Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 1.februārī
- 01 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: No šodienas Latvijā sāk darboties iepakojuma depozīta sistēma; Jēkabpils novadā jau ceturto nedēļu pēc kārtas nedēļas laikā dubultojas saslimušo ar Covid-19 skaits; un Aicina pieteikties filmas 'Zeme, kas dzied' masu skatiem.
Šodien, 1. februārī Latvijā sāks darboties depozīta sistēma – veikalos par vairākiem dzērienu iepakojumu veidiem būs papildu 10 centu maksa, ko varēs atgūt, nododot konkrēto iepakojumu. Veikaliem gan nebūs pienākuma depozīta maksu par tukšo taru atdot skaidrā veidā, bet varēs to atgriezt kupona veidā. Pirmo pusgadu - līdz 31. jūlijam - veikalu plauktos atradīsies iepakojumi gan ar depozīta zīmi, gan bez tās. Iepakojumiem bez depozīta zīmes depozīta maksu nepiemēro, un depozīta punktos to nodot nevarēs. Depozīta sistēma attieksies uz skārdenēm, plastmasas (PET) un stikla pudelēm.
Valdība februāra laikā plāno lemt par izejas no Covid-19 pandēmijas pasākumu stratēģiju, izvērtējot visus drošības pasākumus, vakar pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības. Pēc politiķa vārdiem, svarīgi izvērtēt visus drošības pasākumus, lai secinātu, kuri nav pieciešami un var tikt atcelti. Kariņš norādīja, ka piektdien tikšanās laikā Rīgā ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem tiks runāts gan par drošības situāciju, gan par Covid-19 ierobežojumiem. Latvijas premjera mērķis ir pie iespējas saskaņot to, kā visās Baltijas valstīs varētu izskatīties ierobežojumi pēc februāra beigām.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš un arī SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" valdes loceklis Grigorijs Semjonovs ir satraukti par pieaugošo darbinieku saslimstību ar Covid-19, kā rezultātā trūkst darbaspēka. Stradiņa slimnīcā ar Covid-19 patlaban ir saslimuši ap 200 darbinieki, kas rada lielākas bažas nekā pakāpeniskais Covid-19 pacientu skaita pieaugums. Savukārt SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" slimo ap 65 darbinieki.
No Latvijas lielajām pilsētām janvāra beigās visaugstākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere ir Valmierā - pilsētā vakcinēti 70% iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Valmierai seko Rīga un Jūrmala ar 66% vakcinēto, Liepāja un Jelgava ar 65%, Ventspils ar 64%, Rēzekne, Jēkabpils un Daugavpils ar 61% vakcinēto. Kopumā Latvijā janvāra beigās vakcinācijas kursu bija pabeiguši 65% iedzīvotāju.
Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāja amatā vakar oficiāli ievēlēts partijas veterāns korporatīvo tiesību jurists Frīdrihs Mercs. Balsojumā pa pastu Mercs saņēmis 95,33% balsu. Mercs amatā nomainīs līdzšinējo Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāju Armīnu Lašetu, kas uzņēmies pilnīgu atbildību par konservatīvo vājo sniegumu vēlēšanās, pēc kurām kristīgajiem demokrātiem un viņu Bavārijas māsas partijai Kristīgi sociālajai savienībai, kas Angelas Merkeles vadībā 16 gadus atradās pie varas, nācies pāriet opozīcijā.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā, no 24. janvāra līdz 30. janvārim, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits par 68,4% pieaudzis. Vienlaikus Slimību profilakses un kontroles centra speciālisti vērtē, ka patiesais saslimstības līmenis, visticamāk, ir lielāks, ņemot vērā izmaiņas par antigēnu paštestu plašāku izmantošanu, pēc kuriem nav vairs jāveic apstiprinošais laboratorijas PĶR tests. Kā liecina SPKC dati, pēdējās septiņās dienās vērojams stacionēto pacientu skaita pieaugums, vidēji dienā slimnīcās nonāca 107 (iepriekš 80) cilvēki, tomēr lielākā daļa pacientu stacionēti ar Covid-19 pamatdiagnozi. Visaugstākā saslimstība pēdējo divu nedēļu laikā saglabājas vecuma grupā 10-19 gadi un 0-9 gadi, kā arī saslimstības pacēlums vērojams vecuma grupās 20-59 gadi.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā jau ceturto nedēļu pēc kārtas dubultojas saslimušo skaits nedēļas laikā. No 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 31.janvārim kopumā reģistrēti 4 tūkstoši 923 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. No 24. janvāra, kad tika fiksēti 4 tūkstoši 197 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, janvāra ceturtajā nedēļā kopumā reģistrēti 728 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 320 saslimšanas gadījumiem vairāk, kā janvāra trešajā nedēļā, kad tika fiksēti 408 saslimšanas gadījumi. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – tūkstoš 132 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Bet 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 2 tūkstoši 789,8 saslimušie. Arī šis rādītājs nedēļas laikā ir dubultojies, jo pirms nedēļas tas bija tūkstoš 380,1.
