Jēkabpils Rdio1 ziņas 2022.gada 21.janvārī
- 21 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Rosina Saeimas sēdes rīkot klātienē; Zināmi Jēkabpils novada bērnudārzu atvaļinājumu laiki; un Sniegputenis turpināsies arī šodien.
Atsevišķi deputāti iesnieguši priekšlikumu saeimas sēdes rīkot klātienē, izriet no Saeimas spīkeres Ināras Mūrnieces no Nacionālās apvienības, teiktā vakar notikušajā parlamenta sēdē. Ceturtdien, izskatot Saeimas sēdes darba kārtību, Mūrniece informēja deputātus, ka ir saņemts priekšlikums, ar kuru atsevišķi deputāti rosina Saeimu lemt parlamenta sēžu norisi rīkot klātienē. Mūrniece informēja, ka jautājums par Saeimas sēžu norisi klātienē tiks iekļauts nākamajā parlamenta sēdē, 27. janvārī. Patlaban parlamenta sēdes un Saeimas komisiju sēdes notiek attālinātā režīmā.
Valsts policija nerīkos speciālus reidus, lai kontrolētu, kā iedzīvotāji ievēro gaidāmo prasību par medicīnisko masku un respiratoru lietošanu, bet to pieskatīs ikdienas patruļās. Policijā norāda, ka šo individuālās aizsardzības līdzekļu lietošana pamatā ir pašu iedzīvotāju un dažādu objektu, piemēram, lielveikalu, kultūras un ēdināšanas vietu, īpašnieku atbildība.
Jau ziņots, ka par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu fiziskai personai var piemērot brīdinājumu vai administratīvo sodu no 10 līdz 2 tūkstoši eiro, bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5 tūkstoši eiro.
Eiropas Centrālās bankas prezidente Kristīne Lagarda ierosinājusi, ka uz jaunajām eiro banknotēm varētu atrasties Renesanses mākslinieka Leonardo da Vinči un franču politiķes Simonas Veilas portretiEiropas centrālā banka paziņojusi par plāniem līdz 2024.gadam laist klajā jaunas banknotes. Eiropas centrālā banka tagad uzsākusi dizaina izstrādes un konsultāciju procesu, iesaistot sabiedrību un 19 ekspertu komisiju - no katras eirozonas valsts pa vienam.
Bijušais pāvests Benedikts sešpadsmitais, būdams Minhenes arhibīskaps, nerīkojās saistībā ar četriem vardarbības pret bērniem gadījumiem, atklāja Vācijas katoļu baznīcas izmeklēšana, uz kuras rezultātiem atsaucas britu raidsabiedrība BBC. Pāvests Benedikts, tobrīd Jozefs Ratcingers, ieņēma Minhenes arhibīskapa amatu no 1977. līdz 1982. Gadam un šajā laikā pieļauti minētie pārkāpumi. Benedikts sešpadsmitais izskanējušās apsūdzības ir noraidījis.
Turpinām ziņas
Ar Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektora rīkojumu noteikts novada izglītības iestāžu, kurās īsteno pirmsskolas izglītības programmas, atvaļinājumu grafiks šī gada vasarā. Jēkabpils pilsētā jūnijā nestrādās: bērnudārzi Bērziņš un Zvaniņš. Jūlijā nestrādās: bērnudārzi Kāpēcītis un Zvaigznīte. Savukārt augustā atvaļinājumā dosies bērnudārzs Auseklītis.
Iedzīvotājiem, par Jēkabpils pilsētā novērotām nebūšanām, ir iespēja ziņot SIA “Jēkabpils pakalpojumi” dežūrdienestam pa tālruni 29387082. Ziņot var gan zvanot, gan rakstot īsziņas, gan sūtot informāciju uz šo numu whatsapp. Uzņēmumā norāda, ka iedzīvotāji aicināti ziņot, ja pilsētā pamana ielu apgaismojuma bojājumu, ceļa zīmju bojājumu, nolūzušus kokus, zarus, satiksmei bīstamu ceļa seguma bojājumu, drošības barjeru bojājumu, nenotīrītu ielu vai ietvju posmu, klaiņojošu vai uz ceļa notriektu dzīvnieku.
