Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 13.janvārī
- 13 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: SAB direktora amata kandidāts uzskata par nepieciešamu modernizēt valsts noslēpuma aizsardzības jomu; Prokuratūra apsūdz vietējo uzņēmēju kriminālprpocesā par lielgabala nolaupīšanu; un Nacionālie bruņotie spēki uz Latvijas reģioniem nogādās humāno palīdzību.
Satversmes aizsardzības biroja direktora amata kandidāts Egils Zviedris apstiprināšanas gadījumā uzskata par nepieciešamu modernizēt valsts noslēpuma aizsardzības jomas normatīvo regulējumu un atgādina par pastiprinātu biroja uzmanību riskiem, rudenī tuvojoties Saeimas vēlēšanām. Zviedris aģentūrai LETA skaidroja, ka SAB galvenos darbības virzienus nosaka likums un Nacionālās drošības padomes un Ministru kabineta lēmumi. Šis ir tiesiskais ietvars, kas nosaka SAB darbību neatkarīgi no tā, kurš ir iestādes vadītājs. Joprojām un nemainīgi SAB darbības prioritārās jomas ir stiprināt pretizlūkošanu, attīstīt izlūkošanas kapacitāti, tai skaitā nemitīgi pilnveidojot kiberspējas.
Par Latvijas Pašvaldību savienības Sporta apakškomitejas priekšsēdētāju vakar vienbalsīgi ievēlēts Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis no Latvijas Zaļās partijas. Izvirzot Ragaini apakškomitejas vadītāja amatam, pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotājiem būtu pieejams plašs sportisko aktivitāšu klāsts un sportam ir jābūt vienam no prioritārajiem jautājumiem. Savukārt lēmums par Jēkabpils novada priekšsēdētāja virzīšanu šim amatam pieņemts, jo R.Ragainim ir ilggadēja pieredze sporta nozarē.
Eiropas zāļu aģentūra turpina uzraudzīt jaunākos datus par vakcīnu efektivitāti pret Covid-19, tai skaitā arī pret vīrusa omikrona varianta izraisīto slimību, kas strauji izplatās visā Eiropas Savienībā. Nesen publicēto pētījumu rezultāti liecina, ka vakcīnu efektivitāte pret omikrona varianta izraisītu simptomātisku saslimšanu ir zemāka un tai ir tendence laika gaitā samazināties. Tādējādi aizvien vairāk vakcinēto personu pastāv iespēja saslimt ar omikrona varianta izraisīto infekciju, neraugoties uz vakcināciju.
Ukrainas armija ir apņēmības pilna aizstāvēt savu valsti, aģentūrai LETA sacīja Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava.
Runājot par to, kāda atmosfēra patlaban valda valstī, vēstnieks norādīja, ka tā ir lietišķa, jo ir daudz risināmu jautājumu. Būtiski ir ekonomikas jautājumi, aktuāla ir arī drošības situācija, tāpēc liela uzmanība tiek pievērsta ziņām, kas saistītas ar Krievijas karaspēka kustību Ukrainas robežu tuvumā.
ASV amatpersonas paziņojušas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins spēris pirmos soļus militāro helikopteru pārsviešanai uz Ukrainas pierobežu, kas varētu būt pazīme, ka turpinās uzbrukuma plānošana pret Ukrainu, vēsta laikraksts "The New York Times". ASV amatpersonas prognozējušas, ka decembrī un janvāra sākumā uz Ukrainas pierobežu nosūtīti Krievijas armijas papildspēki, karavīru skaitam sasniedzot 175 tūkstošus. Kaut arī karaspēka pārsviešana palēninājusies, pie robežas joprojām atrodas aptuveni 100 tūkstoši karavīru, un Krievija tur izvietojusi papildu triecienaviāciju, vēsta ASV amatpersonas.
