Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 5.janvārī
- 05 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju plāno pagarināt līdz 28. februārim; Baltkrievijai noteikto sankciju dēļ starptautiskajos tirgos sarežģītāk iegādāties tehnisko sāls maisījumu ielu uzturēšanai; un Londonas zoodārzā piedzimis Sumatras tīģeris
Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju un valstī jau esošos ierobežojumus valdība plāno pagarināt līdz 28. februārim. Paredzēts, ka konkrētu lēmumu valdība varētu pieņemt sēdē ceturtdien. Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu tiks pagarinātas arī valsts atbalsta programmas tām nozarēm, kuru darbību ietekmē ārkārtējās situācijas laikā ieviestie ierobežojumi. Koalīcijas partijas vienojušās par stratēģiju turpmākajiem mēnešiem cīņā ar kovida pandēmiju, kuras centrā ir trīs lietas: vakcinācija, masku valkāšana, testēšana. Galvenokārt politiķi ir nobažījušies par Covid-19 omikrona paveida izplatību, jo tā ātrums var būt tik liels, ka tas būs drauds valsts kritisko funkciju nepārtrauktībai dažādas jomās, ne tikai slimnīcu noslodzei.
Valdība plāno noteikt deviņu mēnešu derīguma termiņu Covid-19 vakcinācijas sertifikātiem Latvijā. Izņēmums būs cilvēkiem, kas ir saņēmuši “Johnson&Johnson" jeb "Janssen" poti. Viņiem termiņš būs pieci mēneši. Paredzēts, ka šī kārtība varētu stāties spēkā 15. februārī.
Valdību veidojošās partijas apsver iespēju noteikt vakcināciju pret Covid-19 kā pienākumu 60 gadus sasniegušiem senioriem. To pēc politisko spēku tikšanās preses konferencē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka par konkrētiem risinājumiem, lai palielinātu senioru vakcinācijas aptveri, tiks diskutēts turpmāk. Ministrs uzskata, ka atrast veidu, kā vakcinēt vēl aptuveni 50–60 tūkstošus pilnībā pret Covid-19 nevakcinēto senioru Latvijā, būtu lielākā ietekme uz Covid-19 slimnieku hospitalizācijas samazinājumu.
Medicīnisko masku un FFP2 respiratoru valkāšanu paredzēts noteikt kā prasību, ne tikai ieteikumu. Patlaban valstī tiek apzināti FFP2 respiratoru krājumi. Tajā brīdī, kad krājumi būs pietiekami, respiratoru plāno ieviest kā obligātu prasību vietās, kur ir augsts inficēšanās risks, piemēram, sabiedriskajā transportā.
Mēnesi pirms ziemas olimpisko spēļu atklāšanas Pekinā izveidots tā dēvētais burbulis, no pārējās sabiedrības norobežojot sacensību norises vietas, transportu un darbiniekus. Ķīna, kur 2019.gada nogalē tika konstatēti pirmie Covid-19 saslimšanas gadījumi, apņēmusies novērst koronavīrusa izplatību olimpisko spēļu laikā, īstenojot tā dēvēto neiecietības stratēģiju. No vakardienas tūkstošiem cilvēku, kas nodrošinās olimpisko spēļu norisi, tajā skaitā darbinieki, brīvprātīgie, apkopēji, pavāri un autobusu vadītāji, vairākas nedēļas pavadīs noslēgtā burbulī bez tiešas fiziskas saskares ar ārpasauli.
Jau ziņots, ka ziemas olimpiskās spēles Pekinā norisināsies no 4. līdz 20.februārim. Savukārt paralimpiskās spēles gaidāmas 4.-13.martā.
Piecas no valstīm, kuru īpašumā ir visvairāk kodolieroču - ASV, Krievija, Ķīna, Lielbritānija un Francija - apņēmušās sadarboties, lai izvairītos no kodolkara un radītu pasauli brīvu no kodolieročiem. Visas iesaistītās valstis kopīgā paziņojumā pavēstījušas, ka kodolkaru nav iespējams uzvarēt un tāds nedrīkst tikt uzsākts. Kodolieroču izmantošanā būtu tālejošas sekas. Kodolieročiem, kamēr tie turpina eksistēt, vajadzētu kalpot aizsargāšanās nolūkos, lai atturētu agresiju un novērstu karu.
