Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 27.janvārī
- 27 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pieņemts Latvijas galvaspilsētas budžets, nosakot trīs prioritātes; Jēkabpils novadā reģistrē līdz šim lielāko ar Covid-19 inficēto skaitu dienā; un Ko Augšdaugavas novadā dara ar vecajām Ziemassvētku eglēm?
Vakar Rīgas domes sēdē pieņemts pašvaldības šī gada budžets, nosakot trīs pašvaldības prioritātes – sociālā palīdzība, darba algas un satiksmes infrastruktūra. Galvaspilsētas budžetā plānoti 996 miljoni eiro lieli ieņēmumi, kas ir par 11 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,15 miljardi eiro. No tiem visvairāk paredzēts tādām sfērām kā izglītībai – 397 miljoni eiro, satiksmei – 300 miljoni eiro, sociālajai jomai – 121 miljons eiro, mājokļiem – 56 miljoni eiro, kultūrai – 32 miljoni eiro un videi – 15 miljoni eiro.
Latvijā atklāto Covid-19 gadījumu skaits šobrīd atbilst iepriekš prognozētajam un tam, kas ir novērojams citās valstīs, epidemioloģisko situāciju Latvijā vērtē Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs un Latvijas Universitātes profesors Uga Dumpis, atzīstot, ka tagad noteikti ir sagaidāms stacionēto Covid-19 pacientu pieaugums. Infektologs atzīmē, ka vīrusa infekcijas omikrona paveids var pasliktināt hronisko slimību gaitu tik ļoti, ka pacienti nonāk stacionāros. Mediķis aicina ņemt vērā ne tikai stacionēto pacientu skaitu, bet arī primārās veselības aprūpes pārslodzi, kas, pēc viņa paustā, šajā vilnī noteikti būs vēl lielāka nekā iepriekšējos.
Norimstot Covid-19 jaunā paveida "omikrona vētrai", plānots pakāpeniski atcelt ārkārtējo situāciju un arī drošības pasākumus, teikts veselības ministra Daniela Pavļuta no Attīstībai Par izplatītajā paziņojumā presei. Tajā viņš skaidro, ja vīruss nesagādās nepatīkamus pārsteigumus, varēs sākt gatavoties drošai un brīvai vasarai. Veselības ministrija jau ir sākusi darbu pie drošības pasākumu atcelšanas plāna, kuru iecerēts pakāpeniski ieviest pēc šā brīža Covid-19 uzliesmojuma beigām.
Jau ziņots, ka zinātnieku modelētās prognozes liecina, ka augstākā Covid-19 pandēmijas viļņa saslimstība gaidāma februāra vidū.
NATO vakar paziņoja, ka iesniegusi Krievijai rakstiskus priekšlikumus saistībā ar tās pieprasītajām "drošības garantijām". Kā pavēstīja diplomāti, dokuments nodots Krievijas vēstniekam Beļģijā, kur atrodas NATO galvenā mītne. Kā paziņoja avoti aliansē, rakstiskā atbilde pašlaik netiks publiskota, un diplomāti norāda, ka tā nesatur nekādas lielas piekāpšanās Maskavai.
Pēc avotu teiktā, alianses dokumentā skaidri norādīts, ka Krievijas prasības NATO ir nepieņemamas, taču tajā ir vairāki piedāvājumi, piemēram, attiecībā uz ieroču kontroli, lai turpinātos dialogs ar Maskavu. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka NATO ir sniegusi priekšlikumus diplomātiskam risinājumam, taču joprojām ir "sagatavojusies vissliktākajam".
Igaunijas gaisa spēku bāzē Emari vakar ieradās seši ASV gaisa spēku iznīcinātāji, lai piedalītos mācībās "Astute Protector". Galvenais iznīcinātāju uzdevums Igaunijā ir atbalstīt NATO patrulēšanas misiju Baltijas valstu gaisa telpā, kuru rotācijas kārtībā decembrī pārņēma Beļģija. Savukārt Lietuvā šodien Zokņu aviobāzē pie Šauļiem ieradīsies Dānijas iznīcinātāji, kas pastiprinās patrulēšanas misiju, kuru no Lietuvas vada Polija ar saviem iznīcinātājiem.
