Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 28.oktobrī
- 28 oktobris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdības vadītājs pagaidām Pavļuta demisiju neprasīs; Jēkabpilī asfaltē Aizkraukles ielu; un Vides dienests atgādina, ka mājsaimniecībās atkritumu dedzināšana ir aizliegta.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaug vakcinācijas temps; Latgalē plāno attīstīt kūdras ražošanas nozari; un Nedēļas nogalē notiks pāreja uz ziemas laiku.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 upuru rekords - miruši 64 sasirgušie; Jēkabpils novada pašvaldība būs Sēlijas asociācijas biedrības dibinātāji; un Rīgā no Audupes izcelts kuģa vraks
Radio1 ziņās klausieties: Valdības vadītājs pagaidām Pavļuta demisiju neprasīs; Jēkabpilī asfaltē Aizkraukles ielu; un Vides dienests atgādina, ka mājsaimniecībās atkritumu dedzināšana ir aizliegta.
Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Tikšanās laikā ārstu biedrības vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un ārstu biedrību, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē. Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai. Valdības vadītājs norādīja, ka, ņemot vērā situācijas nopietnību, jau tuvākajā laikā pārrunās ar veselības ministru un koalīcijas partneriem situāciju un risinājuma variantus.
Tikmēr pretēji iepriekš iecerētajam veselības ministrs Daniels Pavļuts no Attīstībai Par atteicies no idejas šonedēļ valdībā virzīt mediķu mobilizācijas rīkojumu, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Pēc viņa paustā, mobilizācija būs pēdējais solis, ja visas brīvprātīgās metodes būs izsmeltas.
Oktobra beigās, salīdzinot ar oktobra sākumu, visstraujāk vakcinēto pret Covid-19 skaits palielinājies Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī un Liepājā, liecina Centrālas statistikas pārvaldes informācija. Daugavpilī patlaban vakcinēti 40%, Rēzeknē - 37%, Ventspilī - 45%, bet Liepājā – 48%. Savukārt Jēkabpilī vakcinēto skaits audzis par 18,2%, sasniedzot 39% atzīmi.
Polijai būs jāmaksā vienu miljonu eiro liela sodanauda dienā, jo tā nav ņēmusi vērā Eiropas Savienības prasības atcelt daļu no pretrunīgi vērtētajām tieslietu sistēmas reformām. Šādu lēmumu vakar pieņēma Eiropas Savienības Tiesa. Saskaņā ar spriedumu nauda jāmaksā Eiropas Komisijai, kas septembrī lūdza piemērot sodanaudu Polijai par Eiropas Savienības Tiesas iepriekšējo lēmumu ignorēšanu. Proti, jau jūlijā tā izdeva Varšavai rīkojumu nekavējoties apturēt Augstākās tiesas disciplinārās kameras aktivitātes, jo tā negarantējot taisnīgumu un neatkarību. Tikmēr Polijas tieslietu ministra vietnieks Sebastians Kaleta piespriesto sodanaudu nosaucis par “uzurpāciju un šantāžu”.
Turpinām ziņas
Vakar saskaņā ar iepirkuma līgumu “Aizkraukles, Krāces, Siguldas ielas posma un Pērses ielas atjaunošana, centralizētā ūdensvada un sadzīves kanalizācijas pievadu izbūve Jēkabpilī” veikta Aizkraukles ielas asfaltēšana. Šonedēļ plānots veikt arī Pērses ielas asfaltēšanu. Krāces ielas posmā vēl rit konstruktīvo slāņu sagatavošanas darbi, atsevišķam posmam vēl jāpārbūvē sadzīves kanalizācijas tīkls, savukārt Siguldas ielā jāveic ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve. Kopumā šajos objektos tiks veikta centralizētā ūdensvada un sadzīves kanalizācijas pievadu izbūve, asfaltēšana, ātrumvaļņu izbūve satiksmes drošības nodrošināšanai un teritorijas labiekārtošana. Minēto ielu asfaltēšanu plānots pabeigt tuvāko nedēļu laikā, ja to nekavēs laika apstākļi. Pārbūves darbus veic SIA “LV Roads” par līgumcenu 301 tūkstotis 148 eiro bez PVN.
