Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 3.februārī
- 03 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pirmo reizi pārsniedza 10 tūkstoši; Viesīte svinēs 94.to jubileju; un Šodien atzīmē starptautisko vēlēšanu diena.
Otrdien Latvijā konstatēti 10 tūkstoši 610 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 23 inficētu personu nāvi. Šis ir lielākais Latvijā reģistrētais saslimušo skaits vienā diennaktī. Jāpiebilst, ka pieaugot testēto cilvēku skaitam informācija par otrdien saslimušajiem tika publiskota trešdienas vakarā nevis kā ierasts dienas pirmajā pusē. No otrdien konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4 tūkstoši 221 nebija vakcinēts vai vakcinācijas kursu pabeidzis, savukārt 6 tūkstoši 389 bija vakcinēti. Kopumā otrdien laboratoriski veikti 27 tūkstoši 869 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 38,1% bijuši pozitīvi. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs ir palielinājies līdz 5 tūkstoši 190 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. No mirušajiem 20 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs - vakcinēti.
Minimālās darba algas apmēra pārskatīšana ir plānota šī gada pirmajā pusē, vienojoties ar sociālajiem partneriem par minimālās darba algas apmēru 2023.gadam, tikšanās laikā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību solījis labklājības ministrs Gatis Eglītis no jaunās konservatīvās partijas. Paredzēts, ka diskusijai sociālajiem partneriem kā iespējamais kritērijs minimālās darba algas noteikšanai 2023.gadā tikšot piedāvāts risinājums minimālo algu noteikt 50% no 2021.gada vidējās bruto darba algas. Piemēram, pagājušā gada izskaņā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka 2021.gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija tūkstoš 280 eiro. Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir noteikta 500 eiro mēnesī.
Ministriju solījumi nodrošināt vides pieejamību personām ar invaliditāti ir pārāk plaši un abstrakti, tajos trūkst konkrētības un reālas izmaiņas nav jūtamas, šādu vērtējumu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pauda invalīdu un viņu draugu apvienības "Aperions" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
"Dod pieci!" maratona laikā veidotajā atklātajā vēstulē, kuru parakstījis arī Balodis, par vides pieejamības nodrošināšanu Latvijā tiek pieprasīta dažādu uzdevumu izpilde, lai mazinātu šķēršļus pilnvērtīgai dzīvei. Piemēram, vēstules autori mudina normatīvajos aktos nostiprināt vides pieejamības jautājumus, izveidot speciālu kontrolējošo iestādi, nodrošināt publisko un izglītības iestāžu pieejamību, kā arī izvirzīti citi uzdevumi.
Vēl pirms oficiālās atklāšanas ceremonijas Pekinā ar kērlinga jaukto pāru sacensībām vakar sākušas sportistu sacīkstes ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā dēvētajā "Ūdens kubā", kur 2008.gada vasaras olimpiskajās spēlēs notika peldēšanas sacensības, tagad izvietota kērlinga arēna, un trešdien tur notika pirmās četras spēles. Kā pirmie olimpisko spēļu sacensības uzsāka Lielbritānijas un Zviedrijas jauktais kērlinga duets, uzvaru ar 9:5 izcīnot britu pārim. Arī šodien turpināsies olimpiskās kērlinga sacensības. Jau ziņots, ka Pekinas olimpiskās spēles notiks no 4. līdz 20.februārim.
Vašingtona un tās NATO sabiedrotie piedāvājuši Maskavai bruņojuma kontroles un uzticības veidošanas pasākumus, lai mazinātu spriedzi ap Ukrainu. Priekšlikumos, kas izklāstīti NATO un ASV atbildēs uz Krievijas prasībām, apliecināta stingra nostāja, ka Ukrainai un jebkurai citai suverenai valstij ir tiesības kandidēt uz uzņemšanu NATO. ASV un NATO dokumentos Krievija mudināta atjaunot diplomātiskās saites ar aliansi, kā arī atjaunot un atkārtoti risināt sarunas par kodolraķešu kontroles līgumiem ar ASV.
