Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 13.oktobrī
- 13 oktobris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība veic labojumus Covid-19 ierobežojumos; Kad taps jaunā Jēkabpils novada simbolika? un Aicina iesniegt ierosinājumus jaunas ielas nosaukumam Jēkabpilī
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Robežsardzes priekšnieks un viņa vietnieks prasa valstij atlīdzināt kaitējumu par izbeigtajiem kriminālprocesiem; Glābēji Daugavā pie Jēkabpils cilvēku noceļ no akmens un nogādā krastā; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Stradiņu slimnīcā aizdomas par pacientiem ar viltotiem Covid-19 sertifikātiem; Kur Latvijā visvairāk fiksēts vilku uzbrukumu? Un Kā pandēmija mainījusi iedzīvotāju iepirkšanās paradumus?
Radio1 ziņās klausieties: Valdība veic labojumus Covid-19 ierobežojumos; Kad taps jaunā Jēkabpils novada simbolika? un Aicina iesniegt ierosinājumus jaunas ielas nosaukumam Jēkabpilī
Konstatējot "tehniskas neprecizitātes", valdība vakar veica vairākus labojumus rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Lai novērstu rīkojuma interpretācijas iespējas, tika labotas neprecizitātes epidemioloģiskās drošības pasākumu prasībās darbinieku vakcinācijai pret Covid-19, pakalpojumu pieejamībā nevakcinētajiem, tirdzniecības un kultūras pasākumu organizēšanā.
Tajā skaitā precizējumi rīkojumā paredz, ka gadījumā, ja darba devējs ir informējis darbinieku par darba pienākumu veikšanai nepieciešamu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tad darbinieka pienākums būs sākt vakcināciju ne vēlāk kā desmit dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas. Līdz šim regulējumā bija paredzētas septiņas dienas. Vienlaikus spēkā ir prasība, ka gadījumā, ja darbinieks vai amatpersona vakcināciju nav uzsākusi vai pabeigusi līdz šā gada 15.novembrim, tad darba devējs darbinieku var atstādināt no darba pienākumu veikšanas.
Hospitalizēto Covid-19 pacientu skaits turpina pieaugt. Jaunākie ekspertu apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa slimnīcās nonākušo koronavīrusa pacientu nav bijuši vakcinēti pret šo slimību. Dati uz septembra beigām un oktobra sākumu rāda, ka 85% slimnīcās nonākušo Covid-19 slimnieku ar vidēji smagu gaitu bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši. Rādītāji par pacientiem ar smagu slimības gaitu ir līdzīgi. 84% septembra beigās un oktobra sākumā stacionēto Covid-19 pacientu ar smagu slimības gaitu ir nevakcinēti, bet 16% – vakcinācijas kursu pabeiguši. Šo cilvēku skaits ir neliels – pieci. Nevakcinēti – 27.
Lielbritānijas nespēja novērst Covid-19 izplatību pandēmijas pašā sākumā bijusi milzīga kļūda sabiedrības veselības politikā, kas noveda pie tūkstošiem zaudētu dzīvību. Šāds secinājums pausts jaunā Lielbritānijas parlamenta deputātu ziņojumā. 2020. gada pavasarī Lielbritānijas valdība sākotnēji neieviesa stingrus ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apturēšanai, jo cerēja, ka sabiedrība iegūs pūļa imunitāti. Balstoties uz jaunā ziņojuma secinājumiem, šī valdības vilcināšanās prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvību.
Jau ziņots, ka Lielbritānijā pilnībā vakcinēti ir 78,6% iedzīvotāju. Kopš pandēmijas sākuma Lielbritānijā reģistrēti 8,2 miljoni Covid-19 inficēšanās gadījumu, ar Covid-19 miruši 138 tūkstoši cilvēku.
Eiropas Cilvēktiesību tiesa noraidījusi lietu, ko bija iesnieguši katoļu priesteru seksuālās izmatošanas iespējamie upuri, kas vēlējās saukt pie atbildības Vatikānu, apgalvojot, ka Svētais Krēsls guvis labumu no suverēnajām valstīm esošās tiesiskās imunitātes. Eiropas cilvēktiesību tiesa nosprieda, ka 24 upuri no Francijas, Beļģijas un Nīderlandes nevar pieprasīt vēršanos pret Vatikānu un kompensācijas par, kā to dēvē prasītāji, "klusēšanas politiku" seksuālās izmantošanas lietās. Šī bija tiesas pirmā lieta, kurā tika izskatīta Svētajam Krēslam esošā imunitāte.
