Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 22.novembrī
- 22 novembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Zolitūdes traģēdijas upurus piemin ar sirēnām, ziediem un asarām; No šodienas sāksies pieteikšanās apgrozāmo līdzekļu un subsidēto darba algu atbalsta saņemšanai; un Kādas ir pasaules meteodienestu pirmās prognozes par gaidāmo ziemu?
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā no Covid-19 miris pusaudzis; Sākta parakstu vākšana par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem; un Kad ir vislabākais laiks iet gulēt?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Paredzēs sodu par raudiem internetā; Eiropas mēroga akcijā katrs pirmklasnieks saņems dāvānu; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonakt un nedēļas turpinājumā?
Radio1 ziņās klausieties: Zolitūdes traģēdijas upurus piemin ar sirēnām, ziediem un asarām; No šodienas sāksies pieteikšanās apgrozāmo līdzekļu un subsidēto darba algu atbalsta saņemšanai; un Kādas ir pasaules meteodienestu pirmās prognozes par gaidāmo ziemu?
Vakar, 21.novembrī, apritēja astoņi gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kurā, sagrūstot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl daudzi tika ievainoti. Jau otro gadu cietušos un upurus Zolitūdē piemin klusi un bez lielas pulcēšanās. Tomēr, kā ik gadu, sagruvušā lielveikala vietā gulst ziedi un sveces. Svētdienas vakarā pirms plkst.18 – laikā, kad pirms astoņiem gadiem notika pirmais jumta nogruvums – sirēnas pilnā jaudā iedarbināja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Arī viņi tur zaudēja kolēģus, draugus, jaunus vīriešus, kas savu dzīvību atdeva, cenšoties izglābt citus. Traģisko notikumu vietā starp svecītēm arī ziedi un bērnu rotaļlietas. Jau otro gadu pandēmijas dēļ nekādi publiski pasākumi Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietā nenotika, cilvēki nāca individuāli, nolika svecītes un ilgi neuzkavējās.
Covid-19 vakcīnu deficīts, ko Latvija piedzīvoja ziemā un pavasarī, atkal iezīmējas novembrī, lai gan tas nav tik akūts. Taču tā iemesls ir tāds pats – Veselības ministrijas ierēdņu pirms gada neizdarītais. Pašreizējo problēmu izdevies atrisināt ar Lietuvas palīdzību, tomēr tuvākajos mēnešos vajadzība pēc vakcīnām strauji palielināsies, un viens no iemesliem – tā dēvēto trešo devu kampaņa, kas pieņemas spēkā.Tas nozīmē, ka visiem vakcīnu nepietiks. Ja pirms gada veselības ministrijas ierēdņi būtu pasūtījuši maksimāli iespējamo “Pfizer” un “Moderna” vakcīnu daudzumu, jautājums par to, ka iespējams vakcīnu trūkums, šā gada beigās pat nerastos.
Apmēram 74% Latvijas iedzīvotāju uzticas Covid-19 vakcīnu drošumam, un tas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā šī gada vasarā, liecina "Benu aptiekas" veiktā aptauja. Novembrī uzticība Covid-19 vakcīnu drošumam kopumā ir pieaugusi gan latviešu, gan krievvalodīgo vidū, tomēr starp abām grupām joprojām saglabājas diezgan ievērojamas atšķirības. Latviešu vidū Covid-19 vakcīnām uzticas 76% respondentu, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 56%. Analizējot datus pēc aptaujāto dzimuma, secināms, ka sievietes kopumā nedaudz vairāk sliecas uzticēties Covid-19 vakcīnu drošumam, bet vīrieši biežāk norādījuši galējas atbildes - ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas minētajām vakcīnām.
Oktobrī iedzīvotāju uzticēšanās līmenis Saeimai un valdībai noslīdējis līdz zemākajam līmenim šajā sasaukumā, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati, par kuriem mikroblogošanas vietnē "Twitter" informējis SKDS direktors Arnis Kaktiņš. Oktobrī uzticēšanos Saeimai pauduši tikai 16% aptaujāto, rādītājam kopš septembra ievērojami samazinoties. Pagājušajā mēnesī sasniegtais rezultāts ir zemākais 13. Saeimas pastāvēšanas laikā, tomēr pagaidām uzticēšanās rādītāji šī parlamenta sasaukumam ir augstāki nekā 11. un 12. Saeimai.
