Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 31.janvārī
- 31 janvaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā minimālā alga ir otrā zemākā Eiropas Savienībā; Jēkabpilī plāno būvēt saules elektrostaciju; un «Muzikālajā bankā» uzvar «Prāta vētra» un «Tautumeitas»
1.janvārī minimālā mēnešalga bija noteikta 21 Eiropas Savienības dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" publicētie dati. Latvijā minimālā alga pašlaik ir 500 eiro mēnesī. Mazāka tā noteikta vien Bulgārijā - 332 eiro. Savukārt vislielākā minimālā mēnešalga ES pašlaik ir Luksemburgā – 2 tūkstoši 257 eiro. Lielākā minimālā mēnešalga ES ir gandrīz septiņas reizes prāvāka nekā mazākā blokā noteiktā minimālā alga.
Šā gada laikā valstij kopā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Darba devēju konfederāciju būs jāpieņem lēmums par minimālās algas celšanu no nākamā gada līdz vismaz 600 līdz 650 eiro mēnesī jeb vismaz 50% no vidējās algas, savā "Twitter" kontā pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis no Jaunās konservatīvo partijas. Ministrs šādu nostāju paudis saistībā ar Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" nesen publicētajiem datiem, kas liecina, ka šā gada 1.janvārī minimālā mēnešalga bija noteikta 21 ES dalībvalstī, no kurām Latvijā tā bija otrā zemākā.
Centrālā statistikas pārvalde sākusi ikgadējo iedzīvotāju aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem. Latvijā ir 825 tūkstoši mājsaimniecību, un statistikas pārvalde aptaujās aptuveni 8 tūkstoši no tām, kas atlasītas ar nejaušas gadījuma izlases metodi. Respondentiem jautās par mājsaimniecības sastāvu un tās locekļu sociālekonomisko raksturojumu, mājokļa apstākļiem, ienākumiem, veselības stāvokļa pašvērtējumu, sociālās atstumtības un materiālās nenodrošinātības rādītājiem. Šogad aptaujā īpaša uzmanība tiks pievērsta veselībai, labsajūtai un līdzdalībai sociālajā un kultūras dzīvē.
Pēc ierašanās 2022.gada Pekinas olimpisko spēļu mājvietā Latvijas delegācijā konstatēts viens Covid-19 gadījums un vēl četri pārstāvji atzīti par kontaktpersonām. Īsi pēc ierašanās Džandzjagou olimpiskajā ciematā tika saņemta ziņa, ka slēpošanas trenerim Valtam Eidukam ir pozitīvs Covid-19 tests. Trenerim nav nekādu saslimšanas simptomu, taču viņš nekavējoties tika izolēts un pārvietots uz atsevišķu viesnīcu ārpus olimpiskā ciemata. Viņš tiek testēts katru dienu un ciematā varēs atgriezties, tiklīdz būs iegūti divi negatīvi Covid-19 testi pēc kārtas. Kontaktpersonu statusā ir atzīti slēpotājs Raimo Vīgants, treneri Jānis Puida un Kristaps Mauriņš, kā arī fizioterapeits Arnis Noveičuks.
Eiropas Savienības tiesībsardze Emīlija O'Reilija pagājušās nedēļas nogalē par "sliktas pārvaldības" praksi kritizēja Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, jo viņa neesot atklājusi īsziņu saraksti ar farmācijas kompānijas "Pfizer" vadītāju par Covid-19 vakcīnu iegādi. Eiropas Savienības tiesībsardze izdevusi oficiālu ieteikumu Leienas birojam sameklēt un iesniegt īsziņas atbilstoši žurnālista informācijas pieprasījumam.
