Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 15.decembrī

15 decembris 2021 --
0Komentāri

Radio1 ziņas pulksten 9.00-10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Cik pašvaldības saņems par vietējo ceļu pārņemšanu no valsts? Jēkabpilī sūdzas, ka atbildīgie dienesti pusi ielas tīra, bet otru pusi – nē; un Hidrologi brīdina par plūdu iespējamību lejpus Jēkabpils.

Pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu saņems papildu tūkstoš 560 eiro mērķdotāciju par katru kilometru. To paredz valdībā pieņemtās izmaiņas noteikumos par kārtību, kā tiek izlietoti valsts autoceļu fonda programmas līdzekļi. Satiksmes ministrijā informēja, ka sarunās ar pašvaldību intereses pārstāvošām organizācijām un arī pašu novadu administrācijām ir plaši apspriedusi iniciatīvu par valsts vietējo ceļu nodošanu pašvaldību īpašumā, līdzi dodot papildu mērķdotācijas finansējumu.

Latvija nākamajā gadā pieteikusies 4 miljoni 735 tūkstoši 452 Covid-19 vakcīnas devām. Vakcīnu daudzums rēķināts tā, lai varētu iedzīvotājiem nodrošināt balstvakcināciju divas reizes. Viņš norādīja, ka tie ir aprēķini, domājot par nākotni.

Vai "Belaruskalij" kravas ienāk Latvijā? Šādu jautājumu licis uzdot kāds sociālajos medijos ievietots attēls, kurā uz dzelzceļa Valmieras pusē redzams vagons ar uzņēmuma nosaukumu. "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka šajā gadījumā krava Latvijā ievesta, pirms sankcijas stājušās spēkā, taču vairāk "Belaruskalij" kravas netiekot pārvadātas. Sadarbību ar "Belaruskalij" noliedz arī Latvijas lielākās ostas.

Eiropas Komisija nākusi klajā ar savu piedāvājumu transporta nākotnei, kas atbilstu Eiropas "zaļajam" kursam un būtu videi draudzīgs. Mērķis – lai visi ceļojumi līdz 500 kilometriem tiktu veikti ar vilcienu, nevis ar lidmašīnu. Eiropas komisija grib attīstīt mobilitāti pilsētās, jo 70% eiropiešu dzīvo pilsētās un viņu mobilitāte rada ceturtdaļu no visām transporta emisijām. Tāpēc ir plāns palielinot sabiedriskā transporta un riteņbraukšanas izmantošanu, samazināt sastrēgumus, gaisa un trokšņa piesārņojumu. Savukārt, lai stimulētu elektroauto izplatību, dalībvalstīm vajadzēs nodrošināt, ka uz lielajiem ceļiem ik pa 60 km ir elektroauto uzlādes stacija, bet ik pa 150 km – uzpildes stacija tām automašīnām, kas brauc ar ūdeņradi.

Turpinām ziņas

Ar Radio1 sazinājās Palejas ielas Jēkabpilī iedzīvotāji, kas bija neizpratnē, kāpēc daļā Palejas ielas – no Kurzemes līdz Ozolu ielai - Jēkabpils novada pašvaldības atbildīgie dienesti tīra sniegu un kaisa ielu, savukārt daļā – no Ozolu ielas līdz strupceļam - tas šoziem netiek darīts. Radio1 sazinājās ar Jēkabpils novada pašvaldības Pilsētvides departamenta direktoru Raitu Sirmoviču un lūdza atbildēt uz iedzīvotāju jautājumu.

Raits Sirmovičs norādīja, ka ielu ikdienas uzturēšana Jēkabpilī tiek veikta prioritārā kārtībā, atbilstoši ielu uzturēšanas klasēm. Palejas ielas posms no Kurzemes ielas līdz Ozolu ielai ir maģistrāls un ar augstāku uzturēšanas klasi, bet posms aiz Ozolu ielas ir strupceļa posms ar zemu uzturēšanas klasi. Zemākajām uzturēšanas klasēm pieļaujamais ledus vai sniega biezums uz brauktuves ir ievērojami lielāks vai vispār nav normēts. Raits Sirmovičs piebilst, ka neskatoties uz iedalījumu pa uzturēšanas klasēm, pašvaldība cenšas notīrīt no sniega un ledus visas pilsētas ielas, bet šā gada klimatiskie apstākļi ar nepieredzēti intensīvu snigšanu neļāvuši to izdarīt pietiekami ātri.

