bridējputnu suga – garknābja šņibītis, kas ir retums ne vien Baltijas reģionā, bet visā Eiropā. Garknābja šņibīti Asaru pludmalē Jūrmalā nofotografējusi Baiba Barkāne un kā nenoteikta putna attēlu ievietojusi dabas novērojumu portālā dabasdati.lv. Garknābja šņibītis ir vidēja izmēra bridējputns, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļaustrumu tundrās. Putna migrācijas ceļš ved uz dienvidiem. Parasti tie ziemo lielos baros piekrastēs no Dienvidāzijas līdz Austrālijai. Raksturīgi putniem migrācijas laikā ir tas, ka atsevišķi īpatņi nomaldās no ierastā maršruta, tādēļ reizumis garknābja šņibīši sasniedz arī Eiropu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Medicīnā, izglītībā un sociālajā aprūpē pēc 15. novembra klātienē drīkstēs strādāt Covid-19 pārslimojušie vai potētie; Salas un Sēlpils pagastos uzstādīti āra trenažieri; un Zinātnieki Baltijas jūrā novērojuši retu parādību - “jūras sniegu”.
No 15. novembra, kad beigsies noteiktais pārejas periods, medicīnā, izglītībā un sociālajā aprūpē klātienē strādājošajiem tiks noteikta prasība spēt uzrādīt derīgu Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikātu. Tā šodien lēma valdība. Ja darbinieks uzsāks vakcinācijas kursu, līdz 15. novembrim viņa Covid-19 testus apmaksās valsts. Paredzēts izveidot konsīliju, kas lems, vai kādam pamatoti nebūtu atliekama potēšanās. Arī darba devēji pēc noteiktiem kritērijiem varēs noteikt, ka noteiktā amatā vajag sertifikātu. Cilvēkiem, kuri potējušies ar "AstraZeneca" potes pirmo devu, turpmāk sertifikāta saņemšanai būs jāsaņem arī otrā deva. Līdz 11. oktobrim izstrādās vadlīnijas, kā darba devējs drīkst rīkoties, ja darbinieks 15. novembrī nevar uzrādīt sertifikātu.
Jēkabpils izglītības pārvaldes vadītājs Juris Līcis sarunā ar Radio1 atzina, ka pēc šī lēma noteikti daļa pedagogu un izglītības iestāžu darbinieku iesniegs atlūgumus. Tas nozīmē, ka novembrī var rasties problēmas ar kadru nodrošinājumu izglītības nozarē. Juris Līcis sacīja, ka tiks meklēti risinājumi, lai iespējamā pedagogu trūkuma dēļ neciestu mācību process.
No 11. oktobra teju visi pakalpojumi un pasākumi iekštelpās būs jāorganizē drošajā (zaļajā) vai daļēji drošajā (dzeltenajā) režīmā, kad visiem darbiniekiem un apmeklētājiem jāuzrāda Covid-19 pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 tests. Tirdzniecības nozarē pagaidām nekas nemainās. Tirgotāji paši var izlemt, ka strādā tikai drošajā vai daļēji drošajā režīmā. Nedrošajā režīmā būs pieejami tikai daži pakalpojumi, arī veikali, pasts, sabiedriskais transports. Nolemts, ka ar skolu testiem skolēni var saņemt pakalpojumus un piedalīties pasākumos 72 stundu laikā. Līdz 10. oktobrim spēkā būs esošie noteikumi, bet no 11. oktobra spēkā stāsies jaunais regulējums.
Latvijā pašlaik neplāno noteikt Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu. Tikmēr atsevišķas Eiropas valstis jau to noteikušas. Tas nozīmē, ka atkarībā no personas vakcinācijas kursa pabeigšanas šajās valstīs pēc noteikta laika varētu iebraukt tikai ar negatīvu Covid-19 testu, taču kādu pasākumu vai iekštelpu apmeklējums varētu nebūt iespējams. Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska uzskata, ka visām valstīm Eiropā vajadzētu ievērot vienādus noteikumus.
Turpinām ziņas
Ekspluatācijā nodots Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projekts “Āra trenažieru uzstādīšana Salas novadā”. Atbilstoši projekta mērķim, uzstādīti āra trenažieru komplekti četrās publiski brīvi pieejamās vietās: Biržu, Ošānu, Sēlijas un Salas ciemos. Āra trenažieri piemēroti dažāda vecuma un fiziskās sagatavotības cilvēku aktivitātēm svaigā gaisā: “Dubultais vēderpreses soliņš”- vēderpreses muskulatūras stiprināšanai; “Orbitreks nūjotājs”- kāju, gūžas, plecu un roku muskulatūrai; “Steperis un velosipēds”, Biržu un Salas ciemā uzstādīti arī bērnu āra trenažieri.
Rīt, 29. septembrī pulksten trijos dienā uz Miķeļdienas pastaigu jaunajā skvērā Rubeņos aicina folkloras kopa "Kāre". Notiks skvēra atklāšana, ķirbju parāde un lielākās ogas meklēšana. Interesentus aicinām atvest savu ķirbi, lai kopā veidotu parādi.
Un vēl
Baltijas jūras rifu kartēšanas ekspedīcijā novērota neparasta parādība – “jūras sniegs”, informēja Dabas aizsardzības pārvalde. Par “jūras sniegu” dēvē atmirušo aļģu daļiņu grimšanu ūdenī, kas vizuāli atgādina snigšanu. “Jūras sniegs” piegādā bagātīgu maltīti jūras grunts iemītniekiem,” skaidroja Latvijas Hidroekoloģijas institūta pārstāve Ingrīda Andersone. Pie zinātnieku novērotā “dzīru galda” Baltijas jūras dzelmē pulcējās gan mazie vēzīši mizīdas, kas mielojas ar “jūras sniegu”, gan buļļzivis, kas savukārt uzkož mizīdas.
Foto: dabasfoto.lv