Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 28.janvārī
- 28 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Aicina pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no Iekšzemes kopprodukta; Kāpēc Zviedrijā atsakās no visu 5 līdz 11 gadus vecu bērnu vakcinēšanas pret Covid-19? Un Kas var apdraudēt 2023.gada Dziesmu un deju svētku norisi?
Gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks no Attīstībai/Par, gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības aicina pakāpeniski palielināt Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Saeimas ikgadējās ārlietu debatēs Pabriks norādīja, ka paralēli tam, ka varam paļauties uz NATO līguma 5.pantu, reizē līdzīgi kā Somijai arī Latvijai ir jāattīsta savi bruņotie spēki un jābūt gatavai jebkuriem pārsteigumiem. Tas nozīmē arī kopīgu valsts, sabiedrības gatavību aizsardzības jomā.
Izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 pandēmijas joprojām izjūt 43% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2021.gada novembri, iedzīvotāju īpatsvars, kas izjūt izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19, ir samazinājies par 5%. Savukārt salīdzinot datus gada griezumā, redzams, ka to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izjūt izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19, šobrīd ir par 1% lielāks nekā 2021.gada janvārī. Secināts, ka biežāk izteikti spēcīgu nogurumu no Covid-19 izjūt sievietes, kā arī cilvēki ģimenēs, kur sarunvaloda ir krievu.
Jūrmalas dome nolēmusi pieteikt pilsētu klimatneitrālo pilsētu iniciatīvai. Eiropas Komisijas iniciatīvas "100 klimatneitrālas un viedas pilsētas līdz 2030.gadam" mērķis ir atbalstīt, veicināt un demonstrēt 100 Eiropas pilsētu sistēmisko pāreju uz klimata neitralitāti un padarīt šīs pilsētas par eksperimentu un inovāciju centriem kā paraugu visām pilsētām. Piedaloties iniciatīvā, Jūrmala plāno izstrādāt "Jūrmalas valstspilsētas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu 2023.-2029.gadam". Dalība iniciatīvā pilsētām sniedz iespēju piesaistīt papildu finansējumu.
Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra paziņojusi, ka nerekomendēs visu piecus līdz 11 gadus vecu bērnu vakcinēšanu pret Covid-19. Aģentūra ieteica vakcinēt tikai bērnus ar paaugstinātu riskus saslimt. Aģentūra neuzskata, ka vesela bērnu grupa būtu jāvakcinē sabiedrības dēļ. Tomēr, situācijai mainoties, šis lēmums var tikt pārskatīts.
Turpinām ziņas
Bažījoties par Dziesmu un deju svētku koncertu kvalitatīvu norisi 2023.gadā, virsdiriģenti aicina politiķus pārskatīt spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem. Kopumā 24 Dziesmu svētku virsdiriģenti un Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģenti nosūtījuši vēstuli augstām amatpersonām. Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, virsdiriģenti vēstulē lūdz tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28.februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.
Kā iepriekš ziņots, plānotais nākamo Dziesmu un deju svētku norises laiks - 2023. gada jūlijs. Gaidāmajos svētkos tiks svinēta Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadadiena.
Francijas pilsētā Klermonferānā šodien sāksies īsfilmu festivāls, kura oficiālajā starptautiskajā konkursā iekļauta režisora Edmunda Jansona animācijas īsfilma "Goda sardze", bet festivāla īsfilmu tirgū darbosies Baltijas stends un tiks organizēta paneļdiskusija par īsfilmu kopražojumu iespējām Baltijā. Festivāla starptautiskajam konkursam šogad filmas atlasītas no 6200 īsfilmu pieteikumiem, Jansona filma "Goda sardze" ir viena no tikai 16 konkursā iekļautajām animācijas filmām, ko žūrija vērtēs kopā ar desmit dokumentālajām īsfilmām un 50 spēles īsfilmām.
Kā ziņots, Klermonferānas festivāls ir viens no senākajiem, lielākajiem un prestižākajiem īsfilmu festivāliem pasaulē. Auditorijas un profesionāļu klātbūtnes ziņā tas ir otrs lielākais kinofestivāls Francijā.