Turpinām ziņas
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā otrdien tika atklāts saslimušo ar Covid-19 vienā dienā līdz šim lielākais skaits – 150. Savukārt kopumā, kopš izveidots Jēkabpils novads šeit reģistrēti 4 tūkstoši 385 saslimušie. Tajā skaitā divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās – 714 saslimšanas gadījumi. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā pieaugusi līdz tūkstoš 759,7 saslimušie, kas pagaidām ir mazāk nekā vidēji valstī.
Aizkraukles novadā otrdien reģistrēti 86 saslimušie ar Covid-19, bet kopumā - 2 tūkstoši 684 iedzīvotāji. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā – 404. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Aizkraukles novadā ir tūkstoš 375,7 saslimušais. Savukārt Preiļu novadā otrdien reģistrēti 66 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, bet kopumā – tūkstoš 589. Divu nedēļu laikā te saslimuši 253 cilvēki. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Preiļu novadā patlaban ir tūkstoš 509,6 saslimušie.
Divi Covid-19 paštesti katram skolēnam ik nedēļas +20% no kopējā skolas paštestu skaita. Pēc tādas formulas patlaban Latvijas skolām piegādā paštestu kastītes. Veicot testus katru dienu septiņas dienas pēc kārtas, arī vīrusa skarta klase var turpināt apmeklēt skolu klātienē. Testus iepērk valsts, pieprasījumu veic pati skola, bet sadali nodrošina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti ar reģionu civilās aizsardzības komisiju starpniecību.
Un vēl
Kādā nelielā zoodārzā “JuRita” Augšdaugavas novadā ir atrasts veids, kā utilizēt Ziemassvētku eglītes. Tās zoodārzā tiek izbarotas dzīvniekiem. Šādi tuvāko apdzīvoto vietu iedzīvotājiem ir iespēja atbrīvoties no eglītēm, kas, pateicoties novada multikulturālam iedzīvotāju sastāvam, notiek mēneša garumā, savukārt dzīvnieki saņem ziemā nepieciešamos vitamīnus un barības vielas. Mini zoodārzā "JuRita" tiek turētas lamas, alpakas, poniji, āži un citi dzīvnieki, tajā skaitā kamielis. Šāda dzīvnieku piebarošana ir aktuāla pēdējos divus gadus.
Jēkabpils Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizsardzības vajadzībām tuvākajos gados nepieciešami vēl 350 miljoni eiro; Daugavpils iedzīvotājos neapmierinātību izraisījis skolu reorganizācijas plāns; un Kāds bijis pērnais gads Rīgas zoodārzā?
Palielinoties draudiem valsts drošībai, aizsardzības resora vajadzībām tuvākajos gados papildus nepieciešami aptuveni 350 miljoni eiro. Aizsardzības ministrija ir apkopojusi tās vajadzības, kuras gribētu apmierināt un plānus, kurus gribētu izpildīt agrāk. Par šiem plāniem un apkopojumu Aizsardzības ministrs Artis Pabriks tuvākajā laikā plāno runāt ar Saeimas un valdības pārstāvjiem. Viņš uzskata, ka Latvijai vajadzētu orientēties nākamajos trijos gados sasniegt aizsardzības budžetu, kas ir aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Otrdien pirms došanās uz Ministru kabineta sēdi kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās Apvienības mājās veicis Covid-19 antigēnu paštestu, kas izrādījās pozitīvs, līdz ar to ministrs atrodas pašizolācijā un pilda darba pienākumus attālināti. Kā ministrs norādīja sociālajā medijā Facebook, viņa pašsajūta ir laba un drošības sajūtu pastiprina savlaicīgi veiktā balstvakcinācija. Šajā Covid-19 uzliesmojuma vilnī kultūras ministrs aicināja iedzīvotājus būt atbildīgiem un regulāri veikt paštestus, pirms doties sabiedrībā.
Vakar uz 24. ziemas olimpiskajām spēlēm Pekinā devās pirmie Latvijas olimpieši un viņu treneri. Ņemot vērā Covid-19 situāciju, Latvijas sportisti uz Pekinu dosies trīs grupās. Trešdien uz Pekinu izlidoja Latvijas galvenās cerības uz medaļām kamaniņu braucēji un skeletonisti, kā arī distanču slēpotāji un šorttrekists Roberts Krūzbergs.