Un vēl
Vakar valsts rietumos turpinājās stipra snigšana un putināšana, bet vakarā un naktī putenis skāra arī valsts austrumu rajonus. Kopš vakardienas sniega segas biezums daudzviet pieaudzis par 5-9 centimetriem. Ceļi ir apledojuši un būs slideni. Sinoptiķu izsludinātais dzeltenais brīdinājums par stipro snigšanu daudzviet Latvijā, ir spēkā līdz šīsdienas rītam, pulksten 9. Arī šodien valsts lielākajā daļā snigs un putinās, vietām - spēcīgi. Latvijas rietumu un centrālajos novados ziemeļu, ziemeļrietumu vējš brāzmās pūtīs ar ātrumu 13-18 m/s, piekrastē - līdz 23 m/s. Valsts austrumos saglabāsies lēnāks vējš.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināms, cik Latvija vēlētos saņemt naudas robežu stiprināšanai; Preiļos uztraucas, ka varētu tikt slēgta Salas pamatskola; un Septiņi latvieši iztur pirmo atlases kārtu, lai lidotu uz Mēnesi
Latvija vēlētos saņemt aptuveni 134 miljonus eiro no Eiropas Komisijas robežuzraudzības infrastruktūras, autotransportas un ekipējuma uzlabošanai. Iekšlietu ministrija norāda, ka, kopš Latvija piedzīvojusi Baltkrievijas hibrīdoperāciju uz robežas, Latvijai ir izdevies gan izvietot pagaidu žogu, gan pieņemt likumdošanu, kas ļaus ātrāk un efektīvāk izbūvēt Latvijas-Baltkrievijas robežas infrastruktūru, tajā skaitā patstāvīgu žogu.
Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi jauno Trauksmes celšanas likumu, pilnveidojot līdzšinējo regulējumu trauksmes celšanas jomā un pārņemot direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Eiropas Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Pārņemot direktīvu, jaunajā likumā ir paplašināts to personu loks, kam tiek nodrošinātas aizsardzības garantijas. Līdz šim aizsardzība pret nelabvēlīgu seku radīšanu bija pieejama pašam trauksmes cēlējam un viņa radiniekiem. Savukārt tagad aizsargātas tiek arī saistītās personas, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti vai privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs. Jaunajā likumā arī precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši jāceļ trauksme.
Saeima pēc pašu vēlēšanās no amata atbrīvoja apgabaltiesu divus tiesnešus, savukārt vienu tiesnesi apstiprināja un vienu tiesnesi iecēla amatā. No amata ar 27.janvāri pēc paša vēlēšanās atbrīvots Zemgales apgabaltiesas tiesnesis Visvaldis Sprudzāns. Viņš ir viens no tiesnešiem, kurš vērsās tiesā, iebilstot par valdības noteikto pienākumu vakcinēties pret Covid-19. Tāpat ar 4.februāri pēc paša vēlēšanās no amata atbrīvots Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Freimanis.
Meklējot ilgtermiņa risinājumus, kas palīdzētu pasargāt Igaunijas ekonomiku no enerģijas krīzes, premjerministre Kaja Kallasa un ekonomikas ministrs Tāvi Āss pauduši atbalstu kodolenerģijas attīstīšanai. Eksperti izteikušies, ka nelielu atomreaktoru ar 300 megavatu jaudu Igaunijā būtu iespējams uzbūvēt līdz 2031. gadam, projekta izmaksas būtu aptuveni miljards eiro.
