Jēkabpils radio1 ziņas 2021.gada
- 11 oktobris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas latvijā uz trim mēnešiem izsludināta ārkārtas situācija; Jēkabpils novada bibliotēkās no šodienas darbiniekiem jābūt vakcinētiem; un Eiropas savienībā plāno pilsētās noteikt atļauto braukšanas ātrumu 30 km/h.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jauno Covid-19 ierobežojumu skarto uzņēmumu atbalstam vajadzēs 60 miljonus eiro mēnesī ; Jēkabpils novada domes vadība nostrādājusi pirmās simts dienas ; un Mūžībā devies aktieris Guntis Skrastiņš
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Ko liecina jaunākie rādītāji par eksportu un importu Latvijā ? Ko paredz pašvaldību un valdības vienošanās ? un Plāno piešķirt papildu piemaksas mediķiem.
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas latvijā uz trim mēnešiem izsludināta ārkārtas situācija; Jēkabpils novada bibliotēkās no šodienas darbiniekiem jābūt vakcinētiem; un Eiropas savienībā plāno pilsētās noteikt atļauto braukšanas ātrumu 30 km/h.
No šodienas, 11. oktobra, uz trim mēnešiem, līdz nākamā gada 11. janvārim, Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija. Līdz ar ārkārtējo situāciju spēkā ir virkne noteikumu, kas noteic gan pienākumu vakcinēties pret Covid-19, gan arī, kādi ierobežojumi ir spēkā attiecībā uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem, kā arī nevakcinētiem cilvēkiem. Kultūras pasākumi notiks drošā vidē, pakalpojumus varēs sniegt arī tikai drošā vidē, proti, cilvēki ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši.
Valdība lēmusi noteikt pienākumu potēties pret Covid-19 publiskajā sektorā – valsts un pašvaldības iestādēs strādājošiem. Būs plašākas iespējas un pienākumi noteikt vakcinēšanās prasību arī privātajā sektorā strādājošajiem. Darba vietās klātienē strādās tikai tie, kuri nevar strādāt attālināti. Ja darbinieks kontaktējas ar klientiem, citiem darbiniekiem, veic kritiski svarīgas funkcijas, tad darba devējam ir pienākums, nevis tiesības, noteikt prasību par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, lai varētu strādāt. Ar testu drīkstēs strādāt privātas iestādes darbinieks, kurš nesaskaras ar klientiem vai kolēģiem, piemēram, kurinātājs, telpu uzkopējs vai apsargs.
Cilvēki bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs: piedalīties sapulcēs, gājienos, piketos; privātos pasākumos iekštelpās drīkstēs būt līdz 10 cilvēki, ārā – līdz 20 cilvēkiem; saņemt pakalpojumus klātienē individuāli vai mājsaimniecības ietvaros; piedalīties reliģiskās norisēs iekštelpās; braukt ar sabiedrisko transportu; saņemt pasta pakalpojumus; ēdināšanas iestādēs iegādāties maltīti līdzņemšanai. Bet ārā uz terases nevakcinētie ieturēt maltīti nevarēs.
Pēc pārejas perioda, kas beigsies 18. oktobrī, sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, kurš saņem dotāciju no valsts vai pašvaldības budžeta un veic starppilsētu pārvadājumus, nevarēs nodrošināt braukšanas maksas atlaides pilngadīgām personām, kuras nav vakcinētas pret Covid-19.
