Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 7.janvārī
- 07 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kurš ministrs uzņēmēju vērtējumā saņem visaugstāko un kurš viszemāko novērtējumu? Iebilst pret kārtību, kādā tiks veikti Covid-19 testi pirmsskolas audzēkņiem; un Kad gaidāms nākamais atkusnis?
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras veiktajā aptaujā uzņēmēji viszemāk novērtējuši veselības ministru Danielu Pavļutu no "Attīstībai/Par!" un finanšu ministru Jāni Reiru no "Jaunās Vienotības", bet visaugstāk – ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču no "Jaunās Vienotības". Aptaujas dalībnieki visbiežāk norādījuši, ka valdības darbs ir haotisks, neprognozējams, bet pieņemtie lēmumi nesaprotami un bez skaidra mērķa. Uzņēmēji nejūt atbalstu no valdības un necer, ka līdz vēlēšanām kaut kas varētu mainīties uz labo pusi.
Latvijā kopš monitoringa sākuma reģistrēti 16 gripas gadījumi. No reģistrētajiem deviņi bija klīniskie gripas gadījumi Liepājā, Daugavpilī, Rīgā un septiņi - laboratoriski apstiprināti A tipa gripas gadījumi, tai skaitā seši pacienti bija bērni, vienu no kuriem nācās nogādāt slimnīcā. Augstākā saslimstība ar elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā, Gulbenē un Rēzeknē. Starptautiskie dati liecina, ka gripas aktivitāte turpina pieaugt visā Eiropas reģionā, it īpaši ziemeļu un austrumu apgabala valstīs. Mediķi uzsver, ka vēl joprojām var vakcinēties pret gripu.
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstījusi 4,2 miljonu eiro piešķiršanu "Rail Baltica" integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Ņemot vērā "Rail Baltica" dzelzceļa stacija izbūvi, projekta gaitā plānota Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11.novembra krastmalas un 13.janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras pārbūve, gājēju kustības pilnveide Gogoļa ielā, kanālmalas pieejamības nodrošināšana starp "Rail Baltica" Centrālās stacijas projekta robežu pie nojaucamā tirdzniecības centra "Titāniks" un Pilsētas kanālu, kā arī Timoteja - Turgeņeva ielas krustojuma pārbūve. Projekts tiks īstenots no līdz 2023.gada decembrim, tā kopējās izmaksas ir 28 miljoni eiro.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja nepieļauj iespēju pēdējā brīdī pārcelt februārī paredzētās Pekinas ziemas olimpiskās spēles daudzviet pasaulē krasi pieaugušās saslimstības ar Covid-19 dēļ, bet organizatori aicina visus dalībniekus būt īpaši piesardzīgiem. Pekinas ziemas olimpisko spēļu norise paredzēta no 4. līdz 20.februārim. Olimpisko spēļu objekti mēnesi pirms starta sāka darboties pirmssacensību režīmā, kā arī tika atvērts galvenais mediju centrs.
Kazahstānas varas struktūrām cenšoties apslāpēt valsti pārņēmušos protestus, Iekšlietu ministrija ceturtdienas vakarā paziņoja, ka valsts lielākajā pilsētā Almati visas valsts struktūru ēkas atrodas varas pārstāvju kontrolē. No visiem valsts reģioniem un pilsētām situācija, kā norāda Iekšlietu ministrija, "vissarežģītākā" joprojām ir Almati. Tiek ziņots, ka aizturēti 2 tūkstoši 298 protestētāji. Visā Kazahstānā izsludināts ārkārtējais stāvoklis un noteikta komandantstunda. Krievijas kontrolētā bijušo PSRS valstu militārā alianse jeb Kolektīvās drošības līguma organizācija nosūtījusi uz Kazahstānu "miera uzturētājus", kas jau sākuši ierasties valstī.
