Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 25.janvārī
- 25 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Tūrisma un viesmīlības nozare pieprasīs finanšu un veselības ministru demisiju; Jēkabpilī strauji pieaug saslimstība ar Covid-19; un Džeimsa Veba kosmiskais teleskops sasniedzis mērķi.
Vismaz deviņas tūrisma un viesmīlības nozares asociācijas nolēmušas prasīt finanšu ministra Jāņa Reira no Jaunās Vienotības un veselības ministra Daniela Pavļuta no "Attīstībai/Par!" demisiju. Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste skaidro – šāds lēmums pieņemts, jo tūrisma pārstāvji līdz 21. janvārim deva laiku atbildīgajiem ministriem atrisināt Covid-19 radīto krīzi nozarē, taču nekādas rīcības nav sekojušas. Asociācijas izpilddirektore norāda, ka tieši šie divi ministri ir atbildīgi par to, kādēļ nozare nīkuļo, – Pavļuts kā atbildīgais par ierobežojumiem, bet Reirs – par atbalsta jautājumiem.
Valsts varētu subsidēt aptuveni 50% no iekārtas cenas, lai mājsaimniecības varētu pāriet no fosilā kurināmā uz dabai draudzīgāku alternatīvu. Koalīcijas partijas pirmdien vēlreiz vienojās par to, ka atbalsts energoresursu cenu kāpuma kompensācijās būs 250 miljonu eiro apmērā. Partiju pārstāvji pauda cerību, ka arī Saeimā atbalsta pakete neaizkavēsies un tiks ātri pieņemta. Daļa no atbalsta būs īstermiņā, bet vidējā termiņā plānots arī atbalsts mājsaimniecībām pārejai no fosilā kurināmā apkures, piemēram, dabasgāzes, uz ilgtspējīgiem apkures veidiem un mikroģenerācijas jaudām, piemēram, saules paneļiem.
Latvijas karognesēji Pekinas olimpiskajās spēlēs būs kamaniņu braucēja Elīza Tīruma un hokejists Lauris Dārziņš. Pirms Tokijas olimpiskajām spēlēm Starptautiskā Olimpiskā komiteja, sekojot dzimuma līdztiesības principam, nolēma, ka katrai delegācijai būs divi karognesēji - viens vīrietis un viena sieviete. Februārī gaidāmajās 2022.gada Pekinas olimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs 57 sportisti. Pekinas olimpiskās spēles notiks no 4. līdz 20.februārim.
Polijas Augstākā tiesa atzinusi, ka žurnālistiem un Sarkanajam Krustam jādod piekļuve Baltkrievijas robežai Polijā. Tiesa izskatīja sūdzības par to, ka Baltkrievijas īstenotā hibrīduzbrukuma laikā, kad migranti cenšas šķērsot Polijas robežu, žurnālistiem un humānās palīdzības sniedzējiem ir aizliegts strādāt Polijas pierobežas zonā. Tiesa norāda, ka Sarkanajam Krustam ir tiesības sniegt palīdzību jebkurā Polijas daļā un Polijas konstitūcija garantē brīvību vākt un izplatīt informāciju. Tiesas vērtējumā nav nekāda pamata uzskatīt, ka žurnālisti apdraud Polijas veiktos pasākumus robežkrīzes laikā.
Bieza sniega kārta vakar pārklājusi Turcijas lielāko pilsētu Stambulu un arī citus reģionus valstī. Prognozē, ka tuvākajās dienās sniegputenis vēl vairāk pieņemsies spēkā. Stambulas lidosta uz laiku pārtraukusi avioreisu apkalpošanu. Sniega sega daļu Turcijas pārklāja jau nedēļas nogalē, un arī pirmdien putenis nerimās, apgrūtinot satiksmi un liekot vietām valstī slēgt skolas. Palīdzības dienesti vairākiem tūkstošiem iedzīvotāju nogādājuši pārtiku, jo viņi paši saviem spēkiem nav spējuši izkļūt no ieputinātajām mājām.