Turpinām ziņas
Jēkabpils domes vadībai, tiekoties ar vietējo mediju žurnālistiem preses konferencē, plašāk tika informēts par situāciju izglītības jomā saistībā ar prasību, ka no 15.novembra skolās, bērnudārzos, izglītības un interešu izglītības iestādēs drīkstēs strādāt pedagogi un darbinieki tikai ar sadarbīgspējīgu sertifikātu, ko izsniedz, ja persona ir vakcinējusies vai pārslimojusi Covid-19. Jēkabpils mēra vietnieks Alfons Žuks no Attīstībai par uzsvēra, ka no 15.novembra visiem izglītības iestāžu darbiniekiem jābūt ar sadarbībspējīgu sertifikātu, ja tāda nebūs, darbinieks tiks atstādināts no pienākumu veikšanas dīkstāvē un par dīkstāvi atalgojumu nesaņems. Dīkstāve arī nedod tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu. Alfons Žuks atzina, ka ar pedagogu vakcināciju ir problēmas, ne visi vēlas to darīt un, visticamāk, pašvaldībai būs jārisina kadru jautājums. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Savukārt no šodienas, 11.oktobra, saistībā ar ārkārtas situāciju, ir prasība, ka jābūt vakcinētiem visiem bibliotēku vadītājiem un bibliotekāriem, jo bez sadarbīgspējīgiem sertifikātiem strādāt nedrīkst. Alfons Žuks atzina, ka arī ar bibliotēkāru kadriem ir problēmas. Viņš norādīja, ka ne visi novadu bibliotēku vadītāji ir vakcinējušies, tāpēc nevar pildīt savus pienākumus un ja viņi nevēlēsies regulāri veikt testu par saviem līdzekļiem vai vakcinēties, tad viņi tiks no darba atstādināti dīkstāvē bez atalgojuma.
Un vēl
Uz Eiropas Savienības ceļiem dzīvību katru gadu zaudē 22 tūkstoši 700 cilvēku un 120 tūkstoši gūst smagas traumas. Lai arī situācija ar bojā gājušo skaitu pēdējos gados ir uzlabojusies, tomēr Eiropas līmenī tiek plānoti daudz nopietnāki satiksmes ierobežojumi, lai samazinātu bojāgājušo un cietušo skaitu, tai skaitā – pilsētās noteikt atļauto braukšanas ātrumu 30 km/h. Briselē atļautais braukšanas ātrums 50km/h ir tikai uz dažām, lielajām ielām. Visur citur kopš gada sākuma atļauts braukt ar ātrumu 30 km/h. Šāda prakse ieviesta arī Helsinkos, Grenoblē, Lillē, Bilbao, Valensijā. 30 km/h vajadzētu noteikt par maksimālo braukšanas ātrumu arī citās Eiropas pilsētās – tā pieņemtajā rezolūcija prasa eiroparlamentārieši.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jauno Covid-19 ierobežojumu skarto uzņēmumu atbalstam vajadzēs 60 miljonus eiro mēnesī ; Jēkabpils novada domes vadība nostrādājusi pirmās simts dienas ; un Mūžībā devies aktieris Guntis Skrastiņš
Lai atbalstītu jauno Covid-19 ierobežojumu skartos uzņēmumus un to darbiniekus, katru mēnesi būs vajadzīgi 60 miljoni eiro. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs informē, ka ir nozares, kurās uzņēmumi vairs nevarēs strādāt, piemēram, izklaides pasākumi iekštelpās. Ir arī nozares, kur ierobežojumu dēļ gaidāms apgrozījuma kritums, jo tie varēs strādāt tikai daļēji. Abos gadījumos plānots pielāgot apgrozāmo līdzekļu programmu. Tāpat arī plānots atbalstīt darbiniekus, kuri paliks bez ienākumiem ierobežojumu dēļ. Vitenbergs cer, ka par atbalstu varētu vienoties šonedēļ, bet par to lemt – nākamnedēļ.
Akadēmiskās vides ekspertu grupa, kas nāca talkā valdībai Covid-19 ierobežojumu izvērtēšanā, pārtrauc savu darbību uz nenoteiktu laiku, jo sadarbība ar Ministru kabinetu neesot attaisnojusi ieguldītās pūles. Tā ekspertu grupas vārdā paziņojumā medijiem informēja asociētais profesors Klāvs Sedlenieks. Ekspertu grupas skatījumā sadarbības modelis ar Ministru kabinetu nav bijis optimāls. Proti, sadarbība izvērās tā, ka grupa nevis palīdz valdībai pieņemt informētu lēmumu, bet ekspertu paustie viedokļi paši kļūst par politiskā procesa sastāvdaļu. Tāpēc ekspertu grupa uzskata, ka pašlaik ir pamatoti tās darbību apturēt uz nenoteiktu laiku.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē septembrī sākti divi kriminālprocesi par organizētās noziedzības grupējuma organizētu noziedzīgi iegūtas skaidras naudas pārvietošanu pāri Latvijas robežai kopumā 1,4 miljonu eiro apmērā. Kriminālprocesā veiktas 15 kratīšanas, kuru laikā atrasti un izņemti skaidras naudas līdzekļi – 9 tūkstoši 920 eiro, kā arī citi kriminālprocesam nozīmīgi priekšmeti, kas tiks analizēti turpmākajā kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas gaitā. Četras personas atzītas par aizdomās turētām, no tām vienai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums.