Turpinām ziņas
Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība iebilst pret kārtību, kādā tiks veikti Covid-19 testi pirmsskolas audzēkņiem interešu izglītības nodarbību apmeklēšanai. Pret noteikto kārtību valdības sēdes laikā iebilda pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure, uzsverot, ka tādā veidā tiek nodrošināta nevienlīdzīga attieksme pret skolēnu tiesībām un iespējām apmeklēt interešu izglītību. Viņasprāt, arī bērnudārzniekiem jānodrošina testēšana izglītības iestādēs, nevis kaut kur citur par maksu.
Līdzīgās domās par interešu izglītības nodarbību organizēšanu pirmsskolas vecuma bērniem ir arī pedagogu arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga. Viņa lūdza atvieglot loģistiku interešu izglītībai, jo ir skaidrs, ka līdz ar valdības rīkojuma stāšanos spēkā paredzētajā redakcijā, daļai bērnudārznieku šis pakalpojums nebūs pieejams.
Saeima otrajā lasījumā atbalstījusi Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likumprojektu, kas paredz desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem. Debatēs asu kritiku likumprojektam veltīja Nacionālās apvienības deputāti, kuri balsojumā arī bija pret to. Par piedāvāto likumu otrajā lasījumā nobalsoja 62 deputāti, bet pret bija 18 parlamentārieši.
Kā ziņots, atlīdzinājumu ebreju kopienai vēsturiskā netaisnīguma mazināšanai plānots īstenot no 2023.gada 1.janvāra līdz 2032.gada 31.decembrim. Kopumā zaudējumi, kas radušies, ebreju kopienai nespējot atgūt denacionalizācijas procesā padomju okupācijas laikā nelikumīgi atsavinātos nekustamos īpašumus, ir 47 miljoni 809 tūkstoši 102 eiro. Tie aprēķināti apzinot uz 1940.gada 16.jūniju ebreju kopienai piederējušos īpašumus un balstoties uz nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību 2018.gada 31.decembrī.
Un vēl
Tuvākajās dienās Latvijā ienāks aukstas gaisa masas, bet nākamās nedēļas otrajā pusē Latvijā atkal kļūs siltāks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Tuvākajās dienās gaisa temperatūra būs negatīva un tikai dienas gaišajās stundās daļā teritorijas tā paaugstināsies pāris grādus virs nulles, savukārt, sākot no nākamās nedēļas vidus, Latviju sasniegs gaisa masas no rietumiem, kas atnesīs siltāku, vējaināku un nokrišņiem bagātāku laiku. Naktī uz trešdienu no rietumiem valstī ieplūdīs siltāka gaisa masa, kas atnesīs vējainu un nokrišņiem bagātu laiku. Kā atzīmē sinoptiķi, pēc pašreizējam prognozēm spriežot, atkusnis nebūs ilgstošs un jau nākamajās brīvdienās valstī no ziemeļiem atkal ieplūdīs aukstākas gaisa masas un gaisa temperatūra pakāpeniski pazemināsies.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties:Šogad neparedzētiem gadījumiem atvēlēs vēl 300 miljonus eiro; Tiešsaistē noritēs pasākumu cikls – Barikādēm-31; un Kultūrkapitāla fonds izsludinājis pirmo kultūras projektu konkursu
2022. gadā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem atvēlēs vēl 300 miljonus eiro. Valdība naudas pārdales nepieciešamību skaidro ar atbalsta nodrošināšanu Covid-19 krīzes seku mazināšanai un ierobežojumu radīto zaudējumu kompensēšanu. 2022. gadā neparedzētiem gadījumiem bija paredzēti 82,5 miljoni eiro, taču Finanšu ministrijā skaidroja, ka 2022. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā nebija skaidrs par 2022. gadā papildus nepieciešamā finansējuma apmēru Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai. Finansējums tiks piešķirts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.
Premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" mudinājis nevilcināties ar Covid-19 vakcīnas balstdevas nodrošināšanu arī 12-17 gadus veciem jauniešiem, lai mazinātu Covid-19 omikrona varianta straujās izplatības vilni valstī. Daļa no jauniešiem ir potēta vēl pērnā gada vasarā. Kariņš atsaucas uz ASV speciālistu atzinumu, ka arī šajā vecuma grupā ir pieejama balstvakcinācija un papildpotes nodrošināšanas process jauniešiem jau ir sācies.