Turpinām ziņas
Prokuratūra atklājusi, ka pagājušā gada nogalē cēlusi apsūdzību zemniekam un uzņēmējam, bijušajam Krustpils novada vadītājam Gundaram Kalvem kriminālprocesā par lielgabala nolaupīšanu no padomju memoriāla Jēkabpilī. Jau ziņots, ka apsūdzība celta pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, koku bojāšanu parkā un par kapa apgānīšanu, nolaupot uz tā novietoto pieminekli. Prokuratūrā apliecināja, ka lielgabalu nav izdevies atrast. Attiecībā uz lielgabalu neviens nav pieteicies par cietušo, savukārt attiecībā uz kokiem cietušā statusā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Plašāk lasiet portālā Radio1.lv.
Pagājušajos svētkos un šī gada sākumā, slēpjoties aiz kurjerkompāniju logo, noziedznieki izvilinājuši norēķinu karšu datus un izkrāpuši naudu, ziņo Valsts policija. Krāpnieki aktīvi ir uzrunājuši iedzīvotājus, kuri bija izvietojuši savas preces pārdošanai interneta tirdzniecības platformās. Nosūtot saiti uz viltus interneta vietnēm, kas vizuāli atgādina «DPD Latvija» un «Omniva» mājaslapas, iedzīvotājiem ir izvilināti norēķinu karšu dati, kā rezultātā izkrāpta nauda. Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un drošības nolūkos pārliecināties par interneta vietnēm, kurās tiek izpausta personīga rakstura informācija.
Un vēl
Šonedēļ Nacionālie bruņotie spēki vairākās Latvijas pašvaldībās nogādās Vācijas un Zviedrijas nevalstisko organizāciju sarūpēto humānās palīdzības sūtījumu sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem - trūcīgām, maznodrošinātām ģimenēm un senioriem. Humānās palīdzības sūtījumu Nacionālie bruņotie spēki nogādās vairāku pašvaldību sociālajiem dienestiem un nevalstiskajām organizācijām, kuras sūtījumu nodos ģimenēm un senioriem.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas pensionāri lūdz valdību vēlreiz senioriem izmaksāt 200 eiro; Tiesībsarga birojs pieprasa izglītības sistēmā nodrošināt obligātas peldētprasmes apmācības; un Aicina apturēt valsts meža dienesta uzsāktās strukturālās reformas.
Latvijas Pensionāru federācija valsts augstākās amatpersonas mudina steidzamības kārtā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt vienreizēju pabalstu senioriem. Federācija vēstulē augstākajām valsts amatpersonām un Saeimas deputātiem pauda satraukumu par "neapskaužamo un skaudro situāciju valsts vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju dzīves apstākļiem", kad palielinās cenas pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Tāpēc steidzamības kārtībā būtu jāvienojas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt vienreizēju pabalstu senioriem, ne mazāku kā 200 eiro.
Pērn Latvijā ar maksājumu kartēm veikti bezskaidras naudas norēķini par 6,68 miljardiem eiro, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2020.gadā, kad veikti norēķini par 5,67 miljardiem eiro, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati. Savukārt skaidra nauda pērn ar maksājumu kartēm izņemta 4,72 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,5% mazāk salīdzinājumā ar 2020.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,74 miljardu eiro apmērā. Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 41,41% no kopējā darījumu apjoma ar maksājumu kartēm.
Šodien sāksies Krievijas un tās sabiedroto militārās alianses kontingenta izvešana no Kazahstānas. Kā ziņots, protesti pret sašķidrinātās gāzes cenu straujo kāpumu sākās 2. janvārī Žanaezenā, valsts dienvidrietumos. Taču nākamajās dienās protesti pārņēma visu Kazahstānu, un līdztekus ekonomiskajām prasībām sāka parādīties arī politiskās prasības. Protestētāji cita starpā pieprasīja eksprezidenta Nursultana Nazarbajeva un viņa klana pilnīgu aiziešanu no valsts vadības.
Jau ziņots, ka ar lūgumu par sabiedroto militārās alianses kontingenta izvietošanu Kazahstānas premjers vērsās 5.janvāra vakarā, kad valdības spēki faktiski bija zaudējuši kontroli pār Kazahstānas lielāko pilsētu Almati. Kazahstānā ieradās 2 tūkstoši 30 karavīri un 250 tehnikas vienības, kas no šodienas pakāpeniski atstās valsti.