Turpinām ziņas
Viesīte – pilsēta Sēlijā, Jēkabpils novadā, iepriekš dēvēta par Āžu miestu, vēlāk par Eķengrāvi un tikai 1926. gadā tiek nosaukta par Viesīti. Divus gadus vēlāk, 7. februārī ar Latvijas Republikas valdības rīkojumu Viesītes miestam piešķirtas pilsētas tiesības. Pēc kārtas Viesīte kļuva par 45. Latvijas pilsētu. Jautājumu par pilsētas nosaukumu un ģerboni uzticēja lemt speciālai komisijai. Priekšlikumi bija dažādi: Ozolaine, Ķikste, Jaunrīga, Jurjena. Tomēr komisija nolēma par labu vārdam Viesīte, kas ir baltu cilmes vārds un aizgūts no upes vārda. Kopš tās dienas, kad Viesītei piešķirtas pilsētas tiesības ir apritējuši 94 gadi. Par godu Viesītes pilsētas 94. dzimšanas dienai, iedzīvotājiem būs iespēja apmeklēt dažādus svētku pasākumus Viesītē.
Sadarbojoties Latvijas zinātniekiem, mežsaimniecības, lauksaimniecības un mednieku organizācijām, kā arī konsultējoties ar Valsts meža dienestu, ir izstrādāts digitāls rīks – lietotne “Mednis”. Tā ļaus medniekiem un zemes īpašniekiem fiksēt kvalitatīvu informāciju par medījamiem dzīvniekiem. Šī informācija ļaus novērtēt populāciju stāvokli un dzīvnieku izplatību. “Mednis” ir unikāla Latvijā radīta lietotne, kas ir savienota ar Valsts meža dienesta informācijas sistēmu “Meža valsts reģistrs” un dod iespēju ievākt datus par medījamiem dzīvniekiem. Pašreiz lietotnes “Mednis” izmantošana īpaši aktuāla ir zemes īpašniekiem un medniekiem.
Un vēl
Šodien Eiropā tiek atzīmēta Starptautiskā vēlēšanu diena. Saistībā ar to Centrālā vēlēšanu komisija šonedēļ aicina ikvienu sociālajos tīklos pastāstīt, kāpēc ir svarīgi piedalīties vēlēšanās. Akcijas mērķis ir ne tikai atgādināt par līdzdalības vēlēšanās nozīmi, bet arī vērst uzmanību uz to, ka jau pēc astoņiem mēnešiem – 1. oktobrī – notiks 14.Saeimas vēlēšanas. Daloties sociālo tīklu vietnēs, akcijas dalībnieki aicināti izmantot mirkļbirku #VēlēšanuDiena un paust savas pārdomas jebkādā formātā, kas šķiet piemērots, - teksts, attēls, zīmējums, karikatūra, foto, video, balss ieraksts vai cits.
Starptautisko vēlēšanu dienu Eiropā atzīmē katru gadu februāra pirmajā ceturtdienā, un tās mērķis ir atgādināt, ka brīvas un demokrātiskas vēlēšanas ir vērtība, kuras dotās iespējas jānovērtē un atbildīgi jāizmanto. Šogad šī diena tiek atzīmēta jau septiņpadsmito reizi.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pieaug saslimstība ar gripu; Dzīvojamās mājas ugunsgrēkā Atašienē cietis cilvēks; un Sakrālā mantojuma programmā pieteikti 52 dievnami.
Latvijā pagājušajā nedēļā ģimenes ārstu praksēs tika reģistrēti seši klīniskie gripas gadījumi, bet slimnīcas ziņojušas septiņiem hospitalizētajiem gripas pacientiem. Tikmēr pneimoniju nākas ārstēt 24 cilvēkiem, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs. Ģimenes ārstu prakses, kurās gripu reģistrēja pagājušajā nedēļā, atrodas Daugavpilī un Liepājā. Par hospitalizētiem gripas pacientiem ziņojusi Rēzeknes slimnīca, kurā stacionēti seši pacienti, un Daugavpils reģionālā slimnīca – par vienu hospitalizētu gripas pacientu. Tikmēr Austrumu slimnīcas Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija informēja, ka no izmeklētajiem 55 klīniskajiem paraugiem sešos bija apstiprināti A tipa gripas vīrusi. Turpinās arī saslimstība ar citām akūtām augšējo elpceļu infekcijām. Augstākā saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām konstatēta Liepājā, Rēzeknē un Valmierā.