Turpinām ziņas
Pašvaldības uzņēmums “Jēkabpils ūdens” plāno šogad izbūvēt saules elektrostaciju, kas atradīsies atdzelžošanas stacijā “Veseļi”. Elektrostacijas kopējā jauda paredzēta 60 kilovati. Saules bateriju projektēšanas un būvniecības izmaksas varētu būt ap 60 tūkstošiem eiro. Kā skaidroja SIA “Jēkabpils ūdens” valdes loceklis Artūrs Smagars, līdz ar straujo cenu kāpumu elektrībai uzņēmums meklē alternatīvas iespējas, lai samazinātu izdevumus. Projektētājs ir izrēķinājis, ka šīs investīcijas atmaksāsies 6–7 gados.
Ekspluatācijā pieņemta par 431 tūkstoti 400 eiro rekonstruētā Avotu iela Jēkabpils novada Aknīstē. Ielas pārbūves laikā veikta apgaismojuma elementu izbūve un uzstādīšana, izbūvēta gājēju ietve, ielas braucamajai daļai uzklāts asfalta segums. Darbus veica SIA "Ošukalns". Kā informē pašvaldība, 2020.gada nogalē ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējumu noslēdzās Melioratoru ielas pārbūve, bet vēl divu ielu posmi tiks pārbūvēti.
Un vēl
"Muzikālās bankas 2021" finālšovā sestdien Daugavpils Olimpiskajā centrā par aizvadītā gada vērtīgāko popa un roka dziesmu Latvijā atzīta "Prāta vētras" un "Tautumeitu" dziesma "Tur, kur Dieva kamanas slīd". Otrajā vietā ierindojās grupas "Citi zēni" dziesma "Limuzīns uz krīta". Savukārt trešo vietu ieguva Dons ar dziesmu "Tas rakstīts debesīs (Piena ceļš)".
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomikas ministrija piedāvā no marta mazināt ierobežojumus; Jēkabpils slimnīca pirks četrus mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku šonedēļ?
Ekonomikas ministrija prezentējusi Operatīvajai vadības grupai iespējamu ierobežojumu mazināšanu no 1.marta, liecina ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga no Nacionālās apvienības ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter". Ministrs norāda, ka valdībai būtu nekavējoties jālemj par ierobežojumu atcelšanu, lai Latvijas uzņēmēji, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs, spētu plānoti un prognozējami strādāt. Pašlaik Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija līdz 28.februārim.
Covid-19 omikrona paveida izplatības dēļ būtu prātīgi līdz martam pie vecākiem un vecvecākiem nedoties, mikroblogošanas vietnē Twitter aicina veselības ministrs Daniels Pavļuts no Attīstībai Par. Viņš atzīst, ka samērā stabila situācija slimnīcās līdz šim ir pamatā tādēļ, ka omikrons līdz vecākiem cilvēkiem vēl nav ticis. Ministrs arī ir informē, ka vecumā virs 60 gadiem balstvakcīnu pret Covid-19 Latvijā saņēmuši 57,3% no tiem, kam tā jau pienākas un 36,3% no visiem iedzīvotājiem šajā vecuma grupā.
Izglītības un zinātnes ministrija plāno atteikties no prioritārajiem virzieniem zinātnē. Atteikties no prioritārajiem virzieniem zinātnē, nepieciešams, jo būtisks aspekts visu nozaru projektu konkursā ir tajā, ka projektu pieteikumus izvirza zinātnieki, formulējot pētījumu tematus, mērķus un uzdevumus. Tas nozīmē, ka sagatavojot projektu konkursa nolikumu uz katru konkursu, tiks nodrošināta operatīva un elastīga iespēja noteikt tās zinātnes nozares un zinātnes nozaru grupas, kuras uz konkrēto konkursa organizēšanas laiku būs gan aktuālas zinātnes politikas plānošanā un īstenošanā, gan nepieciešamas Latvijas ilgtspējai un attīstībai.