Turpinām ziņas
Preiļu novada domē izveidota darba grupa Saunas pagasta Salas pamatskolas turpmākās darbības un pastāvēšanas izvērtēšanai. Kopumā skolā mācās 60 skolēni, tai skaitā 16 pirmsskolas grupas bērni. 37 bērni ir no Smelteru ciemata un tuvākās apkaimes. Skolas darbinieki, vecāki un vietējie iedzīvotāji nobažījušies par to, ka skola varētu tikt slēgta, jo tā nav tikai izglītības iestāde, bet arī vietējais kultūras, attīstības un sociālais centrs. Tikmēr Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns , kurš izveidoja darba grupu skolas darbības izvērtēšanai, atzīst, ka pašvaldībai būtu jāiet uz Salas pamatskolas likvidāciju.
Puķu un dārzeņu sēklas šogad sadārdzinājušās vidēji par 10%, liecina “Latvijas Avīzes” veiktā aptauja. Stādiem cenu pieaugums varētu būt lielāks, jo jārēķinās ar strauji pieaugošajām resursu izmaksām. Tradicionāli janvārī gan mājsaimniecības, gan profesionāli saimnieki sāk domāt par dēstu audzēšanu. Šogad jārēķinās, ka sēklas un stādāmais materiāls būs dārgāks.
Un vēl
Eiropas Kosmosa aģentūras astronautu atlasē tika pieņemti Latvijas Kosmosa Industrijas Asociācijas prezidenta Paula Irbiņa un vēl aptuveni desmit citu Latvijas pilsoņu kandidatūras. Cilvēkiem, kas izturēs atlasi, būs ļoti reāla iespēja lidot uz Mēnesi, pauda Irbiņš, norādot, ka Eiropa, ASV un citas valstis pašlaik ļoti aktīvi strādā, lai izveidotu pirmās cilvēku apmetnes uz Mēness - tādas, kas būs uz ilgu laiku un kur dosies strādāt zinātnieki.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Izglītības ministre sola, ka skolas nepāries uz attālināto mācību darbu; Tipogrāfijā notikuša ugunsgrēka dēļ šonedēļ neiznāks laikraksts Ceturtdiena; un Aicina piedalīties akcijā – Ziņo par putniem dārzā.
Lai arī Covid-19 izplatība Latvijā turpina strauji augt, izglītības ministre Anita Muižniece no Jaunās konservatīvo partijas, pašlaik nav gatava diskutēt par pāreju uz attālinātām mācībām visās skolās. Šorīt intervijā TV3 politiķe atzina, ka visai daudz bērnu jau pašlaik Covid-19 dēļ ir bijuši spiesti pāriet uz attālinātām mācībām, turklāt epidemioloģiskā situācija var kļūt vēl sliktāka, tomēr viņa vēl arvien nav gatava runāt par attālinātu mācību ieviešanu visiem, jo reģionālā griezumā Latvijā situācija ir ļoti atšķirīga.
Saskaņā ar jaunāko informāciju Jēkabpils novadā patlaban attālināti mācās 37 klašu kolektīvi.
Līdz šim vakcināciju pret Covid-19 sākuši 70,73% iedzīvotāju, liecina uz Nacionālā veselības dienesta un Centrālās statistikas pārvaldes datiem balstītie aprēķini. Rēķinot uz visu iedzīvotāju skaitu, 21,12% ir saņēmis arī balstvakcīnu. Savukārt no tiem, kas vakcinācijas procesu ir noslēguši, balstvakcinējies ir 31% iedzīvotāju. Ceturtdien pret Covid-19 Latvijā vakcinējušies vairāk kā 7 tūkstoši cilvēki, lielākā daļa – 5 tūkstoši 760 - saņēmusi balstvakcīnu. Savukārt pirmreizējo vakcināciju veikuši tikai 630 cilvēki.
Polijas zinātnieki konstatējuši, ka zināmas īpatnības cilvēka genomā var palielināt smagas Covid-19 slimības gaitas iespējamību. Tomēr tas nav noteicošais riska faktors. Izrādās, ka ar trešo hromosomu saistīta ģenētiskā varianta rašanās ietekmē smagas slimības gaitas iespējamību. Tas vairāk nekā divas reizes pavairo iespēju, ka būs smaga Covid-19 slimības gaita, kas beigsies ar atrašanos reanimācijā vai izraisīs pacienta nāvi. Belostokas Medicīnas universitātes speciālisti atklājumu izdarīja, izpētot tūkstoš 500 Covid-19 slimnieku genomu.