Turpinām ziņas
Latvijas ielu un ceļu uzturētāji šosezon saskārušies ar jaunām grūtībām – Baltkrievijai noteikto sankciju dēļ starptautiskajos tirgos sarežģītāk iegādāties tehnisko sāls maisījumu, kas ir viens no galvenajiem materiāliem ceļu uzturēšanai ziemā. Piemēram, "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" – tehnisko sāli pēdējos gados pirka nevis no Baltkrievijas, bet no Vācijas. Taču tagad Vācijas sāli izpērkot tie ceļu uzturētāji, kas agrāk iepirkās Baltkrievijā. Notiekošais arī sadārdzinājis cenu. Pagājušajā ziemā kuldīdznieki Vācijā sāli pirka par aptuveni 53 eiro tonnā, bet šosezon Ēģiptē jāmaksā aptuveni 98 eiro tonnā. Savukārt uzņēmums "Latvijas autoceļu uzturētājs" jau sezonas sākumā prognozējis deficīta riskus, tādēļ iepircis rezerves un pašlaik sāls pietiekot vēl vismaz mēnesim.
Ceļu satiksmes drošības direkcija pērn izsniegusi 15 tūkstoši 687 jauniegūtas autovadītāju apliecības, kas ir par 13,8% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tajā skaitā sievietēm pērn izsniegtas 8 tūkstoši 588 apliecības, kas ir par 14% mazāk nekā pirms gada attiecīgajā periodā, bet vīriešiem izsniegtas 7 tūkstoši 99 apliecības, kas ir par 13,5% mazāk. Šogad 1.janvārī Latvijā kopumā bija 875 tūkstoši 350 derīgas autovadītāja apliecības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu ir pieaugums par 0,6%.
Un vēl
Svētku laiks priecīgi aizritējis, un Tīģera gads cerīgi iesācies Londonas zoodārzā. Tur piedzimis Sumatras tīģera mazulis. Viņš nāca pasaulē jau 12. decembrī, taču zooloģiskais dārzs attēlus ar tīģerēnu un viņa māti Gaišu publicēja ap gadu miju. Zoodārza publiskotajā videonovērošanas kameras ierakstā redzams, kā 10 gadus vecā Gaiša tīra un baro jaundzimušo tikai dažas stundas pēc radībām. Mazuļa nākšana pasaulē ir jo īpaši priecīgs notikums tāpēc, ka Sumatras tīģeris ir ļoti apdraudēta tīģeru pasuga. Jaunākās aplēses liecina, ka savvaļā palikuši tikai 300 indivīdu. Tie sastopami tikai Sumatrā, kas ir lielākā Indonēzijas sala.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien pēc ziemas brīvlaika latvijas skolās atsākas mācības; Rēzeknes domē uz laiku pilnvaras zaudējušie nevakcinētie deputāti vakcinējušies pret Covid-19; un Par vairāk nekā 220 miljoniem pārdots Deivida Bovija dziesmu katalogs
Šodien pēc ziemas brīvlaika skolās sākas mācību gada otrais semestris. Ziemas brīvlaiks ilga divas nedēļas no 22.decembra. Mācības skolās atsāktas, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Attiecīgi 1.-12.klašu skolēniem, pedagogiem un skolu darbiniekiem pirms došanās skolas gaitās vakar vakarā vai šorīt bija jāveic antigēna testi. Uz klātienes mācībām skolēni var ierasties tikai ar negatīvu paštesta rezultātu. Jau ziņots, ka janvārī skolēniem un skolotājiem būs biežāk jāveic Covid-19 testi.
