Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 24.novembrī
- 24 novembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pieņem nākamā gada budžetu; Jēkabpilī vakcinējusies vairāk kā puse iedzīvotāju; un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra gaida iesniegumus no pensijas vecumu nesasniegušajiem vakcinētajiem par 20 eiro piešķiršanu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Noteikti vērtīgākie Latvijas uzņēmumi; Islandē Covid-19 ietekmē “bēbīšu bums”; un Ko liecina sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku brīvdienās?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Levits Saeimā iesniegs likumprojektu par īpašo uzdevumu ministru iecelšanu; Jēkabpilī pēdējos desmit gados ir vismazāk jaunuzceltu mājokļu Latvijā; un Kurzemē atrasta liela Eiropā retas sūnas atradne
Radio1 ziņās klausieties: Saeima pieņem nākamā gada budžetu; Jēkabpilī vakcinējusies vairāk kā puse iedzīvotāju; un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra gaida iesniegumus no pensijas vecumu nesasniegušajiem vakcinētajiem par 20 eiro piešķiršanu.
Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā. 2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem. Viena no valdības galvenajām izvirzītajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana.
Valdība vakar, veicot izmaiņas normatīvajā regulējumā, atļāva valsts un pašvaldību iestādēm īstenot tikai tādas svētku aktivitātes, kas neveicina cilvēku nekontrolētu pulcēšanos vai epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu. Līdz ar to ārkārtējās situācijas laikā līdz 2022. gada 11. janvārim ir liegti tādi publiski pasākumi kā uguņošana jeb salūts. Valsts un pašvaldību iestādes drīkst īstenot aktivitātes Ziemassvētku un Jaungada atzīmēšanai, piemēram, izgaismojot pilsētvidi, izvietojot svētku dekorācijas, veidojot ārtelpu izstādes un ekspozīcijas u.tml., vienlaikus nosakot par pienākumu nodrošināt, lai ar šīm aktivitātēm netiktu veicināta cilvēku nekontrolēta pulcēšanās.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija lēmusi AS "PrivatBank" piemērot soda naudu 768 tūkstoši 653 eiro par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvo aktu prasību pārkāpumiem. Tāpat bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija saistībā ar pārbaudē konstatētajiem pārkāpumiem vērtēja arī atbildīgo amatpersonu atbildību, kā rezultātā izteikts brīdinājums AS ''PrivatBank'' valdes loceklei, bijušajai valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājai Ingai Rumbai.
Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu, ka darīs visu, lai transporta uzņēmumiem, kas apzināti vai neapzināti pārvadā nelegālos migrantus, tiktu liegta iespēja iebraukt Eiropas Savienībā, izmantot tās gaisa telpu vai pat tehnisku iemeslu dēļ ienākt tās ostās. Tiks aizliegts arī iznomāt lidmašīnas Baltkrievijas aviosabiedrībai “Belavia”, kas pārsvarā izmanto īrētu gaisa kuģu floti. Eiropas komisija uzskata, ka šis pasākumu kopums sūtīs spēcīgu signālu visām transporta kompānijām, lai tām pārietu vēlēšanās pelnīt uz migrantiem. Briselē tiek uzsvērts – migrantiem Baltkrievijas pierobežā ir tikai divi ceļi – vai nu atgriezties savā mītnes zemē, vai arī prasīt patvērumu Baltkrievijā, kam saskaņā ar starptautiskām normām teorētiski vajadzētu būt iespējamam.
Turpinām ziņas
Lai arī pēdējā mēneša laikā visstraujāk - par 11 procentpunktiem - pilnībā pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars palielinājies Latgalē, tomēr vakcinācijas aptvere šajā reģionā joprojām būtiski atpaliek no pārējās valsts, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aktualizētie dati. Valstī kopumā pilnībā pret Covid-19 vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars pēdējā mēneša laikā ir palielinājies par deviņiem procentpunktiem, sasniedzot 57%. Visaugstākais vakcinēto īpatsvars starp republikas pilsētām joprojām ir Valmierā - 64%, un mēneša laikā tur vērojams pieaugums par septiņiem procentpunktiem. Lielajās pilsētās, kurās vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars ir zem Latvijas vidējā, pēdējā mēneša laikā rādītājs pieaudzis visstraujāk, tajā skaitā Jēkabpilī vakcinējies 51 procents iedzīvotāju, pēdējā mēnesī vakcinācijas aktivitātei pieaugot par 12 procentpunktiem.
Lauksaimniekiem un mazdārziņu īpašniekiem izmaksās 36 tūkstoši 403 eiro bakteriālās iedegas fitosanitāro pasākumu kompensēšanai. Šogad dienests bakteriālo iedegu ir konstatējis desmit piemājas dārzos, tajā skaitā vienā komercdārzā Jēkabpils novada Saukas pagastā. Pēc visiem bakteriālās iedegas konstatēšanas gadījumiem Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti 27 iesniegumi kompensācijas saņemšanai.
