Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 14.decembrī
- 14 decembris 2021 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Elektroenerģijai uz pusi samazinās sadales pakalpojuma tarifu; Saeimas deputāta Gobzema piketā pie Rīgas pils aizturētas 11 personas; un Ar kādu transportu pārvietojas Ziemassvētku vecītis Amerikā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Paula Stradiņa slimnīca aicina atsaukties donorus; Kāda situācija ir Daugavā pie Jēkabpils un novada lauku teritorijā? Un Ko vēsta sinoptiķu jaunākās prognozes?
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai valdība janvārī pagarinās ārkārtas situāciju? Plāno kompensēt zaudējumus zivju audzētājiem; un Kādi ir Latvijas iedzīvotāju saldumu lietošanas ieradumi?
Radio1 ziņās klausieties: Elektroenerģijai uz pusi samazinās sadales pakalpojuma tarifu; Saeimas deputāta Gobzema piketā pie Rīgas pils aizturētas 11 personas; un Ar kādu transportu pārvietojas Ziemassvētku vecītis Amerikā.
Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu ziemas sezonā, elektroenerģijai uz pusi samazinās sadales pakalpojuma tarifu, vienojušās valdošās koalīcijas partijas. Tiks paplašināts arī mājokļa pabalsta saņēmēju loks, bet iepriekš apspriestā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana netika atbalstīta.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā veicināt elektroauto iegādi, fiziskai personai par elektroauto iegādi piešķirot 2 tūkstoši 250 eiro vai 4 tūkstoši 500 eiro. Kopumā šim mērķim plānots novirzīt 10 miljonus eiro. VARAM norāda, ka transports ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots un rada gandrīz trešo daļu jeb 29% no kopējiem Latvijas izmešiem.
Personām vecumā virs 60 gadiem, kuras ir pabeigušas pirmreizējo vakcināciju pret Covid-19 un kurām ir nepieciešams saņemt balstvakcināciju, kā stimulu varētu piedāvāt dāvanu karti aptiekā zāļu un medicīnas ierīču iegādei 50 eiro vērtībā, liecina Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums "Par Covid-19 vakcināciju 2022. gadā". Plānots, ka seniors vecumā no 60 gadiem, kurš saņem bastvakcināciju vai personas deleģētais pārstāvis varēs izmantot vienreizēju dāvanu karti – zāļu vai medicīnas ierīču iegādei Latvijas aptieku tīklā, iepērkoties 50 eiro vērtībā.
Ar neskaitāmiem zvaniem cilvēki ir sākuši dāvāt Ziemassvētku cerību 176 bērniņiem, kuriem nepieciešama palīdzība. Šonedēļ darbu sācis ”Eņģeļi pār Latviju” zvanu centrs, kur ziedotāju zvanus uzklausa mūziķi, aktieri, mākslinieki un citas Latvijā mīlētas un cienītas personības. Ar slavenībām ir iespējams aprunāties, zvanot pa tālruni 90006869 un ziedojot 4,27 eiro, lai kļūtu par sargeņģeli kādam no 176 bērniem, kuru palīdzībai kopā nepieciešami 373 tūkstoši 217 eiro.
Turpinām ziņas
Valsts policija vakar Saeimas deputāta Alda Gobzema, no politiskā spēka "Likums un kārtība", rīkotajā piketā pie Rīgas pils aizturējusi kopumā 11 personas. Valsts policijā norāda, ka pirmdienas pēcpusdienā Rīgā, Pils laukumā, nesankcionēti pulcējas aptuveni 600 personas, kas ap pulksten desmitiem vakarā sāka izklīst.
Eiropas Savienības ārlietu ministri vakar Briselē vienojās par sankciju noteikšanu pret Krievijā bāzētu militāro vienību, privātuzņēmumu "Vāgnera grupa". Šī grupa sūtījusi algotņus, lai destabilizētu situāciju gan Āfrikā un Tuvajos Austrumos, gan arī Austrumukrainā. Šiem sankcionētajiem cilvēkiem un struktūrvienībām tiek iesaldēti līdzekļi, un Eiropas Savienības uzņēmumi tos nevarēs ne tieši, ne netieši finansēt. Astoņām personām, kas ir sarakstā, liegta iebraukšana Eiropas Savienībā.
