2022.gada 20. janvāris

Aļģirds, Aļģis, Oļģerts, Orests

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 8.novembrī

Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 8.novembrī

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novada domē nesaskaņas par izpilddirektora izvēles procedūru; Par deficītpreci pandēmijā kļuvis papīrs; un ASV konstatēts, ka koronavīruss izplatījies arī savvaļas dzīvnieku vidū.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Vandāļi sabojājuši KNAB instalāciju – « Korupcijas  aisbergu » ; Attālināto mācību laikā Jēkabpils novadā skolēniem piešķirs pabalstu ēdināšanai ; Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis jaunu rekordu ; Jēkabpilī autovadītājs nāvējoši notriec gājēju un aizbēg no notikuma vietas ; un Grenlandē pasaules klimata pārmaiņas ir uzskatāmi redzamas jau tagad

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novada domē nesaskaņas par izpilddirektora izvēles procedūru; Par deficītpreci pandēmijā kļuvis papīrs; un ASV konstatēts, ka koronavīruss izplatījies arī savvaļas dzīvnieku vidū.

Piektdien, ārkārtas domes sēdē lemjot par konkursa izsludināšanu uz pašvaldības izpilddirektora amatu, domes koalīcijai un opozīcijai bija atšķirīgi viedokļi par amatpersonas izvēles procedūru. Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis skaidroja, ka pašvaldības pēc administratīvi teritoriālās reformas var izvērtēt visus līdzšinējos izpilddirektorus, izvēloties amatpersonu apvienotās pašvaldības vadībai. Ragainis stāstīja, ka līdzšinējo, apvienoto novadu pašvaldību izpilddirektoru izvērtēšanā augstāko punktu skaitu ieguva Viesītes novada pašvaldības izpilddirektore, taču viņa no amata atteikusies. Nākamie trīs pretendenti ieguvuši vienādu vērtējumu, tāpēc viņš aicina rīkot atklātu konkursu uz amatu, mudinot arī līdzšinējos izpilddirektorus konkursā piedalīties.

Konkursa izsludināšanai nepiekrita opozicionārs, bijušais Jēkabpils mērs Aivars Kraps, uzskatot to par prettiesisku. Viņš atsaucās uz pašvaldības Juridiskās nodaļas vadītājas Lienes Liepas komentāru par sagatavoto lēmumprojektu, kurā pausts, ka tas neatbilst domes priekšsēdētāja izdotajam rīkojumam veikt savstarpējo esošo izpilddirektoru salīdzināšanu un kopumā tiesiskajam regulējumam, ko paredz Darba likums. Ar vairākuma balsojumu "par" dome lēma izsludināt konkursu uz izpilddirektora amatu. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.

Straujāk nekā iepriekš paredzēts celt algas pašvaldību vadītājiem. Algu griestus iecerēts celt visā valsts pārvaldē, līdz ar to – arī augstākajām amatpersonām. Taču ir svarīga nianse – ja pārvaldē strādājošajiem algas kāps tikai tad, ja iestāde naudu tam atradīs, tad augstāko amatpersonu algu pieaugumam nauda budžetā jau paredzēta – 6,5 miljoni eiro. Skatot grozījumus pirms gala balsojuma Saeimā, atbildīgā komisija lēma straujāk nekā iepriekš celt algu griestus pašvaldību politiķiem, kuriem algu apmēru nosaka dome un algas izmaksā no pašvaldības budžeta. Atbalstīts princips – jo lielāka pašvaldība, jo lielākas algas. 

Paštestu Covid-19 konstatēšanai skolēniem un publiskajā sektorā strādājošajiem papildus no valsts budžeta būs nepieciešami 14 miljoni 148 tūklstoši 160 eiro.  Skrīnings ar paštestiem izglītības un publiskā sektora prioritārajās jomās tiks veikts gan vakcinētām un pārslimojušām, gan nevakcinētām personām. Plānots, ka Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētais testēšanas algoritms tiks papildināts ar paštestu veikšanu, kā arī izstrādāti pasākumi, kas institucionāli un individuāli veicami, ja testa rezultāts ir pozitīvs.

