Jēkabpils Radio1 ziņas 2021.gada 4.februārī
- 04 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Prokurore lūdz tiesu Rimšēvičam piemērot apcietinājumu; Šogad plāno uzlabot reģionālos autoceļus vairāk nekā 350 kilometru garumā; un Kā ekstrēmi laikapstākļi ietekmējuši eiropiešu dzīvi?
Prokurore vakar Rīgas rajona tiesu Jūrmalā lūdza bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu un iepriekš viņa atbrīvošanai iemaksāto 100 tūkstoši eiro lielo drošības naudu ieskaitīt valsts budžetā. Prokurore Viorika Jirgena tiesā argumentēja, ka ir mainījusies Rimšēviča uzvedība, viņš pretdarbojies un mēģinājis ietekmēt liecinieka, kādreizējā "Trasta komercbankas" akcionāra Igora Buimistera liecības.
Jau vēstīts, ka bijušais Latvijas Bankas prezidents un uzņēmējs Uģis Tabors apsūdzēts patlaban Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā esošajā lietā saistībā ar iespējamiem centieniem panākt Buimistera nepatiesu liecību sniegšanu Rimšēviča lietā. Šī tiesa minēto lietu plāno sākt skatīt 15.februārī, bet Buimisters pērn devās mūžībā. Prokurore pamatoja, ka līdz šim piemērotie drošības līdzekļi nav apturējuši Rimšēviča vēlmi ietekmēt lieciniekus. Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.
Otrai svešvalodai vispārējā izglītībā gan pamatskolā, gan vidusskolā jābūt kādai no Eiropas Savienības valodām, pēc ceturtdienastikšanās ar valsts prezidentu Egilu Levitu atzina izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece no Jaunās konservatīvo partijas. Viņa norādīja, ka tikšanās laikā abi ar Levitu bija vienisprātis par ieceri tuvākajos gados skolās izvirzīt kādu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām par otro svešvalodu. Lai to izdarītu, ir nepieciešami pedagogi.
Arvien vairāk skolu un klašu grupu izvēlas attālināto mācību modeli. Iepriekšējā mācību gadā, kad bija ilgstošas attālinātās mācības, Izglītības kvalitātes valsts dienests aplēsa, ka skolēni apguvuši pat par 30–50% satura mazāk par paredzēto. Precīzas ainas par šo gadu vēl nav, bet ir uzsākta skolu, skolēnu un vecāku aptauja, lai to noskaidrotu.
Polijas prezidents Andžejs Duda paziņojis par likumprojektu, kas paredz atteikties no nesen izveidotās Augstākās tiesas Disciplinārlietu palātas, kas izraisījusi domstarpības Varšavas un Briseles starpā.
Kā norādīja Duda, viņš cer, ka šīs izmaiņas, kas vēl ir jāapstiprina parlamentam, pieliks punktu strīdam ar Briseli. Atbilstoši projektam pašreizējie tiesneši varēs pārcelties uz citu Augstākās tiesas palātu vai pensionēties.
Turpinām ziņas
Satiksmes ministrijas īstenotajā Valsts reģionālo autoceļu būvniecības programmā šogad visā Latvijā paredzēti uzlabojumi reģionālajos autoceļos vairāk nekā 350 kilometru garumā. Valsts reģionālo autoceļu būvniecības plānu līdz 2027.gadam pagājušā gada nogalē apstiprināja Autoceļu padome. Šis ir nākamais solis ilgtermiņa un vidēja termiņa plānošanas ieviešanā, lai mērķtiecīgi strādātu pie kopējā autoceļu stāvokļa uzlabošanas. Plānojot primāri atjaunojamos reģionālo ceļu posmus, tiek ņemta vērā satiksmes intensitāte, ceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk - vai šie ceļu posmi savieno valstspilsētas, vai novadu administratīvos centrus savā starpā.
SIA "Getliņi Eko" dārzeņu audzēšanu siltumnīcās energoresursu krīze būtiski neietekmē. Teju visu nepieciešamo elektroenerģiju "Getliņi Eko" saražo paši, iepērkot tikai pavisam niecīgu apjomu. Uzņēmums ik gadu saražo aptuveni 35 gigavatstundas elektroenerģijas, un lielāko daļu šo iegūto resursu pārdod SIA "Enerģijas publiskais tirgotājs". Elektroenerģijas patēriņš "Getliņi Eko" siltumnīcās, kurās tiek audzēti tomāti un gurķi, ir vidēji no 5 tūkstoši 500 līdz 6 tūkstoši megavatstundas gadā, savukārt siltumenerģijas patēriņš - no 7 līdz 8 tūkstoši megavatstundām gadā.
