2024.gada 28. marts

Ginta, Gunda, Gunta

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 5.oktobrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 5.oktobrī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:  Koalīcija izskata iespējas atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju; Vairums varakļāniešu labprāt saglabātu atsevišķu novadu; un No šīs nedēļas izmaiņas Jēkabpils novada maršrutā Vārpas-Ancene-Mazslate

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:  Par spīti pieaugošajai saslimstībai ar Covid-19, skolas pagaidām neplāno pāriet uz attālinātu darbu ; Iedzīvotāji no jaunajiem Jēkabpils reisiem visvairāk izmantojuši 4.autobusa maršrutu ; un Krokodils sakož un noslīcina lidojošu dronu

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:  Krīzes vadības padome par ierobežojumiem turpinās spriest ceturtdien; Daugavgrīvas pludmalē atrasts 19.gadsimta kuģa vraks; un “Lidl” atvēršanas diena raisa “banānu cenu karus”

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:  Koalīcija izskata iespējas atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju; Vairums varakļāniešu labprāt saglabātu atsevišķu novadu; un No šīs nedēļas izmaiņas Jēkabpils novada maršrutā Vārpas-Ancene-Mazslate

Ņemot vērā straujo un nekontrolējamo Covid-19 izplatību, koalīcija izskata iespējas atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju. Līdz šim ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ valstī tikusi izsludināta jau divreiz. Par minēto valdībā varētu lemt jau šonedēļ, līdztekus spriežot arī par konkrētiem stingrākiem ierobežojumiem, ko šodien plānots pārrunāt Krīzes vadības padomes sēdē. Veselības ministrs Daniels Pavļuts iepriekš paziņoja, ka koalīcijas sanāksmē gūts atbalsts stingru drošības pasākumu ieviešanai Covid-19 izplatības mazināšanai. Vaicāts, kādiem tieši konkrēti pasākumiem izdevies gūt atbalstu, Pavļuts teica, ka paredzams, ka runa varētu būt par ārkārtējās situācijas atjaunošanu, klātienes pakalpojumu pieejamību zaļajā režīmā, proti, tos varētu saņemt vakcinētie vai vīrusu pārslimojušie iedzīvotāji.

Eiropas Zāļu aģentūra apstiprinājusi uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādāto Covid-19 vakcīnu papildu devām cilvēkiem, kas sasnieguši vismaz 18 gadu vecumu un otro devu saņēmuši vismaz pirms sešiem mēnešiem. Lēmumu, vai izplatīt papildu devas, pieņems valstu atbildīgās iestādes. Aģentūras eksperti norāda, ka sirds iekaisuma slimību un citu ļoti retu blakusparādību risks pēc papildu devām nav zināms un tas tiek rūpīgi novērots. Retos gadījumos cilvēkiem, sevišķi jauniem vīriešiem, pēc sapotēšanās ar "Pfizer" un "BioNTech" Covid-19 vakcīnu novērots miokardīts.

Pandēmijas laikā alkoholiskos dzērienus lieto vairāk. Patēriņa pieaugumu var redzēt Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajos datos. Salīdzinot šā gada jūliju ar iepriekšējiem gadiem, redzams lēciens pagājušajā gadā, kad Latvijā divas reizes izsludināja ārkārtējo situāciju un ar ierobežojumiem sadzīvoja teju ikviens. Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, patēriņš ir nedaudz krities – par vairāk nekā 9%. Tomēr grādīgās dziras lieto vairāk nekā vēl pirms Covid-19. Valsts ieņēmumu dienests atsevišķi apkopo datus par alus apriti. Tie rāda, ka alus ir kļuvis iecienītāks, proti, gadu no gada to lieto vairāk. 2020. gadā pieaugums par 1%, bet šī gada jūlijā – par 2,6%.