Turpinām ziņas
No šodienas, 22. novembra, Valsts ieņēmumu dienests uzsāks pieteikumu pieņemšanu apgrozāmo līdzekļu granta un algu subsīdiju atbalsta programmās. Kaut abu atbalsta programma saskaņošana ar Eiropas Komisiju turpinās, VID uzsāks saņemto pieteikumu izvērtēšanu, taču gala lēmums par atbalsta piešķiršanu tiks pieņemts pēc Eiropas Komisijas saskaņojuma saņemšanas. Uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, jāiesniedz pieteikums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 15. decembrim. Grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 30% no uzņēmuma bruto darba algas. Atbalsts būs pieejams gan mikro, maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan lieliem uzņēmumiem, kas reģistrēti VID kā nodokļu maksātāji un cietuši zaudējumus Covid-19 ietekmē.
No šodienas, 22. novembra līdz 4. decembrim Ādažu poligonā norisināsies ikgadējās starptautiskās militārās mācības “Winter Shield 2021”, lai trenētu un pilnveidotu vienību kaujas spējas un bruņoto spēku savstarpējo sadarbību un savietojamību Baltijas reģiona aizsardzības nodrošināšanai. Militārajās mācībās “Winter Shield 2021” piedalīsies Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Zemessardzes, Lietuvas bruņoto spēku, Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas un ASV bruņoto spēku pavēlniecības Eiropā karavīri. Mācību laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietosies gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika, bet gaisa telpā lidos militārās lidmašīnas.
Un vēl
2021.-2022.gada ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā, tāpat kā teju visā Eiropā, gaidāma virs normas, tomēr iespējami vairāki izteikti aukstuma viļņi, liecina meteoroloģijas dienestu prognozes. Dānijas Meteoroloģijas institūts 18.novembrī publicējis prognozi ziemai, kurā teikts, ka valdošā gaisa plūsma būs no rietumiem, tādēļ caurmērā gaidāms mēreni silts un mitrs laiks. Netiek prognozēta liela siltuma anomālija un visos ziemas mēnešos iespējami aukstuma viļņi, saistīti ar anticiklonu un vēja iegriešanos no ziemeļiem vai austrumiem, dienvidaustrumiem. Dāņu meteorologi norāda, ka ziemas gaitā var izjukt ierastā gaisa cirkulācija Arktikā un liels aukstums jeb tā dēvētais polārais virpulis var nonākt Eiropā. Šādā gadījumā iespējams spēcīgs aukstums, un ar 20-30% varbūtību februāra vidējā gaisa temperatūra var noslīdēt krietni zem normas.
Arī AccuWeather norāda uz šādu iespēju. Ja aukstums no Arktikas ieplūdīs Eiropā, Baltijas valstis būs viens no reģioniem, kas visvairāk cietīs no stipra sala. Turklāt šoziem prognozēta lielāka varbūtība, ka ieradīsies dienvidu cikloni ar lielu nokrišņu daudzumu. Turpretī Atlantijas ciklonu aktivitāte prognozēta zemāka nekā ierasts, tādēļ Skandināvijā ziema gaidāma mierīgāka un sausāka nekā ierasts, paredz AccuWeather meteorologi.
Dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Climate Forecast System, kā arī no Eiropas Komisijas programmas Copernicus liecina, ka visos tuvākajos mēnešos vidējā gaisa temperatūra gaidāma kaut nedaudz augstāka par normu. Savukārt nākamajās divās nedēļās - novembra beigās un decembra sākumā - gaisa temperatūra prognozēta mazliet zemāka par normu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā no Covid-19 miris pusaudzis; Sākta parakstu vākšana par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem; un Kad ir vislabākais laiks iet gulēt?
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 349 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19 un saņemti ziņojumi par 17 mirušiem Covid-19 slimniekiem. Viens no mirušajiem bija vecuma grupā no 10 līdz 19 gadiem. 15 mirušie bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet divi bija vakcinēti. Mirušais jaunietis ir otrs Covid-19 upuris vecumā no desmit līdz 19 gadiem. Mirušā vecums bijis tuvāk 19 gadiem, persona nebija vakcinēta pret Covid-19. Iepriekš ziņots par 19 gadus vecas sievietes nāvi, kura ar Covid-19 inficējās esot stāvoklī.
Lielākā daļa jeb 87% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Covid-19 pandēmijas laikā ir samazinājusies cieņa vienam pret otru, liecina sociālās kampaņas "#DariNevisNaido" laikā veiktā aptauja. Kā galvenos iemeslus cieņas un cilvēcīguma trūkumam iedzīvotāji min nogurumu no pandēmijas – to norādījuši 74% aptaujāto, bet 60% pie iemesliem minējuši dusmas par esošo situāciju valstī.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde šī gada deviņos mēnešos nodokļu maksātāja saimniecisko darbību apturējusi 33 gadījumos. Tajā skaitā 23 gadījumos saimnieciskā darbība apturēta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, bet 10 gadījumos - par nenovērstajiem pārkāpumiem. Nodokļu kontroles pasākumu rezultātā no VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra gada deviņos mēnešos izslēgti 18 nodokļu maksātāji. Jau ziņots, ka VID Nodokļu kontroles pārvalde 2020.gadā nodokļu maksātāja saimniecisko darbību apturējusi 108 gadījumos, bet 2019.gadā - 443 gadījumos
Ķīna svētdien pazemināja diplomātisko attiecību līmeni ar Lietuvu, protestējot pret to, ka Viļņā atklāta Taivānas pārstāvniecība, kuras nosaukumā iekļauts vārds "Taivāna”. Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Turpmāk Ķīnas intereses Lietuvā pārstāvēs nevis vēstnieks, bet zemāka ranga diplomāts – pilnvarotais lietvedis. Savukārt Lietuvas Ārlietu ministrija paudusi nožēlu par Ķīnas lēmumu pazemināt diplomātisko attiecību līmeni.