Augstskolām šī gada laikā jāpielāgo uzņemšanas kārtība jaunajam saturam Viens no izaicinājumiem, ar ko augstskolās nāksies saskarties, būs jauno studentu atšķirīgais zināšanu līmenis, ko jaunais saturs tikai pastiprinās. Līdz ar jauno saturu, skolēniem būs arī jauni centralizētie eksāmeni. Tie atšķirsies ar to, ka, piemēram, latviešu valodā būs runāšanas daļa, bet matemātikā varēs izvēlēties, kāda līmeņa eksāmenu kārtot. Pirmie skolēni ar šādiem eksāmeniem skolu beigs 2023. gada vasarā. Tas nozīmē, ka līdz tam augstskolās jābūt skaidrībai, kā pielāgot uzņemšanas kārtību tā, lai dažādos laikos vidusskolu beigušie skolēni savā starpā varētu konkurēt par studiju vietām.
Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko paziņojis, ka valsts ir gatava doties karā, ja notiks uzbrukums Krievijai. Lukašenko televīzijā pārraidītā uzrunā tautai paziņojis, ka konflikta gadījumā Baltkrievija ir gatava uzņemt simtiem tūkstošiem Krievijas karavīru. Vēršoties pie Baltijas valstu varasiestādēm un tautām, Lukašenko brīdinājis, ka kara gadījumā Baltijas valstis zaudēs savu valstiskumu. Lukašenko norādījis, ka Baltkrievija karos, ja tai uzbruks, bet otrais gadījums, kad Baltkrievija ir gatava karot, ir tiešs uzbrukums tās sabiedrotajai Krievijai.
Turpinām ziņas
Jēkabpils reģionālā slimnīca pirks četrus mākslīgās plaušu ventilācijas aparātus, liecina ārstniecības iestādes izsludinātais iepirkums. Iekārtām jābūt paredzētai ilglaicīgai un īslaicīgai plaušu ventilēšanai. Piegādātājam arī jānodrošina aprīkojumam garantija vismaz uz diviem gadiem. Garantijas laikā tiek nodrošināta preces bezmaksas defektu un bojājumu novēršana. Aprīkojums ārstniecības iestādei būs jāpiegādā piecu nedēļu laikā no līguma noslēgšanas dienas.
Pēc Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas Līvānu novada domē pilnvaras atjaunotas divām deputātēm, kuru pilnvaras iepriekš tika apturētas, jo nebija veikta vakcinācija. Jau ziņots, ka Līvānu novada domē pilnvaras bija apturētas divām mēra Andra Vaivoda no Latvijas attīstībai sarakstu pārstāvošām deputātēm bez Covid-19 sertifikāta - Mārītei Vilcānei un Dacei Jankovskai. Vēlāk abas sertifikātu ieguvušas un saskaņā ar domes lēmumiem abu domnieču pilnvaras atjaunotas.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā gaidāms sals, bet no piektdienas iespējams atkusnis, liecina sinoptiķu prognozes. Nedēļas turpinājumā pierims vējš un snigs vietām. Ieplūstot aukstam gaisam no Arktikas, virs jūras veidosies gubu mākoņi, kas atsevišķās vietās, galvenokārt piekrastē, izraisīs stipru snigšanu. Sagaidāms, ka lielu valsts daļu pārklās 10-20 centimetrus bieza sniega kārta, dažviet Vidzemē un Latgalē gaidāms dziļāks sniegs. Izklīstot mākoņiem, aukstākajās naktīs gaisa temperatūra vietām pazemināsies līdz mīnus 15.. mīnus 20 grādiem. Visticamāk, sākot ar piektdienu, rietumu vējš atnesīs siltāku laiku, atbilstoši pašreizējām prognozēm gaidāms atkusnis.
Arī Februārī, līdzīgi kā janvārī un decembrī, sagaidāma liela ciklonu aktivitāte – bieži nokrišņi un brāzmaini vēji, gaisa temperatūra caurmērā virs normas.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ekonomisko lietu tiesa attaisno otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos; Madonas novadā krītošs koks nāvējoši traumē cilvēku; un Zināmas mūzikas balvai - Zelta mikrofons 2022 – izvirzītās dziesmas.