Mobilo tālruņu lietotāji pavada vidēji 4,8 stundas dienā, raugoties savā viedtālrunī, liecina mobilo tehnoloģiju izpētes kompānijas “App Annie” pētījums. Vidējais pavadītais laiks mobilajās aplikācijās bija četras stundas un 48 minūtes, kas ir par 30 procentiem vairāk nekā 2019.gadā. Šī informācija tika rēķināta, balstoties uz datiem no 10 valstīm, ieskaitot Indiju, Turciju, ASV, Japānu, Meksiku, Singapūru un Kanādu. Lietotāji no Brazīlijas, Indonēzijas un Dienvidkorejas lieto viedtālruni vairāk nekā piecas stundas dienā. No visa viedtālruņa lietošanai atvēlētā laika 70% tika pavadīti sociālo tīklu aplikācijās ar “TikTok” aplikāciju priekšgalā.
Turpinām ziņas
Tiesībsarga birojs pieprasa, lai novērstu bērnu slīkšanas gadījumu palielināšanos, izglītības sistēmā ir jānodrošina obligātas peldētapmacības. 2019.gadā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta palīdzību no ūdenstilpēm tika izcelti trīs noslīkuši nepilngadīgie. Taču kopumā saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra Veselības statistikas datubāzes datiem 2019.gadā noslīkuši četri bērni. Savukārt 2020.gadā saskaņā ar datiem kopumā noslīkuši 13 bērni. Tikmēr Latvijas Peldēšanas federācijas 2019.gada dati liecina, ka atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai tikai 140 izglītības iestādēs peldēšana ir iekļauta mācību priekšmeta "Sports" saturā.
Pusaudži Eiropā smēķē un lieto alkoholu mazāk nekā iepriekšējos gados, bet narkotiku lietošana joprojām ir ļoti izplatīta, liecina "Eiropas skolu aptaujas projektā par alkoholu un citām narkotiskām vielām" apkopotie dati. Smēķēt mēģinājušo skolēnu īpatsvars Eiropā ir samazinājies no 79,9% 2002.gadā līdz 49,2% 2019.gadā. Samazinājusies arī alkohola lietošana nepilngadīgo vidū, tomēr tā joprojām vērtējama kā augsta. Gan 2015.gadā, gan 2020.gadā 89% aptaujāto atzina, ka vismaz reizi ir dzēruši alkoholu. Pētījumā novērots, ka citas nelegālās psihoaktīvās vielas Latvijas pusaudži ir pamēģinājuši retāk - 8,4% aptaujāto, tomēr arī šie rādītāji ir relatīvi auguši, salīdzinot ar 2015.gadu, kad tās bija pamēģinājuši vidēji 4,8% pusaudžu.
Un vēl
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Meža nozares arodbiedrība aicina Zemkopības ministriju apturēt Valsts Meža dienesta vadības sāktās strukturālās reformas, kā arī uzsākt sociālo dialogu ar arodbiedrību par reformu ietekmi uz dienesta nodarbinātajiem. Arodbiedrības norāda, ka sociālā dialoga mērķis ir tuvināt meža dienesta darbinieku, arodbiedrības puses viedokli ar Zemkopības ministrijas un valsts meža dienesta nostāju, ievērojot sociālā dialoga normas un labo praksi. Lai panāktu savstarpēji pieņemamu rezultātu, brīvo arodbiedrību savienība ir gatava sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem šogad var mainīties kadastrālā vērtība ; Par 2022. gada ģeovietu izraudzītas Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas Jēkabpils novadā ; un Kādi bijuši pēdējie septiņi gadi klimata novērošanā ?