Latvijas augļkopju piedāvājums nenosedz pat 50% no augļu patēriņa valstī, vakar akadēmiskajā lekcijā "Augļkopības zinātnes un nozares attīstība Latvijā - paveiktais un izaicinājumi" akcentējusi Dārzkopības institūta vadošā pētniece, zinātniskās padomes locekle, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Edīte Kaufmane. Viņa uzsver, ka tirgus un patērētāju pieprasījums pēc vietējiem augļiem pieaug un ir grūti nodrošināt Eiropas Savienības finansēto programmu "Piens un augļi skolai". Kaufmane norāda, ka 20. un 21.gadsimta mijā, pateicoties Dārzkopības institūta zinātnieku iniciatīvai, ir izdevies izveidot jaunu komercaugļkopības sistēmu un ieviest to Latvijā.
Saskaņā ar Latvijas Augļkopības asociācijas datiem pērn Latvijā bija aptuveni 7 tūkstoši 900 hektāri komerciālu augļu dārzu, tajā skaitā 2 tūkstoši 800 hektāru ābeļu, 154 hektāri bumbieru, 87 hektāri plūmju, 120 hektāri ķiršu, 609 hektāri krūmcidoniju, 181 hektāri dzērveņu, 373 hektāri krūmmelleņu, tūkstoš 482 hektāru upeņu, 96 hektāri jāņogu un ērkšķogu, 502 hektāri zemeņu, 200 hektāri aveņu un Tūkstoš 289 hektāri smiltsērkšķu. Zinātniece norāda, ka augļkopju lielākais eksporta produkts ir smiltsērkšķi.
Un vēl
Sākoties apkures sezonai Zemgales reģionā novērota negatīva tendence – arvien biežāk Valsts vides dienests saņem ziņojumus par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar mājsaimniecībā radīto atkritumu dedzināšanu. Vides dienests atgādina – atkritumus dedzināt ir aizliegts, tā ir administratīvi sodāma rīcība, kas būtiski kaitē apkārtējai videi un cilvēku veselībai. Sadegot plastmasai un dažādiem citiem naftas izstrādājumiem, gaisā tiek emitēts liels daudzums CO2, cieto daļiņu, sēra un slāpekļa oksīdu, un dažādu toksīnu, tai skaitā kancerogēnu vielu, kas veicina gaisa piesārņojumu. Uz zemes un ūdenī nokļūst nevēlamas vielas, kas uzkrājas dzīvajos organismos, izsaucot virkni nelabvēlīgu efektu, piemēram, cilvēku un dzīvnieku saslimšanu, iedzimtus defektus, var izraisīt vēzi, alerģijas, bojāt nervu sistēmu un imūnsistēmu. Vides dienests aicina izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un nededzināt sadzīves atkritumus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaug vakcinācijas temps; Latgalē plāno attīstīt kūdras ražošanas nozari; un Nedēļas nogalē notiks pāreja uz ziemas laiku.
Pēc valdības lēmuma Latvijā ieviest "lokdaunu" un daudziem strādājošajiem prasīt obligāti potēties pret Covid-19, vakcinēšanās temps Latvijā turpina palielināties un šonedēļ turas virs 10 tūkstoši potēm dienā. Pirmajās trīs darbadienās Latvijā vakcinēti aptuveni 32 645 cilvēki jeb vidēji dienā 10 882 cilvēki, kas atpaliek no augstākās vakcinēšanās aktivitātes pavasara beigās un vasaras sākumā, taču ir uz pusi augstāk nekā "klusajos" vasaras mēnešos.
Veselības ministra Daniela Pavļuta no "Attīstībai/Par!" demisijas pieprasījums brieda kādu laiku, un tam par iemeslu ir pēdējā laika kļūdas, kā arī ministrijas vienvirziena komunikācija ar nozari. Tā intervijā Latvijas Radio norāda Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas vadītāja Daiga Behmane, uzsverot, ka kļūdu pēdējā laikā bijis visai daudz, sākot no vakcinācijas procesa organizēšanas, verot vaļā lielos vakcinācijas pret Covid-19 centrus, nevis plaši jau no paša sākuma iesaistot ģimenes ārstus, kuri pazīst savus pacientus. Tāpat Behmane atzīmēja, ka plānveida palīdzības pārtraukšana – jau pirmajā pandēmijas vilnī bija kļūda, jo pieauga mirstība no neinfekcijas slimībām. Asociācijas vadītāja arī minēja, ka Veselības ministrijai pieklibo komunikācija gan ar nozari, gan pacientu, kam patiesībā būtu jābūt fokusā.
