Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 2.februārī
- 02 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā decembrī bijis augstāks bezdarba līmenis nekā ES un Eirozonā vidēji; Ludzas un Preiļu slimnīcās uztraukums par iespējamo statusa pazemināšanu; un Šodien ir svinama Sveču diena.
Latvijā decembrī bezdarba līmenis bija 7,5%, un tas bijis augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati. Pēc šiem datiem, augstāks bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū decembrī bijis Spānijā (13%,) Grieķijā (12,7%), Itālijā (9%) un Zviedrijā (8,2%). Savukārt zemākais bezdarba līmenis decembrī reģistrēts Čehijā (2,1%), Polijā (2,9%), Vācijā (3,2%), Maltā (3,4%), Ungārijā (3,7%) un Nīderlandē (3,8%). Igaunijā bezdarbs veidoja 5,2%, bet Lietuvā – 5,6%.
Vairums Latvijas siltumnīcu kompleksu vēl tikai gatavojas jaunajai dārzeņu sezonai. Daži audzē tomātus un gurķus visu gadu. Taču gan vieni, gan otri šobrīd ļoti sāpīgi jūt energoresursu cenu pieaugumu. Lai Latvijā izaudzētu kvalitatīvus dārzeņus, tiem nepieciešams papildu siltums un gaisma, tādēļ elektrība un kurināmais ir lielākā izdevumu pozīcija siltumnīcu nozarē. Tas nozīmē, ka būs dārgāka izaudzētā produkcija. Kādas varētu būt cenas, to pagaidām audzētāji neņemas prognozēt, jo cenu lielā mērā ietekmēs notikumi lielajos tirgos – Polijā, Spānijā. Taču sākotnējās prognozes liek runāt par cenas pieaugumu vismaz par trešdaļu. Siltumnīcu nozares uzņēmēji arī cer, ka šī krīze būs kā stimuls zaļās enerģijas attīstībai.
Valsts apmaksātu vakcināciju pret gripu varēs saņemt visi bērni līdz 18 gadu vecumam un iedzīvotāji no 50 gadu vecuma, paredz valdībā atbalstītie grozījumi Vakcinācijas noteikumos. Veselības ministrija norāda, ka šāda kārtība būs spēkā šajā gripas sezonā atbilstoši pieejamajam pretgripas vakcīnu apjomam.
Dānija vakar kā pirmā no Eiropas Savienības valstīm nolēma atcelt gandrīz visus ierobežojumus, kas bija ieviesti Covid-19 izplatības mazināšanai. Šis ir jau otrais mēģinājums atgriezties pie normālas pirmspandēmijas laika dzīves, jo līdzīgu brīvību dāņi varēja baudīt no septembra līdz novembrim.
Ierobežojumu atcelšana nozīmē, ka Dānijas iedzīvotājiem vairs nebūs obligāti jālieto sejas maskas, nevajadzēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu, kā arī atcelti ierobežojumi, kas bija noteikti restorānu, kafejnīcu un izklaides vietu darbībai.
Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors Tedross Adanoms Gebrejesuss brīdinājis valstis, ka ir pāragri pasludināt uzvaru pār Covid-19 vai atteikties no mēģinājumiem ierobežot Covid-19 izplatību.Veselības organizācija ir nobažījusies, ka vairākās valstīs ir nostiprinājies naratīvs, ka vakcīnu un omikrona paveida lielā lipīguma un mazākās bīstamības dēļ vīrusa transmisijas novēršana vairs nav iespējama un vairs nav nepieciešama. Veselības organizācijas vadītājs brīdina, ka šāds uzskats ir kļūdains.
Turpinām ziņas
Krāslavas un Preiļu slimnīcas Latgalē šobrīd ir divas no četrām slimnīcām Latvijā, kas definētas kā otrā līmeņa slimnīcas. Veselības ministrijā izskanējis piedāvājums pazemināt statusu šīm veselības iestādēm. Dienvidlatgales slimnīcās tas radījis satraukumu. Tikmēr Daugavpils slimnīca varētu uzņemties koordinatora lomu, lai palīdzētu saglabāt pieejamo pakalpojumu klāstu Krāslavā un Preiļos. Veselības ministrijā informē, ka lielāka skaidrība varētu būt maijā pēc pārrunām ar pašām slimnīcām.
