Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 10.janvārī
- 10 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Par SAB direktoru virza līdzšinējo vietnieku Egilu Zviedri; Izvēlēts gada kukainis un bezmugurkaulnieks; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Nacionālās drošības padome brīvdienās vienojusies par Satversmes aizsardzības biroja jeb SAB direktoru virzīt Egilu Zviedri, kurš līdz šim bijis SAB direktora vietnieks. Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, SAB - kopš 2000. gada. Patlaban viņš ir SAB direktora vietnieks un izlūkošanas pārvaldes priekšnieks. Par Zviedra iecelšanu amatā būs jālemj Saeimai.
Satversmes tiesā kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada pavasarī līdz šā gada 3.janvārim saņēmusi 85 ar Covid-19 ierobežojumiem saistītus pieteikumus. No tiem 84 pieteikumi bija konstitucionālās sūdzības, tajā skaitā trīs kolektīvi pieteikumi. Savukārt viens pieteikums tika saņemts no pašvaldības domes par kārtību, kādā valsts sniedz aizdevumu pašvaldībām ārkārtējās situācijas laikā. Attiecībā uz 72 pieteikumiem Satversmes tiesas kolēģijas ir pieņēmušas lēmumus par atteikšanos ierosināt lietu. Patlaban Satversmes tiesas izskatīšanā ir divi pieteikumi saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem, bet pagaidām nav zināms, vai saistībā par šiem pieteikumiem tiks ierosināta tiesvedība.
Neraugoties uz valdības noteikto mērķi virzīties tikai uz medicīnisko masku un FFP2 respiratoru valkāšanu publiskās vietās, izglītības iestādēm varētu atļaut lietot iepriekš iepirktās vairākkārt lietojamās auduma higiēniskās maskas, līdz to krājumi būs iztukšoti. Operatīvās vadības grupas sēdē šādu priekšlikumu izteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Jau ziņots, ka no 1. līdz 5. klases bērniem iegādātas 387 tūkstoši 920 maskas par 417 tūkstoši 751 eiro, savukārt 6.-12.klases un profesionālās izglītības skolēniem no nopirktas 558 tūkstoši 464 maskas par 648 tūkstoši 711 eiro.
Pēdējo gadu laikā Latvijā nedaudz samazinājies vidējais vēlamais bērnu skaits ģimenē, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas rezultāti. Cilvēkiem atbildot uz jautājumu, cik liels bērnu skaits vienā ģimenē ir visvēlamākais pašreizējā Latvijas situācijā, šogad vidējais rādītājs ir 2,1. Šogad fiksētais rezultāts ir par 0,2 mazāk nekā 2018.gadā. Latvieši aptaujā norāda, ka vidējais vēlamais bērnu skaits ģimenē ir 2,2, savukārt krievvalodīgie - 1,9.
Turpinām ziņas
Latvijas Entomoloģijas biedrība par gada kukaini ir izvēlējusies skujkoku dižkoksngrauzi, bet par 2022.gada bezmugurkaulnieku – mitrenes virsdzimtu no vienādkājvēžu "Isopoda" kārtas.
Skujkoku dižkoksngrauzis ir liela, masīva vabole, kas var pārsniegt trīs centimetru garumu. Skujkoku dižkoksngrauzis ir sastopams vecos, saulainos priežu mežos, kur atrodamas vecas priežu kritalas. Pirms 20 gadiem, kad tika izdota pašreizējā Latvijas Sarkanā grāmata, informācija par šo kukaini Latvijas faunā bija tik niecīga, ka dižkoksngrauzis tika ierakstīts Latvijā izzūdošo sugu sarakstā - Latvijas Sarkanas grāmatas 0. kategorijā. Patlaban tas atkal no jauna ir atrasts dažādās Latvijas vietās, tajā skaitā arī Sēlijas mežos.
Savukārt mitrenes ir vienīgie Latvijā mītošie vēžveidīgie organismi, kas iemanījušies elpot ar žaunām, dzīvojot pastāvīgu sauszemes dzīvi. Dažas no sugām briesmu brīžos spēj pārsteigt, saraujoties apaļā bruņām klātā lodītē. Mitrenes ir visbiežāk redzētais vēzītis, jo sastopamas visos sauszemes biotopos, arī cilvēku mājokļos, malkas šķūņos un neskartākos, ēnainākos pagalma nostūros. Latvijā līdz šim konstatētas 20 mitreņu sugas, taču pasaulē ir no 5 līdz 7 tūkstoši sugām.