Astoņu Eiropas Parlamenta deputātu delegācija no 30.janvāra līdz 2.februārim dosies ārkārtas vizītē uz Ukrainu. Delegāciju vadīs Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Deivids Makalisters un Drošības un aizsardzības apakškomitejas priekšsēdētāja Natalī Loizo. Vizītes mērķis ir novērot situāciju Ukrainā, apliecināt Eiroparlamenta solidaritāti ar Ukrainas tautu, kā arī stingri iestāties pret jebkādiem Krievijas soļiem, kas varētu saasināt krīzi. Apmeklējums ir daļa no plaša mēroga diplomātiskajiem centieniem ar mērķi deeskalēt stāvokli un izvairīties no iespējamā kara Ukrainā.
Grupa īru zvejnieku plāno “miermīlīgi traucēt” februārī gaidāmo Krievijas militāro mācību norisei pie Īrijas krastiem. Manevri notiks 240 kilometrus no Īrijas dienvidrietumu piekrastes starptautiskajos ūdeņos, vietā, kas ir arī Īrijas ekskluzīvā ekonomiskā zona. Īrijas Dienvidu un Rietumu zivju ražotāju organizācijas vadītājs Patriks Mērfijs sacījis, ka Krievijas vēstniecībai Īrijā darījis zināmu, ka īru zvejnieki zvejos tradicionālajos zvejas apgabalos, un, ja tas ietekmēs Krievijas vingrinājumus, tas tiks uzskatīts par miermīlīgu protestu. Savukārt Krievijas vēstnieks Īrijā Jurijs Filatovs uzsvēris, ka plānotās Krievijas jūras spēku kuģu mācības “nekādā veidā neapdraud Īriju vai kādu citu” un ka ar tām nav paredzēts kaitēt.
Turpinām ziņas
Pamatīga skolu tīkla pārveidošanas iecere Daugavpilī raisījusi vecāku, skolēnu, skolu darbinieku un arī absolventu sašutumu. Likvidācijas vai apvienošanās procesos pašvaldība plāno ieraut lielāko daļu pilsētas izglītības iestāžu. Savākti paraksti, plānoti arī protesti, bet dome iecerēto gatavojas skatīt jau šonedēļ. Daugavpilī ir 17 skolas un 27 pirmskolas bērnudārzi. To, ka tas ir krietni par daudz, pašvaldības Izglītības pārvalde apzināja jau 2019. gadā, taču reorganizācijai nebija politiskā atbalsta. Patlaban iecerēts vairākās skolās neatvērt 10.klases, savukārt vairākas īzglītības iestādes apvienot, tajā skaitā reorganizēt vienīgo latviešu plūsmas skolu. Vecāki plāno apmeklēt domes sēdi un pulcēties pie skolām, lai aizstāvētu to pastāvēšanu bez reorganizācijas.
Arī ierosinājums likvidēt Preiļu novada Salas pamatskolu šķiet nepieņemams ne tikai tās skolēnu vecākiem un pagasta iedzīvotājiem, bet arī vairākiem Saeimas deputātiem. Salas pamatskolā mācās vien 60 bērni, tai skaitā 16 pirmsskolas grupas bērni. Šādas skolas uzturēšanu Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns uzskata par nerentablu. Vienlaikus skola ir vietējās kopienas kultūras un sociālās dzīves centrs. Cildinot skolēnu un skolotāju radošumu, sakopto un iekļaujošo skolas vidi, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputāte Janīna Kursīte-Pakule no Nacionālās apvienības norāda, ka, neraugoties uz īslaicīgajām grūtībām, nedrīkst pazaudēt vērtīgo. Līdzīgu viedokli pauda deputāts Mārtiņš Bondars no “Attīstībai/Par!”, sakot, ka skolas turpmākajai darbībai nepieciešamais finansējums būtu jānodrošina. Gala lēmumu par skolas slēgšanu ir tiesīga pieņemt pašvaldība.