Un vēl

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izplatījis brīdinājumu par plūdu iespējamību Daugavā lejpus Jēkabpils. Brīdinājumā norādīts, ka Daugavā pie Pļaviņām un Zeļķiem izveidojusies ledus sega. Daugavā lejpus Jēkabpils ir ledus sablīvējums, bet zem ledus – vižņi. Gaisa temperatūrai paaugstinoties, Daugavā pie Jēkabpils vakar sāka iet ledus, kas izraisīja krasas ūdens līmeņa svārstības. Tuvākajās dienās turpināsies atkusnis, gaidāmi nokrišņi, palielināsies Daugavas notece un posmā Jēkabpils – Zeļķi turpināsies ledus kustība. Gaidāms, ka tuvākajās dienās ūdens līmenis šajā upes posmā turpinās paaugstināties un applūdīs zemākās vietas.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas darbu klātienē nevarēs turpināt cilvēki bez Covid-19 sertifikāta; Pieaug malkas cena; un ASV uzcelts piemineklis Frenkam Sinatram.

No šodienas stājusies spēkā prasība arī privātajā sektorā klātienē nodarbinātajiem iegūt Covid-19 sertifikātu par vakcināciju vai pārslimošanu. Prasītā sertifikāta pašlaik nav 62 tūkstošiem nodarbināto, visbiežāk pārvadājumu un būvniecības nozarēs. Nozaru un uzņēmēju pārstāvji bažījas par ēnu nodarbinātības pieaugumu un jau tā trūkstošo darbinieku došanos peļņā ārzemēs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, kad valdība rudenī lēma par obligātu Covid-19 sertifikāta noteikšanu visiem klātienē strādājošajiem, vakcinācijas rādītāji bija salīdzinoši zemi. Ekonomikas ministrijas jaunākie apkopotie dati apliecina, ka sertifikāts par vakcināciju pret Covid-19 vai tā pārslimošanu ir jau 94 procentiem nodarbināto. Lai arī šāds strikts lēmums Covid-19 ierobežošanai bijis nepieciešams, Endziņš prognozē, ka daļa strādājošo, kas nav vakcinējušies, "pazudīs" ēnu ekonomikā vai ārvalstīs.

Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu apgrozāmo līdzekļu grantu programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests jau tuvākajās dienās sāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai.

Kā ziņots, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums atbalsta saņemšanai par oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022.gada 15.janvārim. Grants apgrozāmajiem līdzekļiem pieejams 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas.

Pagājušajā gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2019.gadu, pieauga par 8,1%, sasniedzot 630 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2021.gadā veiktās aptaujas dati. Iedzīvotāju ienākumi pieauga straujāk nekā 2019.gadā, kad bija kāpums par 6,8%. Visaugstākie ienākumi bija Rīgā, kur tie sasniedza 751 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Pierīgā ienākumi sasniedza 718 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, Zemgalē - 557 eiro, Kurzemē - 527 eiro, Vidzemē - 518 eiro mēnesī. Viszemākie ienākumi bija Latgalē - 445 eiro mēnesī. Pilsētās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli vidēji sasniedza 657 eiro mēnesī, bet laukos - 573 eiro mēnesī.

Turpinām ziņas

Latvijas Restorānu biedrības veiktajā aptaujā, kurā piedalījās 137 ēdināšanas uzņēmumi, gandrīz puse jeb 46% atzina, ka uz ārzemēm ir devušies vismaz trīs darbinieki, bet 19% uzņēmumu pametuši un peļņā ārpus Latvijas aizbraukuši no 3 līdz 6 darbiniekiem. Ir arī tādi uzņēmumi, kuros vairāk nekā 10 cilvēku izvēlējušies doties prom no valsts. Darbaroku trūkums ēdināšanas nozarē bija aktuāls vēl pirms pandēmijas, bet pandēmijas laikā šīs jomas darbinieku rindas kļuvušas vēl retākas. Jau pagājušajā ziemā, kad ēdināšanas uzņēmumi pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ nedrīkstēja viesus uzņemt klātienē, nozarē strādājošie pārprofilējās, bet nu aizvien vairāk darbinieku pieņem lēmumu doties strādāt uz ārzemēm.