Gandrīz 400 Valsts meža dienesta darbinieku jeb lielākā daļa parakstījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, aicinot pārtraukt, viņuprāt, sasteigtas reformas dienestā. Vēstulē uzsvērts, ka meža dienesta ģenerāldirektore Aina Stašāne īsteno nepārdomātas un ekonomiski nepamatotas reformas, kas sagraus meža uzraudzības sistēmu. Dienestā plānotās strukturālās pārmaiņas tā vadība plāno skaidrot šodien īpaši sasauktā preses konferencē.
Oksfordas Universitātes profesors Endrū Polards, kurš vada Lielbritānijas Vakcinācijas un imunizācijas komiteju, paudis viedokli, ka Covid-19 vakcīnas balstdevu potēšana ik pēc dažiem mēnešiem nav ilgtspējīgs risinājums, tādēļ svarīgāk būtu koncentrēties uz riska grupu vakcināciju. Profesors norāda, ka agri vai vēlu ir jāatgriežas pie normālas dzīves, tāpēc saprātīgi esot valstij nodrošināt vakcināciju riska grupām, ļaujot pārējai sabiedrības daļai brīvprātīgi izlemt vai nepieciešama balstvakcīna.
Eiropas Savienība un citas rietumvalstis paudušas satraukumu par notikumiem Kazahstānā. Gan Francija, gan Lielbritānija ir mudinājušas visas puses saglabāt mieru un savaldību, kā arī meklēt miermīlīgu situācijas risinājumu. Šie komentāri izskan laikā, kad Kazahstānā pakāpeniski sāk ierasties Krievijas karavīri, kas tur nosūtīti pēc Kazahstānas prezidenta lūguma. Jau ziņots, ka vakar turpinājās protesti pret Kazahstānas valdību un no šīs Vidusāzijas valsts turpina pienāk ziņas par bojāgājušajiem un ievainotajiem.
Turpinām ziņas
Šogad aprit 31 gads, kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. "Barikādēm 31" programma īpaši veidota visu pasākumu baudīšanai tiešsaistē 1991. gada barikāžu muzeja Facebook lapā, sociālajos tīklos un Latvijas medijos. Tāpat barikāžu muzeja mājaslapā virtuāli var izstaigāt visu muzeju, ka arī apskatīt jauno izstādi.
Trīs jaunieši, katram dzīvojot citā Latvijas pilsētā, kopīgi ir radījuši ideju, kam devuši nosaukumu “Darbmeklis”. Tā būtu lietotne, kurā satiktos vēl nepilngadīgi jaunieši un darba devēji, dodot iespēju jauniešiem gūt nelielus ienākumus un pirmās darba pieredzes. Konkursā 105 komandu konkurencē “Darbmekļa” idejas autori atzīti par labākajiem Baltijā. “Darbmeklis” iecerēta kā platforma, kur darba devēji varētu publicēt piedāvājumus galvenokārt īstermiņa vai brīvprātīgiem darbiem. Un jaunieši kartē varētu izpētīt sava reģiona piedāvājumus.
Un vēl
Valsts kultūrkapitāla fonds izsludinājis pirmo konkursu dizaina un arhitektūras, mūzikas un dejas, vizuālās mākslas, muzeju nozares un kultūras mantojuma mērķprogrammās. Projektu konkursu mērķis ir veicināt kultūras atjaunotnes un mākslas jaunrades procesu, finansēt fizisko un juridisko personu jaunrades un pētniecības projektus kultūras jomā, sekmēt izglītības iegūšanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu kultūras jomā. Tāpat to mērķis ir veicināt starptautisku sakaru attīstību, Latvijas mākslas un kultūras popularizēšanu pasaulē un sekmēt jaunradīto kultūras vērtību izplatīšanu, to pieejamību plašai sabiedrībai. Projektu pieteikumus pirmajā konkursā var iesniegt līdz 28.janvārim.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Kā mainījušies covid-19 saslimšanas simptomi? Kāda ir situācija Daugavā pie Jēkabpils? Un Pareizticīgo koris sniegs Ziemassvētku koncertu.