Latvijas Entomoloģijas biedrība aicina iedzīvotājus šī gada laikā veikt skujkoku dižkoksngrauža un mitreņu novērojumus un fotogrāfijas publicēt vietnē dabasdati.lv.
Un vēl
Nedēļas pirmajā pusē gaisa temperatūra dažviet Vidzemē un Latgalē īslaicīgi var noslīdēt zem -20 grādiem, pēc tam gaidāms atkusnis, prognozē sinoptiķi. Otrdienas rītā un vakarā Vidzemē un Latgalē iespējams sals līdz 20 grādiem, naktī uz trešdienu termometra stabiņš vietām var noslīdēt līdz -25 grādiem. Kurzemē un Zemgalē gaidāms aukstums līdz -15 grādiem. Pūtīs lēni vēji, lielā valsts daļā debesis būs skaidras. Nedēļas otrajā pusē gaidāms atkusnis ar maksimālo gaisa temperatūru +2..+7 grādi. Pūtīs brāzmains dienvidrietumu vējš, kas pāries ziemeļrietumu vējā. Brīžiem gaidāmi nokrišņi, brīžiem debesis skaidrosies.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Daļa medikamentu Covid-19 ārstēšanai nav efektīvi pret vīrusa omikrona paveidu; Arī šogad skolēniem nebūs obligāti jākārto izvēles eksāmens; Un Kāda situācija ir Latvijas upēs?
Covid-19 vīrusa omikrona paveids ir ne vien ievērojami lipīgāks par visiem iepriekšējiem variantiem, bet arī atšķirīgi reaģē uz medikamentiem. Pierādīts, ka daži no medikamentiem, kas apstiprināti Covid-19 ārstēšanai, nav efektīvi pret omikronu. Savukārt no tiem, kas ir efektīvi, ne visi Latvijā ir iepirkti. Specifiskā ārstēšana ir ļoti nozīmīga tiem cilvēkiem, kuriem novājinātas imunitātes dēļ neizveidojas aizsardzība pret Covid-19. Tāpēc ārsti aicina vakcinēties visu pārējo sabiedrību, lai samazinātu iespēju nodot vīrusu tiem, kam tas var būt nāvējošs.
Centrālā vēlēšanu komisija rosina grozīt Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumu, nosakot, ka vēlēšanu iecirkni ārvalstīs citās piemērotās vietās var veidot pēc 26 vēlētāju priekšlikuma līdzšinējo 36 vietā. Par šo priekšlikumu paredzēts diskutēt rīt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.
Ir apritējis gads, kopš Lielbritānija un Eiropas Savienība vienojās par jauno dzīvi pēc “Brexit”. Tā mērķis Lielbritānijā bija atjaunot valsts suverenitāti, vairot bagātību un vienotību. Tomēr pēc 47 gadu ilgas ekonomiskās integrācijas Eiropas Savienībā sākšana no nulles ir lēns un dārgs process. Skaitļi rāda, ka Apvienotā Karaliste pēc “Brexit” kļuvusi nabadzīgāka. Ilgtermiņa iekšzemes kopprodukta krituma aplēses pēc izstāšanās no ES ir ap četriem procentiem, darbaspēka trūkums tagad ir norma, tirdzniecība ar ES valstīm būtiski samazinājusies un mazajiem uzņēmumiem ir sarežģītāk turpināt preču eksportu. Arī lauksaimnieki un zvejnieki izjūt šķiršanās smagumu. Tikmēr britu valdība apgalvo, ka neviens nesolīja, ka pārmaiņas būs vieglas, bet ilgtermiņā tās būšot tā vērtas un ieguvumus galu galā izjutīšot visi.
Plašajos protestos un vardarbīgajās sadursmēs Kazahstānā nedēļas laikā varētu būt gājuši bojā vairāk nekā 160 cilvēku. Šāda informācija izskanējusi Kazahstānas medijos, taču par tās patiesumu valda šaubas. Varasiestādes ziņojušas, ka aizturēti gandrīz seši tūkstoši cilvēku. Protestu epicentrā Almati atjaunojies nosacīts miers, armija izveidojusi kontrolposteņus. Tomēr tiek ziņots par jaunām demonstrācijām un turpina ierasties karavīri no Krievijas un citām Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstīm. Vienlaikus Kazahstānas valdībā ir gaidāmas pārmaiņas, un, situācijai stabilizējoties, pakāpeniski plānots atjaunot dažādus finanšu pakalpojumus.