Turpinām ziņas
Līdz decembrim jāapkopo idejas jaunizveidotā Jēkabpils novada simbolikai, paredz novada domes lēmums. Likumā "Par pašvaldībām" noteikts, ka pašvaldības dome drīkst noteikt pilsētas, novada vai pagasta simboliku, saskaņojot to ar Valsts heraldikas komisiju. Ja tiek veidota jauna simbolika, tajā skaitā jauns ģerbonis, pirms iesniegt iesniegumu par ģerboņa reģistrāciju Kultūras ministrijā, ir jāzina tās vērtības, ko vēlās atspoguļot ģerbonī. Pašvaldībā norāda, ka ir jāveic arī citas darbības, piemēram, jāpieaicina profesionāls mākslinieks simbolikas izstrādē. Vienlīdz svarīgi ir nodrošināt pilnvērtīgu demokrātijas procesu un iesaistīt sabiedrību Jēkabpils novada simbolikas izveidē. Jēkabpils novada ģerboni paredzēts izstrādāt līdz 2022.gada 1.augustam
Jēkabpils novada Pašvaldības policija iespēju robežās ir gatava iesaistīties ārkārtējās situācijas ierobežojumu kontrolē. Policijas priekšnieks Indulis Surkulis informē, ka Covid-19 izplatības noteikto ierobežojumu kontroli vietējā policija nodrošina sadarbībā ar Valsts policiju. Policisti pārbauda tirdzniecības vietas, sabiedrisko transportu, veic citus kontroles pasākumus. Surkulis norāda, ka biežākie pārkāpumi saistīti ar distances neievērošanu, iepriekšējā ārkārtējās situācijas periodā fiksēti arī pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumi, īpaši no jauniešu puses. Viņš arī atzina, ka pašvaldības policijas kapacitāte ir mazāka nekā Valsts policijas, taču savu iespēju robežās pašvaldības likumsargi ir gatavi iesaistīties ārkārtējās situācijas ierobežojumu kontrolē.
Un vēl
Attīstoties privātmāju apbūvei Jēkabpilī, starp Zvejnieku un Priežu ielām veidojas jauna iela, kas atvieglotu piekļūšanu tur esošajiem īpašumiem. Jēkabpils novada pašvaldība aicina iedzīvotājus iesniegt savus ierosinājumus ielas nosaukumam. Iesniegumus var iesniegt Jēkabpils novada Facebook kontā vai rakstot uz san@jekabpils.lv. Ierosinājumus gaida līdz 15. oktobrim.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Robežsardzes priekšnieks un viņa vietnieks prasa valstij atlīdzināt kaitējumu par izbeigtajiem kriminālprocesiem; Glābēji Daugavā pie Jēkabpils cilvēku noceļ no akmens un nogādā krastā; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts un viņa vietnieks Juris Martukāns vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu par kaitējuma atlīdzināšanu par pret viņiem izbeigtajiem kriminālprocesiem, apliecināja Valsts robežsardzē. Amatpersonas gan patlaban nekomentēja kādu summu lūgts kompensēt.
Ja ierobežojumi nedos rezultātus, jau oktobra beigās Covid-19 inficēto skaits vienā diennaktī var pārsniegt 3 tūkstoši 500. Vienlaikus, jau tuvākajās dienās Imunizācijas valsts padome varētu nākt klajā ar ieteikumu – nodrošināt otras potes saņemšanu arī tiem iedzīvotājiem, kas potējušies ar “Janssen” zīmola vakcīnu. Pēdējās nedēļas laikā saslimstība ar Covid-19 valstī pieaugusi par 40%, un teju tāds pats pieaugums ir arī hospitalizēto vidū. Saslimstības rādītājs turpina augt, pagaidām nekas neliecina par situācijas uzlabošanos.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā no 1.jūlija līdz 12. oktobrim kopumā reģistrēti tūkstoš 203 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 626 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir ceturtais augstākais rādītājs valstī. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 1542,8 saslimušie, kas ir trešais augstākais rādītājs Latvijā.