Ekonomisko lietu tiesa šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos. Spriedumu vēl varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Kā iepriekš ziņots, kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzības Andrim Šķēlem, kuru tur aizdomās par krāpšanu un naudas atmazgāšanu. Savukārt bijušajam satiksmes ministram Aināram Šleseram izvirzīta apsūdzība krāpšanā lielā apmērā. Prokurors bijušajam premjeram Šķēlem prasīja piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem, kā arī vairāk nekā 1,2 miljonu eiro piedziņu. Savukārt pārējiem apsūdzētajiem, tajā skaitā Šleseram, tika prasīts noteikt naudas sodus no 45 tūkstoši līdz 75 tūkstoši eiro. Kopumā apsūdzības bija celtas deviņām personām.
Cenu kāpuma galvenais dzinējspēks ir energoresursu izmaksas, taču arī būvniecība pašlaik ir “inflācijas perēklis”. Tāpēc būtu jāapsver kādu valsts finansētu būvprojektu apturēšana, intervijā Latvijas Radio sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka. Viņa mudināja skatīties uz būvniecības nozari, jo tas esot “inflācijas perēklis”. Viņasprāt, valdībai būtu jāapsver piebremzēšana kādos projektos, ko finansē no valsts naudas, un atgriezties pie tiem, kad situācija būs labvēlīgāka un cenas tik būtiski neaugs.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju augstos līdzmaksājumus par zālēm un zemo veselības aprūpes finansējumu Latvijā, kas neļauj būtiski palielināt izdevumus valsts kompensējamiem medikamentiem, Pasaules veselības organizācijas eksperti ieteikuši Latvijai apsvērt pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu medikamentiem. Kā ziņo “Neatkarīgā”, Veselības ministrija pašlaik gatavo konceptuālo ziņojumu valdībai, kurā piedāvās savu redzējumu nodokļa iespējamajam samazinājumam. To varētu piedāvāt samazināt gan visām zālēm, gan tikai recepšu un kompensējamiem medikamentiem.
Noslēguma stadijā ir nonākusi Eiropas digitālās nozares reforma. Ja to izdosies apstiprināt, tad Eiropas Savienība kļūst par pirmo teritoriju pasaulē, kur tiks iegrožota digitālo milžu patvaļa. Tomēr kritiķi uzskata, ka likumdevēji var vēl stingrāk vērsties pret tā dēvēto „izsekošanas kapitālismu” jeb masveida lietotāju informācijas vākšanu peļņas nolūkos. Aizvadītā gada beigās un šī gada sākumā Eiropas Parlamenta deputāti ir apstiprinājuši savu nostāju divos būtiskos likumprojektos, kas kopā regulēs digitālo jomu. Runa ir par Digitālo tirgu aktu un par Digitālo pakalpojumu aktu. Līdz ar to tagad var sākties sarunas ar dalībvalstīm par galīgo likumu versiju.
Francijā kādā ciemā mežacūkas regulāri pārvietojas pa ielām. Un pašvaldībai šķietami tas netraucē, jo līdz šim nekas nav darīts, lai dzīvniekus nogādātu atpakaļ mežā. Lielākajā daļā pilsētu gājējiem jāuzmanās no automašīnām, šķērsojot ielu, bet franču ciemā netālu no Marseļas cilvēkiem jāuzmanās no savvaļas cūkām. Skats liekas diezgan neticams – automašīnu satiksmei pievienojušies meža dzīvnieki, kas pametuši ierasto mežaino apvidu, lai dotos uz centru. Pagaidām pašvaldība nav uzņēmusies atbildību par dzīvnieku kontroli.
Turpinām ziņas
Madonas novadā mežā krītošs koks nāvējoši traumējis cilvēku. Vakar ap vieniem dienā glābšanas dienests saņēma izsaukumu uz Madonas novada Barkavas pagastu, kur mežā bija gājis bojā cilvēks, jo viņam uzkritis virsū koks. Glābējiem nav zināms, vai nelaimes gadījums saistīts ar vēja postījumiem. Turklāt stiprāks vējš lielākoties ir bijis citās Latvijas daļās.