Šovasar Eiropas Centrālās bankas padomē tika pieņemts vēsturisks lēmums uzsākt digitālā eiro izpētes fāzi. Tas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē eiro zonā, arī Latvijā, parādīsies trešais naudas veids – digitālais eiro. Eksperti skaidro, ka digitālais eiro neaizstās kādu no esošajiem - skaidrās un bezskaidrās - naudas veidiem, bet gan papildinās uzņēmēju un iedzīvotāju iespējas norēķinos, finanšu un citās uzņēmējdarbības jomās. Visticamāk, tuvāko gadu laikā Latvijas Bankas inovatīvo maksājumu laboratorijā “ZibLab+ +” paralēli moderno starpbanku maksājumu infrastruktūras sniegtajām iespējām sāks modelēt arī digitālā eiro iespējamo izmantojumu uzņēmējdarbībā.
Pasaules valstu līderi pirmdien, 1.novembrī sapulcēsies Skotijas pilsētā Glāzgovā, lai uzsāktu nākamo posmu sarunās par cīņu ar klimata pārmaiņām. Vēl pirms tam, šajā nedēļas nogalē, Romā notiks Lielā divdesmitnieka valstu tikšanās, kas arī būs veltīta šim tematam. Kaut arī vairums pasaules valstu ir apņēmušās sasniegt Parīzes klimata nolīgumā izvirzītos mērķus, izņemot Eiropas Savienību (ES), maz kurš ir paziņojis par konkrētiem plāniem, kā tos sasniegt. Tādēļ sarunas lielākoties tiks veltītas taustāmiem soļiem.
Turpinām ziņas
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums SIA „Laflora” vēlas attīstīt savu darbību Latgalē, kur uzņēmums kūdru iegūst Augšdaugavas novada Nīcgales purvā. Attīstības plānos ir jaunas kūdras fasēšanas ražotnes un kūdras inovāciju pētniecības centra izveide. Plānu realizēšana gan atkarīga no Eiropas pieņemtajiem zaļā kursa regulējumiem, kas skar arī kūdras izstrādātājus.
Japāņi Latvijā meklē pasaku grāmatu ilustratoru. Gadu laikā sirsnīgā sadraudzībā starp japāņu un latviešu pilsētām izveidojusies jauka tradīcija – Japānas pilsētas Higašikava pašvaldība izdod latviešu pasaku grāmatas. Latviešu pasaku tulko vairākās valodās, bet ilustrācijas tradicionāli zīmē Latvijas mākslinieks. Pirmā grāmata, kas tika izdota 2014. gadā, ir ”Brīnišķīgais mežs” jeb “Moriva Itokoro” japāņu valodā. Tagad izdošanai tiek gatavota nākamā latviešu pasakas grāmata japāņiem. Konkursam pieteikties iespējams Latvijas Kultūras ministrijas mājaslapā.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā beigsies vasaras laiks, mēneša pēdējā dienā 31. oktobrī pulksteņa rādītājus būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ. Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks 31. oktobrī plkst.04:00 naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Jau ziņots, ka 2019. gadā Eiropas Parlamenta vairākums atbalstīja priekšlikumu atteikties no laika maiņas divas reizes gadā, un noslēdzošā pāreja bija iecerēta 2021. gada pavasarī. Taču diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā vēl turpinās un gala lēmums par pāreju uz vasaras vai ziemas laiku pieņemts vēl nav. Tātad arī šogad, tāpat kā iepriekš, pulksteņa rādītāji tomēr būs jāpagriež.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 upuru rekords - miruši 64 sasirgušie; Jēkabpils nov ada pašvaldība būs Sēlijas asociācijas biedrības dibinātāji; un Rīgā no Audupes izcelts kuģa vraks
Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 2919 jauni Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 64 Covid-19 pacientu nāves gadījumiem. Šis ir līdz šim lielākais diennaktī reģistrēto Covid-19 pacientu nāves gadījumu skaits. Iepriekšējā Covid-19 viļņa laikā pērnā gada 27.decembrī no infekcijas mira 44 cilvēki. Vienlaikus divās nedēļās reģistrēto Covid-19 nāves gadījumu skaits ceturtdien sasniedzis 316, tādējādi pārsniedzot pagājušās ziemas rekordu - 304. Dienas laikā divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 pieaugusi no 1737,4 līdz 1764,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, sasniedzot arvien jaunu augstāko Latvijā reģistrēto rādītāju. No visiem aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 2066 saslimušie jeb 70% bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 853 bija vakcinējušies. No slimības mirušajiem 55 cilvēki jeb 86% bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet deviņi - vakcinēti.