Latvijā vadošais elektrības piegādātājs “Elektrum” ar lielāko klientu bāzi šajās dienās izsūtījis paziņojumus par cenu paaugstināšanu no 1. novembra arī fiksētā tarifa līgumiem, kas katram kopsummā mainīsies individuāli, taču var sasniegt 50 procentus. “Elektrum” līgumos ir paredzējis iespēju divreiz gadā vienpusēji pārskatīt cenu. Daļai klientu no 1. novembra šis jau būs otrais kāpums šogad. Vidējai Latvijas mājsaimniecībai, kas patērē vidēji 150 kilovatstundas mēnesī, šī cenu izmaiņa varētu būt četri vai pieci eiro klāt pie ikmēneša rēķina. Līdz ar paziņojuma saņemšanu kāda daļa “Elektrum” klientu esot jau sākuši pāriet pie konkurentiem. Pretstatā “Latvenergo” zīmolam “Elektrum”, tā divi spēcīgākie konkurenti “Enefit” un “Tet” neķersies klāt savu esošo klientu fiksētajiem tarifa plāniem patlaban spēkā esošos līgumos.

Turpinām ziņas

74,33% varakļāniešu vēlētos atsevišķa Varakļānu novada pastāvēšanu arī turpmāk, taču apvienošanās gadījumā sadarbību vēlētos ar Madonas novadu, liecina pašvaldības organizētās iedzīvotāju aptaujas rezultāti. 19,33% jeb 174 aptaujas dalībnieki pauduši nostāju, ka viņi nevēlas, lai Varakļānu novads pastāvētu kā atsevišķs novads, kamēr 57 jeb 6,33% aptaujas dalībnieku uz šo jautājumu nav snieguši atbildes. Iedzīvotāju aptauja notika no 20. līdz 24.septembrim, un tajā piedalījās 900 no aptuveni 2500 balsstiesīgajiem novada iedzīvotājiem. Par pievilcīgāko normatīvajos aktos noteikto attīstības centru sadarbībai nākotnē 845 jeb 93,89% aptaujas dalībnieku norādījuši Madonu un tikai 32 jeb 3,56% respondentu kā attīstības centru vēlētos Rēzekni, vēl astoņi cilvēki jeb 0,89% aptaujas dalībnieku par attīstības centru vēlētos Jēkabpili, savukārt 11 jeb 1,22% aptaujāto nav bijis viedokļa.

Atkritumu apsaimniekotāji aplēsuši, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs gada laikā atkritumos izmet vismaz simts kilogramus pārtikas, bet vēlāk neapēsto pārtikas produktu iegādē ik gadu viena mājsaimniecība izšķērdē ap 500 eiro. Izplatītākais iemesls – iedzīvotāji nopērk pārāk daudz liekā. Visbiežāk atkritumos nonāk ogas, dārzeņi un sakņaugi, kā arī piena produkti. Izšķērdīgākie šajā jomā esot pilsētnieki, iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem, kā arī jaunieši. Speciālisti iesaka pārtiku ne tikai saldēt, bet arī nebaidīties eksperimentēt ar ēdiena pārpalikumiem, kas vēl nav sabojājušies. Piemēram, kādus sažuvušus produktus var sablendēt biezzupā, bet zaļumus pārvērst pesto mērcē.

Un vēl

Pielāgojot sabiedriskā transporta kustības grafiku skolēnu vajadzībām, no šīs nedēļas Vārpas–Ancene–Mazslate–Vārpas autobuss, kas no pieturas Vārpas darbadienās izbrauc plkst.7.00, un maršruta Vārpas–Rubeņi–Ancene–Vārpas autobuss, kas no pieturas Vārpas darbadienās izbrauc plkst.15.00, apstāsies pieturā Ziedi. Tādējādi pasažieri vairs netiks apkalpoti pieturā Gobas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:  Par spīti pieaugošajai saslimstībai ar Covid-19, skolas pagaidām neplāno pāriet uz attālinātu darbu ; Iedzīvotāji no jaunajiem Jēkabpils reisiem visvairāk izmantojuši 4.autobusa maršrutu ; un Krokodils sakož un noslīcina lidojošu dronu

Šajā mācību gadā mācības skolās klātienē vienmēr ir bijis Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums, līdz ar to tiek darīts viss, lai klātienes mācību process turpinātos par spīti straujam Covid-19 saslimstības pieaugumam un stingrākiem ierobežojumiem. Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzsver, ka ministrijas norāde ir, ka skolas ir pēdējās, ko slēdz, un pirmās, ko ver vaļā, bet skaidrs, ka, redzot, cik strauji aug Covid-19 saslimstība, var nākties spert izlēmīgus soļus.