Krāslavas slimnīcas vadītājs Aleksandrs Jevtušoks, kurš plāno ar savām bažām vērsties Latvijas Slimnīcu biedrībā, norāda, ka pazeminot medicīnas iestādes līmeni, pazustu pakalpojumi, un paliktu tikai aprūpe, uzsverot,a ka pirmā līmeņa slimnīca ir aprūpes slimnīca. Tikmēr Preiļos par iespējamām izmaiņām ir atturīgāki komentāri. SIA “Preiļu slimnīca valdes locekle Aija Vanaga norādījusi, ka vēl ir pāragri spriest par turpmāko, uzsverot, ka tas, kas ir izskanējis ziņojumā, ir tas, ka samazinātos stacionāro pakalpojumu pieejamība. Tas nekādā veidā neskartu ambulatoro.
Šajā tūrisma sezonā Liepājai būs jauns piedāvājums vēstures interesentiem – vienā no cara laika cietokšņiem, Redānā, šobrīd mākslinieces Annas Heinrihsones vadībā tiek iekārtots Karostas un Neatkarības kara muzejs. Apkopojot vēsturiskas fotogrāfijas un Liepājā atrastus priekšmetus, to par saviem un pašvaldības līdzekļiem veido Karostas glābšanas biedrība, kas savulaik par starptautiski zināmu tūrisma objektu izveidoja Karostas cietumu. Jau izskanējis, ka šovasar citā Karostas cietoksnī, bijušajā Nacionālo bruņoto spēku noliktavā, arī tiks atvērts jauns muzejs – Latvijas Kara muzeja filiāle. Iecerēts, ka abi cietokšņos izvietotie muzeji apmeklētājiem durvis varētu vērt jau pavasarī.
Un vēl
Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka šodien, 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši pat visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu; tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Sveču diena iezīmē ziemas vidu. Šajā dienā latvieši parasti lēja sveces no aitu taukiem vai vaska. Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces. Piemēram, lai gads būtu jautrs un pats cilvēks – skaists, Sveču dienā jādzer daudz alus, jāēd cūkas gaļa, daudz jāsmejas, jādzied un jābūt jautram. Meitām jāēd dzērvenes – lai būtu sārti vaigi.
Vērojot laiku Sveču dienā, mūsu senči prognozēja, kāds būs pavasaris un vasara. Ticējumi vēsta, ja Sveču dienā snieg, tad bites spietos un tām būs daudz medus; ja laiks ir skaidrs un saulains, tad būs vēl daudz sniega, taču būs silts maijs un gaidāms labs ražas gads; silts un saulains laiks norāda uz agru pavasari; ja saule uzspīd tik daudz, ka zirgu var apseglot, būs labs pļaujas laiks; bet pilošas pažobeles sola jauku pavasari; savukārt bargs sals vai vētraina diena nozīmē, ka par siltu pavasari nav ko domāt; Aizputināti ceļi prognozē plūdus pavasarī; bet miglaina diena sola lietainu vasaru; savukārt piesarmojuši koki liecina par bagātu auglīgu vasaru.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizsardzības ministrs cer uz ASV karavīru skaita palielināšanu Latvijā; Amatierkolektīvu virsdiriģenti vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu pārskatīt pašreizējos ierobežojumus; un Jēkabpils vēstures muzejs piedāvā izglītojošu programmu, atzīmējot Sveču dienu.
Turpinoties saspīlējumam Krievijas un NATO attiecībās, aizsardzības ministrs Artis Pabriks no Attīstībai/Par cer uz ASV karavīru skaita palielināšanu Latvijā. Situācija gan esot ļoti neskaidra un varot attīstīties strauji. Būtu nepieciešama arī papildu militārā tehnika, jo Latvijai jāstiprina gaisa un piekrastes aizsardzība. ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka tuvākajā laikā nosūtīs nelielu skaitu amerikāņu karavīru uz Austrumeiropu, lai veicinātu NATO klātbūtni laikā, kad pieaug saspīlējums saistībā ar Krievijas karaspēka armiju pie Ukrainas robežas. Priekšdarbi iespējamā ASV kontingenta izvietošanai Latvijā jau ir veikti.