Liela daļa no mums gan jau ir saskārušies ar situāciju, kad no laukiem atvestie āboli jāizdala draugiem, kolēģiem un paziņām, jo visu ražu vienas ģimenes ietvaros vienkārši nav iespējams apēst. Bet ražotājiem, protams, jo lielāka raža, jo labāk. Šogad, piemēram, Rumānijā, izaudzis ļoti daudz ābolu. Piemēram, kādā ciemā valsts ziemeļaustrumos koki ir pārpilni ar augļiem. Apjomi, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauguši par 30%, un tas saistīts ar īpaši labiem laikapstākļiem. Parasti no ābeļdārza hektāra iegūst ap 20 līdz 30 tonnu ābolu, bet šogad ābolu ir vairāk par 40 tonnām no hektāra. Dažviet augļkopji ieguvuši pat 100 tonnu.
Turpinām ziņas
Vakar Plkst. 19.52 valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma informāciju, ka Jēkabpilī upē Daugava uz akmens, 15 metrus no krasta, atrodas cilvēks. Ugunsdzēsēji glābēji nogādāja cilvēku krastā un nodeva Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Plkst. 20.19 darbs notikuma vietā noslēdzās. Visā Latvijā aizvadītajā diennaktī VUGD saņēma 37 izsaukumus – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, no tiem viena meža ugunsgrēka dzēšanu, 18 uz glābšanas darbiem, bet deviņi izsaukumi bija maldinājumi.
Pagājušās nedēļas nogalē ļaunprātīgi sabojāts izstādes "Force[d] Majeure" dalībnieka - mākslinieka Indriķa Ģelža radītais darbs, kas atrodas pie Hanzas Perons. Pēc izstādes organizatoru rīcībā esošās informācijas ļaundaris notikuma vietā ticis aizturēts, taču mākslas darbs ir neglābjami cietis. Indriķis Ģelzis izstādei radīja jaunu brīvstāvošu skulptūru ar nosaukumu "Low-hanging fruit". Par iepriekš minēto noziegumu, Valsts policijas patruļdienesta darbinieki aizturēja 1988. gadā dzimušu vīrieti. Par šāda nozieguma izdarīšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
Un vēl
Ceturtdien vēl būtiskas izmaiņas laikapstākļos nav gaidāms, lietus līs tikai vietām un pavisam nedaudz. Piektdien Latviju sasniegs jauns ciklons un aukstā atmosfēras fronte. Visā valstī gaidāms lietus, pastiprināsies dienvidu, dienvidrietumu vējš, ko pēcpusdienā nomainīs rietumu, ziemeļrietumu vējš. Brāzmas visā valstī 12–17 metri sekundē, piekrastē ap 20 metriem sekundē. Vējaina būs arī sestdiena, bet svētdien vējš kļūs lēnāks, brīvdienās valdošie būs rietumu, dienvidrietumu vēji.
Gaisa temperatūra piektdien paaugstināsies līdz 9...13 grādiem, bet brīvdienās būs mazliet vēsāks – ap 7...11 grādiem. Naktīs temperatūra lielākoties 2...7 grādi, piekrastē līdz 10 grādiem, bet sestdienas naktī vietām, debesīm skaidrojoties, līdz 0...-2 grādiem.
Nākamnedēļ bieži gaidāms lietus, taču kļūs siltāks un nedēļas vidū vietām temperatūra būs tuvu 15 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Stradiņu slimnīcā aizdomas par pacientiem ar viltotiem Covid-19 sertifikātiem; Kur Latvijā visvairāk fiksēts vilku uzbrukumu? Un Kā pandēmija mainījusi iedzīvotāju iepirkšanās paradumus?
Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca vērsusies Valsts policijā ar aizdomām par vairākiem viltotiem Covid-19 vakcinācijas sertifikātiem. Šādu ar Covid-19 sasirgušo slimības klīniskā gaita ir ievērojami smagāka, nekā būtu sagaidāms vakcinētam pacientam. Vienā gadījumā saņemts tuvinieka apstiprinājums, ka vakcinācija tiešām nav veikta.