Neskatoties uz to, ka valdība līdz 2025.gadam lēma iesaldēt līdzšinējās kadastrālās vērtības, atsevišķiem lauksaimniecības zemju īpašumiem var būt izmaiņas vērtībā, no kuras aprēķina nekustamā īpašuma nodokli. Šis pieaugums attiecas uz 7% no visām lauksaimniecības zemes vienībām, kurām jāpiemēro speciālā vērtība, un tas saistīts ar faktu, ka valdība 2016.gadā ieviesa speciālo kadastrālo vērtību sistēmu lauksaimniecības zemēm, kuru patība ir lielāka par trīs hektāriem. Speciālā vērtība tika noteikta līdz 2025.gadam, un tās pieaugums ik gadu nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā taksācijas gada speciālās vērtības. Valsts zemes dienests vērš uzmanību, ka līdzšinējās Īpašumu kadastrālās vērtības var būt mainījušās.
Februārī tiks uzsākta jauno kuratoru apmācības programma "Apvērsums", kuras mērķis ir veicināt jauniešu iesaisti sabiedrībai nozīmīgu jautājumu risināšanā un līdzdalību pilsētas kultūras dzīvē. Projektu īsteno Latvijas Jaunā teātra institūts sadarbībā ar Norvēģijas "Rosendal Teater", un tas piedāvā desmit Latvijas un Norvēģijas jauniešiem vecumā no 16 līdz 18 gadiem praksē apgūt festivālu rīkošanas iemaņas un izveidot platformu, kur jaunieši var dalīties ar pieredzi, vēlmēm un viedokli pēc saviem noteikumiem. Pieteikties dalībai programmā iespējams Latvijas Jaunā teātra institūta mājaslapā līdz 25. Janvārim.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols Eiropas dabasgāzes krīzē vaino Krieviju, viņam trešdien sakot, ka augstās cenas un zemie līmeņi gāzes krātuvēs galvenokārt saistīti ar dabasgāzes giganta Gazprom rīcību. Tiešsaistes preses konferencē Birols norādīja, ka Krievija pa esošajiem gāzesvadiem varētu par trešdaļu palielināt gāzes piegādes. Tas veidotu aptuveni 10% no ikdienas gāzes patēriņa Eiropā, un nozares eksperti uzskata, ka šis apjoms būtu nepieciešams, lai izvairītos no ievērojama gāzes deficīta, ja ziema izrādītos aukstāka, nekā cerēts.
Kopš parādīšanās Dienvidāfrikā pagājušā gada novembrī koronavīrusa omikrona variants reģistrēts jau 114 valstīs. Omikrons atšķiras no sava priekšgājēja, delta paveida. Britu zinātnieki atklājuši, ka līdz ar tā parādīšanos plaši izplatījies viens no simptomiem, kas raksturīgs tikai vakcinētiem cilvēkiem, proti, bieža šķaudīšana, vēsta detaly.co.il, atsaucoties uz britu izdevumu Express un pētījumu centru The ZOE Covid Study, kas izstrādājis tāda paša nosaukuma mobilo lietotni. Saskaņā ar Londonas King's College pasniedzējas Klēras Stīvsas teikto, tas ir izplatīts simptoms, kas "netika novērots pirms vakcinācijas". Savukārt ožas un garšas sajūtas zudums ir kļuvis daudz retāks.
Turpinām ziņas
Biedrība "Ziemeļvidzemes ģeoparks" par 2022. gada ģeovietu izraudzījusies Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas. Klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos upes krastos – gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā Sēlpilī. Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu hidroelektrostacijas ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 metru dziļā, kanjona klintis šobrīd ietver upi kā nepieejamas 2–4 m augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Biedrībā paredz, ka publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2022. gada ģeovietai, notiks septembra nogalē.