Latvijā 12 gadus veciem bērniem ir vidēji trīs četri bojāti, blombēti vai pat izrauti pastāvīgie zobi, kamēr Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir viens vai pat mazāk. Veselības paradumu pētījumu dati par Latvijas skolēnu zobu tīrīšanas paradumiem uzrāda, ka divreiz dienā zobus tīra ap 60% skolas vecuma meiteņu un tikai 40% zēnu. Latvijas Zobārstu asociācija norāda, ka rūpes par savu bērnu zobu veselību un zobu kopšanu primāri ir pieaugušo atbildība.
Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācija un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija aicina pārskatīt nosacījumus, kas ierobežo cilvēku nodarbināšanu klātienē bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, liecina asociāciju nosūtītā vēstule Ministru kabinetam. Vēstulē norādīts, ka, asociāciju ieskatā, vairākās nozarēs un profesijās ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir neloģiski, jo darba devēji "klātienes" darbu veikšanai var nodrošināt tikpat izolētus apstākļus, kā darbu veicot no mājām.
Piemēram, meža mašīnu operatora darba apstākļi mežā no epidemioloģiskā skatu punkta nav nekādā veidā bīstamāki kā tām profesijām, kas darbu var veikt atrodoties mājās. Mežizstrādātāji un kokapstrādātāji aicina pārskatīt šo ierobežojumu.
Eiropas Komisija apstiprinājusi asas domstarpības izsaukušos taksonomijas noteikumus. Tās ir vadlīnijas privātajiem investoriem, kas nosaka, ko var uzskatīt par ''zaļiem'' ieguldījumiem. Taču atomenerģijas un gāzes iekļaušana ''zaļo'' investīciju lokā ir izsaukusi skaļus iebildumus no dažādām pusēm. Lai arī formāli taksonomija ir nesaistošs klasifikators, kas ļauj privātajiem investoriem noteikt, kas ir “zaļās” investīcijas, patiesībā šim dokumentam ir milzīga ietekme. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā ieguldītāji arvien vairāk vēlēsies investēt zaļajos projektos un meklēs, kur tos var atrast. Līdz ar to kodolenerģijas un gāzes projektu iekļaušana zaļajā kategorijā, lai arī ar dažādām atrunām, ir izsaukusi plašu rezonansi.
Turpinām ziņas
Vakar ap pusdivpadsmitiem dienā ugunsdzēsēji saņēma informāciju, ka Jēkabpils novada Atašienes pagastā ar atklātu liesmu deg dzīvojamā māja. Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka vienstāva koka māja deg pilnā 100 m2 platībā un tai jau ir iebrucis jumts. Pirms ugunsdzēsēju glābēju ierašanās no ēkas saviem spēkiem evakuējās viens cilvēks, kas ugunsgrēkā cieta un tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Darbs notikuma vietā noslēdzās pēc četrām stundām ap pusčetriem pēcpusdienā.
Glābšanas dienests atgādina, ka izceļoties ugunsgrēkam, iedzīvotājiem ir jācenšas izkļūt no mājokļa un nekavējoties par notikušo informēt ugunsdzēsējus glābēju, zvanot uz tālruņa numuru 112. Ugunsgrēkā katra sekunde ir svarīga!
Pagājušajā diennaktī valstī reģistrēti 111 ceļu satiksmes negadījumi, tajos cietuši seši cilvēki. Ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši cilvēki, notikuši Rīgas reģionā. Kā vēsta valsts policija, viens no cietušajiem bijis velosipēda vadītājs. Rīgas reģionā pagājušajā diennaktī reģistrēti 75 ceļu satiksmes negadījumi, 11 - Zemgales reģionā, vēl tikpat - Latgalē. Savukārt Vidzemes reģionā policija fiksējusi deviņas avārijas, bet Kurzemes reģionā - piecas.