Ar Eiropas Ekonomikas zonas grantu atbalstu turpināsies iespēja veidot profesionālās mākslas un kultūras piedāvājumus bērniem un jauniešiem. Kultūras ministrija izsludinājusi Eiropas ekonomiskās zonas grantu programmas atklātā konkursa "Atbalsts profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai" otro atlases kārtu ar kopējo pieejamo finansējumu 1,2 miljoni eiro. Konkursam pieteikties varēs līdz 7.martam. Vienam projektam pieejamais granta apjoms ir ne mazāks par 100 tūkstoši eiro un ne lielāks par 250 tūkstoši eiro. Projekti jāīsteno sadarbībā ar partneriem no Eiropas ekonomiskās zonas grantu donorvalstīm - Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas.
Panākot vienošanos ar zāļu ražotājiem un lieltirgotavām, no šī gada vairākiem valsts kompensējamajiem medikamentiem no 1 līdz 30% samazināts maksājums, ko sedz valsts, lai nodrošinātu iedzīvotājiem zāles kompensācijas sistēmā. Šādi šim gadam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus kompensējamo zāļu apmaksai varēs izmantot efektīvāk. Šobrīd kompensējamo zāļu sarakstā ir tūkstoš 686 medikamenti un 305 medicīniskās ierīces. Zāļu ražotāji un lieltirgotavas ir mazinājušas cenas zālēm, kuras kompensē valsts 100%, 75% vai 50% apmērā. Mazinoties cenai, mazinās arī pacienta līdzmaksājums.
"Swedbank" grupas bijušajai vadītājai Birgitai Bonnesenai izvirzītas kriminālapsūdzības krāpšanā un tirgus manipulēšanā saistībā ar viņas komentāriem par aizdomām par naudas atmazgāšanu "Swedbank" meitasbankā Igaunijā. Apsūdzības ir saistītas ar Bonnesenas izteikumiem 2018. un 2019.gadā, kad mediji ziņoja par aizdomām, ka Igaunijas "Swedbank" notiek naudas atmazgāšana, savukārt Bonnesena žurnālistiem un investoriem teica, ka bankā tiek veikti kontroles pasākumi, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu. Bonnesenas advokāts paziņojis, ka bijusī "Swedbank" grupas vadītāja savu vainu šajās apsūdzībās neatzīst. Pagaidām nav noteikts tiesas prāvas sākuma datums.
Turpinām ziņas
Ķekavas novada dome nolēmusi vērsties Satversmes tiesā, apstrīdot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša no Attīstībai Par rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā. Kā ziņots, Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.
Arī Salaspils novada dome apstiprinājusi saistošos noteikumus un lokālplānojumu azartspēļu organizēšanas vietu noteikšanai Salaspils pilsētas teritorijā ar mērķi ierobežot azartspēļu pieejamību blīvi apdzīvotā pilsētas daļā. Domes lēmums paredz, ka piecu gadu laikā visām šobrīd Salaspilī esošām azartspēļu vietām būs jāpārtrauc sava darbība. Kā noteic Azartspēļu un izložu likuma 42.pants, pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
Rēzeknes domē trīs – Olga Strode un Kristīne Kokoreviča no Saskaņas, kā arī Ināra Groce no vairāku partiju apvienotā saraksta, līdz šim pret Covid-19 nevakcinētie un iepriekš uz laiku pilnvaras zaudējušie deputāti vakcinējušies un atsākuši darbu, bet bijusī vicemēre Lidija Ostapceva no Saskaņas, kuras pilnvaras arī apturētas Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ, nolikusi mandātu.
Jau ziņots, ka kopumā deputāta pilnvaras novembrī Rēzeknes domē bija apturētas četriem no 13 Rēzeknes domes deputātiem, kuri nevarēja uzrādīt Covid-19 sertifikātu.
Un vēl
Pēc vairāku mēnešu ilgām sarunām Deivida Bovija mantinieki par 250 miljoniem ASV dolāru jeb 220 miljoniem eiro pārdevuši viņa apjomīgo dziesmu katalogu, tā publicēšanas tiesības nododot "Warner Chappell Music" rokās. Bovija katalogā atrodams viss viņa radošās karjeras veikums. Vienošanās paredz, ka "Warner Chappell Music" īpašumā nonāks ne tikai dziesmas un hīti no leģendārā mūziķa dzīves laikā izdotajiem 26 albumiem, bet arī skaņdarbi no šajā janvārī gaidāmā pēcnāves albuma "Toy", kas tika ierakstīts jau 2001. gadā, bet oficiāli tiks izdots vien tagad. Tāpat katalogā iekļauti divi Deivida Bovija grupas "Tin Machine" albumi, kā arī singli, kas bijuši iekļauti filmu skaņu celiņos un citos projektos.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk; Latvijā līdz vasarai plānots izveidot Nacionālo kiberdrošības centru; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku nedēļas nogalē?