Un vēl
Februāra otrajā nedēļā sāksies ziemas filmēšanas periods režisora Māra Martinsona vēsturiskajai spēlfilmai “Zeme, kas dzied”, un filmas aktieru atlases aģentūra "Casting Bridge" vairākām epizodēm aicina pieteikties brīvprātīgos masu skatu dalībniekus. Kā iepriekš ziņots, spēlfilma "Zeme, kas dzied" izstāstīs līdz šim nedzirdētus stāstus par pašiem pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem. Tās pirmizrāde iecerēta 2023. gadā, ieskandinot unikālās Dziesmu svētku tradīcijas 150. gadskārtu. Masu skatu dalībniekus aicina pievienoties filmēšanas procesam kādā no šiem datumiem – 18. februārī Straupē; 20., 22., 23. februārī "Cinevillā". Pieteikties var, rakstot uz e-pastu kastings@zemekasdzied.lv.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija pavasarī varētu saņemt vēl 231 miljonu eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda; Glābšanas dienests šogad paredzējis veikt pārbaudes slimnīcās un viesnīcās; un Jelgavā top ledus vides objektu pastaigu taka
Latvijas ekonomika turpina attīstīties, un Eiropas Komisija prognozē Latvijai piecu procentu pieaugumu, kas ir virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Tā vakar pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu Rīgā žurnālistiem atklāja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, kurš norādīja, ka pavasarī Latvija varētu saņemt nākamo finansējumu – 231 miljonu eiro - no Atveseļošanas fonda. Eiropas Komisija pirms tam izvērtēs, kā īstenotas nepieciešamās reformas un investīcijas. Plašāks finansējums paredzēts arī tālākā posmā.
Janvārī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies visās uzņēmējdarbības jomās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktais apsekojums. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā konfidences rādītāji 2022. gada janvārī bijuši pozitīvi. Rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji pārtikas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs bija -12,5, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 4,3 procentpunktiem, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kur konfidences rādītāji bija attiecīgi -41,4 un -56,7. Tikmēr konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.
Statistikas pārvalde skaidro, ka uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Zinātnieki Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā noslēguši pētījumu, radot jaunu metodi, ar kuru varētu nofiksēt un laikus brīdināt par to, ka zemei tuvojas ne tikai nelieli objekti, bet arī komētas un asteroīdi, kas var būt bīstami. Izstrādāto metodi tagad var izmantot ikvienā valstī, lai precīzāk uztvertu asteroīdus, komētas un kosmiskās atlūzas, kas var apdraudēt visu kopējo Zemes telpu. Izveidotā metode ļauj atklāt kosmosa objektus neatkarīgi no to formas, materiāla un starojuma. Zinātnieki gan stāsta, ka šo metodi var pētīt vēl ilgi nākotnē, palielinot uztveršanas precizitāti.
Igaunijas un Somijas amatpersonas paziņojušas, ka pašlaik tiek izstrādāts rīcības plāns, lai februāra laikā varētu atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas bija ieviesti, lai mazinātu Covid-19 izplatīšanos. Igaunijas veselības ministrs Tanels Kīks norāda, ka pieeju izklaides un atpūtas vietām varētu atvērt arī tiem cilvēkiem, kas dažādu iemeslu dēļ nav vakcinējušies pret Covid-19 vai nav saņēmuši vakcīnas balstdevu. Arī Somijā plāno ierobežojumu atcelšanu. Premjerministre Sanna Marina paziņojusi, ka februāra laikā varētu atcelt visus Covid-19 ierobežojumus. No šodienas jau ir atcelti ierobežojumi, kas bija noteikti ieceļošanai Somijā.