Turpinām ziņas
Iedzīvotāju iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par nodokļu samazināšanu elektrībai un gāzei visiem iedzīvotājiem. Iniciatīvu iesniegusi Olga Vinogradova, kura aicina uz terminētu periodu samazināt kādu no nodokļiem, kas ietekmē iedzīvotāju gala maksājumu par elektroenerģiju un gāzi - pievienotās vērtības nodokli vai dabas resursu nodokli. Viņa piedāvā to darīt līdz cenu normalizācijai tirgū vai vismaz līdz apkures sezonas beigām un uzskata, ka ir nepieciešams šādus grozījumus veikt jau tuvākajā laikā.
Lai darba ņēmējiem visā Eiropas Savienībā garantētu minimālo algu, kas nodrošina pienācīgus dzīves apstākļus, Eiropas Parlaments sācis darbu pie priekšlikuma par vienotiem principiem, kā ES valstīs aprēķināt minimālo algu. Tiek rosināts, ka tā nedrīkstētu būt mazāka par 60% no mediānas ienākumiem katrā konkrētā valstī. "Eurostat" dati liecina, ka 2018. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 9,4% Eiropas strādājošo. Zemās algas daudzās dalībvalstīs nav augušas tādā pašā tempā kā citas algas, saasinot ienākumu nevienlīdzību un strādājošo nabadzību. Eiroparlamenta deputāti vēlas šo situāciju mainīt.
Un vēl
Jaunā pētījumā atklāts, kurš ir vislabākais laiks, lai dotos pie miera. Izrādās, ka vislabākais brīdis, kad doties gulēt ir laika posmā no pulksten desmitiem līdz vienpadsmitiem vakarā. Pētnieki uzskata, ka dodoties gulēt šajā laika posmā, var ne tikai ļoti labi izgulēties un justies enerģiski, bet arī samazināt risku saskarties ar dažādām veselības problēmām. Dodoties pie miera šajā laikā samazinās risks saskarties ar sirds un asinsvadu slimībām. Ja jūs ejat gulēt pirms desmitiem vakarā vai pēc vienpadsmitiem vakarā risks palielinās par 25%. Pētnieki to skaidro ar ķermeņa diennakts ritmu. Ja gulēt ejat vēlāk vai agrāk, tas tiek izjaukts.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Paredzēs sodu par raudiem internetā; Eiropas mēroga akcijā katrs pirmklasnieks saņems dāvānu; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonakt un nedēļas turpinājumā?
Iekšlietu ministrija šodien nosūtījusi Saeimai priekšlikumus sodiem par internetā izteiktiem draudiem. Ņemot vērā aktualizēto jautājumu par draudiem un naidīgu, agresīvu komunikāciju ar ārstniecības personām, žurnālistiem un citu grupu pārstāvjiem, un izteikto priekšlikumu paredzēt administratīvo atbildību par šīm darbībām, Administratīvo sodu likumā iecerētas vairākas izmaiņas. Tajā skaitā paredzēts sods par personas miera traucēšanu, draudiem digitālajā telpā un draudiem nogalināt, kā arī par diskrimināciju un sociālā naida kurināšanu.
Lai gan Latvijā ir ārkārtīgi augsts mirušo Covid-19 slimnieku īpatsvars, monoklonālo antivielu kokteili jeb zāles Covid-19 slimnieku ārstēšanai saskaņā ar valdības lēmumu plānots izmantot vien 100 pacientu ārstēšanai, jo tieši tik daudz devu Latvija ir pasūtījusi un jau saņēmusi, informē Neatkarīgā. Zāļu valsts aģentūra skaidro, ka šobrīd Eiropas Savienībā ir reģistrētas trīs zāles Covid-19 ārstēšanai. Tās ir pretvīrusu zāles remdesivirs, kā arī monoklonālo antivielu medikamenti - regdanvimabs, kā arī kasirivimaba un imdevimaba kombinācija.