Kā ziņots, augu karantīnas organisms bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļkoku slimība. Šī slimība var izraisīt postījumus līdz pat 80% apmērā no augļu dārza stādījumiem. Inficētais augs agrāk vai vēlāk aiziet bojā. Baktērija piemērotos apstākļos ātri izplatās un ir grūti ierobežojama.
Un vēl
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra patlaban gaida iesniegumus no aptuveni 29 tūkstošiem iedzīvotāju, kas vakcinējušies pret Covid-19, taču aģentūras rīcībā nav bankas konta, uz kuru pārskaitīt 20 eiro pabalstu, tāpēc vakcinētajam tam jāpiesakās pašam. Tādējādi sociālās apdrošināšanas aģentūra aicina iesniegt pabalsta pieprasījumus tiem cilvēkiem, kuri vēl nesaņem vecuma pensiju, un līdz ar to aģentūras rīcībā nav bankas konta, uz kuru pārskaitīt pabalstu.
Līdz šim sociālās apdrošināšanas aģentūra saņēmusi informāciju no Nacionālā veselības dienesta par aptuveni 361 tūkstoti personu, kurām ir 60 un vairāk gadi vai arī 60 gadi apritēs līdz 31.decembrim, un kuras ir pabeigušas pilnu vakcinācijas kursu.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Noteikti vērtīgākie Latvijas uzņēmumi; Islandē Covid-19 ietekmē “bēbīšu bums”; un Ko liecina sinoptiķu prognozes par gaidāmo laiku brīvdienās?
Publiskots “Nasdaq Riga” un “Prudentia” veidotais 2021. gada Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101. Sarakstā iekļuvušo Latvijas vērtīgāko uzņēmumu kopējā vērtība šajā gadā ir sasniegusi 22,5 mljrd. eiro, un salīdzinājumā ar pērnā gada sarakstu, šogad kopējā vērtība ir palielinājusies par 37%. Lai iekļūtu TOP101 sarakstā, šogad uzņēmuma vērtībai bija jābūt 72,88 milj. eiro salīdzinājumā ar 49,39 milj. eiro gadu iepriekš jeb par 47,6% augstākai.
Latvijas visvērtīgākā uzņēmuma statusu saglabā Latvenergo ar vēsturiski augstāko 2,062 mljrd. eiro lielu uzņēmuma vērtību, uzrādot vērtības pieauguma izmaiņas par 25% salīdzinājumā ar vērtību pērnā gada topā. Otro vietu TOP101 sarakstā jau otru gadu pēc kārtas saglabā Latvijas valsts meži, sasniedzot 1,5 mljrd. eiro lielu uzņēmuma vērtību un uzrādot 26% pieaugumu. Ierindojoties 3. vietā, TOP101 augšgalā līdzās vērtīgākajām valsts kapitālsabiedrībām topā pirmo reizi iekļuvis privātā kapitāla informāciju tehnoloģiju uzņēmums Mikrotīkls, sasniedzot 1,24 mljrd. eiro lielu vērtību, tādējādi kļūstot par pirmo privātā kapitāla uzņēmumu, kas ir pārvarējis 1 mljrd. eiro barjeru Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 veidošanas vēsturē.
23. novembrī, Eduarda Smiļģa 135. dzimšanas dienā, aizvadīta ikgadējā “Spēlmaņu nakts” ceremonija. Dailes teātrī tika apbalvoti aizvadītās teātra sezonas izcilākie iestudējumi un individuālie sniegumi – pasniegtas 12 “Skatuves naglas”. “Grand Prix” jeb Gada izrādes titulu ieguva Dailes teātra iestudējums “Smiļģis”, savukārt balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad saņēma komponists Imants Kalniņš, kurš sarakstījis mūziku vairāk nekā 58 izrādēm gandrīz visos teātros Latvijā.
Izglītības nozarē esošais finansējums nespēj uzturēt to skolu daudzumu, kāds tas pašlaik ir Latvijā. Lai arī gadiem skolu tīkls lēni ir kārtots, taču problēmas joprojām paliek – Latvijā ir lielas teritorijas, kur dzīvo pārāk maz iedzīvotāju, līdz ar to joprojām ir salīdzinoši daudz mazu skolu. Tās ir dārgas un neizdevīgas, taču to aizvēršana jau atkal var radīt daudz jaunu problēmu. Izglītības un zinātnes ministrijā cer, ka skolu tīklu sakārtot izdosies, ieviešot jaunu pedagogu algu finansēšanas modeli jeb mainot kārtību, kā nauda no valsts kases nonāk līdz skolotāja makam. Ministrija kopumā piedāvā trīs dažādus finansēšanas modeļus, bet par piemērotāko uzskata "Skolēns pašvaldībā".