Satiksmes resorā nākamgad turpināsies reģionālo ceļu remontdarbi, kopā ar daļu ilgi gaidīto jauno elektrovilcienu modernizēs peronus, ieviesīs vienotu sabiedriskā transporta biļeti. Notiks valsts programmā plānoto veloceliņu projektēšana. Tie ir Satiksmes ministrijas plāni valsts budžetā nākamajiem gadiem. Tāpat arī pāris gadu laikā iecerēts uz sliežu ceļiem Krustpils un Jelgavas virzienā novērst „vājos punktus”, lai vilcieni varētu braukt līdz pat 140 kilometriem stundā.

Eiropas Savienībai trūkst kvalificēta darbaspēka, tāpēc to nepieciešams piesaistīt no trešajām valstīm. Jau vairāk nekā desmit gadus dažādu jomu profesionāļi no visas pasaules var pieteikties ES “Zilajai kartei”, kas ļauj dzīvot un strādāt bloka dalībvalstīs. Taču līdz šim programma nebija nesusi gaidītos rezultātus, ko saistīja ar pārāk stingrajām prasībām potenciālajiem viesstrādniekiem. Eiropas Parlaments nesen apstiprināja jaunus “Zilās kartes” noteikumus, lai atvieglotu augsti kvalificētu darbinieku piesaisti no valstīm ārpus ES. No 27 ES dalībvalstīm pret izmaiņām “Zilās kartes” direktīvā nobalsoja tikai Ungārija. Visām bloka dalībvalstīm būs doti divi gadi, lai nacionālos likumus harmonizētu ar Eiroparlamenta apstiprināto direktīvu.

Šodien 5.oktobrī aprit desmit gadi kopš uzņēmuma “Apple” ikona Stīvs Džobss vairs nav šai saulē. Viņa devums tehnoloģiju attīstībā bija vērā ņemams, un viņa paspārnē izveidotie leģendārie zīmoli ir aktuāli vēl aizvien un tirgū plecu pie pleca cīnās ar citu ražotāju lolojumiem. Pirmais viedtālrunis pie lietotājiem nonāca pirms 14 gadiem, un kopš tā laika ievērojami mainījusies viedtālruņu forma, lielums, izskats un funkcionalitāte. Eksperti norāda, ka vienkāršie, banāli zvani paliek aizvien retāka lieta. Bet nevar teikt, ka ir retāka saziņa. Ir vēl biežāka, intensīvāka. Tikai citos formātos. Mūsdienu telefona piedāvātās funkcijas var iedalīt divās daļās: tehniskās iespējas – skaņa, kamera, displejs – un iespējas, kuras var iegūt ar lietotnēm.

Turpinām ziņas

No pirmā septembra SIA “Jēkabpils autobusu parks” apkalpo trīs jaunus maršrutus, kuri tika izveidoti, pamatojoties uz Jēkabpils novada iedzīvotāju ieteikumiem. Braucot 4.maršruta autobusā, trīsdesmit minūtēs var nokļūt no Salas kultūras nama līdz Ābeļu pamatskolai, 6.maršruts ir izveidots ar galapunktiem “Brodu kultūras nams” un “Vārpa” Veseļos. Arī šī maršruta reisa ilgums ir pusstunda. Garākais ir 9.maršruts – 43 minūtēs  no Mežaparka var nokļūt apdzīvotajā vietā “Kalmītes” Suņģēnos.

Autobusu parka Pārvadājumu daļas vadītāja Aija Vetere norāda, ka daudzi ārpus pilsētas teritorijas dzīvojošie novada iedzīvotāji ir apmierināti un pateicīgi par iespēju ērti un lēti nokļūt pilsētā un  bez liela laika patēriņa atgriezties mājās. Autobusu kustība ir saplānota tā, lai skolēni nokļūtu uz mācībām skolās un strādājošie – uz darbu, bet citi varētu apmeklēt iestādes, iepirkties vai atpūsties. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.