Turpinām ziņas
Valsts izglītības satura centrs publicējis 2021./2022. mācību gada eksāmenu programmas. Arī šogad, lai iegūtu atestātu par vidējo izglītību, skolēniem nebūs obligāti jākārto ceturtais jeb izvēles eksāmens. Vidusskolas beidzējiem šogad obligāti būs jākārto eksāmens latviešu valodā, vienā svešvalodā un matemātikā. Lai arī vidusskolas topošajiem absolventiem šogad ceturtais eksāmens nav obligāts, skolēns to var arī kārtot, ja, piemēram, tas nepieciešams, lai iestātos izraudzītajā augstskolā. Visos eksāmenos jāsasniedz 5% slieksnis, lai būtu nokārtots eksāmens.
Pagājušajā vasarā Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicināja cilvēkus no visas Latvijas ierakstīt sev apkārt dzirdamās putnu balsis. Kopumā ornitologi noklausījušies iesūtītus aptuveni 300 ierakstus. Visinteresantākie bijuši divi – viens no Latgales un otrs no Priekules apkārtnes. Latgales ierakstā ir aizdomas par Latvijā ļoti reti ligzdojošo zaļo dzilnu. Savukārt Priekules - vēl retāka suga, kas Latvijā no dienvidiem ienāk - lielā stērste. Arī šogad, no 20. marta līdz pat jūlijam, iedzīvotāji tiks aicināti veikt putnu dziesmu ierakstus.
Un vēl
Lielākajā daļā Latvijas upju turpinās vai arī sākas ūdens līmeņa pazemināšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Kopš pagājušajā nedēļā sasniegtā maksimuma ūdens līmenis Durbē pie Cīravas un Bārtā pie Dūkupjiem, kā arī Ventas augštecē krities par 1,3 metriem, Ventā pie Kuldīgas - par trim metriem. Citviet ūdens līmeņa kritums nav bijis tik straujš. Svētē pie Ūziņiem un Lielupē pie Staļģenes ūdens atkāpies par pusmetru, Lielupē pie Jelgavas - par 20 centimetriem, bet pie Mežotnes tas nav būtiski pazeminājies.
Daugavā pie Jēkabpils un Ogres lejtecē, kur decembrī bija straujš ūdens līmeņa kāpums un kur saglabājas ledus sastrēgumi, pēdējo divu nedēļu laikā nav novērotas krasas ūdens līmeņa svārstības. Arī citās upēs Vidzemē un Latgalē pēdējais atkusnis galvenokārt izraisīja tikai nelielu ūdens līmeņa kāpumu.
Tuvākajās diennaktīs pastiprināsies sals un ledus veidošanās, ūdens līmenis pazemināsies, bet atsevišķos upju posmos iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un ūdens līmeņa paaugstināšanās. Tiek prognozēts, ka nedēļas otrajā pusē atkusnis izraisīs jaunu ūdens līmeņa kāpumu, krasāks tas būs Kurzemē, īpaši Ziemeļkurzemē, kur ir vairāk sniega. Paredzams, ka nokrišņu nebūs daudz, tādēļ šīs ziemas trešie pali gaidāmi mazāki nekā pirmie divi.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas darba tirgū pastāv diskriminācija pēc darbinieku vecuma; Jēkabpils slimnīca paraksta sadarbības līgumu ar gremošanas slimību centru “Gastro”; un Kas šogad izraudzīts par Latvijas 2022. gada arheoloģisko pieminekli?
Kriminālprocesā, kas pērnā gada maijā tika sākts saistībā ar amatpersonu bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkuma lietā, drīzumā varētu būt gaidāmas apsūdzības, intervijā laikrakstam “Diena” šodien atzinis ģenerālprokurors Juris Stukāns. Jau ziņots, ka 2021. gada maijā prokuratūra sāka kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu bezdarbību saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 pirmo iepirkumu, un šajā lietā tiks vērtēta arī ministru iespējamā atbildība. Lūgts skaidrots, vai apsūdzības gaidāmas arī politiķiem, piemēram, bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei, Stukāns atzinis, ka Viņķele procesā nopratināta. Taču sīkāku informāciju nesniedza.