Mopēda un vieglās automašīnas vadītāja apliecības iegūšanas eksāmenā figūras jeb speciālie manevri turpmāk tiks veikti ceļu satiksmē, un daļu eksāmena jāvadās pēc navigācijas iekārtas norādēm, paredz Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos par transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas un atjaunošanas kārtību un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas, atjaunošanas un iznīcināšanas kārtību. Paredzēts, ka jaunā kārtība stāsies spēkā 1.aprīlī.
Aptuveni 52 tūkstoši iedzīvotāju, kam 15.februārī beigsies sertifikāta termiņš, vēl nav saņēmuši balstvakcīnu pret Covid-19, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Jau ziņots, ka 15.februārī Latvijā tiks ieviests digitālā sertifikāta derīguma termiņš. Lai atgādinātu par nepieciešamību saņemt papildu devu, darba nedēļas nogalē Nacionālais veselības dienests plāno šiem iedzīvotājiem nosūtīt atgādinājuma īsziņas.
Latvija ziedos Bangladešai, Moldovai, Tunisijai un Ukrainai desmitiem tūkstošu “Astra Zeneca” un “Janssen” ražoto vakcīnu pret Covid-19. Par to vakar lēma Ministru kabinets. Vakcīnu saņēmēji izraudzīti, ņemot vērā Latvijas ārpolitiskās prioritātes – stabilitātes veicināšanu kaimiņu reģiona valstīs, Latvijas drošības interešu nodrošināšanu un sadarbības sekmēšanu ar dažādiem reģioniem pasaulē. Ar vakcīnu dalīšanos cer veicināt globālo vakcināciju un atbalstīt trešās valstis Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.
Diplomātisku uzvaru guvuši Īrijas zvejnieki, kuru protests pret Krievijas kara flotes plānotajām mācībām Īrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā piespieda Krieviju pārcelt mācību rajonu ārpus Īrijas ūdeņiem. Negaidītā “labas gribas žestā” Krievijas vēstnieks Īrijā Jurijs Filatovs paziņojis, ka nākamnedēļ paredzēto mācību vieta tiks pārcelta, lai “neietekmētu īru zvejnieku darbu”.
Saskaņā ar ķīniešu kalendāru 1. februārī iestājies jaunais Tīģera gads. Jaunā gada sagaidīšanu, ko dēvē arī par Pavasara festivālu, vakar vakarā plaši svinēja miljoniem cilvēku visā pasaulē, un šogad, protams, pasākumos dominēja tīģeru tēma. Pavasara festivāla svinības svin sarkanā krāsā, kas Ķīnā simbolizē veiksmi un laimi. Svētku priekšvakarā sarkans kvēloja Tokijas Debesu koks jeb televīzijas tornis Japānā. Jauno gadu sagaidīja arī Ņujorkas Taimskvērā, Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā un citviet. Pašā Ķīnā pavasari sagaida ar ļoti plašiem pasākumiem. Kaut arī šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, svētki norit pandēmijas ēnā, ievērojot drošības pasākumus, sarīkoti uguns un gaismu šovi, noritējuši plaši deju un dziedāšanas priekšnesumi.
Turpinām ziņas
Nebeidzams jautājums, kuram šoreiz atteikt dalību mēģinājumā, un kolektīva satikšanās pilnā sastāvā tikai koncertā – tā šobrīd ir amatierkolektīvu ikdiena. Dziesmu un deju svētku norise plānota jau nākamgad, bet koristu, dejotāju un orķestrantu darbs un repertuāra apguve vēl aizvien notiek ierobežotā veidā. Tāpēc virsdiriģenti vērsušies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu pārskatīt pašreizējos ierobežojumus, citādi Dziesmu svētku norise ir apdraudēta. Virsdiriģentu bažām pievienojas arī pūtēju orķestri un dejotāji.
Valdība pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas lēma par 5,1 miljona eiro "React-EU" finansējuma un 900 tūkstoši eiro valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu Latvijas filmu industrijai, lai tajā strādājošie vieglāk varētu pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītās negatīvās sekas nozarē. Tiek plānots, ka par piešķirtajiem 6 miljoniem eiro būs iespējams uzņemt sešas līdz astoņas jaunas Latvijas pilnmetrāžas filmas un seriālus. Lai programmu ieviestu, Nacionālais kino centrs projektu pieteikšanu plāno izsludināt līdz 7.februārim. Jaunos seriālus un filmas būs jāuzņem līdz 2023.gada beigām.