Un vēl
Šīsnedēļas raidījumā “Jēkabpils šodien un rīt” Radio1 studijā viesojās Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks izglītības un kultūras jautājumos Alfons Žuks un Kultūras pārvaldes pienākumu izpildītāja Ilze Cekule. Ar studijas viesiem sarunājās žurnālists Ainārs Zariņš. Raidījumā atskats uz 2021.gada kultūras norisēm. Saruna par jauno kultūras jomas struktūru un pašdarbības kolektīvu darbību, kā arī par šogad plānotajām lielākajām kultūras aktivitātēm Jēkabpils novadā. Raidījumu iespējams noklausīties portālā Radio1.lv, kā arī atkārtojumā šodien Radio1 ēterā pēc novadu ziņām pulksten 11.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts segs OIK un elektrības sadales izmaksas; Pieaugusi alkoholisko dzērienu ražošana; un Kas nākotnē var apgrūtināt Ziemas Olimpisko spēļu norisi?
Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas paredz, ka valsts četrus mēnešus pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un obligātās iepirkumu komponentes izmaksas, kā arī pensionāriem ik mēnesi piešķirt papildu atbalstu 20 eiro apmērā, bet ģimenēm par katru bērnu – 50 eiro mēnesī. Likumprojektā ir arī citi atbalsta pasākumi, kas būs spēkā no šā gada sākuma līdz 30. aprīlim. Tam sadalīs kopumā 250 miljonus eiro.
Lai laboratorijā nodotu kovida testu no deguna un rīkles, Rīgā un reģionos rindā jāgaida četras darba dienas. Tāpat ieildzis laiks, kad atnāk atbildes. Lai kāpinātu jaudu, "Ernesta Gulbja laboratorija" atsākusi strādāt diennakts režīmā. Vienlaikus laboratoriju pārstāvji aicina cilvēkus sekot līdzi izmaiņām noteikumos un lieki nenākt uz testiem. Lai izbeigtu karantīnu, tests vairs nav jānodod. Arī skolēni nav jāpiesaka un jāved uz iztriepes testu, pietiek ar siekalu testu, ko nodod bez pieraksta.
Veselības inspekcija, saprotot šī brīža sarežģītos ekonomiskos apstākļus elektroenerģijas cenu kāpuma dēļ, aicina pašvaldības un ēku apsaimniekotājus ekonomijas nolūkos izvairīties no karstā ūdens temperatūras samazināšanas centrālajās ūdensapgādes sistēmās. Veselības inspekcija informē, ka ir ļoti svarīgi pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa ne zemāku par 55 grādiem, kā to jau šobrīd nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tas saistīts ar risku savairoties legionellām, kas būtiski pieaug, ja ūdens temperatūra nokrītas zem 50 grādiem vairāk nekā divas stundas diennakts laikā. Tā kā legionellu baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, tās pilnībā iznīcināt ūdensapgādes sistēmā praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos un tam nepieciešams karsts ūdens.
Sākusies pieteikšanās Eiropas Savienības fondu pieaugušo izglītības projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”, kuru īsteno Valsts izglītības attīstības aģentūra. 7. kārtā strādājošie vecumā no 25 gadiem var izvēlēties kādu no gandrīz 800 izglītības programmām, kas ir līdz šim lielākais mācību piedāvājums vienā projekta kārtā. Pieteikties mācībām līdz 24. februārim var mājaslapā macibaspieaugusajiem.lv.
Turpinām ziņas
Bezbiļetnieku un citu noteikumu pārkāpēju skaits ir vienmērīgi stabils, liecina pasažieru pārvadātāju apkopotā statistika. Reģionālajos maršrutos uzmanība vairāk pievērsta vadītājiem. Sabiedriskajā transportā Rīgā pērn veikts vairāk nekā 266 tūkstoši pārbaužu. Par braukšanu bez biļetes sodīti teju 43 tūkstoši cilvēku – tas ir par trim tūkstošiem vairāk nekā 2020. gadā. Pērn audzis arī kontroļu skaits, tāpēc pieaugums neesot būtisks. Autotransporta direkcija informē, ka 36% no pārkāpumiem reģionālajos maršrutos bijuši saistīti ar biļešu tirdzniecību. Gadījumu skaits mazinājies arī tādēļ, ka pie vadītāja arvien biežāk tiek novietota kamera.
Pērn 11 mēnešos Latvijā saražoti 52,169 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu, un, salīdzinot ar 2020.gada 11 mēnešiem, pērn 11 mēnešos saražots par 11,7% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji. Ražošanas apmēru samazinājums ir vērojams vīna ražošanā – par 11,2%. Savukārt ražošanas apmēru palielinājums bijis starpproduktu līdz 15% alkohola satura ražošanā – par 13,4%, raudzēto dzērienu līdz 6% alkohola satura grupā – par 23%, raudzēto dzērienu virs 6% alkohola satura ražošanā – par 20,7% un pārējo alkoholisko dzērienu grupā – par 11,3%.