Turpinām ziņas
Pensijas vecumu sasniegušām personām, cilvēkiem ar invaliditāti, tajā skaitā ar ļoti smagu invaliditāti, un apgādnieku zaudējušiem cilvēkiem 20 eiro mēneša atbalstu izdevumu mazināšanai saistībā ar energoresursu cenu sadārdzinājumu izmaksās dažādos laikos. Februārī atbalstu par janvāri un februāri 40 eiro apmērā izmaksās tām personām, kurām atbalstu izmaksās uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu, savukārt martā un aprīlī - katrā 20 eiro. Savukārt martā atbalstu par janvāri, februāri un martu 60 eiro apmērā izmaksās tām personām, kurām atbalstu izmaksās ar piegādi saņēmēja dzīvesvietā. Aprīlī plānots izmaksāt atlikušos 20 eiro.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šī gada pārbaužu plānā iekļāvis ārstniecības iestādes un viesnīcas, kā arī citus objektus. Pērn dienests veica 6 tūkstoši 109 ugunsdrošības pārbaudes, no kurām 3 tūkstoši 475 bija plānotās un 2 tūkstoši 576 neplānotās pārbaudes. Izvērtējot ugunsgrēku statistiku, ugunsdrošības pārbaužu lietderīgumu un rezultātus, kā arī iespējamo apdraudējumu iedzīvotājiem, VUGD ir izstrādājis šogad pārbaudāmo objektu sarakstu, kur iekļauti katra reģiona ugunsdrošības stāvoklim raksturīgi objekti, tajā skaitā medicīnas iestādes un naktsmītnes.
Un vēl
Tradicionālais ledus skulptūru festivāls Jelgavā kovida ierobežojumu dēļ jau otro gadu tiek atcelts. Atšķirībā no pagājušā gada šogad skiču konkurss noticis, tēma izvēlēta, un 11 mākslinieki sākuši darbu pie ledus skulptūru izveides, kas kopā veidos ledus vides objektu pastaigu taku. Arī šogad Starptautiskais ledus skulptūru festivāls ierastajā formātā nenotiks, bet mākslinieku lielformāta darbi, kam vēlāk piepulcēsies arī desmit individuālās skulptūras un seši fotoobjekti, uz laiku kļūs par ledus vides objektiem, kas izvietoti dažādās vietās pilsētā. Jau nedēļas nogalē ikviens varēs izstaigāt ledus vides objektu pastaigu maršrutu, bet tēlnieki cer, ka pauze pēc 22. Starptautiskā ledusskulptūru festivāla 2020. gadā nebūs mūžīga un tas atgriezīsies savā ierastajā formātā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Līdz 10.maijam pagarina ārkārtējo situāciju Baltkrievijas pierobežā; Nesokas kā cerēts ar autobusu komercreisiem; un Šodien nedarbojas Covid-19 sertifikātu skenēšanas mobilā lietotne.
Ņemot vērā migrācijas jomā joprojām nemainīgi saspringto situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, valdība šodien nolēma līdz 10.maijam pagarināt ārkārtējo situāciju Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī. Iekšlietu ministrija minējusi, ka kopš pagājušā gada 10.augusta līdz 20.janvārim no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti 4 tūkstoši 962 cilvēki.
Valdība šodien piešķīra finansējumu 2 miljoni 515 tūkstoši 967 eiro apmērā Iekšlietu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai nodrošinātu piemaksas policijas un robežsardzes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Piemaksas paredzētas par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanā par laika posmu no 2021. gada 1. decembra līdz 31. decembrim, kā arī, lai nodrošinātu policijas amatpersonām samaksu par virsstundu darbu, kas izveidojies laikposmā no 2021. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. decembrim.
Tāpat valdība šodien apstiprināja grozījumu Imigrācijas likumā, lai ļautu trešo valstu pilsoņiem pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja persona vēlas uzturēties Latvijā, saglabājot darba attiecības ar ārpus Latvijas reģistrētu darba devēju vai turpinot attālināti darboties kā pašnodarbinātai personai. Ar šo lēmumu vēlas veicināt augstas profesionālās kvalifikācijas ārzemnieku ieceļošanu, komercdarbību un tādējādi veicinot tautsaimniecības attīstību. Paredzēts, ka tas arī varētu sekmēt tūrisma attīstību un paaugstināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem Latvijā. Pasaulē bagātākais cilvēks Īlons Masks piedāvājis 19 gadus vecam aviācijas entuziastam piecus tūkstošus dolāru lielu naudas summu, lai tiktu slēgts “Twitter” konts, kurā redzami dati par miljardiera lidmašīnas pārvietošanos, vēsta “The Guardian”. 19 gadus vecais students Džeks Svīnijs izveidojis “Twitter” kontu “@ElonJet”, kurā automātiski reālajā laikā tiek publicēti dati par Īlona Maska privātās lidmašīnas “Gulfstream” pārvietošanos un atrašanās vietu. Jaunietis miljardierim atbildējis, ka vēlētos saņemt 50 tūkstošus dolāru, kas ļautu jaunietim samaksāt gan par studijām, gan arī iegādāties automašīnu. Miljardieris Masks atbildēja, ka padomās par šo piedāvājumu.