Latvijas darba tirgū pastāv diskriminācija pēc darbinieku vecuma, pārsvarā tiek diskriminēti jaunieši un iedzīvotāji, kuri ir vecāki par 50 gadiem. Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga atzīmē, ka šī diskriminācija ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēki Latvijā baidās pazaudēt esošo darbu. Viņa norāda, ka darba devējam ir jāsaprot, ka ir jāstrādā ar tiem cilvēkiem, kas mūsu valstī ir pieejami, jo nebūs milzu pienesuma no ārvalstīm. Tāpēc ir jāizmanto viss darba resurss.
Arī šogad tie saimnieciskās darbības veicēji, tajā skaitā un autoratlīdzību saņēmēji, kuri nav darba ņēmēji un prognozē, ka viņu saimnieciskās darbības ienākumi nesasniegs 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī, var izvēlēties neveikt minimālās obligātās sociālās iemaksas. Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra neaprēķinātu šīs iemaksas, cilvēkam savlaicīgi jāiesniedz VID apliecinājums par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem. Apliecinājumā jānorāda laika periods, par kuru prognozē ienākumus.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā strādā pie dažādu jaunu vakcīnu izveides. Viena no metodēm balstās uz vīrusveidīgajām daļiņām. Izmantojot šo metodi, Latvijas zinātnieki cenšas radīt universālu gripas vakcīnu, kas būtu derīga ilgāku laiku un kas nebūtu jāmaina katru gadu, kā tas ir šobrīd ar tirgū pieejamām. Tās pamatā ir kodolmagnētiskās rezonanses spketroskopija. Šī metode, kas tapusi trīs gadu laikā, ir jaunums pasaulē. Nākotnē to varēs izmantot arī citu vakcīnu ātrākā izstrādē un kvalitātes kontrolē. Tāpat šo metodi var izmanto biofarmaceitisko preparātu radīšanā, kurus izmanto, piemēram, vēža ārstēšanai.
Turpinām ziņas
Pagājušās nedēļas nogalē SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valde un SIA “Gremošanas slimību centrs “GASTRO”” parakstīja sadarbības līgumu, kas paredz kopīgiem spēkiem un līdzekļiem, apvienojot savus esošos resursus, nodrošināt SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” pacientiem gastroenteroloģijas pakalpojumus, tajā skaitā – gastrointestinālo endoskopiju ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionāra pacientiem; funkcionālos izmeklējumus, kā arī nodrošinot ārstu gastroenterologu konsultācijas, tādējādi nodrošinot reģiona iedzīvotājiem pieejamāku un kvalitatīvāku pakalpojumu. Plašāk lasiet un foto skatieties portālā Radio1.lv.
Vēl tikai šodien un rīt iedzīvotāji aicināti balsot par Latvijas 2022. gada ģeovietu. No Jēkabpils novada teritorijas izvirzītas: Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas ar iespaidīgajām dolomītiežu kraujām Sēlpils pagastā un Vecmelderu avoti Aknīstes pagastā. Kopumā nominētas astoņas ģeovietas. Ar tām var iepazīties vietnē geoparks.lv. Savu izvēli, kura ģeovieta tiek atbalstīta aicina sūtīt e-pastu dainis.ozols@latnet.lv. Atbilstoši balsojumu rezultātiem, 13. janvārī biedrība “Ziemeļvidzemes ģeoparks” nosauks “Latvijas 2022. gada ģeovietu”.
Un vēl
Latvijas Arheologu biedrība par Latvijas 2022. gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Cēsu senpilsēta ar tajā ietilpstošo Cēsu viduslaiku pils teritoriju, Riekstu kalnu – pilskalnu, Konventa laukuma viduslaiku kapsētu, Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsētu un Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētu aizņem aptuveni 27 hektāru lielu platību. Cēsu pilsētas senākajā daļā kultūrslāņa biezums sasniedz pat 3,8 metrus. Cēsu senpilsēta kā gada arheoloģiskais piemineklis izraudzīta, lai aktualizētu arheoloģisko mantojumu un tā pārvaldību pilsētās, jo arheoloģiskais mantojums pilsētvidē nereti tiek uzskatīts kā šķērsli teritorijas attīstības plānu īstenošanai, nevis kā vēsturisku pilsētu neatņemama sastāvdaļa un nozīmīgs kultūras mantojums.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Pērn trešdaļa no pārkāpumiem reģionālajos autobusos un vilcienos saistīti ar biļešu tirdzniecību; Kāds ir latvijas uzņēmēju noskaņojums; un Kā mainīsies skolēnu zinašanu vērtēšana?