Un vēl
Klimata pārmaiņas apdraud ziemas olimpisko spēļu nākotni, samazinot piemērotu vietu skaitu šī grandiozā pasākuma rīkošanai, eksperti brīdina ziņojumā, kas publicēts nedēļu pirms 2022. gada ziemas olimpisko spēļu sākuma Pekinā. Kopš 1924. gada, kad Francijas pilsētā Šamonī notika pirmās ziemas olimpiskās spēles, ziemas spēļu sacensības gadsimta laikā notikušas 21 norises vietā. Pētnieki brīdina, ka 2050. gadā tikai 10 no šīm vietām joprojām būs piemērotas ziemas spēļu rīkošanai. Risks ir skaidrs: cilvēka radītā globālā sasilšana apdraud ziemas sporta veidu ilgtermiņa nākotni. Tas arī samazina ziemas olimpiskajām spēlēm piemēroto vietu skaitu, apgalvo pētnieki.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts atbalsta piešķiršanas periodā mājsaimniecībām dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi ; Jēkabpilī pie daudzdzīvokļu mājas izveidojusies nelegāla atkritumu izgāztuve; un Latvijā uzņemta pirmā daudzsēriju krimināldrāma ar 3D skaņu
Valsts atbalsta piešķiršanas periodā mājsaimniecībām dabasgāzes patēriņa skaitītāju rādījumi būs jāiesniedz katru mēnesi. Ņemot vērā enerģētikas krīzi visā Eiropā, valdība lēmusi par dabasgāzes cenas pieauguma kompensāciju iedzīvotājiem ar dabasgāzes gada patēriņu virs 250 kubikmetriem. Kompensācijas tiks piemērotas par periodu no šī gada janvāra līdz aprīļa beigām. Mājsaimniecībām valsts atbalstam nav jāpiesakās, “Latvijas gāze” samazināto maksu iekļaus norēķinu dokumentos automātiski, atbilstoši valsts noteiktajam apmēram.
Valsts kontroles ieteikumi kopumā tiek ieviesti, taču viena no lielākajām problēmām ir tā, ka tas nenotiek pietiekami ātri, norāda valsts kontrolieris Rolands Irklis, uzsverot, ka viens no mērķiem šajā gadā ir panākt ieteikumu ieviešanu laikus. Vērtējot aizvadīto gadu, Irklis atzīmēja, ka Valsts kontrole visos jautājumos pērn ir pavirzījusies uz priekšu. Pagājušajā gadā ir veikts pašnovērtējums, pēc kura ir vairāki ieteikumi par pārvaldības procesu. Šajā gadā paredzēts veikt starptautisku pašnovērtējumu. Tāpat pērn ir izstrādāta jauna Valsts kontroles stratēģija, kuras viens no mērķiem ir panākt, lai pēc revīzijām noteiktie Valsts kontroles ieteikumi tiktu īstenoti iespējami ātri.
Neraugoties uz straujo saslimstības kāpumu ar Covid-19, Latvijā tas joprojām ir mazāks nekā vairumā Eiropas valstu, liecina Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati. Tomēr mirstība ar diagnosticētu Covid-19 Latvijā joprojām pārsniedz vidējo mirstības rādītāju Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā. Aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 10. līdz 23.janvārim liecina, ka Latvijā mirstības līmenis ar diagnosticētu Covid-19 ir nedaudz samazinājies līdz 86,5 gadījumiem uz vienu miljonu iedzīvotāju. Tomēr Latvija ir sestajā vietā 30 valstu vidū ar augstāko mirstību.
Ar Covid-19 vīrusa omikrona paveidu līdz šim vairāk slimoja gados jaunāki cilvēki, un līdz vecākiem cilvēkiem omikrons Latvijā nav aizgājis. To intervijā Latvijas Televīzijā sacīja Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis. Salīdzinot, piemēram, ar pērno rudeni, slimnīcas ir mazāk noslogotas. Tas skaidrojams gan ar plašāku vakcinācijas pret Covid-19 aptveri, gan arī to, ka ar Covid-19 lielākoties slimo gados jaunāki cilvēki. Viņš uzsver, ka šobrīd uzdevums ir nevis novērst inficēšanos ar Covid-19, jo to faktiski nav iespējams izdarīt, bet gan panākt, lai saslimstība ar omikronu nepieaugtu pārāk strauji.