Daudzviet valstī ir izveidota pašvaldības policija, taču ir novadi, kur likumsargu klātbūtni tikpat kā nevar manīt. Viens no galvenajiem secinājumiem – ja būs nauda, būs arī drošība, jo sabiedriskās kārtības nodrošināšanas līmenis lielā mērā atkarīgs no tā, cik pašvaldības spēj tam atvēlēt naudu. Dažādās pašvaldībās atšķiras arī pašvaldības policijas uzdevumi. Kamēr vienā vietā vietējā patruļa seko līdzi nenopļautiem mauriņiem, ķer nereģistrētus mājdzīvniekus un kontrolē, vai ceļmalās nemētājas lieki atkritumi, tikmēr citviet pašvaldības policisti ķer dzērājšoferus, risina konfliktus un reizēm, dodoties uz izsaukumiem, mēdz pielietot iemaņas tuvcīņā. Patlaban nav noteikti vienoti standarti tam, kādam būtu jābūt pašvaldības policistam. Tiek norādīts, ka jānosaka pašvaldības policistiem vienāds pienākumu apjoms un darba laiks, jo zināms, ka daudzviet valstī likumsargi nestrādā diennakts režīmā.
Un vēl
Pēdējie septiņi gadi pasaulē ir bijuši siltākie novērojumu vēsturē, ziņo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz Eiropas Savienības Zemes novērošanas programmu "Copernicus". 2021.gads siltāko gadu topā ierindojas piektajā vietā. Gada pirmie pieci mēneši bija salīdzinoši vēsāki, savukārt no jūnija līdz oktobrim globālā vidējā gaisa temperatūra bija viena no augstākajām novērojumu vēsturē. Līdz ar to gada vidējā gaisa temperatūra pērn pasaulē bija par 0,3 grādiem pēc celsija augstāka nekā vidēji 1991.-2020.gados, kā arī par 1,1 līdz 1,2 grādiem augstāka, nekā pirmsindustriālajā periodā no 1850. līdz 1900.gadam. Eiropā 2021.gadā piedzīvota karstākā vasara novērojumu vēsturē. Tiek norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu koncentrācija 2021.gadā arvien turpinājusi paaugstināties.
Arī Latvijā 2021.gads bija siltāks par klimatisko standarta normu. Vidējā gaisa temperatūra bija plus 7 grādi, kas ir 0,2 grādi virs normas. Līdz ar to 2021.gads ir devītais secīgais gads, kas ir siltāks par normu. Tāpat kā Eiropā, arī Latvijā pērnā vasara ir bijusi karstākā novērojumu vēsturē, taču tika piedzīvota arī vēsākā ziema pēdējos astoņos gados.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties : Latvijā jau vairākas dienas pēc kārtas reģistrē lielu skaitu saslimušo ar covid-19 ; Aizsardzības mācību skolās drīkstēs pasniegt arī Iekšlietu dienesta darbinieki ; un Pirmo reizi Latvijā notiks starptautiska skolēnu olimpiāde neirozinātnē
Trešdien Latvijā konstatēti 2 tūkstoši 566 jauni Covid-19 gadījumi un reģistrēti desmit ar šo slimību sasirgušo nāves gadījumi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā palielinājies no 1010,1 līdz 1079,9 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējo reizi šis rādītājs pārsniedza 1000 robežu 16.novembrī. No visiem trešdien reģistrētajiem Covid-19 slimniekiem 968 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr tūkstoš 598 bija vakcinēti. Mirušo vidū seši bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, savukārt četri - vakcinēti.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", ar kuriem uz laiku atjaunota slimības pabalsta izmaksa no valsts budžeta līdzekļiem no slimības pirmās dienas personām, kurām ir derīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts. Šāda kārtība būs noteikta no 17.janvāra līdz valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām, 28.februārim. Tā attieksies arī uz personām, kuras būs saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
Saeima šodien noraidīja Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputātu sagatavoto parlamenta lēmumprojektu, kas paredzēja uzdot valdībai izstrādāt atbalsta mehānismu elektroenerģijas lietotājiem - mājsaimniecībām un uzņēmumiem, lai kompensētu straujo elektrības cenu pieaugumu. ZZS jau iepriekš atzina, ka piedāvātais kompensācijas mehānisms pilnībā nenovērsīs elektroenerģijas cenu pieaugumu, tomēr kopā ar jau esošajiem atbalsta pasākumiem tas, viņuprāt, būtu ieguldījums nacionālās drošībās stabilizēšanā.