Pēc Satvermes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša pāragrās nāves jau vairākus mēnešus Nacionālajā drošības padomē aiz slēgtām durvīm notiek jauna SAB vadītāja meklējumi. Valsts prezidents šim amatam uzrunājis vairākus kandidātus, arī Ģenerālprokuratūras virsprokuroru Juri Jurisu. Taču pagaidām vienprātības par potenciālu kandidātu nav.
Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi kriminālprocesu pret trīs personām par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka uzņēmums neuzrādīto un neaprēķināto darba samaksu ir neoficiāli izmaksājis uzņēmumā strādājošiem darbiniekiem vairāk nekā 29 tūkstoši eiro apmērā. Tāpat noskaidrots, ka uzņēmums nenomaksāja likumos noteiktā termiņā nodokļu maksājumus vairāk nekā 45 tūkstoši eiro.
Pēdējā laikā ir mainījušies raksturīgākie Covid-19 simptomi - ja agrāk pacienti galvenokārt sūdzējās par garšas un ožas zudumu, tad tagad biežākās slimības izpausmes ir galvassāpes, nespēks un iesnas. Ģimenes ārsti arī esot novērojuši, ka pēdējā laikā ar Covid-19 pamatā vairāk saslimst gados jauni cilvēki, kuri nav vakcinējušies vai saņēmuši balstvakcīnu. Ja viņi dzīvo kopā ar gados vecākiem cilvēkiem, tad saslimst arī tie, kaut arī ir vakcinēti, un senioriem slimības gaita parasti ir smagāka.
Tikmēr Dienvidāfrikas veselības apdrošināšanas kompānijas eksperti noskaidrojuši, ka pirmā inficēšanās pazīme ar omikronu ir izmaiņas balsī, raksta Medikforum.ru. Zinātnieki jau zina, ka omikrons izraisa "kņudoņu kaklā", taču, zinot simptomu parādīšanās secību, cilvēki var savlaicīgi rīkoties, lai apturētu vīrusa izplatību. Dati no ZOE Covid lietotnes, kurā cilvēki apraksta savus simptomus, liecina, ka cilvēki ziņo arī par "balss aizsmakumu" šīs vīrusa paveida dēļ.
Eiropa bez gāzes var palikt jau tuvākajos divos mēnešos. Tas var notikt sala un zemu gāzes krājumu dēļ, vēsta “Postimees”, atsaucoties uz aģentūru “Bloomberg”. Tiek norādīts, ka divi aukstākie ziemas mēneši vēl tikai priekšā, tādēļ pastāv bažas, ka šajā ziemā ar esošajiem gāzes krājumiem var arī nepietikt. “Bloomberg” ziņo, ka pirms četriem mēnešiem ASV sūtnis enerģētiskās drošības jautājumos Amoss Hohšteins paziņoja, ka Eiropa neko nedara, lai pienācīgi sagatavotos ziemas sezonai. Pašlaik Eiropa cīnās ar ierobežotu gāzes piedāvājumu, kā rezultātā gāzes cenas kāpušas četrkārtīgi, izdarot spiedienu uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām.
Turpinām ziņas
Atkušņa un nokrišņu ietekmē līmenis Daugavā pie Jēkabpils nedaudz paaugstinājies, sasniedzot 5.27 metru atzīmi. Pie Zeļķu tilta līmenis praktiski nemainīgs 4.28 metri. Jēkabpils novada pašvaldība aicina nebūt vienaldzīgiem un ziņot par ūdens līmeņa strauju paaugstināšanos un ledus kustību upēs Vides aizsardzības speciālistam Vitoldam Drozdam uz tālruņa numuru 20288065. Savukārt par evakuācijas vai glābšanas darbiem aicina zvanīt glābšanas dienestam 112.