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien sēdē ievēlēja Anitu Braunu par "Latvijas Radio" galveno redaktori un Sigitu Roķi par "Latvijas Televīzija" galveno redaktori. Šis ir vēsturisks brīdis, jo šis ir jauns amats abos sabiedriskajos medijos, kas nozīmē būtiskas pārmaiņas abu uzņēmumu darbībā. Likums noteic, ka galvenais redaktors ir persona, kas atbild par sabiedriskā medija redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu, un ir atbildīgs par sabiedriskā medija redakcionālajiem lēmumiem.
Latvijā banānu kastēs ievestās kokaīna kravas vērtība ir aptuveni 30 miljoni eiro, apliecinājusi Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Simona Grāvīte. Ekspertīze precīzai kravas apjoma noteikšanai turpinās, bet pirmsšķietami atrastajām narkotikām ir augsta tīrības pakāpe.
Jau ziņots, ka policija pagājušā gada nogalē medijiem atklāja, ka konkrētā banānu krava saņemta no Dienvidamerikas realizācijai ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Toreiz konkrētas valstis policija neminēja, taču Grāvīte apliecināja, ka pagājušā gada nogalē kravas ar banānos paslēptu kokaīnu atrastas arī Polijā un Čehijā. Tāpat arī vēstīts, ka pēdējos deviņos gados Latvijas likumsargi uzgājuši vairākas liela apmēra kokaīna kravas.
Autotransporta direkcija pagājušajā gadā veica 3 tūkstoši 215 kontroles reģionālo maršrutu autobusos un vilcienos, pārkāpumus konstatējot 5% gadījumu, tajā skaitā trešdaļa pārkāpumu bija saistīta ar biļešu tirdzniecību. Direkcijā min, ka no kopējā pārkāpumu skaita 36% gadījumu bija saistīti ar biļešu tirdzniecību, piemēram, pasažieriem netika izsniegta biļete, biļetē norādītā pietura nesakrita ar to, ko pasažieris bija nosaucis autobusa vadītājam, vai personai, kura nav tiesīga saņemt valsts noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus, izsniegta nulles vērtības biļete. Tāpat konstatēts, ka atsevišķos gadījumos autobusa vadītāji neapstājās, lai uzņemtu kontrolierus transportlīdzeklī.
Horvātijā kāds Aļaskas malamuta šķirnes suns kalnos izglābis savu saimnieku. Dzīvnieks sildīja traumēto cilvēku, līdz ieradās glābēji. Jaunais kalnos kāpējs kopā ar diviem draugiem un suni Nortu jaungada brīvdienās bija devies uz Velebita grēdu netālu no Adrijas jūras, un pēc kritiena no 150 metru augstuma guva nopietnas kājas traumas. Glābšanas operācijai traucēja sniegs un ledus, zemes nogruvumi un nolauztie koki uz takām. 13 stundas suns piekļāvās cilvēka ķermenim, to sildīja un neatkāpās no ievainotā arī pēc palīdzības ierašanās. Glābēji astoņus mēnešus vecā malamuta rīcību nodēvēja par piemēru, kā patiesi un pašaizliedzīgi rūpēties vienam par otru.
Turpinām ziņas
Latvija pērn 11 mēnešos eksportēja preces 14,94 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,8 miljardiem eiro jeb 23,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, bet importēja preces par 17,72 miljardiem eiro, kas ir par 3,98 miljardiem eiro jeb 29% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādējādi pagājušā gada 11 mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 32,66 miljardus eiro - par 6,78 miljardiem eiro jeb 26,2% vairāk nekā 2020.gada atbilstošajā periodā.
Tikmēr uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojumu dati. Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus.
Un vēl
Valsts izglītības satura centrs un Izglītības un zinātnes ministrija plāno mainīt atzīmju likšanas kritērijus, lai skolnieku novērtējumu padarītu objektīvāku un salīdzināmu starp dažādām skolām. Grozījumus plānots veikt līdz šī gada marta beigām. Izmaiņas paredzēs, ka katram mācību apguves līmenim 10 baļļu skalā ir noteikti vienoti mācību sasniegumu vērtēšanas kritēriji un iegūstamais procentu apjoms attiecīgā mācību sasniegumu vērtējuma saņemšanai. Pamatojot izmaiņu nepieciešamību, ministrijā atzīmē, ka nedrīkst būt tā, ka vienā skolā iegūts vērtējums ir labāks vai sliktāks par kādā citā skolā iegūtu tādu pat vērtējumu.