Kopumā ceļu satiksmes jomā pieņemti 333 administratīvo pārkāpumu lēmumi, tajā skaitā 143 par ātruma pārsniegšanu, pieci par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā un četri par agresīvu braukšanu.
Un vēl
Sakrālā mantojuma programmā glābšanas un restaurācijas darbiem pieteikti 52 dievnami. Kopējais konkursa finansējums ir miljons eiro, un tam šogad pieteikušās Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, Romas Katoļu baznīca, Latvijas Pareizticīgo sinode un Vecticībnieku draudzes, kas pieteikumus iesniedz centralizēti. Luteriskā baznīca pieteikusi 33 objektus par 726 tūkstoši 949 eiro. Romas Katoļu baznīca pieteikusi 14 objektus par 753 tūkstoši 837 eiro, no tiem 104 tūkstoši eiro nepieciešami Varakļānu baznīcas torņa atjaunošanai. Latvijas Pareizticīgo sinode pieteikusi 10 objektus par 407 tūkstoši 845 eiro. Savukārt vecticībnieku draudzes pieteikušas četrus objektus par 38 tūkstoši 629 eiro.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Aizdevumu programmā mazajiem lauku uzņēmējiem paplašināts pretendentu loks; Noslēgts līgums par Ķieģeļu ielas pārbūvi Jēkabpilī; un Vāc parakstus par aizliegumu nākotnes jauniešiem iegādāties jebkādus tabakas izstrādājumus.
Saeimas vairākums šodien neatbalstīja opozīcijas deputātu priekšlikumu uzdot parlamenta prezidijam nekavējoties lemt par Saeimas darba atsākšanu klātienē. Darbu klātienē atbalstīja 35 deputāti, bet pret balsoja 51. Patlaban parlamenta sēdes un Saeimas komisiju sēdes notiek attālinātā režīmā. Jau vēstīts, ka 28. februārī beigsies ar Covid-19 izplatības ierobežošanu ieviestā ārkārtējā situācija, bet līdz tam vēl tiek meklēti risinājumi ierobežojumu atcelšanai vai mīkstināšanai. Latvija arī mēģinās saskaņot Covid-19 ierobežojumus ar Lietuvu un Igauniju.
Aizdevumu programmā mazajiem lauku uzņēmējiem paplašināts pretendentu loks. Četros gados tajā izsniegti kredīti kopumā teju 18 miljonu eiro apmērā. Atbalsts padarīts pieejamāks arī lielākām vidējām saimniecībām tirgus nepilnību novēršanai. Aizdevumu programma maziem lauku uzņēmējiem papildināta ar 20 miljoniem eiro no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai. Šogad grozīti aizdevumu nosacījumi, paplašinot pretendentu loku. Turpmāk aizdevumus šajā programmā var saņemt arī vidējas saimniecības.
Neraugoties uz dažādiem sarežģījumiem pandēmijas un energoresursu sadārdzinājuma dēļ, pērnais gads Latgales Speciālajai ekonomiskajai zonai bijis labs, secinājuši tās pārstāvji un iesaistītie uzņēmēji. Kopumā Latgales ekonomiskajā zonā jau darbojas 21 uzņēmums, radot vairāk nekā 200 jaunas darbavietas un uzņēmējdarbībā investējot gandrīz 30 miljonus eiro. Pretī uzņēmumi saņem nodokļu atlaides. Bet Latgales Speciālā ekonomiskā zona šogad pirmo reizi saņēma valsts atbalstu – 400 tūkstoš eiro – savas kapacitātes stiprināšanai. Vēl klāt nāk Latgales pašvaldību dotācijas 50 tūkstošu eiro apjomā. Šobrīd ekonomiskās zonas teritorija ir 87 hektāru platībā.
Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi Civillikuma grozījumus, kas paredz atvieglot laulības šķiršanas procesu. Līdz šim gadījumos, kad kāds no laulātājiem pretojās laulības šķiršanai, Civillikums paredzēja iespēju vienpusēji to pieprasīt tiesā pēc trīs faktiski šķirtas dzīves gadiem – šis laika posms, pēc "Attīstībai / Par!" deputātu ierosinājuma, saīsināts uz vienu gadu. Tāpat arī likums vairs neparedz tiesai iespēju atlikt šķiršanās prasības izskatīšanas termiņu uz pusgadu, cerot uz laulāto samierināšanos.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans šodien apmeklēs Kijevu, lai paustu atbalstu Ukrainai laikā, kad tās robežu tuvumā ir sapulcēts liels skaits Krievijas karavīru. Erdogans ir izrādījis interesi būt par vidutāju starp Ukrainu un Krieviju. Erdogans Kijevā tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Turpinām ziņas
Projektā “Industriālās teritorijas piekļuves uzlabošana un revitalizācija uzņēmējdarbības attīstībai Jēkabpils pilsētas Ziemeļaustrumu daļā” noslēgti līgumi par Ķieģeļu ielas posma pārbūves būvdarbiem, būvuzraudzību un autoruzraudzību. Būvdarbus veiks SIA “VIA” par kopējo summu 918 tūkstoši 392 eiro ar PVN. Tikai pa Ķieģeļu ielu var nokļūt līdz degradētajai teritorijai Ķieģeļu ielā 19, kur plānotas divas ražošanas ēkas citos projektos. Ķieģeļu ielas posms no krustojuma ar Zīlānu ielu līdz degradētajai teritorijai šobrīd ir neapmierinošā stāvoklī. Projektā plānots pārbūvēt minēto ielas posmu un krustojumu ar Rēzeknes ielu, kā arī izveidot publiski pieejamas autostāvvietas.
Latvijas Pašvaldību savienība aicina paaugstināt algas sporta skolu treneriem. Kā skaidro pašvaldību savienībā, valsts dotācija profesionālās ievirzes sporta skolu treneru atalgojumam nav mainījusies kopš 2017.gada, un, ja tā arī turpmāk netiks palielināta, vislielākie zaudētāji būs bērni, jo finansējuma trūkuma dēļ pašvaldību dibinātajās sporta skolās būs sarežģīti turpmāk nodrošināt nodarbības līdzšinējā apmērā. Pašvaldībām pietrūkst aptuveni 15% no nepieciešamā finansējuma treneru algām, turklāt pašvaldību dibinātajās sporta skolās valsts dotācija treneru algām veido vidēji tikai trešo daļu no visām izmaksām.
Un vēl
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par aizliegumu nākotnes jauniešiem iegādāties jebkādus tabakas izstrādājumus. Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Kārlis Beļēvičs. Viņš uzsver, ka smēķēšana ir viens no priekšlaicīgas nāves cēloņiem Latvijā. Smēķēšana rada atkarību, veselības problēmas pašiem smēķētājiem un apkārtējiem, piesārņo vidi un rada liekas izmaksas. Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai nākamās paaudzes aizmirst tādu lietu kā tabakas izstrādājumi. Idejas autora ieskatā līdztekus būtu jāpalielina sodi par tabakas izstrādājumu pārdošanu un nodošanu nepilngadīgām personām.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Konceptuāli atbalsta ierosinājumu sodīt par totalitāro režīmu ieroču publisku izstādīšanu; Par gada notikumu jaunatnes volejbolā atzīta Jēkabpils trenera vadītās komandas sasniegums; un Zināms, kas vadīs Eirovīzijas dziesmu konkursu Turīnā.
Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputātu virzītos likuma grozījumus, kas paredz noteikt naudas sodu par totalitāro režīmu ieroču izstādīšanu publiskā vietā ilgāk par 30 dienām, izņemot muzejus. Likumprojekta mērķis ir panākt, lai vēl atlikušie PSRS varas simboli - ieroči un militārā tehnika, kas atrodas uz goda pjedestāliem Latvijas publiskajā vidē ārpus muzejiem, - tiktu demontēti.