Būvnieki ir uzsākuši Viesītes muzeja "Sēlija" nodaļas "Paula Stradiņa skola" ēkas Peldu ielā 2 fasādes atjaunošanu. Muzeja fasāde bija vizuāli un tehniski novecojusi, vietām bija redzams bojāts apmetums. Pašlaik, būvniecības darbu gaitā, fasāde tiek atjaunota. Darbus veic SIA "SD Būvniecība".

Un vēl

Austrālijā neparasts liktenis piemeklējis kādu dronu, kurā krokodils iekodās un to parāva zem ūdens. Sacaurumoto dronu atrada krastā tikai pēc vairākām dienām. Neparastais atgadījums notika brīdī, kad Austrālijas telekanāls "ABC" Austrālijas ziemeļu pilsētā Darvinā uzņēma dokumentālo filmu, lai atzīmētu 50. gadadienu kopš aizlieguma medīt krokodilus valsts Ziemeļu teritorijā. Filmēšanas drona operators stāstīja, ka pacēlis bezpilota lidaparātu virs lagūnas, taču visi korokodili bijuši tramīgi. Izņemot vienu, kurš dronam ceļu negrieza, bet gluži pretēji – palika uz vietas un to cieši uzraudzīja. Operators nolēma pievērsties tieši šim krokodilam, cerot nofilmēt labus kadrus. Kad drons atradās virs krokodīla tas vertikāli izslējās virs ūdens un sakampa žokļos dronu. Bojāto lidaparātu vairs nav iespējams lietot, taču tas var kalpot kā lielisks suvenīrs.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties:  Krīzes vadības padome par ierobežojumiem turpinās spriest ceturtdien; Daugavgrīvas pludmalē atrasts 19.gadsimta kuģa vraks; un “Lidl” atvēršanas diena raisa “banānu cenu karus”

Par stingrākiem Covid-19 izplatības mazināšanai paredzētiem ierobežojumiem Krīzes vadības padome turpinās spriest ceturtdien, 7.oktobrī. Šodien Ministru prezidenta Krišjānis Kariņa sasauktajā Krīzes vadības padomes sēdē par stingrākiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai jau tika runāts, tomēr pašlaik pie konkrētiem risinājumiem nonākt vēl neizdevās, tādēļ par tiem atkārtoti spriedīs ceturtdien. Krīzes vadības padomes sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka "pašlaik ir nepieciešama ikviena cilvēka izlēmīga rīcība, lai samazinātu Covid-19 izplatību".

Strauji mazinoties šā gada budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" pieejamajai naudai, Ministru kabinets šodien atbalstīja Finanšu Ministrijas priekšlikumu papildināt šo programmu ar 300 miljoniem eiro, tādējādi šogad neparedzētiem gadījumiem kopumā ir novirzīti teju divi miljardi eiro.

Šī gada Nobela balva fizikā piešķirta ASV-Japānas zinātniekam Sjukoro Manabem, vācietim Klausam Haselamanam un itālim Džordžo Parizi par viņu darbu pie klimata modelēšanas un sarežģītām fizikālām sistēmām. Sjukoro Manabe un Klauss Haselamans lika pamatus mūsu zināšanām par Zemes klimatu un kā cilvēce to ietekmē. Džordžo Parizi apbalvots par viņa revolucionāro ieguldījumu teorijā par materiāliem ar nesakārtotu struktūru un nejaušiem procesiem. Līdz ar balvu zinātnieku trijotne saņems desmit miljonus kronu (988 200 eiro) lielu naudas prēmiju.

Rekordliela gāzes cenu palielināšana pasaulē var radīt situāciju, kurā lielākā daļa elektrostacijas pāriet uz naftu vai oglēm, kas sadārdzinās šo resursu cenu, raksta "Forbes" apskatnieks Deivids Blekmons. Viņš norāda, ka Eiropas gadījumā, kur spēkā ir "zaļā politika", kas paredz pāreju uz ekoloģiski draudzīgākiem resursiem, šāds notikumu pavērsiens šķiet maz ticams. Blekmons atzīst, ka daudzas valstis, ņemot piemēru no Eiropas, ir slēgušas ogļu un gāzes elektrostacijas. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ 2021. gada vasarā sākās enerģētikas krīze - vājā vēja dēļ trūka enerģijas, kādēļ ir nācies lemt par atgriešanos pie "netīrajiem" enerģijas avotiem. Līdz ar to strauji augošais pieprasījums ir radījis attiecīgu gāzes cenu pieaugumu. Turklāt Krievija ir ierobežojusi gāzes eksportu, kas ievērojami ir cēlis šā resursa cenu. Eiropas valstis arvien vairāk pievērš uzmanību oglēm, taču arī to daudzums ir nepietiekams. 