Eiropas Parlamenta ēkā Francijas pilsētā Strasbūrā šodien un rīt notiks “Konferences par Eiropas nākotni” trešā plenārsēde. Foruma mērķis ir uzklausīt Eiropas Savienības iedzīvotājus un veidot labāku Eiropas nākotni. Publiskotā darba kārtība paredz, ka pasākuma dalībnieki debatēs par demokrātijas jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar vērtībām un tiesībām, kā arī par likuma varu un drošību. Plenārsēdē arī paredzētas prezentācijas un debates par klimata pārmaiņām un vidi, kā arī veselības jautājumiem.
Turpinām ziņas
Vakar SIA "Poligrāfijas grupa Mūkusala" ražotnē laikrakstu drukas iecirknī notikusi ārkārtas situācija - izcēlies ugunsgrēks, tāpēc kavējas vairāku izdevumu nonākšana pie lasītājiem. Šī iemesla dēļ nav nodrukāts arī laikraksta “Ceturtdiena” šīs nedēļas numurs. Laikraksts pie lasītājiem nonāks nākamnedēļ. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēja, ka ārkārtējā situācija tipogrāfijā saistīta ar putekļu aizdegšanos ventilācijas šahtā 20 kvadrātmetru platībā.
Pavasarī iedzīvotāji varēs pirkt elektroauto ar valsts atbalstu, kam paredzēti kopumā 10 miljoni eiro. Atbalstu administrēs tirgotāji, slēdzot līgumu par elektroauto iegādi. Pērkot jaunu elektroauto, iedzīvotājiem būs iespēja saņemt atbalstu 4 tūkstoši 500 eiro un lietotiem elektromobiļiem un jauniem ārēji lādējamiem hibrīdauto – 2 tūkstoši 250 eiro. Vienlaikus papildu atbalstu tūkstoš eiro apmērā varēs saņemt par esoša transportlīdzekļa norakstīšanu. Atbalsta programmu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija patlaban vēl saskaņo ar Eiropas Komisiju, un tā iedzīvotājiem varētu būt pieejama sākot ar martu.
Un vēl
Turpinot iesākto tradīciju, Latvijas Ornitoloģijas biedrība arī šogad no 28. līdz 30. janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā "Ziņo par putniem dārzā". Tas palīdzēs apzināt, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos. Par novērojumiem jāziņo vietnē dabasdati.lv.
Jau ziņots, ka akcijas laikā pagājušajā gadā no 29. līdz 31. janvārim Latvijā 280 putnu barošanās vietās saskaitīti 9 tūkstoši 838 putni, pārstāvot 53 putnu sugas.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija starp 12 Eiropas savienības dalībvalstīm ar valsts parāda kritumu; Jēkabpils slimnīcā atjaunotas un paplašinātas aptiekas telpas; un Vai arī nākamnedēļ Latvijā gaidāma vētra?
Latvija bijusi starp 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis valdības parāda pret iekšzemes kopproduktu samazinājums, liecina šodien publiskotie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes Eurostat dati. Latvijā, tāpat kā Bulgārijā, trešajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds samazinājās par 0,8 procentpunktiem. Lietuvā vispārējais valdības parāds samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet Igaunijā tas palielinājies par 0,6 procentpunktiem.
Konkursa "Latvijas Gada auto 2022" galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā "Opel Mokka", tikai par vienu punktu pārspējot otrās vietas ieguvēju “Renault Arkana”, bet trešo vietu "Latvijas Gada auto 2022" žūrijas balsojumā ieguva "Cupra Formentor". Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 28 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās.
Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melņiks aicinājis atslēgt Krieviju no starptautiskās banku maksājumu sistēmas SWIFT. Ja valsts bankām tiek liegts izmantot SWIFT banku komunikācijas tīklu, tam ir plašas sekas uzņēmējdarbībai, jo institūcijas pēc tam faktiski tiek atslēgtas no starptautiskās ieņēmumu plūsmas. Bez piekļuves SWIFT ir daudz grūtāk pārskaitīt naudu valsts ietvaros un ārpus valsts. Iespējamā Krievijas atslēgšana no SWIFT tiek apsvērta kā sankcijas pret Maskavu gadījumā, ja Krievija atkal uzbruktu Ukrainai.
Tenisa pasaules ranga pirmais numurs serbs Novaks Džokovičs, kurš pēdējās nedēļās nonāca pasaules uzmanības centrā ar savu situāciju Austrālijā, kur centās ieceļot, neesot vakcinējies pret Covid-19, kopā ar savu sievu iegādājušies 80% dāņu biotehnoloģijas uzņēmuma “QuantBioRes” akciju. Darījums noticis jau 2020. gada jūnijā. Biotehnoloģijas uzņēmums strādā pie preperāta, kas kavētu koronavīrusa inplatīšanos cilvēka šūnās. Šī medikamenta klīniskie izmēģinājumi plānoti jau šovasar.
Turpinām ziņas
Ieguldot vairāk nekā 200 tūkstoši eiro remontdarbu veikšanā un aprīkojuma iegādē, Jēkabpils reģionālās slimnīcas iekšējā aptieka ieguvusi jaunas un plašas noliktavas telpas. Nepieciešamība noliktavas telpas paplašināt ir saistīta ar prasību slimnīcām nodrošināt medikamentu uzkrājumu trīs mēnešu periodam, līdz šim bija mēnesis.
Jau ziņots, ka pamatojoties uz SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” iesniegtajiem prasījumiem un nepieciešamības pamatojumu, vairākos piešķīrumos, atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajam plānam slimnīcu kapacitātes stiprināšanai Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai, Ministru kabinets 2021. gadā atbalstīja finansējuma piešķiršanu SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” – Hemodialīzes nodaļas izbūvei, kā arī Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas un aptiekas noliktavas paplašināšanai.
Trīs gadu laikā plānots būtiski celt centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu vidusskolās, to paaugstinot no 5 uz 20 procentiem. Paredzēts, ka minimālā sliekšņa palielināšana notiks pakāpeniski, attiecīgi katru gadu trīs gadu laikā to palielinot par 5%. Tas nozīmē, ka no 2022./2023.gada minimālais eksāmenu rezultātu slieksnis būs 10%, 2023./2024.gadā - 15%, savukārt 2024./2025.gadā -20%.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē Latvijā kļūs aukstāks, bet nākamnedēļ brīžiem gaidāms neliels atkusnis, prognozē sinoptiķi. Sestdien un svētdien mākoņi daļēji klās debesis, uzspīdēs saule un vietām nedaudz snigs. Sestdien pūtīs mērens ziemeļu vējš, svētdien - lēns mainīga virziena vējš. Naktī uz sestdienu gaisa temperatūra noslīdēs līdz -1..-7 grādiem, bet naktī uz svētdienu vietām, kur skaidras debesis, aukstums pastiprināsies līdz -12..-16 grādiem, lielākais sals gaidāms valsts austrumos.
Pirmdien Kurzemē un naktī uz otrdienu arī pārējā Latvijā, visticamāk, gaidāms neliels atkusnis, ko nomanīs sals - nedēļas vidū Latgalē un Vidzemē prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās līdz -15 grādiem. Savukārt piektdien atkal iespējams neliels atkusnis. Nākamnedēļ tikai brīžiem gaidāmi nokrišņi, vējš būs mainīga virziena un stipruma, vētras vairs netiek prognozētas. Ūdens līmenis upēs galvenokārt pazemināsies.