Vislielākais skaits no Covid-19 mirušo pagājušajā diennaktī reģistrēts Rīgas Austrumu slimnīcā, kur miruši 20 slimnieki, kas ir rekordliels skaits slimnīcā vienā diennaktī.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā gultas izvietotas arī garāžā, kur līdz šim iebrauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas, vedot pacientus. Tur izvietota 21 gulta Covid-19 slimniekiem. Tāpat tiek veidota jauna intensīvās terapijas nodaļa ar 12 gultām. Savukārt Austrumu slimnīcas Pataloģijas centrs atkal darbina mobilo morgu, ko jau nācās izmantot iepriekšējā uzliesmojuma laikā šā gada janvārī. Tikmēr Latvijas Jūras medicīnas centrs ver vaļā 31 gultu vidēji smagiem Covid-19 pacientiem.
Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja pieaugums ražojošajās nozarēs par 1,3% un pakalpojumu nozarēs par 6,1%.Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad trešajā ceturksnī tiks publicēts 30.novembrī.
Eiropas Parlamenta Juridiskā komiteja šodien ir nobalsojusi par deputāta imunitātes atcelšanu Nilam Ušakovam, kas ievēlēts no "Saskaņas". Lēmumu atbalstīja pārliecinošs vairākums komitejas locekļu. Galīgo lēmumu par Ušakova izdošanu kriminālvajāšanai Latvijā vēl ir jāpieņem Eiropas Parlamenta plenārsēdē, kas notiks no 10. līdz 11. novembrim.
Turpinām ziņas
Šīsdienas domes sēdē tika nolemts, ka Jēkabpils novada pašvaldība pievienojas Sēlijas asociācijas biedrības dibinātāju lokam. Jēkabpils novada pašvaldība no Sēlijas asociācijas pagaidu valdes ir saņēmusi aicinājumu piedalīties vai nu biedrības dibināšanā un būt kā biedrības biedram vai slēgt sadarbības memorandu par sadarbību Sēlijas jautājumos. Biedrības dibināšanas viens no mērķiem ir veicināt Sēlijas vēsturiskās zemes iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, tāpat veicināt Sēlijas kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Šīsdienas sēdē Jēkabpils novada dome noteica Jēkabpils novada pašvaldību kā Sēlijas asociācijas biedrības dibinātāju. Sēlijas asociācijas biedrības nosaukums tiks noteikts biedrības dibināšanas sapulcē.
Jēkabpils novada pašvaldība pielāgos sporta centra autobusu izbraukuma vakcinēšanai pret Covid-19 novadā, šodien domes sēdē informēja novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kas ievēlēts no latvijas Zaļās partijas. Pēc viņa paustā, autobusa pielāgošana mobila vakcinācijas punkta izveidei ir pārrunāta ar Veselības ministriju un Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļu, kas iniciatīvu atbalsta. Ragainis uzsvēra, ka šāds autobuss nodrošinās vakcīnu pieejamību novada iedzīvotājiem.
Un vēl
No Audupes Rīgā šonedēļ izcelts sen nogrimuša kuģa vraks, kas bija īpaši bīstams navigācijas sezonas laikā, jo atradās tuvu ūdens virsmai, bet kuģojot to nevarēja redzēt.Ņemot vērā bīstamību, domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti organizēja šīs vietas apzīmēšanu, lai peldlīdzekļu vadītāji varētu savlaicīgi pamanīt zemūdens šķērsli. Vēlāk notika nogrimušā priekšmeta apsekošana, jo bija jānovērtē tā izmēri un izcelšanas izmaksas. Izpētes rezultātā noskaidroja, ka nogrimusi ir apmēram 12–16 metrus gara metāliska korpusa liellaiva. Šogad tika piešķirts finansējums darbu organizēšanai, lai vraku izceltu un utilizētu.