Baltijas valstu ekonomikas atveseļošanās prognozes ir optimistiskas, ja tiks risinātas kvalificēta darbaspēka trūkuma problēmas, secinājušas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības kameras. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā pavēstīja, ka visu triju Baltijas valstu tirdzniecības kameras ir izvērtējušas Baltijas valstu ekonomikas atlabšanas prognozes un norāda, ka tās 2022.gadam ir pozitīvas. Vienlaikus darbaspēka neatbilstība pieprasījumam var radīt kaitējumu kopējai ekonomikas attīstībai.
Eiropā, strauji augot pieprasījumam pēc elektriskajiem kravas auto, ražotāji ir nolēmuši uzņemties iniciatīvu nepieciešamās infrastruktūras paplašināšanā. Trīs Eiropas vadošie komerciālo transportlīdzekļu ražotāji – SCANIA, MAN marku pārstāvošā "Traton Group", kā arī "Daimler Truck" un Volvo Group – ir parakstījuši saistošu vienošanos par augstas veiktspējas publiskā uzlādes tīkla ierīkošanu un ekspluatāciju, kas paredzēts lieljaudas elektriskajām tālsatiksmes kravas automašīnām un autobusiem. Izveidos tūkstoš 700 uzlādes punktu. Kopuzņēmums, ko vienlīdzīgi vadīs trīs iepriekšminētie koncerni, darbu sāks 2022. gadā.
Lielbritānijā atkāpšanās prasījumu krustugunīs nonācis premjerministrs Boriss Džonsons. Viņš atzinis, ka pirmās, stingrās mājsēdes laikā piedalījies dārza piknikā ar alkoholu un vairākiem desmitiem kolēģu. Tā kā Džonsons publiski atvainojies tikai pusotru gadu pēc notikušā saistībā ar to, ka pieaudzis medijos atklāto piknika rīkošanas faktu apjoms un spiediens no kolēģiem parlamentā un partijā, viņa atvainošanās tiek uzskatīta par izteiktu piespiedu kārtā, negribētu un novēlotu. Valdošās Konservatīvo partijas rindās izskan aicinājumi Džonsonam uzņemties atbildību un atkāpties.
Turpināam ziņas
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā, kas dod tiesības Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienošajiem kļūt par valsts aizsardzības mācības priekšmeta pasniedzējiem. Noteikts, ka par jaunsargu instruktoru, kura amata pienākumos ietilpst valsts aizsardzības mācības priekšmeta īstenošana, var būt profesionālā dienesta karavīrs, zemessargs, rezerves karavīrs vai Latvijas pilsonis, kurš pilda dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē vai pašvaldības policijā. Kā ziņots, iepriekš nolemts, ka no 2024.gada 1.septembra valsts aizsardzības mācības priekšmeta apguve vidējās izglītības programmās būs obligāta.
Lauku atbalsta dienests piedāvā iespēju pieteikties dalībai programmā "Piens un augļi skolai" trešajā kārtā, kur pieejams finansējums 100 tūkstoši 300 eiro. Tajā skaitā augļu un dārzeņu piegādei un izdalei pieejams finansējums 3 tūkstoši 900 eiro apmērā, bet piena piegādei un izdalei - 96 tūkstoši 400 eiro. Pieteikumus dienestā pieņems līdz 24.janvārim.
Un vēl
Sestdien, 15. janvārī, pirmo reizi Latvijas vēsturē notiks Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras un studentu zinātniskā pulciņa organizētā starptautiskā skolēnu olimpiāde neirozinātnē "Latvian Brain Bee". Olimpiādes uzvarētāji iegūs iespēju šogad jūlija sākumā piedalīties pasaules neirozinātņu olimpiādē Parīzē, Francijā. Septiņu stundu pasākumā piedalīsies 41 skolēns no visas Latvijas. Kopumā organizatori saņēma nebijuši lielu pieteikumu skaitu – 170.