Un vēl
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā pērn piedzimuši 116 sugu dzīvnieki. Jau pašā gada sākumā apmeklētāji varēja vērot, kā aug pelēkā ronenīte Irbe, kura pavasarī, aprīkota ar satelītraidītāju, uzsāka patstāvīgas gaitas jūrā. Vislielākās bažas un arī prieku zoodārza darbiniekiem sagādājušas Āfrikas lauvas, kas pēc 22 gadu pārtraukuma atkal deva iespēju Rīgas zoodārzā priecāties par lauvēnu nerātnībām un salīdzināt tās ar citu "kaķēnu"- lūsēnu delverībām. Pagājušajā gadā krietni papildinājās arī zoodārza putnu pulks, pasaulē nāca arī daudzu citu dzīvnieku mazuļi. Zoodārziem ir visai ievērojama loma pasaules dabas daudzveidības saglabāšanā, jo virkne dzīvnieku sugu savvaļā ir kļuvušas kritiski apdraudētas un drošai to nākotnei nepieciešams veidot stabilas un ģenētiski pilnvērtīgas nebrīves populācijas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prognozē ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu; Studenti no daudzbērnu ģimenēm var pieteikties sociālajai situācijai; un Par kādām aktualitātēm tiek runāts šīsnedēļas raidījumā “Jēkabpils šodien un rīt”.
Saistībā ar Krievijas radīto apdraudējumu un īstenoto ārpolitiku sabiedrībai ir jābūt gatavai uz ilgstošu starptautiskās spriedzes periodu, intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no jaunās Vienotības. Viņaprāt, saspīlētā situācija nemazināsies pēc dažām nedēļām, mēneša vai diviem, bet gan ieilgs vairākus gadus. Turklāt svarīgi esot atcerēties, ka apdraudējums no Krievijas puses var tikt radīts ne tikai militārā veidā, bet arī ar hibrīduzbrukumiem. Ņemot vērā minēto, Rinkēvičs uzskata, ka Latvijai ir vairāk jākoncentrējas ne tikai uz aizsardzības nozari, bet arī iekšējo drošību.
Baltijas valstu un Polijas pārvades sistēmas operatori saņems Eiropas Savienības infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF (Connecting Europe Facility) līdzfinansējumu 170 miljonu eiro apmērā no kopējām Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas izmaksām. Latvijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" piešķirti prasītie 37,12 miljoni eiro jeb maksimāli iespējamais līdzfinansējums 75% apmērā. Piešķirtais līdzfinansējums tiks izmantots nākamo sinhronizācijas nosacījumu izpildei – elektropārvades tīkla un elektroapgādes drošuma paaugstināšanai, kā arī frekvences regulēšanas un kontroles nodrošināšanai.
Nedaudz vairāk kā nedēļu pirms Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas šodien durvis oficiāli vēra trīs sportistu ciemati, kur paredzēts izvietot vairāk nekā sešus tūkstošus dalībnieku. Divi olimpiskie ciemati izvietoti Čaojanas un Jaņcjinas apgabalos Pekinā, bet vēl viena daļa sportistu dzīvos Džandzjakou apmēram 160 kilometru uz ziemeļrietumiem no Ķīnas galvaspilsētas. Čaojanas olimpiskajā ciematā lielākoties izmitinās sportistus, kas startēs apjumtās arēnās, savukārt Jaņcjiā mājos ledusrenes braucēji un kalnu slēpotāji. Savukārt Džandzjakou kļūs par mājvietu biatlonistiem, distanču slēpotājiem, snovbordistiem un tramplīnlēcējiem. Visi trīs olimpiskie ciemati darbojas burbuļa režīmā.
Latvijas basketbolists Kristaps Porziņģis par bumbas speršanu tribīnēs saņēmis 15 tūkstoši ASV dolāru (aptuveni 13 400 eiro) lielu naudas sodu. Incidents notika otrdien spēlē, kurā viņa pārstāvētā Dalasas "Mavericks" ar 92:130 piekāpās Goldensteitas "Warriors". Ceturtās ceturtdaļas sākumā pēc neveiksmīgi uztvertas bumbas Latvijas basketbolists to ar kāju aizspēra skatītājos, par ko tika izraidīts no spēles. Liepājnieks maču noslēdza ar 25 minūtēs gūtiem deviņiem punktiem un izcīnītām septiņām atlēkušajām bumbām. Par tehnisko piezīmi un izraidīšanu no zāles Porziņģim būs jāšķiras vēl no 4000 ASV dolāru.