Rietumvalstis neizslēdz nevienu no atbildes reakcijām uz Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā, tajā skaitā pieļauj Krievijas izslēgšanu no starptautiskās banku maksājumu sistēmas SWIFT un sankcijas pret gāzesvadu "Nord Strem 2", paziņojusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Ja valsts bankām tiek liegts izmantot SWIFT banku komunikācijas tīklu, tam ir plašas sekas uzņēmējdarbībai, jo institūcijas pēc tam faktiski tiek atslēgtas no starptautiskās ieņēmumu plūsmas. Iespējamā Krievijas atslēgšana no SWIFT tiek apsvērta kā sankcijas pret Maskavu gadījumā, ja Krievija atkal uzbruktu Ukrainai.
Turpinām ziņas
Jēkabpilī Madonas ielā 30a, mājas, kuru pagājušajā vasarā izpostīja sprādziens, pagalms kļuvis par vietu, kur tiek nogādāti gan sīki sadzīves, gan lielgabarīta atkritumi. SIA JK Namu pārvalde informē, ka mazinoties sniega kārtai, arvien vairāk kļūst redzams, ka šeit notikusi vērā ņemama rosība, atbrīvojoties no nederīgām mantām. Kaudzē samesti koferi, rotaļlietas, logu rāmji un citas nederīgas lietas. Janvāra nogalē aptuveni 30 kubikmetrus atkritumu no pagalma izveda Namu pārvaldes darbinieki.
SIA JK Namu pārvalde atgādina, ka arī citās neatbilstošās vietās, tajā skaitā pie atkritumu konteineriem, nedrīkst izlikt sadzīvei nederīgas mantas. Šajā gadījumā aicina izmantot iespēju Namu pārvaldē pieteikt konteineru – mājas iedzīvotājiem vienojoties, tā ir izdevība no dzīvokļiem, pagrabiem, bēniņiem un kāpņu telpām aizvākt visu nevajadzīgo. Lielizmēra atkritumus var nodot arī paši iedzīvotāji, aizvedot tos uz SIA „Jēkabpils pakalpojumi” šķirošanas laukumu Zemgales ielā 24/1.
Saistībā ar resursu un izejvielu cenu pieaugumu atsevišķi piena pārstrādes uzņēmumi nolēmuši uz laiku pārtraukt produktu piegādi "Skolas piena" programmā. Lai nezaudētu piegādātājus, Zemkopības ministrija sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu grozījumus, kas paredz augstāku samaksu par "Skolas piena" programmā piegādāto pienu. Piens satur daudz vērtīgu uzturvielu, svarīgu ik katra cilvēka, īpaši – bērnu veselībai. Piemēram, – D un B vitamīnu, kalciju, kāliju, olbaltumvielas, magniju, fosforu, cinku un selēnu.
Un vēl
Pavasarī pirmizrādi piedzīvos daudzsēriju mākslas filma Krimināllieta iesācējam, kas tapusi pēc rakstnieka Andra Kolberga kriminālromāna "Meklējiet sievieti" motīviem un būs pirmā Latvijā radītā māksla filma ar 3D skaņu. Jau ziņots, ka jaunās krimināldrāmas pirmās divas sērijas būs skatāmas Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps atklāšanā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina atcelt prasību uzrādīt Covid-19 sertifikātu; Jēkabpils cietumā Covid-19 dēļ izsludināta karantīna; Un Kāds laiks gaidāms brīvdienās?
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā vērsusies pie valdības ar atklāto vēstuli, aicinot izvērtēt jaunākās saslimstības tendences un datus un atbilstoši veikt izmaiņas ierobežojumus. Vēstulē norādīts, ka Latvijā Covid-19 vīruss vienlīdz bieži skar gan vakcinētus, gan daļēji vakcinētus vai nevakcinētus cilvēkus, tāpēc tirdzniecības nozares ierobežojumi – veikalu dalījums “zaļajā” un “sarkanajā” režīmā – zaudējis epidemioloģisku pamatojumu. Vienlaikus strauji tuvojas brīdis, kad Latvijā spēkā stāsies noteikumi par vakcinācijas sertifikātu derīguma termiņu, kas tirdzniecības centriem draud ar ievērojamu pircēju skaita samazināšanos un kārtējiem finansiāliem zaudējumiem, par kuriem kompensācijas vairs netiek nodrošinātas.