Un vēl
Sācies februāris, kas senāk dēvēts arī par Sveču mēnesi, jo tieši šajā laikā mūsu senči nodevās sveču gatavošanai. Kā tas notika, un kādus materiālus šim darbam izmantoja, aicina uzzināt Jēkabpils vēstures muzeja programmā "Gaisma pašu rokām". Nodarbības mērķis ir caur spēlēm un aktīvu līdzdarbošanos sveču izgatavošanā veicināt skolēnu izpratni par latviešu tradīcijām un dzīvesveidu senatnē. Programma var notikt gan klātienē muzejā, gan attālināti – platformā zoom. Plašāka informācija par pieteikšaos programmai pieejama muzeja mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Tirgotāju asociācija aicina atcelt Covid-19 sertifikātus; Jēkabpils novada skolēni gūst panākumus konkursa par Latvijas Republikas Satversmi; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Latvijā Covid-19 sertifikāti, kā arī "zaļā" un "sarkanā" režīma dalījums tirdzniecībai un pakalpojumiem ir jāatstāj pagātnē, šādu viedokli paudis Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis, norādot, ka Covid-19 ierobežojumu atcelšanai Latvijā jānotiek līdztekus ierobežojumu atcelšanai kaimiņvalstīs. Viņš akcentēja, ka Covid-19 ierobežojumi diezgan strauji ir jāatceļ. Ja kaimiņvalstīs to izdarīs ātrāk, tas dos vēl vienu triecienu Latvijas ekonomikai.
Covid-19 izplatības dēļ patlaban attālinātās mācības notiek piektdaļā pamatskolas klašu un mazliet mazāk vidusskolas klašu. Pēc Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces, no Jaunās konservatīvās partijas, teiktā, šobrīd 13% skolēnu ir saslimuši ar Covid-19. Muižniece atzina, ka, salīdzinot ar pagājušo nedēļu, šajā nedēļā pieaudzis pamatskolas klašu skaits, kam mācības pilnībā notiek attālināti, bet samazinājies to klašu skaits, kam mācības notiek daļēji attālinātā režīmā.
Vispasaules pandēmijas kontekstā, ko izraisījis Covid-19 vīruss, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par D vitamīna lomu cīņā pret vīrusu. Janvārī publicēts Spānijā veikts pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 4,5 miljoni respondentu. Pētījuma rezultāti atklāj, ka D vitamīna līmenis asinīs virs 30 nanogrami mililitrā ne vien samazina risku saslimt ar šo vīrusu, bet vienlaikus arī mazina šīs slimības smagas gaitas risku. Savukārt D vitamīna līmenis asinīs virs 50 nanogramiem mililitrā teorētiski nodrošina gandrīz nulles mirstību no Covid-19 infekcijas. Secinājumos pētnieku grupa rekomendē vakcināciju kombinēt ar adekvātu D vitamīna līmeni asinīs, jo tikai šādā veidā būsim patiešām nodrošinājušies pret pandēmijas negatīvajām sekām.
Igaunijā no lielo Ziemassvētku egļu stumbriem top putnu būrīši. Šādā veidā tiek radīti mājokļi spārnotajiem faunas iemītniekiem un pievērsta sabiedrības uzmanība dabas aizsardzības jautājumiem. Putnu būrus uzstāda piemērotās vietās pilsētu parkos, lai palielinātu bioloģisko daudzveidību, kā arī mežos un citos biotopos, kur cilvēku saimnieciskās darbības dēļ samazinās putnu skaits.
2020.gadā ASV novērotā zibens šautra, kas stiepās 768 kilometru garumā pāri trim štatiem, atzīta par garāko jebkad reģistrēto zibens šautru pasaulē, paziņojuši zinātnieki. Zibens šautra stiepās pāri trim ASV štatiem - Misisipi, Luiziānai un Teksasai. Iepriekšējais rekords piederēja 2018.gadā Brazīlijā novērotajai zibens šautrai, kas bija 709 kilometrus gara.