95 gadu vecumā Anglijas Karaliene Elizabete II laidusi klajā savu pārtikas zīmolu! Karaliene Elizabete II tirdzniecībā laidīs savu garšvielu zīmolu, tajā skaitā klasisko ketčupu un britiem tik populāro brūno mērci. Britu izdevums "The Sun" ziņo, ka karalienes kečups ir "ideāli piemērots brokastīm vai jebkurai citai ēdienreizei" un ir aromatizēts ar "datelēm, ābolu sulu un garšvielām" savukārt brūnā mērce, kas pēc garšas un tekstūras ir līdzīga zināmajai steiku mērcei, ir "papildināta ar aromātisku etiķi un garšvielām". Visas mērču garšvielas tiek audzētas karalienes īpašumā Sandringemā, Norfolkā. Mērču realizācijas datums vēl nav publiski paziņots, bet zināma cena - 8 eiro.
Turpinām ziņas
Izgāzies valsts iecerētais, ka brīvā tirgus principu ieviešana pasažieru pārvadājumos ar autobusiem radīs lielu konkurenci un ļaus ietaupīt braucējiem un pašai valstij – tā secināms gandrīz pusgadu pēc šīs sistēmas ieviešanas. Uzņēmēji strādāt bez valsts dotācijām neraujas, daži jau apdedzinājušies un no braukāšanas atteikušies, bet valsts tagad domā, ko darīt ar maršrutiem, kur komercpārvadājumiem bija jāsākas šogad. Pasažieru pārvadājumus ar komerciāliem principiem vispirms vasaras beigās ieviesa maršrutā Rīga–Daugavpils. Pirmie secinājumi pēc mēneša bija, ka braucieni kļuvuši divreiz dārgāki, bet autobusu reisi – divreiz retāki. Tādējādi pašlaik brīvais tirgus darbojas tikai Daugavpils un Salaspils virzienos, bet valsts lielie plāni par komerctirgu arī uz Siguldu, Jelgavu un Jūrmalu ir noklusuši, kaut arī tiem dzīvē bija jābūt ieviestiem no šā gada sākuma.
Asins krājums ar katru dienu sarūk, tādēļ Valsts asinsdonoru centrs lūdz visus iedzīvotājus būt atsaucīgiem un mudina rast iespēju ziedot asinis. Lai nokļūtu pēc iespējas tuvāk donoriem, VADC februārī dosies 48 izbraukumos visā Latvijā. Jēkabpils multifunkcionālajā hallē asinsdonori gaidīti 7. Un 21.februārī no pulksten 9 līdz 13.
Un vēl
Šodien nedarbojas Covid-19 sertifikātu skenēšanas mobilā lietotne, informē Nacionālais veselības dienests. Kā norāda dienestā, tas ir saistīts ar Eiropas Savienības sistēmas pārslodzi, ielādējot lielu sertifikātu skaitu. Dienests aicina sertifikātu skenēšanu veikt vietnē "covid19sertifikats.lv", izmantojot iespēju "Verificēt sertifikātus".
Jau ziņots, ka no 1. februāra stājas spēkā Eiropas Savienības regulas prasība par digitālā Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu ieceļošanai Eiropas Savienības dalībvalstīs, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs (Islande, Norvēģija, Lihtenšteina) un Šveices Konfederācijā. Turpmāk ieceļošanai minētajās valstīs vakcinācijas sertifikāts ir derīgs deviņus mēnešus, neatkarīgi no saņemtās vakcīnas nosaukuma.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Darba devējiem vairs nebūs jāiesniedz kontaktpersonu saraksti; Dzejnieces Māras Zālītes 70.to dzimšanas dienu atzīmēs ar koncertprogrammua “Tā runāja”; un Zināms, cik bieza ledus sega daugavā pie Jēkabpils.