Latvijas Zinātnes padomes vadītājas amatam plānots virzīt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tehnoloģiju departamenta direktori Laumu Muižnieci. Izglītības un Zinātnes ministrija argumentē, ka Muižniecei ir pieredze darbā valsts pārvaldē, zināšanas zinātnes jomā un pieredze darbinieku vadīšanā, kā arī sadarbības, attīstības un iniciatīvas veidošanas prasmes. Attiecīgi, izvērtējot Muižnieces profesionālo pieredzi un kvalifikāciju, ministrija uzskata par lietderīgu viņas iecelšanu Latvijas Zinātnes padomes direktora amatā.
Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja LETA aptaujātie nozares pārstāvji. AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentē, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt apkures, tajā skaitā gāzes, cena. Arī AS "Jaunpils pienotava" valdes loceklis Jānis Bērtulsons norāda, ka situācija piena pārstrādes nozarē ir kritiska, jo vienlaicīgi pieaugušas pilnīgi visas izmaksas. Savukārt AS "Smiltenes piens" padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins aģentūrai LETA uzskaitīja, ka kopš 2021.gada janvāra mēneša uzņēmumam piegādāto energoresursu cenas ir kāpušas piecas reizes, iepakojuma cenas ir pieaugušas vidēji par 30%, kam klāt ir nācis arī piena cenu kāpums. Tādējādi nozare ir spiesta kāpināt produktu cenas.
Lauksaimniecības zemes iegādes programmā darījumu apjoms pieaudzis par aptuveni 40%, par to liecina "Altum" sniegtā informācija par aizvadīto gadu. Iemesli, kāpēc darījumu skaits pieaug, ir saistīti gan ar augstajām tirgus cenām un motivāciju pārdot. Vēl daļai cilvēku pandēmijas laikā mazinājušies finanšu līdzekļi, kas mudina pārdot nekustamos īpašumus.
Viens no iespējamiem risinājumiem emisiju ierobežošanai Rīgas centrā varētu būt privātā transporta iebraukšanas maksas noteikšana sastrēgumstundu laikā. Iebraukšanas maksu sastrēgumstundās pilsētas topošajā zemu emisiju zonā varētu noteikt, lai nodrošinātu tīrāku gaisu un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu. Paredzēts, ka zemo emisiju zona varētu būt viss vēsturiskais centrs starp dzelzceļa loku un Daugavu, kur patlaban gaisa piesārņojums pārsniedz gan Latvijas, gan Eiropas Savienības noteiktās normas.
Somijā mīl kafiju un tieši somi patērē visvairāk kafijas uz vienu iedzīvotāju pasaulē, liecina Starptautiskās Kafijas organizācijas dati. Droši vien tāpēc nav brīnums, ka kāds somu uzņēmums ķēries pie apavu ražošanas no izlietotas kafijas. Helsinkos bāzētā apavu firma “Rens” radījusi ūdensnecaurlaidīgas kedas, kas izgatavotas no kafijas biezumiem un pārstrādātām plastmasas pudelēm. Firma pauda, ka tas ir mēģinājums samazināt kafijas biezumu ietekmi uz vidi. Sadaloties atkritumu poligonos, tie izdala metānu – spēcīgu siltumnīcefekta gāzi, kas ievērojami veicina globālo sasilšanu. Tiek lēsts, ka katru gadu poligonos nokļūst seši miljoni tonnu kafijas biezumu. Uzņēmumā skaidro, ka viens apavu pāris satur aptuveni 300 gramus kafijas atkritumu – tik daudz varot iegūt pēc 21 kafijas tases.