No 1. janvāra līdz 29. oktobrim konstatēti tūkstoš 265 Covid-19 atkārtoti infekcijas gadījumi. No otrreiz saslimušajiem 1036 bija nevakcinēti, 91 bija daļēji vakcinēts un 138 bija pilnīgi vakcinēti. Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra definīciju par atkārtotu inficēšanos ir uzskatāms gadījums, kad pacientam ir pozitīvs Covid-19 tests 60 vai vairāk dienas pēc pirmā pozitīvā Covid-19 testa. Veselības ministrija skaidro, ka atkārtotus inficēšanās gadījumus veicina jaunu SARS-CoV-2 variantu izplatīšanās.
 
Turpinām ziņas

Par jaunu deficītpreci pandēmijā kļuvis papīrs. Grāmatu iespiedēji norādījuši, ka pēdējo mēnešu laikā tā cena strauji kāpj. No Āzijas to pasūtīt vairs nav izdevīgi, bet Eiropas papīra ražotāji nespēj apkalpot visas Eiropas iespiestuves. Viena tonna papīra, pērkot vairumā, šajā vasarā maksāja aptuveni 850 eiro. Tagad ražotāji rēķiniem pievienojuši aptuveni 200 eiro ar skaidrojumu – energoresursu cenu kāpums. Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija aprēķinājusi, ka Latvijas iespiedējiem mēnesī papīrs tagad izmaksā par 400 tūkstošiem eiro vairāk. Rezultātā papīrs kļuvis teju par deficīta preci. Jāpērk par vēsturiski augstāko cenu un jāpriecājas, ka to vispār piegādā. Tiek prognozēts, ka šī iemesla dēļ, grāmatu cenu samazinājumu, ko paredz pievienotās vērtības nodokļa samazināšana, grāmatu pircēji, visticamāk, nejutīs.

Mājsēde ir laiks, kad ir vairāk vaļas lasīt grāmatas. Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie Ierobežojumi skar arī bibliotēkas, un šonedēļ valdība atļāva bibliotēkām organizēt grāmatu nodošanu lasītājiem bezkontakta veidā. Taču grāmatas bibliotēkās pandēmijas laikā var saņemt tikai pēc tam, kad tās izgājušas sava veida karantīnu. Proti, pieņemot, grāmatas no lasītājiem, tās 72 stundas jeb trīs diennaktis atrodas karantīnā un tikai tad tiek izsniegtas nākamajam lasītājam, tā izslēdzot iespēju, ka ar grāmatām no viena lasītāja citam varētu tikt nodots vīruss. Līdzīga kārtība ir arī Jēkabpils galvenajā bibliotēkā.

Un vēl

Ar Covid-19 slimo arī baltastes brieži – ar šādu secinājumu pēc vairākus mēnešus ilgiem pētījumiem nākuši klajā zinātnieki Amerikas Savienotajās Valstīs. Pensilvānijas Universitātes zinātnieki pētīja savvaļas baltastes briežu populāciju Aiovas štatā laikā no pagājušā gada aprīļa līdz šī gada janvārim. Tā rezultātā atklājās, ka 80% paraugu apstiprināta saslimšana ar lipīgo koronavīrusu. Zinātnieki ir pārliecināti, ka brieži inficējušies no cilvēkiem, bet pēc tam vīrusu izplatījuši tālāk. Šie atklājumi pētniekus rada bažīgus, jo, vīrusam atrodoties dzīvnieku organismos, tas varētu mutēt. Tādējādi varētu rasties jauni Covid-19 paveidi. Dzīvnieku pētniecība turpinās.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Vandāļi sabojājuši KNAB instalāciju – « Korupcijas  aisbergu » ; Attālināto mācību laikā Jēkabpils novadā skolēniem piešķirs pabalstu ēdināšanai ; Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc sociālās kampaņas vides objekta "Korupcijas aisbergs" iespējamā vandālisma akta un iepriekš konstatētajām objekta nepilnībām pieņēmis lēmumu un vienojies ar uzņēmumu SIA "Sparta Media" par objekta atkārtotu neizvietošanu Daugavā pie Akmens tilta, turklāt pastāv aizdomas par vandālismu pret šo objektu. KNAB uzņēmumam neizmaksās līgumsummas daļu, kas attiecas uz objekta izveidi un izvietošanu. Vakar tika konstatēta objekta nesankcionēta apzīmēšana un pārvietošana. Tā kā sākotnējās pazīmes liecina, ka objekta troses ir apzināti un ļaunprātīgi pārgrieztas, uzņēmums SIA "Sparta Media" ir vērsies ar iesniegumu Valsts policijā, lūdzot izmeklēt vandālisma aktu.