Turpinām ar ārvalstu vēstīm
ASV startējusi raķete ar pavadoni, ko plānots tīši ietriekt asteroīdā, lai mainītu tā kursu. Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" raķete "Falcon 9" ar kosmosa aparātu startējusi no ASV Kalifornijas štata Vandenberga gaisa spēku bāzes kosmodroma plkst. 22.21 pēc vietējā laika jeb pēc Latvijas laika šorīt pulksten 8.21. "Asteroīd Dimorf! Mēs dodamies pie tevis," tviterī paziņoja NASA. Kosmosa aparāts, kas atbilstoši NASA raksturojumam ir tirdzniecības automāta lielumā, ietrieksies asteroīdā nākamā gada oktobrī. Dimorfa diametrs ir 160 metri, un tas atbilstoši NASA aplēsēm Zemei briesmas nerada. Misijas mērķis ir izmainīt asteroīda trajektoriju. NASA cer, ka līdz ar šo misiju, kas izmaksās 330 miljonus dolāru, vairosies zināšanas par to, kā aizsargāt Zemi no asteroīdiem.
Islandē šā gada pirmajos 9 mēnešos piedzimis pēdējos gados lielākais bērnu skaits. Eksperti "bēbīšu bumu" skaidro arī ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto mājsēdi un ierobežojumiem. Saskaņā ar statistiķu aplēsēm šogad valstī varētu piedzimt vairāk nekā 5 tūkstoši bērnu. Līdzīga tendence bija vērojama 2010. gadā pēc finanšu sistēmas krīzes un bezdarba pieauguma, tāpēc sabiedrībā popularitāti ieguvis jēdziens "pandēmijas bērni".
Austrālijas zinātnieki pieļauj iespēju, ka arī šogad laika apstākļus kontinentā būtiski ietekmēs La Ninjas fenomens. Temperatūras izmaiņas Klusajā okeānā palielina nokrišņu daudzumu un palielina plašu plūdu risku. „La Ninja parasti nes temperatūras izmaiņas Klusajā okeānā. Pie Dienvidamerikas krastiem ūdeņi kļūst vēsāki, bet pie Austrālijas ūdens temperatūra pieaug, un līdz ar to mainās arī laika apstākļi. Palielinās mākoņu un nokrišņu daudzums, pieaug karstuma viļņu iespējamība.
Un vēl
Nedēļas nogalē laiks Latvijā kļūs vēsāks un atkal snigs, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Ceturtdiena būs apmākusies, lietaina un silta, temperatūra sasniegs 4...9 grādus, bet piektdien kļūs par 1–3 grādiem vēsāks, lietum vietām pievienosies arī slapjš sniegs, taču sniega kārta vēl neveidosies.
Brīvdienās temperatūras pazemināšanās turpināsies, sestdienas rītā neliels sals gaidāms galvenokārt Vidzemē un Latgalē, bet svētdienas rītā visā valstī temperatūra būs noslīdējusi zem nulles, izņēmums būs dažas vietas piekrastē. Brīvdienās bieži gaidāmi nokrišņi, kas pārsvarā būs slapjš sniegs un sniegs. Veidosies arī sniega kārta.
Prognozes nākamajai nedēļai vēl ir mainīgas, mūsu reģionā laiku noteiks aktīva ciklonu darbība, tādēļ būs daudz nokrišņu, taču pagaidām nav skaidrības par temperatūras režīmu. Pastāv iespēja, ka nedēļas pirmajā pusē uznāk krietnāks sals. Ilgākā termiņā gan noturīgs un stabils sals ir maz iespējams.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Levits Saeimā iesniegs likumprojektu par īpašo uzdevumu ministru iecelšanu; Jēkabpilī pēdējos desmit gados ir vismazāk jaunuzceltu mājokļu Latvijā; un Kurzemē atrasta liela Eiropā retas sūnas atradne
Valsts prezidents Egils Levits plāno Saeimā iesniegt likumprojektu, kas nepieciešamības gadījumā ļautu izveidot valsts ministra amatu konkrētu prioritāšu īstenošanai. Prezidents šodien Rīgas pilī tikās ar Ārvalstu investoru padomes valdes locekļiem, lai apmainītos viedokļiem, kā mazināt publiskā sektora sadrumstalotību un veidot efektīvāku valsts pārvaldi. Ārvalstu investoru padomes pārstāvji pauduši atbalstu šai iniciatīvai, atzīmējot, ka jau šobrīd ir redzams, ka šāds valsts ministrs būtu nepieciešams digitalizācijas politikā un "zaļā kursa" ieviešanā, kur pastāv vienotas politikas un labas pārvaldības trūkums.