Tikpat skarba ziema pārņēmusi arī Grieķiju, kur varas iestādes izsūtījušas brīdinājumus iedzīvotājiem bez vajadzības nepamest mājas un strādāt attālināti. Arī Grieķijā daudzviet slēgtas skolas.
Turpinām ziņas
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 24.janvārim kopumā reģistrēti 4 tūkstoši 179 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. No 17. janvāra, kad tika fiksēti 3 tūkstoši 789 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, janvāra trešajā nedēļā kopumā reģistrēti 408 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 256 saslimšanas gadījumiem vairāk, kā janvāra otrajā nedēļā, kad tika fiksēti 152 saslimšanas gadījumi. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 560 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Tajā skaitā svētdien reģistrēti 82 saslimšanas gadījumi. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 1380,1 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā vairāk kā divas reizes pieaugusi saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju bija 571,8.
Lai nodrošinātu augstāku aizsardzību, no šodienas, 25.februāra sabiedriskās vietās, veikalos, iestādēs, transportā, taksometros un pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili, kā arī citviet, visiem obligāti jāizmanto FFP2 klases respiratori bez vārsta vai medicīniskās sejas maskas. Sabiedriskajā transportā izglītības iestādes izsniegtās auduma sejas maskas var lietot skolas vecuma bērni no septiņu līdz divpadsmit gadu vecumam.
Medicīnisko masku un respiratoru iegāde daļai sabiedrības sagādā finansiālas grūtības – tā pieļauj pašvaldību sociālajos dienestos. Tāpēc valsts sagādājusi bezmaksas medicīniskās maskas ļaudīm ar ļoti zemiem ienākumiem. Kravas ar valsts iepirktajām medicīniskajām maskām ir nogādātas visām pašvaldībām pagājušajās nedēļas beigās. Pašvaldībām kopumā nogādāti vairāk nekā 63 tūkstoši iepakojumi ar maskām. Lai saņemtu valsts nodrošinātās bezmaksas medicīniskās sejas maskas, ļaudīm no novadu tālākajiem punktiem nav obligāti jābrauc uz sociālo dienestu pilsētā. Tās pieteikt un saņemt var arī pagastu pārvaldēs.
Un vēl
Vakar vakarā Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa komanda paziņoja, ka veiksmīgi noslēdzies manevrs, ar kuru teleskops ievadīts orbītā ap otro Lagranža punktu. Šī bija pēdējā kritiski svarīgā fāze teleskopa ceļā no Zemes līdz savai jaunajai mājvietai 1,46 miljonu kilometru attālumā, kur tam jāpavada turpmākie desmit gadi, veicot novērojumus. Tiek ziņots, ka Veba teleskops ir bez nevienas vērā ņemamas aizķeršanās ieradies savās jaunajās mājās. Uzreiz novērojumus ar Veba teleskopu gan neveiks – vēl priekšā vairāki mēneši, kuru laikā tiks regulēts 18 galvenā spoguļa segmentu izkārtojums, lai viss milzīgais spogulis darbotos kā viens vesels, nevis 18 atsevišķas vienības. Pirmos attēlus, kas uzņemti ar Veba teleskopu, varam sagaidīt šajā vasarā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valdība nevarēs ilgstoši uzturēt ekonomiku ar subsīdijām; Šodien divi Jēkabpils novada uzņēmēji prezentēs Norvēģijas finanšu instrumenta atbalstītus projektus; un Latvijā izveidota glābējsilīte eksotiskiem dzīvniekiem.
Valdība un sabiedrība nevarēs visu laiku uzturēt ekonomiku ar visāda veida subsīdijām, tāpēc atbalsts tiek sniegts tām nozarēm, kuras Covid-19 apstākļos ir slēgtas un nevar strādāt. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības norāda, ka tūrisma nozare no valsts ir saņēmusi ļoti daudz un dažādu atbalstu, uzsverot, ka šajā jautājumā tiešais atbildīgais ir ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības. Tā premjers komentēja tūrisma nozares pārstāvju norādīto par nepietiekamo atbalstu. Vaicāts par Tūrisma krīzes vadības komitejas aicinājumu demisionēt finanšu ministram Jānim Reiram un veselības ministram Danielam Pavļutam, Kariņš norādīja, ka dialogam starp valdību un attiecīgo nozari jānotiek caur atbildīgo ministru, kas tūrisma nozarei ir ekonomikas ministrs.