Kongresu nams pēc pārbūves pārtaps par Kronvalda koncertzāli. Decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA "Rīgas nami" plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, sākot Rīgas Kongresu nama pārbūves pirmo kārtu. Tās laikā iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums - turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli. Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. 

Augošo būvniecības izmaksu dēļ četri būvnieki atteikušies no Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" projekta. Šis gadījums nav vienīgais. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons prognozē, ka līdz gada beigām vēl varētu būt kādi projekti, no kuriem būvnieki izmaksu pieauguma dēļ atteiksies. Viņaprāt, ir īstais brīdis atkal aktualizēt jautājumu par cenu indeksācijas mehānismu līgumos. Latvijas Būvuzņēmēju partnerība iesniegusi Ekonomikas ministrijā idejas piedāvājumu, kā šis modelis varētu izskatīties. 

Sociālajos tīklos šodien izplatās videoieraksti, kas liecina, ka simtiem vai pat tūkstošiem migrantu kolonna gar Baltkrievijas automaģistrāli plūst Polijas robežas virzienā. Tāds skats fiksēts Baltkrievijas Grodņas apgabalā, netālu no Kužnicas-Bruzgu robežkontroles punkta uz šosejas, kas no Minskas ved Bjalistokas virzienā. Šo informāciju apstiprinājis arī Polijas drošības dienestu pārstāvis Staņislavs Žarins, piebilzdams, ka migrantu kolonnu apsargā un tās virzību kontrolē Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestāžu darbinieki. Latvijas iekšlietu ministre Marija Golubeva no Attīstībai Par, sociālajā tīklā "Twitter" migrantu masu pārvietošanos nodēvējusi par satraucošām ziņām un norādījusi, ka Latvijas robežsardze rūpīgi seko līdzi situācijai.

Turpinām ziņas

 Attālināto mācību laikā Jēkabpils novadā skolēniem tiks piešķirts pabalsts ēdināšanas izdevumu segšanai, lēmusi novada dome. Pirmsskolas audzēkņiem un 1.-12.klašu skolēniem, kas izglītojas pašvaldības izglītības iestādēs un ir no daudzbērnu, trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes, pabalsts būs 1,42 eiro par katru attālināto mācību dienu. Šo pabalstu var saņemt par periodu no 1.septembra līdz 31.decembrim, ja skolēnam noteikta mājas karantīna, kā arī ja izglītības iestādē vai klasē noteikta karantīna vai attālinātais mācību process. Lai atbalstu saņemtu, izglītojamā likumiskajam pārstāvim vai pilngadīgam izglītojamajam jāiesniedz iesniegums Jēkabpils novada Sociālajā dienestā. Atbalsts tiks ieskaitīts norādītajā bankas kontā.

Savukārt pārējie 1.-9.klašu skolēni un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi atbalstu varēs saņemt par laiku no 1.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām, ja noteikta mājas karantīna, kā arī, ja izglītības iestādē vai klasē noteikta karantīna vai attālinātais mācību process. Arī šajā gadījumā pabalst būs 1,42 eiro par katru attālināto mācību dienu. Šo audzēkņu vecākiem jāiesniedz iesniegums attiecīgajā izglītības iestādē.
Izglītības iestādēs strādājošo vakcinācijas pret Covid-19 aptvere sasniegusi 89%, par jaunākajiem vakcinācijas datiem mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece no Jaunās konservatīvo partijas. Ministre uzsver, ka nedēļas laikā fiksēts vakcinācijas aptveres pieaugums par vienu procentpunktu.