Turpinām ziņas
Vakar tika paziņoti Satversmes tiesas 2021. gada septembrī izsludinātā skolēnu zīmējumu un domrakstu konkursa par Latvijas Republikas Satversmi rezultāti. Zīmējumu konkursā “Satversme laimīgai Latvijai” uzvarējusi Viesītes vidusskolas skolniece Samanta Murāne, pedagoģe Sarmīte Ratiņa, iegūstot 1. vietu. Atzinības rakstu saņēmusi arī Zasas vidusskolas skolniece Enija Marta Kirillova, pedagoģe Inese Kalniškāne. Konkursā tika pārstāvētas 45 skolas, aptverot visus Latvijas reģionus.
Taurgovju ganāmpulku saimnieki aicina šiem lopiem noteikt savvaļas dzīvnieka statusu Latvijā. Jautājums aktualizēts, lai nepieļautu ganāmpulku likvidēšanu veterināro prasību dēļ, jo nepieradinātajiem lopiem ir sarežģīti veikt kādas pārbaudes. Tikmēr Pārtikas un veterinārajā dienestā norāda uz riskiem slimību izplatībā. Zemkopības ministrijā norāda, ka par iespējamiem risinājumiem diskusijas vēl turpināsies.
Un vēl
Tuvākajās divās naktīs Latvijā pastiprināsies sals, bet nedēļas nogalē valsts lielākajā daļā gaidāms atkusnis, prognozē sinoptiķi. Zemākā gaisa temperatūra, iespējams, būs naktī uz piektdienu Latgalē un Vidzemē – tā var noslīdēt līdz -15..-20 grādiem. Savukārt jau piektdienas vakarā Kurzemē gaiss iesils līdz 0..+2 grādiem. Sestdien un svētdien neliels atkusnis gaidāms arī valsts centrālajā daļā. Nedēļas nogalē visā Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi, lielākā daļa sniegs, vietām būs arī putenis, lietus un atkala. Ceļi slideni. Valsts austrumu pusē sniega sega vietām kļūs par aptuveni desmit centimetriem biezāka. Iespējams, nākamnedēļ laiks būs siltāks. Piepildoties šai prognozei, gaidāmi kārtējie pali.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Zināms, kur būs Nacionālā akustiskā koncertzāle; Arī turpmāk skolēniem nodrošinās bezmaksas pienu; un Kāds bijis janvāris sinoptiķu vērtējumā?
Šodien notika Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komitejas sanāksme, kurā tās locekļi – koalīciju veidojošo politisko partiju pārstāvji – vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā Nacionālās akustiskās koncertzāles novietnei. Jau tuvākajā laikā Kultūras ministrija virzīs to uz Ministru kabinetu.
Jau ziņots, ka koncertzāles būvniecībai tika ieteiktas trīs vietas – Andrejsaau, Rīgas Kongresu nams un Rūpniecības preču tirgus teritorija. Lai noskaidrotu piemērotāko vietu tika veikta iedzīvotāju aptauja. Pēc SKDS aptaujas datiem, Rīgas Kongresu nams ieguva vislielāko iedzīvotāju atbalstu kā potenciālā Nacionalās koncertzāles novietne.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, pamatojoties uz Valsts kontroles iesniegumā minēto informāciju par iespējamām prettiesiskām darbībām Latvijas Universitātē, pērn jūnijā sācis kriminālprocesu. Patlaban KNAB kriminālprocesā veic pirmstiesas izmeklēšanu un detalizētāku informāciju nesniedz.
Kā ziņots, valsts kontroles revīzijā konstatēts, ka Latvijas Universitātē diviem darbiniekiem, ar kuriem noslēgtas vienošanās par divu gadu profesionālās darbības ierobežojumu, nepamatoti izmaksāti finanšu līdzekļi kopumā 19 tūkstoši 474 eiro.
Jaunais Pašvaldību likums uzliks par pienākumu pašvaldībām veidot pašvaldību policijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs no Attīstībai Par skaidro, ka līdz šim Pašvaldību likumā bijis liels robs saistībā ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu. Tas bijis gan iepriekšējā 119 pašvaldību modelī, gan arī pašreizējā pēc reformas. Turpmāk visām pašvaldībām būs jāveido pašvaldības policiju.