Pirmdien Latvijā konstatēti 9 tūkstoši 28 jauni Covid-19 gadījumi un reģistrēti 15 ar šo slimību sasirgušo nāves gadījumi. No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 3 tūkstoši 675 nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 5 tūkstoši 353 bija vakcinēti. Kopumā pirmdien laboratoriski veikti 22 tūkstoši 944 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 39,3% bijuši pozitīvi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir palielinājies līdz 4 tūkstoši 898,1 gadījumam uz 100 tūkstoši iedzīvotāju.
Ņemot vērā lielo cilvēku inficēšanās apjomu, darba devējiem vairs nebūs Slimību profilakses un kontroles centrā jāiesniedz kontaktpersonu saraksti, paredz valdībā šodien atbalstītie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju. Tāpat grozījumos paredzēts, ka kontaktpersonas ģimenes ārsts tiek informēts tikai nepieciešamības gadījumā - lai saņemtu darbnespējas lapu, kā arī tas, ka ģimenes ārsta prakse var nesniegt pakalpojumus, kas pacientiem nav kritiski, vai arī tos var saņemt pie citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, komisijas autovadītāju medicīnisko izziņu izsniegšanai un ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas izsniegšanai. Grozījumi būs spēkā uz ārkārtējās situācijas laiku jeb līdz 28. februārim.
Arī iepriekšējā nedēļā reinfekcijas jeb atkārtotas saslimšanas ar Covid-19 pēc pārslimošanas gadījumu skaits turpināja augt, sasniedzot 9,1% no kopējā saslimušo skaita, liecina Veselības ministrijas uz valdības sēdi sagatavotā informācija. Kā skaidroja Slimību profilakses un kontroles centrā, reinfekcijas gadījums, pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra definīcijas, ir, kad laika intervāls starp diviem pozitīviem Covid-19 testiem saslimušajam ir 60 dienas vai mazāk. Ministrijas dati liecina, ka pagājušā gada pēdējā nedēļā šādi bija 3,4% no visiem saslimšanas gadījumiem, kas bija teju divas reizes vairāk nekā konstatēts iepriekš. Šogad šis rādītājs turpinājis augt, gada pirmajā nedēļā sasniedzot 5,6% no visiem atklātajiem gadījumiem, bet otrajā - 7,1%. Pagājušajā nedēļā šādi bijuši kopumā 4 tūkstoši 862 Covid-19 gadījumi jeb 9,1% no kopskaita.
Bijusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma pēc aiziešanas no politikas atradusi laiku tam, kam iepriekš darbojoties politikā neatlika laika. Viņa aizraujas ar ārstniecības un garšaugu audzēšanu, sava dzimtas koka pētīšanu un atmiņu grāmatas rakstīšanu. Latvijas Radio raidījumā "Laikmeta Krustpunktā" Straujuma atzina, ka pēc aiziešanas no politikas viņai klājas labi un viņai beidzot esot laiks darīt to, ko esot politikā aizņemtības dēļ nevarējusi.
Turpinām ziņas
Aktrise Ilze Ķuzule–Skrastiņa un komponists Kārlis Lācis dzejniecei Mārai Zālītei 70. dzimšanas dienā veltīs jaunu koncertprogrammu "Tā runāja...". Programma pirmo reizi izskanēs tieši dzejnieces dzimšanas dienā 18. februārī mūzikas namā "Daile". Programmā skanēs Māras Zālītes dzeja un Kārļa Lāča oriģināldziesmas ar dzejnieces tekstiem, kurus Zālīte atlasījusi pati. 15 kamermūzikas darbus kopā ar dzejas lasījumiem sakārto režisors Dāvis Sīmanis. Veidotāji atklāj, ka nepretendē uz "līdzi dziedamo stāstu, bet vairāk uz klausāmo un padomājamo".
Arī šogad ir pagarināts gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš uzņēmumiem, biedrībām, sabiedriskā labuma organizācijām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2021.gada pārskata iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 30.jūnijam. Uzņēmumiem gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir pagarināts par trijiem mēnešiem.
Un vēl
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmenis šodien vairs nepaaugstinās, daudzviet tas sācis pazemināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis ir nedaudz virs piece metri. Savukārt ledussegas biezums – 26 centimetri. Hidrologi norāda, ka tuvākajās dienās Kurzemes un Zemgales upju palienes joprojām būs applūdušas, tomēr ūdens līmenis pakāpeniski pazemināsies.