Valdība pēc Veselības ministrijas lūguma piešķīra 206 tūkstoši 500 eiro “Roche” produkta 100 devu iegādei, kur viena deva izmaksā aptuveni 2 tūkstoši 65 eiro. Savukārt “Remdesivir” iegādei valsts līdz šim Veselības ministrijai ir atvēlējusi 7,1 miljonu eiro. Tā kā Latvija ir nopirkusi 23 tūkstoši 110 flakonus, viena flakona cena varētu būt aptuveni 307 eiro. Taču, atšķirībā no monoklonālo antivielu preparāta, Covid-19 pacientu ārstēšanai ar vienu “Remdesivir” devu nepietiek.
Latvijas uzņēmumi kiberdrošībā investē vairāk nekā iepriekšējos gados, tomēr vēl aizvien vairāk nekā puse jeb 55% lielo uzņēmumu nespēj pietiekami efektīvi sevi aizsargāt pret kiberuzbrukumiem, lai preventīvi identificētu un atklātu potenciālos draudus, atklāj veiktais kiberdrošības pētījums, kurā piedalījās 4 tūkstoši 744 uzņēmumu vadītāju 18 pasaules valstīs. Šogad mērķēto kiberuzbrukmu skaits ir pieaudzis par 31% salīdzinājumā ar 2020. gadu.
Svētdienas vakarā Viskonsinā Ziemassvētku gājienā ietriecies automobilis, nogalinot piecus un ievainojot 40 cilvēkus, ziņo ASV policija. Laikā, ka pilsētiņā notika ikgadējais ziemsvētku gājiens, tā vērotāju pūlī ietriecies sarkans apvidus automobilis. Varasiestādes brīdina, ka cietušo skaits var mainīties, turpinot pienākt jaunai informācijai. Vietējās policijas priekšnieks žurnālistus informējis, ka cilvēks, kas bijis pie stūres, ir aizturēts. Iepriekš ugunsdzēsēju priekšnieks pavēstīja, ka slimnīcās nogādāti 11 pieaugušie un 12 bērni.
Turpinām ziņas
Latvijas Biškopības biedrība Eiropas mēroga akcijā “Eiropas medus brokastis”, visiem pirmklasniekam ir sarūpējusi dāvaniņu. Biedrība šajā akcijā piedalīsies jau 8. gadu. Eiropas Savienības dalībvalstīs šī akcija notiek ik gadu novembra trešajā piektdienā. Arī Latvijā, pirms Covid-19 pandēmijas, biškopji devās uz skolām un bērnudārziem, lai izglītotu bērnus un jauniešus par biškopības profesiju, biškopības produktiem un to vērtīgajām īpašībām uzturā un veselības stiprināšanā. Katrs bērns saņems salmiņu ar medu un grāmatzīmi/lineālu. Tā kā akcijas apmērs ir apjomīgs, jo jānogādā dāvaniņas uz vairāk nekā 600 izglītības iestādēm, kopā 21 tūkstotim 520 pirmklasniekiem, tad akcija norisināsies no šodienas, 22.novembra līdz 3.decembrim.
No 30. novembra Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar Preiļu novada pašvaldību uzsāk klientu apkalpošanu klātienē “zaļajā režīmā” Preiļu Galvenās bibliotēkas telpās, kas atrodas Kārsavas ielā 4, Preiļos. Tas nozīmē, ka gan VID darbinieks, gan klienti varēs sniegt un saņemt klātienes pakalpojumus tikai ar derīgiem sadarbspējīgiem vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. VID klientu konsultants būs pieejams katra mēneša pēdējā otrdienā no deviņiem līdz pieciem pēcpusdienā. Pieteikties klātienes apmeklējumam iespējams, zvanot pa tālruni 29991263.
Un vēl
Otrdienas naktī un dienas pirmajā pusē visā Latvijā snigs, vietām pat nedaudz putinās, bet no nedēļas vidus atkal kļūs siltāks, liecina prognozes. Otrdienas nakts otrajā pusē sāks snigt Kurzemē, piekrastē gan tas būs slapjdraņķis, kas ātri pāries lietū. Valsts centrālajā daļā sniega mākoņi ieradīsies agrā otrdienas rītā, bet Latvijas austrumos snigs priekšpusdienā. Daudzviet veidosies 1–4 centimetrus bieza sniega kārtiņa. Ceļi būs sildeni, redzamība snigšanas laikā pasliktināsies, autovadītājiem jāievēro īpaša piesardzība.
Vēl trešdienas naktī daudzviet gaidāms neliels sals, bet trešdienas un ceturtdienas pēcpusdienā temperatūra sasniegs 3...9 grādus. Nākamajās brīvdienās temperatūra atkal nedaudz pazemināsies, bieži gaidāmi nokrišņi – gan lietus, gan sniegs.