Šī gada decembris ir aukstākais pēdējās desmitgades laikā, un, kā norāda vietējie malkas piegādātāji Latgalē, cilvēki par malkas piegādi interesējas. Tiesa, pieprasījums pagaidām īpaši nav audzis. Cenas gan ir augušas – vidēji par 10 eiro par kubikmetru vairāk nekā pērn. Taču neraugoties uz sadārdzinājuma 10 eiro kubikmetrā, malka joprojām ir lētākais kurināmā veids, salīdzinot ar gāzi vai degvielu. Lētākas par malku ir granulas, taču arī granulu un brikešu cenām, kā var novērot lielveikalos, ir tendence augt.

Un vēl

Amerikas Savienoto Valstu pilsētā Hobokenā atklāts piemineklis leģendārajam dziedātājam Frenkam Sinatram. Svinīgajā ceremonijā piedalījās amatpersonas, mūziķa talanta cienītāji un viņa tuvākie radinieki. Nelielā pilsēta Ņūdžersija štatā netālu no Ņujorkas ir Sinatras dzimtā vieta, tāpēc pieminekļa uzstādīšana 1998. gadā mūžībā aizgājuša mūziķa 106. dzimšanas dienā nebija pārsteigums. Apmēram 1,8 metrus augstā bronzas skulptūra pieslējusies pie laternas staba. Tās autore, tēlniece Karolīna Palmere.

Kā zināms, Sinatra savas ilgās karjeras laikā ieguva 11 prestižās "Grammy" balvas un izpildījis daudzas iemīļotas dziesmas, tai skaitā "Strangers in the Night", "My Way" un "New York, New York". Viņš piedalījies vairākas filmās un ieguvis arī "Oskara" un "Zelta globusa" balvas.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā reģistrēti pirmie četri gripas gadījumi; Jēkabpils novada Vides dienests filmēs konfliktsituācijas ar makšķerniekiem reidu laikā; un Ko liecina sinoptiķu jaunākās prognozes par laiku Ziemassvētkos?

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs rosinājis prokuratūrai uzrādīt apsūdzību uzņēmuma vadītājam par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes deputātam. KNAB gūtie pierādījumi liecina, ka fiziskā persona, būdama akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs, piedāvāja Rīgas domes deputātam kukuli 2,1 miljonu eiro apmērā, lai minētās personas pārstāvētais uzņēmums uzvarētu koncesijas konkursā un pārņemtu daļu no cita namu apsaimniekošanas uzņēmuma apsaimniekotām mājām. KNAB norāda, ka pēdējā mēneša laikā šī ir jau otrā iestādes sekmīgi izmeklētā krimināllieta, kas nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai un kurā figurē informācija par mēģinājumiem kukuļot Rīgas domes deputātus.

Līdz trešdienai Latvijā reģistrēti trīs klīniski apstiprināti gripas gadījumi Rīgā un laboratoriski apstiprināts gripas gadījums. Kā informē mediķi, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā bija nokļuvis pacients ar gripai raksturīgiem simptomiem, kuram laboratoriski tika apstiprināta "A" tipa gripa. Bērns turpina ārstēšanos ģimenes ārsta uzraudzībā. Ņemot vērā, ka gripas izplatība parasti ilgst vairākus mēnešus - līdz pat aprīļa beigām, un imunitāte izveidojas 10 dienu laikā pēc vakcinācijas, šobrīd mediķi iesaka neatlikt vakcināciju pret gripu.