Jaunu Covid-19 ierobežojumu nepieciešamība Latvijā jāvērtē ne vien pēc slimnīcu noslodzes, bet arī pēc darbinieku prombūtņu ietekmes uz uzņēmējdarbību, šādu nostāju paudis Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Speciālists atzīmēja, ka pacientu skaits slimnīcās vēl nav sasniedzis pagājušā Covid-19 viļņa apmērus, taču būtiski ir raudzīties arī uz slimošanas izraisītajām darbinieku prombūtnēm un to ietekmi uz tautsaimniecību.
Jau ziņots, ka veselības ministrs Daniels Pavļuts no Attīstībai/Par koalīcijas sadarbības padomes sēdē ir apņēmies rosināt diskusiju par turpmākajiem soļiem saistībā ar sociālo distancēšanos Covid-19 ierobežošanai.
Demonstrācijai pret Covid-19 ierobežojumiem pāraugot nekārtībās, Briselē aizturēti 239 cilvēki, no kuriem 11 piemērots apcietinājums. Viņiem būs jāstājas tiesas priekšā apsūdzībās par ieroču glabāšanu un sacelšanos pret tiesībsargāšanas iestādēm. Saskaņā ar policijas aplēsēm svētdien Briseles centrā sapulcējās aptuveni 50 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret ierobežojumiem, kas Beļģijā noteikti cīņā pret Covid-19. Sākotnēji demonstrācija noritēja mierīgi, bet pēcpusdienā izcēlās nekārtības. Protestētāji apmētāja policiju ar dažādiem priekšmetiem un nodarīja bojājumus ēkām. Policija izmantoja asaru gāzi un ūdensmetējus. 15 cilvēki tika ievainoti.
Polija plāno šodien sākt būvēt pastāvīgu žogu uz robežas ar Baltkrieviju. Polijas robeža ar Baltkrieviju ir 418 kilometrus gara. Daļu no tās veido upes. Augusta beigās Polijas karavīri ierīkoja aptuveni 2,5 metrus augstu dzeloņstiepļu žogu robežas posmos, kas stiepjas pa zemi. Tagad to plānots aizstāt ar pastāvīgu 5,5 metrus augstu žogu, kas būs aprīkots ar kustību sensoriem un videokamerām. Žoga izbūvei paredzēti aptuveni 366 miljoni eiro.
Turpinām ziņas
Šodien Jēkabpils novada Kūku pagastā prezentēs mežizstrādes un kokapstrādes uzņēmuma SIA "DLLA" un kokapstrādes uzņēmuma SIA "NDB Timber" projektus, kas atbalstīti Norvēģijas finanšu instrumenta atklātajā konkursā "Zaļo inovāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktu ieviešana ražošanā". Abu projektu kopējās investīcijas sasniegušas teju divus miljonus eiro. Šodien prezentācijā abos uzņēmumos izrādīs projekta realizācijas vietas. Tāpat paredzēta preses konference, kurā informēs par projektu norisēm un plānotajiem pasākumiem. Prezentācijas pasākumā piedalīsies Jēkabpils novada pašvaldības vadība, uzņēmēji, masu mediju pārstāvji un kā arī īpašais viesis - Norvēģijas vēstnieks Latvijā Kristians Ēdegors.
Lai mazinātu enerģētiskās krīzes ietekmi, Daugavpilī samazinās karstā ūdens temperatūru un aizņemsies 3,5 miljonu eiro dabasgāzes iegādei. Vakar tika sasaukta Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēde, kurā tika lemts par risinājumiem enerģētiskās krīzes pārvarēšanā un situācijas stabilizēšanā. Dome nolēma apstiprināt Siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību enerģētiskās krīzes laikā un sniegt galvojumu "Daugavpils siltumtīkliem" aizņēmumam Valsts kasē.