Un vēl

Šīs nedēļas pirmajā daļā Latvijā gaidāms gan sals, gan vietām arī sniegs, taču nedēļas otrajā pusē kļūs siltāks, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Jau šovakar daudzviet Vidzemē un vietām Latgalē snigs. Galējos Vidzemes un Latgales austrumos veidosies neliela sniega kārtiņa. Ceļi apledos daudzviet visos reģionos. Nākamā nakts būs aukstākā šonedēļ, temperatūrai noslīdot līdz -2...-7 grādiem, vietām piekrastē ap nulli. Otrdiena būs gaišākā šīs nedēļas diena, rīts visā Latvijā būs saulains, dienas gaitā no ritumiem mākoņu kļūs vairāk. Temperatūra sasniegs 1...6 grādus.

Trešdienas naktī Latviju šķērsos jauna nokrišņu zona, kas Kurzemē nesīs lietu, bet citviet tā nāks ar sniegu, slapju sniegu, kas nakts gaitā pāries lietū. Daudzviet Vidzemē un Latgalē, arī Zemgales austrumos veidosies neliela sniega kārtiņa. Trešdienas nakts pirmajā pusē valsts austrumos vēl būs neliels sals, bet līdz rītam visā Latvijā temperatūra pakāpsies virs nulles.

Turpmākajā nedēļā laiks atkal kļūs krietni siltāks, temperatūra pēcpusdienā 4...10 grādu robežās, naktīs pārsvarā 2...7 grādi, brīvdienās par dažiem grādiem vēsāks. Bieži gaidāms lietus un brāzmains vējš.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis jaunu rekordu ; Jēkabpilī autovadītājs nāvējoši notriec gājēju un aizbēg no notikuma vietas ; un Grenlandē pasaules klimata pārmaiņas ir uzskatāmi redzamas jau tagad

Covid-19 pacientu skaits Latvijas slimnīcās palielinājies līdz tūkstoš  605, liecina Nacionālā veselības dienesta informācija.
Šis ir līdz šim lielākais slimnīcās vienlaikus esošo Covid-19 pacientu skaits. Iepriekšējais rekords tika fiksēts 1.novembrī, kad stacionāros vienlaikus ārstējās tūkstoš 592 Covid-19 pacienti. Pagājušajā diennaktī slimnīcās ievietots 101 Covid-19 pacients, savukārt 15 pacienti no tām izrakstīti. No slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem tūkstoš 369 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 236 jeb 14,7% - ar smagu slimības gaitu.

Vakar Latvijā reģistrēti 423 jauni Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 16 ar šo slimību sasirgušu personu nāves gadījumiem. Divu nedēļu kumulatīvās saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā sarucis līdz tūkstoš 520,5 gadījumiem. Pēc ilgstoša pieauguma, kad 30.oktobrī 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 Latvijā sasniedza tūkstoš 801,2 gadījumus uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, pēdējās dienās šis rādītājs ir krities. 

No visiem aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 263 saslimušie jeb 62,1% bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 160 bija vakcinējušies. No pagājušajā diennaktī reģistrētajiem nāves gadījumiem no Covid-19 - 14 bijuši nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet divi - vakcinēti. Pagājušajā diennaktī pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 7,8%.

Patēriņa cenas šogad oktobrī, salīdzinot ar 2020.gada oktobri, palielinājās par 6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Salīdzinot ar šā gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī palielinājās par 1,1%. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām oktobrī, salīdzinot ar 2020.gada oktobri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī mājokļa iekārtai.