Un vēl
Ekstrēmi laikapstākļi Eiropā, tajā skaitā karstuma viļņi un plūdi, 40 gadu laikā ir nodarījuši zaudējumus par gandrīz 510 miljardiem eiro un prasījuši apmēram 142 tūkstoši cilvēku dzīvības, liecina vakar publicēts Eiropas Vides aģentūras pētījums. Laikā no 1980. līdz 2020.gadam apmēram 60% no kopējiem finansiālajiem zaudējumiem radīja neliels skaits - aptuveni 3% - no visiem notikumiem, kas bija saistīti ar ekstrēmiem laikapstākļiem. Karstuma viļņi bija vainojami 91% no ekstrēmo laikapstākļu izraisītajiem nāves gadījumiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmāk ekstrēmi laikapstākļi negatīvi ietekmēs eiropiešu ikdienu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija ir atteikusies no senioru obligātās vakcinācijas; Maksas rezidentūras likvidēšana ietekmēs pacientu aprūpi reģionos; un Noteikti Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs 2021” laureāti
Latvija ir atteikusies no janvāra sākumā izskanējušās idejas par iedzīvotāju vecumā virs 60 gadiem obligātu vakcinēšanos pret Covid-19. Eksperti esot secinājuši, ka lielāka efektivitāte tiek sasniegta, stiprinot brīvprātīgu izvēli vakcinēties, nevis nosakot obligātu vakcināciju. Līdz ar to atbildīgie turpinās dažādi uzrunāt un skaidrot nepieciešamību vakcinēties pret Covid-19, lai aizvilinātu seniorus uz vakcinācijas punktu.
Jautājumā par klātienes mācību saglabāšanu skolās viens no galvenajiem kritērijiem būs nevis kopējais inficēto skaits, bet gan situācija slimnīcās. Šāda nostāja ir izglītības ministrei Anitai Muižniecei no Jaunās konservatīvās partijas un arī Valsts prezidentam Egilam Levitam. Jau ziņots, ka saslimstības dēļ daudzviet mācības notiek attālināti, piemēram, Rīgā no aptuveni 300 pāsvaldības iestādēm, piecās klātienes mācības nenotiek vispār, bet 62 attālināti mācās kāda no klasēm.
Saeima vakar konceptuāli atbalstīja grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz no 2024.gada publiskās vietās izvietot defibrilatorus, ko dzīvību apdraudošās situācijās sirdsdarbības atjaunošanai pirms mediķu ierašanās varēs izmantot apmācītas personas.
Jau ziņots, ka parlamentāriešu priekšlikums paredz noteikt, ka dzīvību apdraudošās situācijās sirds apstāšanās gadījumos, līdz ierodas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde, apmācīta persona varēs izmantot automatizēto ārējo defibrilatoru cietušā sirdsdarbības atjaunošanai.
Krievija gatavojas "safabricēt ieganstu iebrukumam" Ukrainā, šoreiz izmantot "šausmīgu" video, kas attēlotu viltus uzbrukumu Krievijai, ceturtdien paziņoja Pentagons. Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs pavēstīja, ka Pentagonam ir informācija, ka krievi varētu vēlēties safabricēt ieganstu uzbrukumam. ASV uzskata, ka Krievija jau ir nolīgusi aktierus, kam būtu jādarbojas uzbrukuma inscenējumā.
Igaunijas valdība nolēmusi noteikt papildu sankcijas Baltkrievijai un pārtraukt naftas produktu tranzītu no šīs valsts caur Igauniju. Premjerministre Kaja Kallasa norāda, ka nolemts noteikt papildu sankcijas Baltkrievijai, apturot naftas ar muitas kodu 2707 tranzītu caur Igauniju. Iepriekš pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" vēstīja, ka Baltkrievija pret to vērstās ES sankcijas apiet, rekordlielā apmērā naftas produktus eksportējot caur Igauniju, izmantojot degvielas veidu kodus, kas nav iekļauti ES sankciju sarakstā. Tagad arī šis process apturēts.
Turpinām ziņas
Maksas rezidentūras likvidēšana ietekmēs pacientu aprūpi reģionos, turklāt daudzi rezidenti dosies uz ārzemēm, komentējot Veselības ministrijas ieceri neļaut augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, aģentūrai LETA pauda Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis, neiroķirurgs Renārs Putniņš. Valsts apmaksātās rezidentūras attīstība iespējama tieši īstenojot maksas rezidentūru, turklāt svarīgākais, kā nodrošināt pietiekamu skaitu rezidentūras vietu, lai Latvijā netrūktu nozares speciālistu. Putniņš norāda, ka slimnīcās arvien vairāk trūkst speciālistu. Tāpat reģionos ļoti daudzi mediķi ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē medicīnas personāla reģionos būs vēl mazāk.