Un vēl
“Glābējsilīte” eksotiskiem dzīvniekiem – šāda ziņa sociālajos medijos īsā laikā ieguva lielu uzmanību. "Glabejsilītes" autors Didzis Dreimanis neslēpj, ka sastapies ar to, ka cilvēki bailēs par sabiedrības nosodījumu no saviem mīluļiem atbrīvojas slepus, piemēram, novietojot tos pie atkritumu konteineriem vai palaižot savvaļā. Lai šādu gadījumu būtu pēc iespējas mazāk, viņš paralēli savam izveidotajam mini zoodārzam “Silavas”, kas atrodas Saldus novada Remtes pagastā, nodrošinājis apstākļus eksotiskajiem dzīvniekiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs uzlabojies; Iesniegti vairāk kā 300 pieteikumi gada vārdam, nevārdam un spārnotajam teicienam; un Banka brīdina par jaunu krāpšanas veidu, pēc kura līdzekļus atgūt neizdosies.
Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas "Transparency International" publicētajā jaunākajā Korupcijas uztveres indeksā Latvijas rādītājs ir uzlabojies, taču tas aizvien turpina atpalikt no citām Eiropas Savienības un Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijas valstīm. 2021.gadā šis Latvijas rādītājs, salīdzinot ar 2020.gadu, ir pieaudzis par diviem punktiem, sasniedzot 59 punktus no 100. Tādējādi Latvijas Korupcijas uztveres indeksa rādītājs starp 27 ES valstīm ierindojas 15.vietā, kas ir kāpums par divām vietām, salīdzinot ar 2020.gadu. Pasaulē Latvija ar savu Korupcijas uztveres indeksa rādītāju ir 36.vietā kopā ar Izraēlu un salu grupu Karību jūrā - Sentvinsentu un Grenadīnām.
Zemessardzē patlaban ir 8 tūkstoši karavīru, profesionālajā dienestā – 6 tūkstoši 600. Ar to ir par maz. Aizsardzības ministrs uzdevis rast risinājumus un vairs neizslēdz iespēju, ka Latvija varētu spriest par obligāto dienestu. Tāpat kā Latvija, arī Lietuva pēc iestāšanās NATO pārtrauca obligāto dienestu, taču pāris gadus vēlāk gan to atjaunoja. Obligātā militārā dienesta ieviešanai Aizsardzības ministrija ilgstoši ir sacījusi “nē”. Taču pagājušajā nedēļā Artis Pabriks Latvijas Radio sacīja - tā vairs nav tabu tēma un par šo jautājumu tiekot domāts.
Šogad vecuma pensiju indeksāciju varētu veikt agrāk. Labklājības ministrs Gatis Eglītis informējot par paredzēto atbalstu iedzīvotājiem pieaugušo energoresursu cenu kompensēšanai, atgādināja, ka plānotie atbalsta instrumenti ir paredzēti līdz aprīlim. Vēlāk valdība vērtēs, kā attīstīsies gan preču, gan pakalpojumu cenas. Komentējot, vai pensionāriem varētu palīdzēt, jau tagad, nevis oktobrī, indeksējot pensijas, Eglītis sacīja, ka "pensiju indeksācija, iespējams, notiks agrāk šogad". Ministrs arī atgādināja, ka no 1.jūlija nepaliekamais minimums pensijām būs 500 eiro, kas būtībā sanāk kā indeksācija, jo daudziem maciņā paliks vairāk naudas.
Nīderlandes valdība pieņēmusi lēmumu mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus un atļaut kultūras iestāžu un ēdināšanas uzņēmumu darbību. Jaunie noteikumi varētu stāties spēkā rīt, 26. janvārī. Kultūras iestādēm, kā arī kafejnīcām un restorāniem būšot atļauts strādāt līdz pulksten 22, bet klientiem obligāti jāuzrāda tā dēvētā Covid-19 pase. Skatītāji varēs klātienē vērot sporta pasākumus, tai skaitā futbola spēles. Jau pirms apmēram nedēļas valstī atvēra veikalus, vingrošanas zāles, frizētavas un sporta klubus, kas bija slēgti kopš Ziemassvētkiem.