Divus mēnešus vecam mazulim ar retu iedzimtu acābola attīstības traucējumu veikta Latvijā unikāla operācija, sadarbojoties Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Mazulis piedzima ar retu ģenētisku saslimšanu. Operācijas mērķis bija nodrošināt gaismas nokļūšanu līdz acs tīklenei, lai bērna acs varētu augt un bērns redzēt. Operācija noritēja veiksmīgi un šāda veida operācija Latvijā tika veikta pirmo reizi.

Turpinām ziņas

Svētdien, 7. novembrī Jēkabpilī, Varoņu ielā, ap pulksten 19 līdz šim nenoskaidrots automašīnas vadītājs uzbrauca 1960. gadā dzimušai sievietei, kura negadījuma vietā gāja bojā, un atstāja notikuma vietu, par notikušo neziņojot likumā noteiktā kārtībā. Negadījuma vietā tika konstatēts, ka gājēja bija tērpusies tumšas krāsas apģērbā un viņai nebija atstarotāju. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess. 

Kārtības sargi atgādina, ka diennakts tumšajā laikā, ja ceļš nav pietiekami un vienmērīgi apgaismots, gājējs, kuram nav gaismu atstarojošas vestes vai apģērbā iestrādāts labi saskatāms gaismu atstarojošs elements, nav redzams! Lai izvairītos no nedrošām situācijām, Valsts policija aicina cilvēkus nepakļaut sevi riskam, rūpēties par savu drošību un valkāt atstarojošu vesti vai apģērbu ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem un lietot atstarotājus! 

Sestdien, 6. novembrī, likumsargi saņēma informāciju, ka kāda transportlīdzekļa vadītājs, iespējams, ir sēdies pie stūres, būdams alkohola reibumā. Norādītajām pazīmēm atbilstoša automašīna tika pamanīta uz autoceļa Jēkabpils – Rēzekne, taču tās vadītājs, ieraugot policistus, sāka bēgšanu un pēc kāda laika izraisīja sadursmi ar Valsts policijas automašīnu. Negadījumā cietis gan bēgošais autovadītājs, gan policists. Pārbaudes laikā tika noskaidrots, ka vīrietis pie stūres ir sēdies alkohola reibumā. Par notikušo tika sākti 3 administratīvo pārkāpumu procesi un vīrietim piemēroti naudas sodi kopsummā par 2 tūkstoši 500 eiro. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv. 

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki  aizturējuši autovadītāju, kurš ar zagtu transportlīdzekli mājsēdes laikā nepakļāvās policijas likumīgajām prasībām apturēt transportlīdzekli un uzsāka bēgšanu. Par virkni likumpārkāpumu vīrietim draud administratīvā un kriminālatbildība. Ceturtdienas vakarā pirms pulksten 11tiem naktī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes amatpersonas, veicot mājsēdes kontroles pasākumus Līvānos pamanīja transportlīdzekli VW Transporter, kurš atradās meklēšana. Nekavējoties tika pieņemts lēmums minēto transportlīdzekli apturēt, taču pamanot policijas auto, transportlīdzekļa vadītājs uzsāka bēgšana. Pēc pusstundas pakaļdzīšanās ar vairākiem mērķtiecīgiem šāvieniem pa transportlīdzekli, Nīcgales pagastā auto tika apturēts. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.  

Un vēl

Kamēr delegāti no visas pasaules ir pulcējušies uz klimata konferenci Glāzgovā, lai spriestu par veidiem, kā ierobežot nelabvēlīgās klimata pārmaiņas, pasaulē ir vietas, kur globālās sasilšanas sekas ir acīmredzamas jau tagad. Viena no tām ir pasaules lielākā sala Grenlande, kur arvien pieaugošās gaisa un okeānu temperatūras dēļ ledus kūst ātrāk nekā jebkad iepriekš. Tiek prognozēts,ka klimata pārmaiņas arvien izteiktāk izjutīs visā pasaulē, kā karstuma vai aukstuma viļņus, kuru rezultātā ekstremālie laikapstākļi jau tagad ietekmē augus, ko patērējam ikdienā. Daļa produktu var izzust, bet citi kļūt ļoti dārgi.

Atstājiet komentāru