Jēkabpils novada pašvaldība izsludinājusi pieteikšanos uz rūpnieciskās zvejas tiesību nomu pašpatēriņa zvejai Daugavā Pļaviņu ūdenskrātuvē un Daugavā Jēkabpils novada administratīvajā teritorijā. Iesniegumu par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu Jēkabpils novada pašvaldībā jāiesniedz līdz 25.janvārim. Rūpnieciskās zvejas pašpatēriņa zvejai nomas tiesības ir pieejamas ar murdiem ar sētas garumu vai spārnu atvērumu līdz 30 m Daugavā Pļaviņu ūdenskrātuvē - Jēkabpils novada teritorijā un Daugavā – Dunavas, Dignājas, Vīpes, Ābeļu, Kūku, Krustpils, Salas un Sēlpils pagastos.
SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca"sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Vindule informē, ka šomēnes paredzētas divas donoru dienas – 15. un 23.janvārī 15.janvārī donoru diena norisināsies no pulksten 9 līdz vieniem dienā Jēkabpils reģionālās slimnīcas konferenču zālē; savukārt 24. janvārī no 9 līdz vieniem dienā Jēkabpils sporta hallē. Tiek ziņots, ka situācija ir kritiska visās asins grupās.
Un vēl
14. janvārī koncertzālē "Ave Sol" izskanēs Rīgas pareizticīgo kamerkora "Blagovest" Ziemassvētku koncerts. Tajā koris izpildīs pareizticīgo garīgās mūzikas pērles. Rīgas pareizticīgo kamerkoris "Blagovest" ar savu darbību apliecina dažādu kultūru veiksmīgo līdzāspastāvēšanu, neizbēgamo savstarpējo ietekmi un mijiedarbību. Pareizticīgo dziedājumu aizsākumi un tradīciju saknes meklējamas ļoti senā pagātnē, kas liecina par to, ka mūzikas, liturģisko tekstu un to vēstījumu spēks gadu no gada turpina sasniegt un iedvesmot klausītājus, kļūstot par kultūras mantojuma sastāvdaļu.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Būtiski samazinājies vakcinācijas temps; Aizkraukle svinēs savu 55. dzimšanas dienu; un Pasaulē piemin slaveno rokzvaigzni Deividu Boviju.
Latvijā pagājušās diennakts laikā reģistrēti tūkstoš 877 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 17 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 657 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet tūkstoš 220 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 16,2%. No mirušajiem 16 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet viens – vakcinēts. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pieaudzis līdz 735,3.
Līdz šim vakcinācijas pret Covid-19 procesu, saņemot vismaz vienu poti, Latvijā sākuši au 70% iedzīvotāju, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Atšķirībā no pērnā gada oktobra un novembra, kad pēc vakcinācijas sertifikāta virknē tautsaimniecības nozaru par noteikšanas obligātu daudzi cilvēki steidzās vakcinēties, patlaban primārās vakcinēšanās aktivitāte ir norimusi. Īpaši zema interese par primāro vakcināciju bija vērojama pirmssvētku un svētku laikā decembrī. Kopumā pēdējās nedēļās pirmreizējās vakcinācijas temps ir pat vairāk nekā desmit reizes zemāks nekā pīķa periodā oktobra vidū. Attiecīgi līdzīga ir arī otrās potes saņemšanas dinamika.
Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gadā pārvadājusi 1,62 pasažieru jeb par 21% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Lidsabiedrība pērn no visām trim Baltijas valstīm veikusi 23 tūkstoši 440 lidojumu. Pagājušajā gadā "airBaltic" turpināja paplašināties Baltijas valstīs, atklājot 15 jaunus maršrutus, tajā lidojumus uz tādiem galamērķiem kā Dubaija vai Tenerife.