Turpinām ziņas
Valsts iestāžu vadītāji, tai skaitā ministriju valsts sekretāri, amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Tiesa, ja darba sniegums būs ļoti labs, nozares ministram vai valdībai būs tiesības pagarināt termiņu vai īsi pirms otrā termiņa beigām pārcelt citā amatā. To paredz Valsts civildienesta likuma grozījumi, kas šodien akceptēti valdībā.
Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena konkursā iesniegti ap 300 pieteikumi, un laureāti tiks izziņoti 31.janvārī plkst.12 platformā "Zoom”. Latviešu valodas attīstības kā piemērus gada nevārdam nosauca tādus vārdus kā "valstspilsēta", "izglītojamie", "kontaktpersona", "izdzīvošanas nometne" un "atgriezeniskā saite", savukārt gada savārstījumam - "sadarbspējīgs [pārslimošanas sertifikāts]", "jaunais matu izkrišanas rezultāts darbojas tikai pēc divām stundām", ""Honda" līdz 2050.gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem" un "ceļa ziemas uzturēšanas darbi".
Savukārt kā piemēru gada spārnotajam teicienam min bijušās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas sacīto: "Ko skolēni neapgūs šajā mācību gadā, to iemācīsies citu gadu!", Valsts prezidenta Egila Levita: "Puse no mūsu iedzīvotājiem ir vakcinēti, otra puse nav vakcinēti. Tie, kas ir vakcinēti, ir vairāk un daudz vairāk pasargāti, savukārt tie, kas nav vakcinēti, tos tagad Covid, kā saka, ņem tagad priekšā pa pilno."
Tikmēr kā piemēru gada jaunvārdam valodnieki min vārdus - "antiņvakseri", "izkovidēt", "ūdens brīvkrāns", "cietslēdze", "primātīpašums" un "dzirdes cilpas".
Un vēl
Swedbank saviem klientiem nosūtījusi īsziņu ar brīdinājuma tekstu par krāpnieku uzdarbošanos, aicinot būt uzmanīgiem. "Uzmanību! Krāpnieki zvana un sūtam SMS. Ja ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru apstiprina krāpnieku ierosinātu darījumu, naudu atgūt neizdosies.". Arī Swedbank mājas lapā ir izcelts līdzīgs brīdinājuma teksts. Banka aicina, ja esi saskāries ar krāpšanas mēģinājumu, bet neesi izpaudis datus, ziņo bankai rakstot čatā vai sūtot ziņojumu savā internetbankā. Ja esi izpaudis datus, lūdz nekavējoties zvanīt – 67444444.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pirmo reizi diennaktī reģistrē vairāk kā 6 tūkstoši saslimšanas gadījumus ar Covid-19; Pagarina mežacūku un staltbriežu dzinējmedības; un Zināms, kura pēc kārtas Latvija uzstāsies Eirovīzijas pusfinālā.
Pagājušajā diennaktī veikti 23 tūkstoši 504 Covid-19 testi, reģistrēti 6 tūkstoši 97 jauni saslimšanas gadījumi un saņemti ziņojumi par 15 mirušajiem. No tiem 2 tūkstoši 801 cilvēks bijis nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, bet 3 tūkstoši 296 vakcinēti. No mirušajiem 12 nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, trīs vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 25,9%, bet 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju pieaudzis līdz 2 tūkstoši 885,8.