Turpinām ziņas
Piektdien, 8.oktobrī, Jēkabpils novada domes vadība preses konferencē informēja par 100 dienās pieņemtajiem lēmumiem un izklāstīja savas darbības pamatprincipus Jēkabpils novada iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un sabiedrības interešu pārstāvniecībai novada teritorijā. Jēkabpils novada mērs uzsvēra, ka ar stabilu, saliedētu un vienotu komandu novada domes vadība uzsākusi jaunā Jēkabpils novada attīstības kursu. Saspringtā darba režīmā apstiprināta jaunā novada pārvaldes struktūru, vienlaicīgi iedziļinoties un rūpīgi izvērtējot katru nozari, meklējot labākos risinājumus novada teritorijas attīstībai. Visās jomās ņemts vērā Jēkabpils novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteikto attīstības vadmotīvu 2035.gadam, kurā teikts, ka Jēkabpils novads – lieliska vieta dzīvošanai, biznesam un atpūtai Zemgales reģionā.
Ragainis norādīja, ka apjomīgs darba un laika resurss šobrīd tiek ieguldīts Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu virzības nodrošināšanai. Lai nākotnē mēs spētu vienmērīgi attīstīt novada teritoriju, ir apzināti prioritārie būvniecības objekti novadā. Ir veikts liels darbs saistībā ar investīciju piesaisti Jēkabpils novadam. Tāpēc šobrīd jau varam paziņot, ka tieši Jēkabpils novadā savas biznesa ieceres plāno īstenot patiešām vērienīgs ārvalstu investors, pateicoties kura radītajām darba vietām un piesaistītajām investīcijām, novada tautsaimniecībai tiks dots ļoti liels atspēriens. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Un vēl kāda sēru vēsts
Naktī uz 11. oktobri mūžībā devies tautā iemīļotais aktieris Guntis Skrastiņš. “Guntis ir aizgājis pārāk strauji, ātri un nežēlīgi,” teikts preses paziņojumā. “Vēl vasarā savā ierastajā dzirkstošā humora un neiztrūkstošā optimisma manierē viņš vadīja Latvijas sirdsdziesmas finālu, Līgo svētku koncertu un festivālu "Zelta šlāgeris». Bez darba Jaunatnes teātrī Guntis Skrastiņš attēlojis lomas arī filmās, dziedājis vairākās muzikālajās izrādēs. 2021. gada martā kopā ar maestro saņēma Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" kategorijā "Labākais šlāgermūzikas albums" par dziesmu albumu ar Leona Brieža un Jāņa Petera vārdiem "Nopietni pa jociņam". Aktieris pats ir atzinis, ka viņa dzīvē galvenais ir skatuve un ģimene.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Ko liecina jaunākie rādītāji par eksportu un importu Latvijā ? Ko paredz pašvaldību un valdības vienošanās ? un Plāno piešķirt papildu piemaksas mediķiem.
Salīdzinot Covid-19 infekcijas izplatības intensitāti uz 100 tūkstoši iedzīvotāju vakcinēto un nevakcinēto vai daļēji vakcinēto cilvēku vidū, nevakcinētiem un daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā Covid-19 infekcija konstatēta 2,7 reizes biežāk, nekā pilnībā vakcinētiem. Tā liecina jaunākie Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie saslimstības dati. Kopumā aizvadītās nedēļas laikā, no 4.oktobra līdz 10.oktobrim, atklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pieaudzis par 40,5%. Turpinās pieaugums arī stacionāros ievietotajiem pacientiem, sasniedzot pieaugumu par 36,1%, bet 10,6% no visiem Covid-19 pacientiem stacionāros ir ar smagu slimības gaitu.
Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās šā gada astoņos mēnešos sasniedza 22,53 miljardus eiro – par 4,73 miljardiem eiro jeb 26,6% vairāk nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 10,14 miljardus eiro (pieaugums par 1,88 miljardiem eiro jeb 22,8%), bet importa – 12,39 miljardus eiro (pieaugums par 2,85 miljardiem eiro jeb 29,8%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija. Augustā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,3% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,5%), Vācija (8,8%) un Zviedrija (5,6%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (17,7% no importa kopapjoma), Igaunija (8,6%), Vācija (8,2%) un Polija (8,2%). Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Apvienotā Karaliste, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā augustā veidoja 9,7%, bet importā Kanāda – 12,7% no importa kopapjoma.
Nobela prēmija ekonomikā šogad piešķirta trim zinātniekiem, kuru pētījumi palīdzējuši labāk saprast likumsakarības darba tirgū, piemēram, kā nodarbinātību ietekmē minimālā alga un imigrācija vai cik liela saistība ir izglītības līmenim ar ienākumiem. Zviedrijas Bankas izmaksāto prēmiju par ieguldījumu ekonomikas zinātnes attīstībā saņems Kanādā dzimušais zinātnieks Deivids Kārds, amerikāņu ekonomists Džošua Engrists un Nīderlandē dzimušais ekonomists Gvido Imbenss.
Visi trīs zinātnieki ir ekonomikas profesori prestižās ASV augstskolās.
Igaunijas prezidenta amatā šodien stājies Alars Kariss, kurš valsts vadītāja postenī nomainījis Kersti Kaljulaidu. Kariss jau trešdien vakarā plāno ierasties Latvijā, lai ceturtdien tiktos ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Turpinām ziņas
Pašvaldībām paredzēts papildu finansējums vietvaru mērķdotācijām, pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, aizņemšanos pašvaldību attīstības veicināšanai, norādīts valdības atbalstītajā Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības vienošanās un domstarpību protokolā par 2022.gada budžetu un vidējā termiņa 2022.-2024.gadam budžeta ietvaru. Valdība arī palielinājusi 2022.gadam sākotnēji prognozēto kopējo aizņēmumu limitu 118 miljonu eiro apmērā par 70 miljoniem eiro. Tādējādi radīta iespēja pašvaldībām saņemt aizņēmumus Vides aizsardzības uz reģionālās attīstības ministrijas noteikto jomu investīciju projektiem, tajā skaitā izglītības iestāžu projektiem, lai nodrošinātu investīciju projektu atbilstību ilgtspējīgai valsts attīstībai. Tāpat kā šogad, arī nākamgad pašvaldībām tiks novirzīti 75% no iekasētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa, bet valsts budžets saņems atlikušos 25%.
Koalīcija šodien ir panākusi vienošanos par 20 eiro kompensāciju izmaksu energoresursu izmaksu segšanai vakcinētiem senioriem. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no Jaubās Vienotības norāda, ka partneri ir vienojušies par Finanšu un Labklājības ministriju izstrādāto vakcinācijas veicināšanas programmu, kas tieši tēmēta uz valsts senioriem. Premjers akcentēja, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir vislielākā riska grupa, un šodien panākta vienošanās izmaksās noteiktu naudas summu vairāku mēnešu garumā vakcinētajiem senioriem.
Un vēl
Tuvākajā laikā valdībā plānots skatīt Covid-19 pandēmijas laika papildu piemaksu piešķiršanu mediķiem un Covid-19 pagaidu aprūpes hospitāļa izveidošanas iespēju. Veselības ministrs Daniels norāda, ka valdībā otrdien, 12.oktobrī, paredzēts informēt par gatavošanos iespējamiem scenārijiem ar Covid-19 pagaidu aprūpes hospitāļa izveidošanu.