Latvijas Aizsardzības ministrija sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu par Nacionālo bruņoto spēku karavīru nosūtīšanu apmācības operācijā Ukrainā. Operācijas mērķis ir palīdzēt drošības spēku apmācībā, uzlabojot un palielinot viņu spējas. Arī Latvija plāno dalību šajā operācijā, lai sniegtu savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju celšanā.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis pirmdien, 31.janvārī, dosies uz Kijevu, Ukrainā. Vizītes mērķis ir demonstrēt atbalstu Ukrainai un, pārstāvot Eiropas Savienību (ES), parādīt solidaritāti. Tāpat vizītes laikā ir plānotas sarunas par ES finanšu atbalstu Ukrainai. Paredzēts, ka Dombrovskis pirmdien tiksies ar Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu, bet otrdien, 1.februārī, - ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Kā ziņots, kopš 2014.gada ES un Eiropas finanšu institūcijas piešķīrušas Ukrainai vairāk nekā 17 miljardus eiro grantos un aizdevumos.
Zviedrijas valdība apstiprinājusi kodolatkritumu glabātuves būvniecību, kurā atomelektrostaciju radioaktīvos atkritumus varētu droši uzglabāt 100 tūkstoši gadu. Plānotā kodolatkritumu glabātuve tiks būvēta pēc 40 gadus ilguša pētījuma. Tajā izlietotās kodoldegvielas stieņi un citi radioaktīvie atkritumi kopumā 12 tūkstoši tonnu apmērā tiks apglabāti 500 metru dziļumā kalnu klintī Fošmarkas AES tuvumā. Apmēram 70 gadus pēc šahtas piepildīšanas ar kodolatkritumiem pieeja glabātuvei tiks noslēgta ar bentonītu, lai nenotiktu saskarsme ar ūdeni. Ekspertu vērtējumā, tāda metode ļaus kodolatkritumus droši glabāt 100 tūkstoši gadu. Zviedrijas valdība pēdējo AES plāno slēgt līdz 2050.gadam.
Turpinām ziņas
Saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības izplatīšanās risku Jēkabpils cietumā izdots rīkojums izsludināt karantīnu no 27. janvāra līdz 17. februārim. Rutīnas skrīninga testēšanas rezultātā Jēkabpils cietumā atklāti 11 Covid-19 inficēšanās gadījumi ieslodzīto vidū un ir identificētas 40 kontaktpersonas. Šobrīd sadarbībā ar ieslodzījuma vietu sistēmas medicīnas personālu tiek veikti nepieciešamie pasākumi, tai skaitā, ir nodrošināta inficējušos ieslodzīto izolēšana no pārējiem ieslodzītajiem un kontaktpersonu apzināšana. Karantīnas pasākumu koordinācijai Ieslodzījuma vietu pārvaldē ir izveidota speciāla komisija.
Mainoties klimata apstākļiem, Latvijas zinātnieki pēc pētījumiem trīs gadu garumā nonākuši pie secinājuma, ka Latvijā var nopietni domāt par sojas audzēšanu komerciālās platībās. Šis pētījums ir atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē. Pasaulē populārākais proteīna avots ir nevis zirņi vai mums ierastās pupas, bet gan tieši sojas pupiņas. Pētnieki redz, ka ieguvumi no sojas audzēšanas Latvijā varētu būt arī citām nozarēm, piemēram, lopkopības un pārtikas sektoriem.
Un vēl
Brīvdienās laikapstākļi būs strauji mainīgi, liecina prognozes. Sestdienas naktī un no rīta vējš pierims, snigšana mitēsies, un sestdienas rītā daudzviet pat uzspīdēs saule, taču dienas vidū, sākot no rietumiem, Latviju sasniegs jauns, spēcīgs ciklons. Puteņa laikā sestdienas pēcpusdienā un vakarā būs slikta redzamība, uz ceļiem strauji veidosies sniega sanesumi, taču puteni itin drīz nomainīs atkusnis un lietus. Sestdienas pēcpusdienā, vakarā un naktī uz svētdienu dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas Latvijā sasniegs 15–20 metrus sekundē (m/s), piekrastē 20–24 m/s, Liepājas pusē līdz 25–27 m/s.
Sinoptiķi norāda, ka šādos laikapstākļos ieteicams atturēties no došanās ceļā ar auto; visiem, kas piedalās satiksmē, jāievēro īpaša piesardzība un jāizvēlas drošs braukšanas ātrums. Vējš nesīs postījumus, vietām laužot kokus, to zarus, bojājot ēku jumtus. Spēcīgā vēja dēļ piekrastē un upju grīvās paaugstināsies ūdens līmenis, iespējama zemāko vietu applūšana. Atkusnis un lietus svētdienas naktī var izraisīt strauju ūdens līmeņa celšanos vairumā Kurzemes upju, kas vietām arī var iziet no krastiem.
Nākamās nedēļas sākumā vējš kļūs lēnāks, brīžiem snigs, temperatūra lielākoties būs zem nulles.