Turpinām ziņas

Daugavgrīvas pludmalē atrasts vismaz 12 metrus garš kuģa vraks, kas, visticamāk, datējams ar 19.gadsimtu. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde gatavo dokumentāciju par jaunatklāta kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu. Veicot vraka atrakšanas darbus atklājās, ka tā fragments ir krietni lielāks kā sākotnēji domāts - tas ir vismaz 12 metrus garš, 3,5 metrus plats un turpinās arī virzienā uz kāpu un uz sāniem zem pieplūstošā jūras ūdens līmeņa. Atsegtais fragments ir no ozolkoka būvēta kuģa borts, un redzama tikai tā ārpuse, kas apšūta ar masīvām, 25 centimetrus platām un astoņus centimetrus biezām plankām. Tās pie kuģa ribām, kuras pašlaik uzmērīt vēl nebija iespējams, stiprinātas gan ar koka, gan vara sakausējuma tapām. Pašlaik vēl grūti izdarīt precīzus secinājumus, tomēr fakts, ka kuģis bijis apšūts ar vara plāksnēm, norāda ka tas ir vai nu kara kuģis, vai tāltirdzniecības kuģis, kas kuģojis ne tikai pa Baltijas un Ziemeļjūru, bet devies arī tālākos braucienos uz tropisko joslu. 

10% sēņu paraugu, ko pērn aptuveni puskilometra rādiusā no Inčukalna dienvidu gudrona dīķa  ievāca Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas pētnieks Dmitrijs Poršņovs, tika konstatēti ļoti augsti dzīvsudraba līmeņi.  Viņš norāda, ka šos paraugus patērēt uzturā būtu bīstami. Eksperts iesaka izvairīties no sēņošanas vietās, kur notiek vai ir notikušas militāras darbības, kā arī mežos ap toksisko atkritumu izgāztuvēm. Lai arī kopumā par sēņu kvalitāti Latvijā neesot jāsatraucas, ir jāpievērš uzmanīb vietām, kurās sēnes tiek ievāktas.

Un vēl

Gatavojoties lidl ķēdes veikalu atvēršanai ceturtdien, 7. oktobrī, uzņēmums ir paziņojis par vairāku produktu tirdzniecību par samazinātu cenu. Viens no tiem, ko iedzīvotāji vairāk apspriež sociālajos tīklos, ir banāni. "Lidl" ir izziņojis, ka pirmajās veikalu ķēdes atvēršanas dienās Latvijā banānu cena tiks samazināta līdz 39 centiem par kilogramu. Tāpat salīdzinoši zemas cenas paredzētas arī vairākiem citiem produktiem. 

Līdz ar to uz jaunā konkurenta ienākšanu tirgū arī citi mazumtirgotāji ir reaģējuši ar vairākām akcijas precēm. Piemēram, Maxima veikalu ķēdes produktu piegādātāja no internetveikala "Barbora" mājaslapā banānu cena norādīta arī 39 centi par kilogramu, lai arī prece otrdien, 5. oktobrī, internetveikalā nav pieejama. Savukārt Rimi veikalos 6. oktobrī akcijas ietvaros banānu cena plānota 29 centu par kilogramu apmērā. Aculiecinieki ziņo, ka arī vairākās citās veikalu ķēdēs ir būtiski samazināta banānu cena. Piemēram, Jēkabpilī arī veikalā TOP banāni nopērkami par 29 centiem kilogramā.

Jau vēstīts, ka “Lidl” atvērs 15 veikalus visā Latvijā, arī Jēkabpilī, ceturtdien, 7. oktobrī plkst. 8.00 no rīta.  

Atstājiet komentāru