Lai padarītu pēc iespējas pieejamāku medicīnisko palīdzību akūtajiem un hroniskajiem pacientiem un atslogotu ģimenes ārstu darbu, uz laiku prakse varēs nesniegt pakalpojumus, kas nav kritiski, piemēram, nosūtījumus darbspējas ekspertīzes komisijai, autovadītāju medicīniskās izziņas, ieroču nēsāšanas un uzglabāšanas atļaujas, Covid-19 kontaktpersonu medicīnisko novērošanu. To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Gada inflācija eirozonā janvārī palielinājusies līdz 5,1% salīdzinājumā ar 5% decembrī, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš šo datu apkopošanas sākšanas 1997. gadā, liecina šodien publiskotās Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" sākotnējās aplēses. Gada inflācija jeb cenu pieaugums eirozonā reģistrēts jau trīspadsmito mēnesi pēc kārtas.
Lietuvas valdība šodien nolēma, ka no sestdienas, 5. februāra, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs uzrādīt Covid-19 sertifikātu jeb tā saukto "Iespēju pasi", lai varētu apmeklēt lielveikalus, restorānus, sporta un izklaides pasākumus, kā arī saņemtu pakalpojumus klātienē. Tā vietā plānots noteikt prasību, ka veikalos jānodrošina vismaz 15 kvadrātmetru platība uz katru pircēju. Lietuvas amatpersonas uzsver, ka Covid-19 sertifikātu apturēšana nenozīmē visu drošības pasākumu atcelšanu, jo saglabājas nepieciešamība ierobežot koronavīrusa izplatību, tādēļ iedzīvotājiem jāturpina lietot sejas maskas un ievērot citus piesardzības pasākumus.
Turpinām ziņas
Latvijas pirmskolas izglītības iestāžu bērni un 1.–9.klašu skolēni arī turpmāk trīs reizes nedēļā saņems bezmaksas pienu, kas ražots Latvijā. Tas būs iespējams, jo programmā "Piens un augļi skolai" saistībā ar svaigpiena iepirkuma cenas pieaugumu paredzēts palielināt atbalsta likmes. Plānots, ka palielinātās atbalsta likmes šajā programmā 2021./2022. mācību gadā tiks piemērotas piena piegādei jau no 1. janvāra.
Ogres rajona slimnīca, kur notiek vakcinācija pret Covid-19, plāno nodrošināt Covid-19 analīžu pakalpojumu. Ogres slimnīca turpina vakcinēt pret Covid-19, bet atsaucība nav liela. Šā iemesla dēļ slimnīca samazinājusi dienu skaitu, kad veic vakcināciju un plāno izveidot jaunu pakalpojumu, kas pacientiem ļautu uz vietas Ogrē nodot analīzes un saņemt analīžu rezultātus pēc 2 līdz 3 stundām. Šis pakalpojums varētu būt pieejams tuvāko trīs nedēļu laikā.
.Un vēl
2022.gada pirmais mēnesis Latvijā bija nokrišņiem bagātākais janvāris kopš 2015.gada, kā arī tas bija divus grādus siltāks par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Mēneša vidējā gaisa temperatūra valstī bija -0,9 grādi jeb 2,1 grāds virs 1991.-2020.gada janvāra vidējās temperatūras. Līdz ar to janvāris bija trīs grādus siltāks par ziemas pirmo mēnesi - 2021.gada decembri. Zemākā gaisa temperatūra pagājušajā mēnesī bija -23,2 grādi 12.janvārī Zosēnos, savukārt mēneša maksimālā temperatūra bija +7,5 grādi 14.janvārī Rucavā.
Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 milimetri jeb 144% no mēneša normas. Lielākā nokrišņu summa - 125 milimetri - reģistrēta Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Rēzeknē, kur mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 29,6 milimetri.
Visstiprākās vēja brāzmas - 32,6 metri sekundē - tika novērotas 20.janvārī Ventspilī. Kopumā piecās diennaktīs vēja maksimālais ātrums brāzmās kaut vietām valstī pārsniedza 25 metrus sekundē, deviņās diennaktīs tas bija lielāks par 20 metriem sekundē.