Savukārt piektdien glābēju palīdzība bija nepieciešama Preiļu novadā, kur bija avarējis SIA "Jēkabpils autobusu parks" Preiļu filiāles autobuss. Sarunā ar Radio1 SIA "Jēkabpils autobusu parks" valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis sacīja, ka satiksmes negadījums noticis, jo uz ceļa bijusi liela atkala un autobuss ieslīdējis grāvī. Negadījumā cilvēki nav cietuši, arī autobusam būtiski bojājumi nav nodarīt, tikai būs jāatjauno izsistais stikls. Piektdien no rīta glābēji saņēma izsaukumu uz Preiļu novada Upmalas pagastu, kur pasažieru autobuss bija ieslīdējis grāvī. Transportlīdzeklim bija nosprostotas durvis un autovadītājs, kā arī divi pasažieri nespēja no tā izkļūt. Ugunsdzēsēji, izsitot autobusa logu, palīdzēja cilvēkiem izkļūt no avarējušā transporta.
Notikuma vietai garām brauca preču piegādes automašīna, kas arī saslīdēja un iebrauca grāvī ceļa pretējā pusē. Ugunsdzēsēji glābēji palīdzēja arī piegādes automašīnai izkļūt no grāvja.
Valsts policijas lietvedībā patlaban ir 55 kriminālprocesi par Covid-19 sertifikātu iespējamu viltošanu. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks informē, ka šajos kriminālprocesos pārbaudāmo un uz ekspertīzēm nosūtāmo cilvēku skaits nemitīgi mainās - tas ir ap 400-500. Ruks apliecināja, ka izmeklētājiem ir aizdomas arī par divu policijas darbinieku fiktīvi iegūtiem vakcinācijas sertifikātiem. Šo gadījumu izmeklēšana atbilstoši kompetencei nodota Iekšējās drošības birojam.
Un vēl
Mūzikas ierakstu gada balvai - Zelta mikrofons - kategorijā "Radio hits" izvirzītas dziesmas (alfabētiskā secībā): "Es tā jūtos" – Katō un ZeBrene; "Karuseļi" – "Prāta vētra"; "Šamanis" – Aija Andrejeva un ZeBrene; "Tālāk jāiet" – "Dagamba" un Dārta Stepanova; "Tas rakstīts debesīs (Piena ceļš)" – Dons, apkopojot Latvijas radiostaciju iesniegtās ziņas par Latvijas populārākajās radiostacijās skanējušajām dziesmām, paziņoja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība. Lai noteiktu nominantus, apvienība apkopoja datus par dziesmu atskaņojumu Latvijas radiostacijās 2021. gadā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Energoresursu cenu kāpums sadārdzinās arī pārtikas un nepārtikas preces; Par gada vārdu izraudzīts "kvadrātkods"; par nevārdu - "sadarbspējīgs"; un Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis turpmāk zvanus pieņems visu diennakti.
Svētdien no 9 tūkstoši 411 Covid-19 izmeklējumiem pozitīvi bijuši 40,1%, kas ir līdz šim augstākais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. Pagājušajā diennaktī Latvijā konstatēti 3 tūkstoši 775 jauni Covid-19 gadījumi. No tiem tūkstoš 376 slimie nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 2 tūkstoši 399 bija vakcinēti. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies līdz 4 tūkstoši 617 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. No mirušajiem trīs bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, un divi bija vakcinēti.
Situāciju mazumtirdzniecībā šogad lielā mērā ietekmēs augstais energoresursu cenu kāpums, kas sadārdzina gan pārtikas, gan nepārtikas preces, prognozē Finanšu ministrijas eksperti. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūs jautājums par iedzīvotāju pirktspēju un valdības sniegto atbalstu. Savukārt pandēmiskie apstākļi arvien mazāk ietekmē situāciju mazumtirdzniecībā, valdībai mīkstinot ierobežojumus un iedzīvotājiem arvien vairāk iegādājoties preces attālināti. Neskatoties uz apjomīgajiem tirdzniecības ierobežojumiem 2021.gada sākumā un beigās, 2021.gadā kopumā mazumtirdzniecības apjomi Latvijā auguši par 2,5%, kas ir lielākais pieaugums kopš 2018.gada, tajā skaitā 2019.gada pieaugums pārsniegts par 0,2 un 2020.gada - par vienu procentpunktu, informē Finanšu Ministrija.
Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 257,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 81% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija. Tajā skaitā decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 25,3 miljonu eiro apmērā. Kā ziņots monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Sabiedrības integrācijas fonds patlaban veic tirgus izpēti, lai izvēlētos jaunu partneri atbalsta sniegšanai patvēruma meklētājiem Latvijas Sarkanā krusta . Fonda pārstāve Zane Jēkabsone atzīmē, ka patlaban līgums vēl nav noslēgts, jo vēl notiek sarunas par līguma slēgšanu. Jēkabsone pavēstīja, ka jaunais sadarbības partneris varētu būt zināms nākamās nedēļas sākumā.
Jau ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonds pieņēmis lēmumu izbeigt līgumu ar Latvijas Sarkano krustu par sociālekonomiskās iekļaušanās atbalsta sniegšanu patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu Latvijā.
Eiropas Komisija gatavojas Ukrainai sniegt makrofinansiālu palīdzību 1,2 miljardu eiro apmērā, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu žurnālistiem norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis. Viņš pauda, ka kopumā Eiropas Savienības insinuācijas ir sniegušas Ukrainai finansiālo atbalstu vairāk nekā 17 miljardu eiro apmērā grantos un aizdevumos, un atbalsta sniegšana vienmēr ir notikusi ar Latvijas aktīvu atbalstu.
Turpinām ziņas
Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa par 2021.gada vārdu ir izraudzījusies "kvadrātkods", savukārt par gada nevārdu atzīts "sadarbspējīgs". Par gada savārstījumu žūrijas locekļi atzinuši virsrakstu "Honda līdz 2050.gadam plāno panākt 0 bojāgājušos uz ceļiem." 2021.gada spārnotā teiciena kategorijā par uzvarētāju atzīts Valsts prezidenta Egila Levita komentārs pēc potes saņemšanas: "Ļoti labi jūtos - es neko nejūtu!". Savukārt Rīgas Latviešu biedrības valdes izraudzītais 2021.gada spārnotais teiciens ir epidemiologa Ugas Dumpja izteiciens "Sapinušies sociālajos tīklos".
Godinot desmit aizvadītā gada nozīmīgākos notikumus, aktivitātes un cilvēkus latgaliskajā kultūrā, kā arī lai pasniegtu balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā, 5. martā pulksten 18 notiks latgaliešu kultūras gada balva "Boņuks 2021". Balvai žūrija izvirzījusi 30 kandidātus, savukārt balvas "Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā" ieguvējs tiks publiski paziņots februāra vidū. Šogad balvas par aktivitātēm, darbu un sasniegumiem latgaliskajā kultūrā tiks pasniegtas jau četrpadsmito reizi.
Un vēl
Reaģējot uz straujo saslimstības pieaugumu ar Covid-19 omikrona paveidu, ārstniecības iestāžu noslodzi un līdz ar to – arī biežāku iedzīvotāju vajadzību saņemt attālinātas mediķa konsultācijas veselībai steidzamos gadījumos, no šodienas, 31.janvāra ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis turpmāk uz laiku darbosies 24 stundu režīmā katru dienu. Uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 iedzīvotāji var zvanīt, kad nav iespējas konsultēties ar savu ģimenes ārstu, bet nepieciešams mediķu padoms veselībai steidzamās situācijās, un nav skaidrs, kā rīkoties. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķi telefoniski sniedz padomus nelielu traumu, pēkšņu saslimšanu vai hronisku slimību saasinājuma brīžos.