Latvijā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 2 tūkstoši 236 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19. Saņemti 17 jauni ziņojumi par mirušiem Covid-19 slimniekiem. No atklātajiem inficēšanās gadījumiem tūkstoš 799 cilvēki nebija vakcinēti pret Covid-19 vai vakcinācijas kursu nebija pabeiguši, bet 437 bija vakcinēti. Iepriekšējais inficēšanās pīķis bija 31. decembrī pērn, kad diennaktī infekciju atklāja tūkstoš 861 cilvēkam. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 10,2%.
Pētnieki ir izstrādājuši metodoloģiju, kas parāda tagadējos sociālekonomiskajai situācijai atbilstošos mājsaimniecību izdevumus. Jaunās metodoloģijas nosaukums ir "mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžets". Tas katram mājsaimniecību tipam ir atšķirīgs, piemēram, vienam darbspējīgam cilvēkam Rīgā tas ir nedaudz virs 420 eiro, savukārt pensionāram laukos – 362,41 eiro. Labklājības ministrija norāda, ka šis ir vienīgais rādītājs, kas atspoguļo reālos, šodienas sociālekonomiskajai situācijai atbilstošus mājsaimniecību izdevumus jeb patēriņu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien otrajam lasījumam atbalstīja Vietējo pašvaldību referendumu likuma projektu, kas noteiks referendumu ierosināšanas un norises kārtību. Paredzēts, ka pašvaldības referendumu organizēs attiecīgās pašvaldības vēlēšanu komisija un nepieciešamības gadījumā savu atbalstu sniegs Centrālā vēlēšanu komisija. Plānots, ka referendumu varēs rosināt par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Tāpat arī pašvaldības referendumu varēs ierosināt par domes atlaišanu. Šādu referendumu nevarēs rosināt vienu gadu pēc jaunās domes sanākšanas un vienu gadu pirms domes pilnvaru termiņa beigām.
Turpinām ziņas
Šogad Valsts meža dienests saņēmis informāciju par 33 apstiprinātiem vilku uzbrukumiem. Trešā daļā vilku uzbrukumu mājlopiem reģistrēta Latgalē. Dienvidlatgales virsmežniecībā vien bijuši septiņi gadījumi. Meža dienests aicina iedzīvotājus ziņot par vilku sirojumiem. Vilki ir limitēti medījamie dzīvnieki, un oficiāli atzītu uzbrukumu skaits turpmāk kalpo par pamatu vilku pieļaujamā nomedīšanas apjoma noteikšanai. Pašlaik drīkst nomedīt 280 vilkus gadā. Puse no atļautā jeb 144 vilki jau nomedīti nepilnu triju mēnešu laikā kopš medību sezonas sākuma. Tas gan īpaši neatspoguļojas vilku nodarīto postījumu daudzumā.
Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas štatā noskaidrots “resnākā lāča” titula ieguvējs. Uzvarētājs ir apmēram 25 gadus vecs dzīvnieks, kuram iepriekš dots vārds Otiss. Sacensības rīko Katmajas nacionālā parka darbinieki, lai pievērstu uzmanību lielākajiem tā iemītniekiem. Teritorijā ir lašu nārstam piemērotas ūdenstilpes, tāpēc lāču populācija plaukst – ir apzināti apmēram 2 tūkstoši 200 lielie dzīvnieki. Vairākiem ķepaiņiem dots vārds un piešķirts numurs, un dabas draugi tīmeklī var nobalsot par, viņuprāt, resnāko dzīvnieku.
Un vēl
18% iedzīvotāju tieši Covid-19 pandēmija piespiedusi pārskatīt savus iepirkšanās paradumus un sākt pārtiku biežāk iegādāties internetā. Pieredze pārtiku iegādāties internetā ir kopumā 41% Latvijas iedzīvotāju, liecina septembrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. 23% respondentu tiešsaistē pārtiku tagad pērk tikpat bieži, kā to darīja pirms pandēmijas. No iedzīvotāju paradumu maiņas visvairāk ieguvušas lielveikalu tirdzniecības platformas, kurās biežāk sākuši iepirkties 10% iedzīvotāju. Visaktīvāk šo attālināto pārtikas iegādes formu izmantojuši iedzīvotāji vecumā virs 60 gadiem (15%).