Kā ziņots, 2021.gada februāri Jēkabpilī pazuda lielgabals, kas kā piemineklis bija izvietots uz padomju memoriāla. Policija par zādzību sāka kriminālprocesu. Prokuratūra pagājušā gada nogalē šajā kriminālprocesā cēla apsūdzību zemniekam un uzņēmējam, bijušajam Krustpils novada vadītājam Gundaram Kalvem.
Saeima šodien noraidīja “Saskaņas” virzītos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas paredzēja Covid-19 sertifikātu piešķirt pēc “pozitīva” antivielu pārbaudes rezultāta. Parlamentārieši piedāvāja Covid-19 sertifikātu piešķirt, ja cilvēks veicis kvantitatīvu vai puskvantitatīvu seroloģisko imūnanalīzi Covid-19 IgG antivielām un ieguvuvis pozitīvu rezultātu.
Kā ziņots, novembra beigās Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā epidemioloģijas jomas eksperti skaidroja, ka Covid-19 antivielu rādītājs Latvijā netiek izmantots drošības sertifikātu izsniegšanai, jo antivielu līmenis neļauj droši noteikt cilvēka aizsardzības līmeni pret saslimšanu.
Otrajā lasījumā atbalstīti grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem paredzēts noteikt, ka nodarbinātām un pašnodarbinātām personām, kuras ir sasniegušas vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu, bet kurām nav tiesību uz vecuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts vairs netiks pārtraukts uz nodarbinātības laiku, kā tas bija līdz šim. Šādas normas atcelšana sekmēs senioru materiālās situācijas uzlabošanos.
Igaunija varētu atcelt Covid-19 sertifikāta izmantošanu no 21. februāra, ja samazināsies stacionēto Covid-19 pacientu skaits, šādu iespēju pieļāvusi premjerministre Kaja Kallasa. Premjere norāda, ka lēmumu pieņems, ja 17. februārī konstatēs, ka iepriekšējo desmit dienu laikā slimnīcās uzņemts mazāk par 25 jauniem Covid-19 pacientiem dienā. Tomēr amatpersonas un mediķi ļoti piesardzīgi izturoties pret ierobežojumu vājināšanu.
Turpinām ziņas
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku norise būs atkarīga no māksliniecisko kolektīvu spējas pilnā sastāvā satikties mēģinājumos, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte. Viņa atzīmēja, ka svētku norises būtisks nosacījums ir, cik ātrā laikā pēc ārkārtējās situācijas valstī mākslinieciskajiem kolektīviem izdosies atgriezties tādā darba režīmā, lai būtu iespēja iespējami pilnā sastāvā satikties regulāros mēģinājumos, kas tradicionāli notiek divas reizes nedēļā, un apgūt svētku repertuāru.
Par Latvijas 2021. gada labāko volejbolistu atzīts Deniss Petrovs, volejbolisti – Marta Kamēlija Levinska, pludmales volejbolā par labāko komandu kļuvis Tīnas Graudiņas un Anastasijas Kravčenokas duets, bet kopumā balvas piešķirtas 12 kategorijās. Tajā skaitā par gada notikumu jaunatnes volejbolā atzīta jēkabpilieša Mārča Obrumana vadītās Latvijas U-17 junioru izlases iekļūšana Eiropas čempionāta finālturnīrā un tur izcīnītā 8. vieta. Ņemot vērā valstī pieņemto ārkārtas stāvokli, kā arī to, ka liela daļa balvu ieguvēji atrodas ārzemēs, tās tiks pasniegtas individuāli.
Un vēl
2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu Itālijas pilsētā Turīnā vadīs britu mūziķis Mika. Eirovīzijas vadītāja loma uzticēta arī populārajai un godalgotajai itāļu dziedātājai Laurai Pauzīni un ilggadējam TV raidījumu vadītājam Alesandro Ketelanam. Atgādinām, ka Latvijas pārstāvis Eirovīzijas dziesmu konkursam tiks izraudzīts 12. februārī.