Lai samazinātu Covid-19 testēšanas noslodzi, cilvēki, kuriem inficēšanās ar Covid-19 būs noteikta ar antigēna testu, pēc izslimošanas varēs neveikt skrīninga testēšanu 60 dienas pēc inficēšanās noteikšanas un neievērot mājas karantīnu, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi. Pēc grozījumu anotācijā paustā, primāri tas attieksies uz izglītības iestādēs veiktajiem rutīnas skrīninga testiem, kā arī darba vietās veiktajiem testiem. Savukārt tādos paaugstināta riska objektos kā ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs skrīninga testu organizēšanā būtu jāvadās no riskiem katrā konkrētā situācijā un iespējām skrīninga organizēšanai.
Valdība šodien atbalstīja arī grozījumus rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Grozījumi paredz, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē varēs sniegt iekštelpās, ja apmeklētājiem pieejamā tirdzniecības zāles platība, turklāt neatkarīgi no tirdzniecības iekārtu un plauktu izkārtojuma telpā, nav lielāka par tūkstoš 500 kvadrātmetriem. Tas nozīmē, ka turpmāk tirgotāji nedrīkstēs mākslīgi samazināt veikala telpu platību, to norobežojot ar plauktiem, lai strādātu tā dēvētajā “sarkanajā režīmā”.
Starptautisks pētījums liecina, ka 2019. gadā pasaulē no infekcijām, ko izraisījušas pret antibiotikām rezistentas jeb izturīgas baktērijas, miruši vairāk nekā 1,2 miljoni cilvēku. Analīze par vairāk nekā 200 valstīm un teritorijām publicēta medicīnas žurnālā “The Lancet”. Pētījumā teikts, ka daudzi simti tūkstoši nāves gadījumu rodas bieži sastopamu, ārstējamu infekciju dēļ, jo baktērijas, kas tās izraisa, ir kļuvušas rezistentas pret ārstēšanu. Pārmērīga antibiotiku lietošana mazāk bīstamu infekciju gadījumā pēdējos gados nozīmē, ka tās kļūst mazāk efektīvas pret nopietnām infekcijām. Cilvēki mirst no bieži sastopamām, agrāk ārstējamām infekcijām, jo baktērijas, kas tās izraisa, ir kļuvušas izturīgas pret ārstēšanu.
Turpinām ziņas
Valsts meža dienests pagarinājis staltbriežu medību termiņu līdz 13. februārim, kā arī līdz šim datumam atļauj meža cūku un staltbriežu medības ar dzinējiem vai traucēšanu. Vienlaikus aicina staltbriežu medībās sezonas pagarinājumā ievērot izvēles principu un medīt teļus un buļļus.
Trifeļu medības cilvēkiem un suņiem prasa daudz pacietības un arī apmācības, un kopš 2021. gada decembra šī prasme atrast pazemes sēnes, kas ir ļoti reti sastopamas, iekļauta UNESCO cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Melnas vai baltas, uz olām, makaroniem, aromatizētā eļļā vai mērcē – trifeles ir slavenas ar savu unikālo garšu. Astoņus gadus pēc sākotnējā pieteikuma iesniegšanas Itālijas trifeļu medības, kas ir īpašs process, iekļautas UNESCO Pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Trifeļu suņu universitātē, mazajā Rodi pilsētiņā, trifeļu medībām apmāca cilvēku labākos draugus suņus.
Un vēl
Starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Latvija uzstāsies pirmā pusfināla pirmajā daļā, liecina konkursa organizatoru veiktās izlozes rezultāti. Kopā ar Latvijas pārstāvi Eirovīzijas pirmā pusfināla pirmajā daļā 10. maijā uzstāsies arī Albānijas, Bulgārijas, Lietuvas, Moldovas, Nīderlandes, Slovēnijas, Šveices un Ukrainas mūziķi. Pusfināla otrajā daļā uzstāsies Austrijas, Horvātijas, Dānijas, Grieķijas, Islandes, Norvēģijas, Krievijas, Portugāles un Armēnijas pārstāvji. Pirmajā pusfinālā balsos arī divas no “Lielā piecinieka” valstīm – Itālija un Francija. Savukārt to, kurš šī gada Eirovīzijā pārstāvēs Latviju, noskaidros konkursā “Supernova”. Šobrīd zināmi 17 pusfinālisti.