Vairākās aptaujās, kas veiktas ar mērķi noskaidrot aptuveno vecāku īpatsvaru, kuri plāno pret Covid-19 vakcinēt savus bērnus, uzrādās relatīvi zems procents vecāku, kas to plāno darīt. Kopumā veiktas trīs aptaujas, no kurām divās apzināta vecāku nostāja, savukārt vienā - ģimenes ārstu. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veiktajā aptaujā 26% no vecākiem, kuriem ir bērni vecumā no pieciem līdz 11 gadiem, teica, ka piekristu vakcinēt savus bērnus pret Covid-19, kamēr 70% bija noskaņoti skeptiski. Līdzīgi rezultāti iegūti arī SKDS aptaujā, kur 33% vecāku norādīja, ka piekristu vakcinēt savus bērnus. Turpretim kopumā 42% aptaujāto vecāku, norādījuši, ka noteikti nepiekristu. Tikmēr ģimenes ārstu aptaujā atklājies, ka 36% ģimenes ārstu uzskata, ka tikai 10% no praksē reģistrētajiem bērniem varētu tikt vakcinēti, savukārt 25% aptaujāto ārstu atzinuši, ka viņu praksēs varētu tikt vakcinēti līdz 20% bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem.

Neskatoties uz ievērojamo inflāciju, patēriņa preču cenu pieaugumu un pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, aizvadītais gads ceturtdaļai jeb 24,7% mājsaimniecību Latvijā veicinājis finanšu situācijas uzlabošanos, bet vairāk nekā katrai trešajai mājsaimniecībai jeb 36% tā ir pasliktinājusies, šodien "Swedbank" Finanšu institūta pētījuma prezentācijā sacīja "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa. Vienlaikus 38% iedzīvotāju finanšu situācija šogad nav mainījusies.

Turpinām ziņas

Daugavā pie Jēkabpils šodien nenotiek vižņu iešana, ūdens līmenis upē kopš vakardienas ir paaugstinājies par 8 centimetriem un patlaban pie pilsētas ir 5,96 metri virs noteiktās atzīmes. Jēkabpils novada pašvaldības Vides un civilās aizsardzības niodaļas vadītājs Ilmārs Luksts informē, ka tā dēvētā ledus "aste" nemainīgi atrodas pie Ābeļu salas. Arī Daugavā pie Zeļķu tilta ir bez straujām izmaiņām, ūdens līmenis - 4.95 metri virs noteiktās atzīmes. Augšpus Jēkabpils pie dārzkopības sabiedrības „Veselība“ applūst zemākās vietas, arī Sakas salā applūdušas zemāk esošās pļavas.

Jēkabpils novada Vides dienests saņēmis piecas digitālās ķermeņa kameras, kas tiks izmantotas kontaktā ar makšķerniekiem reidu laikā, ierakstot un uzfilmējot situācijas, kad rodas konflikti vai domstarpības ar pārkāpējiem, kā arī videomateriāls būs kā pierādījums pārkāpumam un kalpos, kā nodrošinājums un pierādījums vides aizsardzības speciālistiem, ja viņu virzienā tiks veiktas aizskarošas darbības. Projekts tapis pateicoties Zivju fonda atbalstam par attiecināmajām izmaksām – tūkstoš 754 eiro.

Kā zināms, lielākā jaunizveidotā Jēkabpils novada teritorijas daļa izvietota Daugavas sateces baseinā un daļēji arī Lielupes sateces baseinā. Lielākās ūdensteces, kas šķērso teritoriju ir Daugava, Dienvidsusēja, Aiviekste un Nereta. Jēkabpils novada teritorijā ir vairāk nekā 120 ezeru, no kuriem lielākie ir Saukas ezers (718 ha), Piksteres ezers (255 ha) un Viesītes ezers (232 ha).

Un vēl

Latvijai tuvojas jauns aukstuma vilnis. Jau pirmdien, 20. decembrī, gaisa temperatūra visā valstī noslīdēs zem nulles. Pašreizējās prognozes pieļauj, ka aukstuma vilnis var saglabāties līdz pat gada nogalei, taču ne visu laiku valdīs bargs sals. Būs arī pa kādai siltākai dienai, kad temperatūra būs tuvu nullei, bet atkusnis gan diez vai iestāsies, un tad atkal sekos sala pastiprināšanās.

Tas, cik zemu temperatūra noslīdēs pašos aukstākajos mirkļos, atkarīgs no lokāliem apstākļiem. Ja būs vairāk mākoņu, tad temperatūra var nebūt zemāka par -20 grādiem, bet skaidru debesu gadījumā nav izslēgts, ka vietām var būt pat -30 grādu sals. Līdz ar to šogad Latvijā Ziemassvētki būs balti, turklāt pastāv gana augsta iespēja, ka tie būs vieni no aukstākajiem pēdējās desmitgadēs.