Turpinām ziņas
Latvijā līdz šī gada vasarai plānots Aizsardzības ministrijas pārziņā izveidot Nacionālo kiberdrošības centru. Plānots, ka valdībai būs jālemj par Nacionālā kiberdrošības centra izveidi no 1.jūlija. Centra funkcijas īstenotu Aizsardzības ministrijas departaments, kas tiktu veidots uz Krīzes vadības departamenta Nacionālās kiberdrošības politikas koordinācijas nodaļas bāzes. Starp centra funkcijām būtu kiberdrošības politikas veidošana gan nacionāli, gan iesaistoties ES un NATO iniciatīvu analīzē un viedokļa paušanā.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidrojuši, ka pasažieris, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, 3. janvārī braucis ar vilcienu maršrutā Rīga-Zilupe. Inficētā persona ar vilcienu pārvietojusies plkst. 9.31 no Rīgas līdz Rēzeknei. Pasažieris sēdējis vilciena priekšpēdējā vagonā. Visiem pasažieriem, kuri brauca minētajā datumā šajā vilciena maršrutā, ieteicams novērot savu veselības stāvokli. Ja tiek novēroti Covid - 19 infekcijai raksturīgi simptomi ieteicams palikt mājās, sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai izvērtētu veselības stāvokli.
Un vēl
Šīs nedēļas otrajā pusē Latvijā lielākoties valdīs sals, liecina jaunākās sinoptiķu prognozes. Ceturtdien gan naktī, gan dienā temperatūra pārsvarā būs 0...-3 grādi, brīžiem gaidāms sniegs, naktī vēl arī slapjš sniegs. Piektdienas naktī temperatūra noslīdēs līdz -2...-7 grādiem, vietām Vidzemē ap -10 grādiem, bet dienā tā būs 0...-5 grādu robežās, piekrastē līdz 1...3 grādiem. Brīvdienās gaisa temperatūra gan naktīs, gan dienās lielākoties 0...-5 grādi, naktīs vietām Vidzemē un Latgalē līdz -6...-10 grādiem. Kurzemē un Zemgalē, kur daudzviet vienlaidu sniega sega nokususi, tā veidosies no jauna, jo nedēļas otrajā pusē ik dienas kaut brīžiem snigs. Sals saglabāsies arī nākamās nedēļas sākumā, bet no nedēļas vidus atgriezīsies atkusnis.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krišjāņa Kariņa vadītā valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē; Jēkabpils Tautas nama rekonstrukcijas laikā atrasta vēsturiska pionieru liecība; un Gada gliemenes godā - izmirstošā ziemeļu upespērlene
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti tūkstoš 835 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 13 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 695 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 1140 ir vakcinēti. Iepriekš vairāk Covid-19 gadījumus atklāja pērn 6. novembrī – tūkstoš 888 ar vīrusu inficētos vienas diennakts laikā. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 14,4%. No mirušajiem 11 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet divi – vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pieaudzis līdz 631,3.
Pašreizējā, valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa no Jaunās Vienotības vadītā valdība kļuvusi par visilgāk strādājošo valdību demokrātiskās Latvijas vēsturē, pie varas esot tūkstoš 78 dienas, liecina Ministru kabineta izplatīts paziņojums mikroblogošanas vietnē "Twitter". Tagadējais Ministru kabinets tika apstiprināts 2019.gada 23.janvārī.
Iepriekšējais rekords – tūkstoš 77 dienas - piederēja Māra Kučinska no ZZS vadītajai valdībai, kas strādāja no 2016.gada 11.februāra līdz 2019.gada 23.janvārim. Tam seko Andra Bērziņa vadītā valdība, kas pie varas bija laikā no 2000.gada 5.maija līdz 2002.gada 7.novembrim jeb 916 dienas.
Alūksnes novada Liepnas pagastā bijušajā internātskolas ēkā jau šoruden tiks atklāta patvēruma meklētāju izmitināšanas vieta. Liepnas "Mucenieki" izmitināšanas kapacitāte. Liepnas pagasta internāta ēkā paredzēts izveidot filiāli ar izmitināšanas kapacitāti līdz 250 personām. Lai nodrošinātu sekmīgu filiāles darbību, starp vietējo pagastu iedzīvotājiem meklēs atbalsta personālu - autovadītājus, diennakts dežurantus un papildu atbalsta personālu. Telpu iekārtošanai izmantos Eiropas Savienības fondu finansējumu aptuveni 700 tūkstoši eiro.