Turpinām ziņas
Studējošie no daudzbērnu ģimenēm var pieteikties ikmēneša sociālajai stipendijai "Studētgods" 160 eiro apmērā. Ministrijā skaidroja, ka pieteikties stipendijai var studējošie līdz 25 gadu vecumam. Pieteikums stipendijai jāiesniedz gan studējošajiem, kuri sāka studijas 2021.gada rudens semestrī un jau ir saņēmuši stipendiju, gan tiem, kas pirmajā semestrī nekvalificējās stipendijai centralizēto eksāmenu atzīmju dēļ. Otrajā semestrī stipendijas piešķiršana tiek pārskatīta un kritērijs ir pirmā semestra studiju rezultāti - vidējā svērtā atzīme "seši" un augstāk. Tāpat stipendijai aicināti pieteikties pirmajā kursā studējošie no daudzbērnu ģimenēm, kuri rudens semestrī neizmantoja šo iespēju.
Turpmāk, iedzīvotājam saslimstot ar Covid-19, vakcinācijas sertifikāta darbība tiks apturēta uz laiku līdz septītajai dienai pēc laboratorijā veikta RNS testa pozitīva rezultāta, tā paredz 25.janvārī valdības apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Kā informē Nacionālajā veselības dienestā, vakcinācijas sertifikāta darbība tiek apturēta uz laiku līdz septītajai dienai, skaitot no Covid-19 testēšanas parauga ņemšanas datuma. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja paraugs laboratorijā ir paņemts 1. februārī plkst.12 un bijis pozitīvs, vakcinācijas sertifikāta darbība atjaunojas 8. februārī plkst.12.
Un vēl
Šīsnedēļas raidījumā “Jēkabpils šodien un rīt” Radio1 studijā viesojās Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks un Kultūras pārvaldes pienākumu izpildītāja Ilze Cekule. Ar studijas viesiem sarunājās žurnālists Ainārs Zariņš. Raidījumā atskats uz 2021.gada kultūras norisēm. Saruna par jauno kultūras jomas struktūru un pašdarbības kolektīvu darbību, kā arī par šogad plānotajām lielākajām kultūras aktivitātēm Jēkabpils novadā. Raidījumu iespējams noklausīties portālā Radio1.lv, kā arī atkārtojumā piektdien, 28.janvārī pēc novadu ziņām pulksten 11.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas dzelzceļš plāno elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu; Jēkabpilī no 1.marta siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt vēl par 9,36%; un Studentiem par plaģiātismu var anulēt iegūto grādu.
Latvijā pagājušās diennakts laikā reģistrēti 9 tūkstoši 87 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 18 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 3 tūkstoši 652 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 5 tūkstoši 435 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 35,1%. No mirušajiem 11 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet septiņi – vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir 3 tūkstoši 584,4.
VAS "Latvijas dzelzceļš" līdz 2040.gadam provizoriski par 4-4,5 miljardiem eiro plāno elektrificēt visu Latvijas dzelzceļu tīklu, šodien preses konferencē sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs. Viņš skaidroja, ka patlaban tiek strādāts pie šī projekta finansējuma shēmu un mehānismu izstrādes, kā arī tiek veiktas projekta izmaksu aplēses.
VAS "Latvijas dzelzceļš" veikt arī infrastruktūras modernizāciju, lai dzelzceļu tīklā varētu nodrošināt pasažieru vilcienu kustības ātrumu līdz 140-160 kilometriem stundā. Patlaban tikai atsevišķos posmos pasažieru vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, taču pārsvarā vilcienu kustības ātrums ir mazāks. Pirmās dzelzceļa līnijas, kurās plānots veikt sliežu ceļu modernizāciju vilcienu kustības ātruma palielināšanai, ir Rīga-Jelgava un Rīga-Aizkraukle. Šo posmu modernizācija izmaksās 70 miljonus eiro.