Un vēl
Visa pasaule gatavojas Ziemassvētkiem, ko atzīmēsim jau nākamnedēļ, un dažādās valstīs šo svētku vieni no galvenajiem varoņiem – Ziemassvētku vecīši – izpaužas ļoti radoši. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vecītis ceļo nevis ar kamanām, bet gan ar helikopteru. Grandiozo ierašanos Losandželosā, kā arī rāpšanos lejup pa ēkas sienu viņam palīdzēja īstenot vietējie policijas spēki. Vecītis ik gadu ierodas bērnu ortopēdiskajā institūtā Losandželosā, kur iepriecina bērnus ar ziedotām dāvanām, sākot no rotaļlietām un beidzot ar sporta precēm.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: paula stradiņa slimnīca aicina atsaukties donorus; Kāda situācija ir Daugavā pie Jēkabpils un novada lauku teritorijā? Un Ko vēsta sinoptiķu jaunākās prognozes?
Mazajos uzņēmumos ar nodarbināto skaitu līdz 20 strādājošajiem darbiniekiem aptuveni 64% saņem dažādas neoficiālas piemaksas, secināts Latvijas Bankas pētījumā, kuru vakar diskusijā "Aplokšņu algu ēna pandēmijā krīt divreiz" prezentēja Latvijas Bankas ekonomists Konstantīns Beņkovskis. Savukārt vidēja izmēra uzņēmumos šis īpatsvars ir zem vienas trešdaļas, bet lielajos - tikai par 8,2% darbinieku pastāv liecības par aplokšņu algām. Sekas augstai aplokšņu algu sastopamībai neaprobežojas ar nenomaksātajiem nodokļiem vien, teica Beņkovskis, norādot, ka vēl viena aplokšņu algu blakne ir konkurences kropļošana. Izvairīšanās no nodokļiem ļauj uzņēmumam samazināt ražoto preču un sniegto pakalpojumu cenas un iegūt priekšrocību pār konkurentiem, kas no nodokļu nomaksas neizvairās.
Latvijā stagnē vakcinācija pret Covid-19. Vakar potes pret Covid-19 Latvijā saņēmušas vismaz 6 tūkstoši 687 personas, vairums no kurām veikušas balstvakcināciju. Sapotēto skaits vakar bijis mazāks nekā pirmdienā pirms nedēļas, kad kopumā sapotēti 9 tūkstoši 500 iedzīvotāji. Kopumā pagājušajā nedēļā pret Covid-19 vakcinējušies ap 69 tūkstoši cilvēku jeb nepilni 10 tūkstoši cilvēku dienā. Ap 43 000 cilvēku pagājušajā nedēļā veica balstvakcināciju un tikai ap 6000 sāka vakcinēšanās procesu. Šāds vakcinēšanās temps bijis vērojams pēdējās trīs nedēļās, tomēr tas ir sliktāks nekā oktobra beigās un novembra sākumā.
Šis rīts Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai sācies ar ziņu no Valsts asinsdonoru centra, ka asinskrājumu līmenis ir kritisks, tādēļ slimnīca var būt spiesta pārcelt plānveida operācijas. Mediķi gan mierina, ka neatliekamām situācijām vienmēr tiek veidotas rezerves un tās šobrīd nav izsīkušas, taču ieplānotās operācijas gan var nākties pārcelt, tādēļ mediķi lūdz sabiedrības palīdzību un aicina atsaukties donorus un ziedot asinis.
Somijas stāstiem apvītā Lapzeme svētku sezonu sagaida ar cerībām un bailēm reizē. Tālajā ziemeļu reģionā sākusies tūrisma sezona, tomēr Covid-19 vīrusa jaunā paveida izplatības dēļ pastāv bažas par to, vai tā vispār izdosies. Tūrisma operatori joprojām atgūstas no katastrofālā 2020. gada, kad pandēmijas dēļ tika zaudēti desmitiem miljoni eiro. Agrā rītā sniegotajā Somijas Lapzemē un Ziemassvētku vecīša ciemata atrakciju parkā, kas atrodas pie polārā loka, tiek pabeigti pēdējie darbiņi ledus restorānā un viesnīcā. Taču to, cik daudz cilvēku šis sasalušais izklaides parks šosezon kopumā uzņems, var tikai minēt. Šogad Lapzemi apmeklēt var visi, kam ir derīgs Covid-19 sertifikāts.
Turpinām ziņas
Daugavā pie Jēkabpils sākusies vižņu kustība un ūdens līmenis paaugstinājies līdz sešu metru atzīmei. Ūdens līmenis upē cēlies arī augšpus un lejpus pilsētas. Plašāk par to stāsta Jēkabpils novada pašvaldības vides civilās aizsardzības nodaļas vadītājs Ilmārs Luksts.