Kazahstānā turpinās plaši protesti pret līdzšinējo valdību, kā arī pret paaugstinātām gāzes un degvielas cenām. Šodien valsts lielākajā pilsētā Almati vērojamas iedzīvotāju sadursmes ar policiju, nemieri izcēlušies arī citās Kazahstānas pilsētās. Saņemtas ziņas, ka demonstrāciju dalībnieki ielauzušies pilsētas administrācijas ēkā un to aizdedzinājuši. Protestētāji iebrukuši arī Kazahstānas prezidenta rezidencē Almati. Almati policijas priekšnieks paziņojis, ka sadursmēs ievainoti 500 cilvēku, aizdedzinātas 120 automašīnas. Pilsētas ielās tiek celtas barikādes. Šodien pēcpusdienā visā valstī atslēgts internets; vairs nav iespējams norēķināties ar maksājumu kartēm. Darbu pārtraukuši vairāki TV kanāli.
Latvijas vēstniecības personāls Kazahstanas galvaspilsētā Nursultanā ir drošībā, sociālajos tīklos paziņojis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no Jaunās Vienotības. Viņš raksta, ka šobrīd nopietni apgrūtināti telefona un interneta sakari ar Kazahstānu un pašā Kazahstānā. Ārlietu ministrija ir centusies apzināt Latvijas valstspiederīgos Kazahstānā. Tāpat ministrs vēlreiz nopietni aicinājis tuvākajā laikā nedoties uz Kazahstānu.
Turpinām ziņas
Rekonstruējot Jēkabpils Tautas nama ēku, tā iekšpusē zem grīdas seguma atrasta vēsturiska liecība – 1955. gada aprīlī rakstīta Jēkabpils rajona Vīgantes 7.-gadīgās skolas pionieru dienasgrāmata, kurā aprakstīts pārgājiens uz Staburagu. Atrastā vēsturiskā liecība nodota glabāšanā Jēkabpils vēstures muzejam. Plašāk par atradumu lasiet un foto skatieties portālā Radio1.lv.
Arī šodien Autotransporta direkcija saņem informāciju par atsevišķu autobusu reisu kavēšanos, kā arī pilnīgu vai daļēju neizpildi ceļu stāvokļa dēļ. Saskaņā ar pārvadātāju operatīvi sniegto informāciju vakar netika nodrošināti 11 reisi. Līdz šim Autotransporta direkcija ir saņēmusi informāciju par sabiedriskā transporta kavēšanos vai atsevišķu reisu pilnīgu vai daļēju neizpildi ceļa stāvokļa dēļ Pierīgā, Bauskas, Alūksnes, Rēzeknes, Madonas, Cēsu, Jaunpiebalgas, Aizkraukles, Ērgļu, Limbažu un Saulkrastu pusē.
Un vēl
Latvijas Malakologu biedrība par 2022. gada gliemeni izvēlējusies ziemeļu upespērleni. Latvijā tā ir izmirstoša suga. Galvenais iemesls ir mazuļu bojāeja pirmajos dzīves gados, jo tie ir ļoti jutīgi pret paaugstinātu slāpekļa saturu ūdenī. Tāpat arī straujteču upēs ir ļoti maz piemērotu smilts un grants slāņu, kuros tie varētu dzīvot līdz piecu, sešu gadu vecumam. Šajā vecumā tie sāk pacelties grunts virspusē, izbāž sifonus ūdens straumē, un tad to izdzīvošanai jau ir lielākas iespējas. Pieaugušās gliemenes ir mazāk jutīgas pret piesārņojumu. Pašlaik upespērleņu atradnēs atrodamas tikai gliemenes, kuru vecums ir apmēram 40 līdz 100 gadu. Ja gliemenes nedzīvotu tik ilgi, šī suga Latvijā jau sen būtu izmirusi.