Eiropas Savienība šodien Pasaules Tirdzniecības organizācijā iesniegusi sūdzību par Ķīnu, kas vēršas pret Lietuvu saistībā ar Viļņas tuvināšanos ar Taivānu. Eiropas Savienība norāda, ka tai ir pierādījumi par Ķīnas īstenotajiem ierobežojumiem. Starp tiem ir "atteikšanās veikt muitas procedūras Lietuvas precēm, Lietuvas importa pieteikumu noraidīšana, kā arī spiediena izdarīšana uz Lietuvas uzņēmumiem, kas darbojas no citām ES dalībvalstīm, lai tie vairs neizmatotu Lietuvas ražojumus savās piegāžu ķēdes".
Turpinām ziņas
Jēkabpilī no 1.marta siltumenerģijas tarifs varētu pieaugt vēl par 9,36%. "Jēkabpils siltums" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai siltumenerģijas tarifu, kurā piedāvāts no marta palielināt gala tarifu no 69,32 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa līdz 75,81 eiro par MWh bez PVN. Tajā skaitā siltumenerģijas ražošanas tarifu plānots palielināt par 11,18% - līdz 54,2 eiro par MWh, bet siltumenerģijas pārvades un sadales tarifu plānots celt par 5,27% - līdz 20,76 eiro par MWh. Vienlaikus siltumenerģijas tirdzniecības tarifs un dabasgāzes akcīzes nodokļa komponente saglabāsies nemainīga.
Šī ir jau trešā reize, kad šajā sezonā Jēkabpils siltums paaugstina tarifus par siltumenerģiju. Jau vēstīts, ka regulators 18.janvārī apstiprināja jaunu "Jēkabpils siltums" siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu, kas stāsies spēkā 1.februārī. Šis siltumenerģijas tarifs, salīdzinot ar piemērojamo tarifu janvārī, pieaugs par 5,8% - no 65,52 eiro par MWh līdz 69,32 eiro par MWhbez PVN. Savukārt no janvāra siltumenerģijas tariffs tika paaugstināts par 20%.
Jēkabpils novadā Covid-19 infekcija izglītības iestādēs skārusi 44 kolektīvus, no kuriem 27 atrodas karantīnā un mācās attālināti, savukārt 17 klašu kolektīvi kā kontaktpersonas turpina mācību darbu klātienē, veicot katru rītu antigēnu testus. Visvairāk klašu attālināti mācās Jēkabpils 2.vidusskolā – 17 klases. Tāpat arī attālināti mācās arī seši klašu kolektīvi Jēkabpils 3.vidusskolā, pa divi klašu kolektīvi katrā – Zasas vidusskolā un Ābeļu pamatskolā. Ābeļos viens no kolektīviem, kas atrodas karantīnā ir pirmsskolas izglītības grupa. Arī Salas bērnudārzā “Ābelīte” attālināti mācās divas grupiņas, bet pa vienai katrā - Jēkabpils bērnudārzos “Bēziņš” un “Zvaigznīte”, kā arī Viesītes bērnudārzā “Zīlīte”. Savukārt klašu kolektīvi kontaktpersonas, kas mācās klātienē un katru dienu veic antigēnu testus ir - deviņi - Jēkabpils 2.vidusskolā un astoņi - Jēkabpils Valsts ģimnāzijā.
Un vēl
Lielākās augstskolas plaģiātisma gadījumā studentiem nav anulējušas piešķirtos kvalifikācijas grādus vai diplomus. Lai panāktu studējošo akadēmisko godīgumu, studenti netiek pielaisti pie noslēgumu darbu aizstāvēšanas, kamēr darbs nav izgājis plaģiātisma kontroli, un aizdomu gadījumā darbā tiek veikta padziļināta pārbaude.
Jau ziņots, ka Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē izskanēja priekšlikums izteikt kā obligātu prasību augstskolām plaģiātisma gadījumā anulēt studentam pašas piešķirto grādu un diplomu. Par to gan vairums ekspertu nebija vienisprātis. Kamēr nepastāv vienota izpratne par plaģiātisma jēdzienu, Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts aicināja neatbalstīt priekšlikumu par obligātā soda piemērošanu. Viņaprāt, nosakot obligātu augstskolas diploma un grāda anulēšanas kārtību, nebūs iespējams noskaidrot ne studējošā vainas pakāpi, ne arī apstākļos, kuros plaģiāts ir veikts.