Audio
Un vēl
Tuvākajās dienās turpinās palielināties ūdens līmenis Latvijas upēs, informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Aizvadītajās brīvdienās kļuva siltāks, bija nokrišņi un upju notece sāka palielināties. Ūdens līmenis ūdenstilpēs sāka paaugstināties, vietām svārstījās. Tuvākajās dienās turpinās kust sniegs un ledus, gaidāmi nokrišņi, tādēļ upju notece turpinās palielināties. Straujāk ūdens līmenis sāks paaugstināties nedēļas vidū, kad gaidāms lietus. Atkušņa maksimālo ūdens līmeņu gaidāmais iestāšanās laiks ir 18. līdz 23.decembris. Iespējama upju palieņu un zemāko vietu applūšana.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vai valdība janvārī pagarinās ārkārtas situāciju? Plāno kompensēt zaudējumus zivju audzētājiem; un Kādi ir Latvijas iedzīvotāju saldumu lietošanas ieradumi?
Valdība, visticamāk, pēc 11. janvāra nepagarinās Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, taču precīzi nosacījumi attiecībā uz turpmākajiem ierobežojumiem tiks vēl sagatavoti. Jau ziņots, ka valdība ārkārtējo situāciju izsludināja 9. oktobrī. Valdībā tiek gaidīti speciālistu atzinumi par epidemioloģisko stāvokli valstī, taču, valdībai 11. janvārī nepagarinot ārkārtējo situāciju, Latvijā notiktu atgriešanās tajā juridiskajā režīmā, kāds bijis iepriekš noteikts atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam.
Iedzīvotāju ikdienas gaitas ar Covid-19 sertifikātiem jau tuvākajās dienās atvieglos tas, ka sertifikātu turpmāk drīkstēs uzrādīt kopā ne tikai ar pasi vai ID karti, bet arī ar autovadītāja, skolēna un pensionāra apliecību. Par to šodien vienojusies valdība un attiecīgos grozījumus jau šonedēļ varēšot apstiprināt arī Saeimā.
Vakcīnu pret Covid-19 iegādei, loģistikai un ievades izmaksām 2022.gadā atvēlēti 131,245 miljoni eiro, liecina Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums Par Covid-19 vakcināciju 2022.gadā. Ziņojumā norādīts, ka konkrētais finansējums jau atbalstīts ar Ministru kabineta protokollēmumiem. Vienlaikus papildus vakcinācijas procesa nodrošināšanai varētu būt nepieciešami vēl 6,95 miljoni eiro.
Valdība šodien nolēma palielināt budžeta programmai “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” pieejamos finanšu resursus vēl par 150 miljoniem eiro. Piešķirot vēl 150 miljonus eiro, kopumā budžetā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad būs atvēlēti 2,128 miljardi eiro.
Turpinām ziņas
Nacionālā elektroniskā plašsaziņas līdzekļu padome vērsīsies Saeimā, lūdzot grozīt likumu un piešķirt padomei papildu pilnvaras un tiesības efektīvākai cīņai pret pirātismu. Padomes vadītājs Ivars Āboliņš intervijā TV3 skaidro, ka pirātisms ir viena no galvenajām mediju tirgus problēmām Latvijā. Līdztekus līdzekļu trūkumam satura attīstībai un reklāmas tirgus samazinājumam pirātisms rada papildu nozīmīgas problēmas. Āboliņa ieskatā, padome sekmīgi cīnās ar pirātismu, šogad ierobežojot teju 400 domēna vārdus. Nākamajā gadā padome plāno plašu kampaņu, lai cilvēki saprastu, ka, lietojot pirātiskas vietnes, cilvēki zog saturu.
Zivjaudzētavām kompensēs šovasar radušos zaudējumus, kad pārāk augstas ūdens temperatūras rezultātā zivjaudzētavās bojā gājušas 65 tonnas zivju. Zemkopības ministrijai jāsagatavo konkrēts atbalsta programmas priekšlikums un tas jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Lai kompensētu nelabvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ akvakultūras uzņēmējdarbībai 2021. gadā radītos zaudējumus, zemkopības ministrija aicina valdību piešķirt 260 tūkstoši eiro.
Un vēl
Pandēmijas laikā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka uzturā regulāri lieto pārmērīgi daudz saldumu, liecina jaunākais pētījums. Eksperti norāda, lai arī saldumu atkarība nav atzīta par oficiālu diagnozi, tā var būt īpaši bīstama, jo saldumi, atšķirībā no citām atkarību veicinošām vielām, ir daudz vienkāršāk pieejami, tai skaitā arī bērniem. Ja pērn pārmērīgu aizraušanos ar saldumiem atzina katrs desmitais jeb 11% iedzīvotāju, tad šogad šis skaits ir pieaudzis jau līdz 17%. Visbiežāk saldumus uzturā par daudz lieto jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem (24%). Tāpat saldumu atkarība biežāk piemeklē sievietes (19%) nekā vīriešus (16%).