Pārtikas produktu cenas pasaulē pērn vidēji pieaugušas par 28% un sasniegušas augstāko līmeni pēdējos desmit gados, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Tā norāda, ka apkopotais pārtikas produktu cenu indekss 2021.gadā sasniedzis 125,7 punktus. Organizācija skaidro, ka cenas pērn pieaugušas visās pārtikas produktu kategorijās, ņemot vērā spēcīgo pieprasījumu. Augu eļļu cenas pagājušajā gadā vidēji palielinājās par 66%, sasniedzot visu laiku augstāko līmeni, bet graudu cenas pieauga par 27% un sasniedza augstāko līmeni kopš 2012.gada. Tikmēr gaļas cenas palielinājušās vidēji par 12,7%, bet piena produktu cenas - par 16,9%.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sasaucis Ziemeļatlantijas padomes ārkārtas sēdi par situāciju Ukrainā un drošību Eiropā. Sanāksme notiks attālinātā formātā, un visas 30 dalībvalstis pārstāvēs ārlietu ministri. Situācija pie Ukrainas robežām, kur savus militāros spēkus joprojām tur Krievija, arvien ir saspringta. Un patlaban notiek visi iespējamie mēģinājumi atrisināt šo situāciju sarunu ceļā.
Klusajā okeānā netālu no Franču Polinēzijas nekontrolēti iegāzušās Krievijas kosmosa raķetes “Angara A5” atlūzas. Kļūmes dēļ okeānā nekontrolēti iegāzās smagās nesējraķetes augšējās daļas atliekas, kas bija aptuveni 3,5 tonnas smagas. Astronoms Džonatans Makdovels medijiem atklāja, ka, visticamāk, lielākā atlūzu daļa sadega Zemes atmosfērā, pirms iegāzās okeānā. Krievijas raķete kosmosā tika palaista 27. decembrī. Tas bija trešais izmēģinājuma lidojums, tomēr šoreiz neveiksmīgs.
Turpinām ziņas
Pirmdien, 10. janvārī tiks atzīmēta Aizkraukles pilsētas dibināšanas 55. gadadiena, informē Staburags. Šajā dienā, atzīmējot pilsētas dzimšanas dienu, no pulksten 11 līdz 17 Aizkraukles pagasta kultūras namā ikviens interesents bez maksas varēs apmeklēt Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgo ekspozīciju “Padomju gadi”. Tajā ietverts plašs vēsturisks materiāls par pilsētas tapšanu.
Šajā laikā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā “Kalna Ziedi” tiks atklāta un bez maksas apskatāma arī izstāde “Aizkrauklei 55”.Aizkraukles dzimšanas dienā ik gadu tiek nominēti aizvadītā gada ievērojamākie notikumi un godināti tajos iesaistītie cilvēki. Arī šogad šajā pasākumā tiks apbalvoti labākie sava darba veicēji vairākās kategorijās. Pēc svinīgā pasākuma paredzēts grupas “Carnival Youth” koncerts “Naivais kukū”. Ieeja — bez maksas.
Japānas žurnāla “Transit” jaunākajā numurā, kas veltīts pasaules 90 svētvietām, starp 44, ko ieteikts apmeklēt kaut vismaz reizi dzīvē, ierindota arī Lokstenes svētnīca Klintaines pagastā. Tā ir dievturu svētvieta, kurā ne tikai svin latviskās dzīvesziņas gadskārtas un ģimenes godus, bet arī uzņem svētceļniekus un viesus no tuvām un tālām vietām, iepazīstinot viņus ar latvisko garīgo kultūru un tās sakrālo arhitektūru.
Un vēl
Savu 75. dzimšanas dienu 8. janvārī būtu svinējis mūziķis, aktieris un producents Deivids Bovijs. Pagājuši jau seši gadi, kopš viņš devies mūžībā, taču Bovija mantojumu 8. janvārī pieminēs visā pasaulē. Bovijs dzīves laikā izdeva neskaitāmus albumus, filmējās daudzās kinolentēs un saņēma augstu atzinību. Žurnāls "Rolling Stone" ir viņu nodēvējis par visu laiku dižāko rokzvaigzni. Arī šķiroties no pasaules, ar vēzi smagi slimais Bovijs paspēja pārsteigt savus atbalstītājus – viņš izdeva jaunu albumu ar nosaukumu "Blackstar" un radīja videoklipu dziesmai "Lazarus."