Pēc ilggadējā Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša došanās mūžībā šā gada 11. janvārī kuluāros aktīvi tiek apspriesta iespējamās kandidatūras SAB direktora amatam. Starp iespējamiem kanididātiem izskanējis arī Latvijas ārkārtējās un pilnvarotajās vēstnieces Vācijā Ingas Skujiņas vārds. Starp iespējamiem SAB direktora amata kandidātiem, pēc “Dienas” rīcībā esošās informācijas, minēti arī Valsts drošības dienesta priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus, Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kā arī divi diplomāti - Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja un Latvijas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.
Zviedrijas parlaments trešdien valdības vadītājas amatā apstiprināja sociāldemokrāti Magdalēnu Andešsoni. Viņa ir kļuvusi par pirmo sievieti šajā postenī. 54 gadus vecā Andešsone līdz šim pildīja finanšu ministres pienākumus. Novembra sākumā viņu ievēlēja par Zviedrijā valdošās Sociāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāju, kas Andešsonei pavēra iespēju kļūt par valdības vadītāju.
Turpinām ziņas
Apdzīvota tradicionālā mājokļa vidējā platība uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 32,3 kvadrātmetri, kas ir par četriem kvadrātmetriem vairāk nekā 2011.gada tautas un mājokļu skaitīšanas laikā, kad tā bija 28,3 kvadrātmetri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes tautas un mājokļu skaitīšanas dati. Lielākā platība uz iemītnieku - 39,8 kvadrātmetri - ir Pierīgā, kur kopš 2011.gada ir lielākais platības uz iemītnieku pieaugums salīdzinājumā ar citiem reģioniem - par 5,95 kvadrātmetriem. Savukārt Rīgā ir vismazākā platība uz iemītnieku - 28,35 kvadrātmetri, lai gan tai ir otrs lielākais platības uz iemītnieku pieaugums - par 4,4 kvadrātmetriem.
Vidzemē platība uz iemītnieku ir 34,3 kvadrātmetri, Zemgalē - 31,5 kvadrātmetri, Kurzemē - 31,3 kvadrātmetri, Latgalē - 30,9 kvadrātmetri. Novadu vidū mazākā platība uz iemītnieku ir Aizkraukles novadā - 26,8 kvadrātmetri, bet lielākā - Garkalnes novadā - 75,6 kvadrātmetri uz iemītnieku jeb vairāk nekā divas reizes lielāka salīdzinājumā ar vidējo rādītāju Latvijā.
Visvairāk jaunuzcelto mājokļu ir Babītes, Mārupes un Stopiņu novados, kuros gandrīz katrs piektais mājoklis uzbūvēts pēdējo 10 gadu laikā. Starp republikas pilsētām vislielākais jauno mājokļu īpatsvars ir Jūrmalā un Rīgā, savukārt vismazākais īpatsvars jaunuzceltu mājokļu pēdējo desmit gadu laikā ir Jēkabpilī, Daugavpilī, Liepājā un Rēzeknē, kur šis rādītājs no kopējā mājokļu skaita ir mazāks par pusprocentu.
Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis Pēteris Apinis raidījumā "Uz līnijas" pauda asu viedokli par aizliegumu rīkot Ziemassvētku tirdziņus. Ārsts nesaprot, kāpēc brīdī, kad tiek ļauts strādāt pilsētas tirgum, tiek aizliegti Ziemassvētku tirdziņi. Viņš norāda, ka ārtelpās šādam aizliegumam nav jābūt, jo galvenais uzdevums ir nepulcēties iekštelpās. Viņš atzīmē, ka uzturēšanās ārā ir droša, turklāt svaiga gaisa elpošana ir būtiska plaušu vingrināšanai.
Jau vēstīts, ka līdz ar izmaiņām rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, no 15. novembra stājas spēkā arī jaunas prasības tirgotājiem. Tās paredz, ka līdz 11. janvārim ir aizliegti Ziemassvētku tirdziņi un gadatirgi.
Un vēl
Dabas aizsardzības pārvaldes eksperte Ventspils novada Ugāles pagastā uzgājusi Latvijā ļoti retas un īpaši aizsargājamas sūnu sugas - zaļās buksbaumijas "Buxbaumia viridis" - jaunu atradni. Turklāt vecos egļu, bērzu mežos esošā atradne ir lielākā un izcilākā pašlaik zināmā šīs sugas atradne Latvijā - vienā areālā atsevišķi ir fiksētas vairāk nekā 70 vietas. Zaļā buksbaumija ir ļoti sīks, pāris milimetrus liels sūnaugs. Tas kļūst pamanāms, kad piemērotos apstākļos kāta galotnē attīstās līdz diviem centimetriem garš sporogons. Suga ir reta un apdraudēta visā Eiropā. Tādēļ tā ir iekļauta Eiropas Biotopu direktīvas otrajā pielikumā, kas atradņu aizsardzībai nosaka veidot īpaši aizsargājamas dabas teritorijas.