Zemgales plānošanas reģions rīko mācības gidiem par baltu vēsturi. Starptautiskais kultūras tūrisma maršruts "Baltu ceļš" Latvijā un Lietuvā pazīstams jau vairākus gadus, taču, laikam ritot, pārvērtības vērojamas gan tā apskates objektos, gan tūristiem sniegto pakalpojumu klāstā un ceļošanas paradumos.
Lai dažādotu sniegtos pakalpojumus un paaugstinātu to kvalitāti, Zemgales plānošanas reģions organizē vairāku dienu mācības topošajiem un esošajiem tūrisma gidiem. Mācības sākuši vairāk nekā 60 interesentu. Nodarbību praktiskajā sadaļā iecerēts pievērsties kāda konkrēta maršruta izstrādei un ekskursijas plānošanai.
Un vēl
Meža dienu komiteja ir noteikusi Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs 2021” laureātus. Meža nozares Gada balvas ieguvēji saņems lielo “Zelta čiekuru”, savukārt pārējie laureāti tiks apbalvoti ar mazo “Zelta čiekuriņu”. Balvu svinīga pasniegšana plānota pavasarī, Meža dienu laikā. Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” apbalvojumam “Zelta čiekurs” nominēta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētniece Ilze Veinberga, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes ilggadēja darbiniece Rūta Kazāka un SIA “Rīgas meži” Gaujas mežniecības mežsargs Jānis Sejāns.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Par kukuļa pieprasīšanu aizturēti divi robežsargi; Cēsu novadā izbūvēta jaudīga saules paneļu elektrostacija; un Sākusies balsošana par Eiropas gada koku 2022.
Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu aizturēts robežsargs, bet vēl viens robežsargs atzīts par aizdomās turēto nozieguma neziņošanā. Vakar kāds robežsargs atzīts par aizdomās turēto sakarā ar neziņošanu par smagu noziegumu - kukuļa piedāvājumu, savukārt otrs kolēģis janvāra vidū aizturēts par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu. Pērnā gada novembrī aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra "Daugavpils" amatpersonas pie kāda aizturētā Ukrainas pilsoņa konstatēja mobilo telefonu, kuru viņam nelikumīgi, saņemot kukuli, bija nogādājis robežsargs, bet kolēģis, zinot šo pārkāpumu, nebija par to ziņojis.
No epidemioloģiskā skatupunkta raugoties, tuvākajās nedēļās vēl nav pieļaujama Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšana, jo aizvien ir pārāk liels nevakcinēto īpatsvars starp senioriem un personām ar hroniskām saslimšanām, tā norāda Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Uz jautājumu, vai Latvijā patlaban var atļauties mīkstināt kādus ar Covid-19 saistītus ierobežojumus, infektologs atbildēja, ka, no epidemioloģiskā viedokļa to būtu pareizi darīt tad, kad vienlaikus izpildītos divi nosacījumi: pirmkārt, saslimstība kopumā vairs nepieaugtu, otrkārt, būtu pietiekama vakcinācijas aptvere senioru un personu ar hroniskām saslimšanām vidū.
Lielbritānija drudžaini gatavojas nedēļas nogalei, kad 6. februārī apritēs 70. gadadiena, kopš Anglijas karaliene Elizabete II atrodas tronī. Tā būs platīna jubileja, un līdz šim nevienam no Apvienotās Karalistes monarhiem nav izdevies tik ilgi pildīt šo pienākumu. Vindzoras pils, kur Elizabete II pēdējos gados uzturējusies visbiežāk, apkārtnē viss pagaidām mierīgi un klusi. Bet drīz tas mainīsies, jo šī vieta vairāku mēnešu ilgajās karalienes jubilejas svinībās kļūs par vienu no centrālajiem punktiem, kur vasaras sākumā plānoti publiski pikniki, automobiļu šovs, āra izrādes un citi sarīkojumi. Suvenīru veikali jau pildās ar visdažādākajiem priekšmetiem ar karalienes attēlu. Taču karalienes jubilejas svinības būs ne tikai Vindzorā, bet visā valstī un, protams, īpaši Londonas centrā.
Ar lielu sajūsmu biezo sniega kārtu Brūkfildas zooloģiskajā dārzā Kanādā izbauda leduslāči. Ar biezo, silto kažoku apveltītie dzīvnieki stundām vārtās baltajās kupenās. Sniegs Kanādā, protams, nav retums, bet lācim, kam dzīslās rit īstens arktiskais gars, tas ir patiesa svētība. Zoodārza darbinieki iemūžinājuši leduslāča prieku un vāļāšanos sniegā. Bet atklājuši, ka tikpat iepriecināts par balto dāvanu parasti ir arī zooloģiskajā dārzā mītošais Amūras tīģeris, kura vārds ir Virpulis un kurš īpaši izbaudot puteni.
Turpinām ziņas
Cēsu novada Amatciemā izbūvēta jaudīga saules paneļu elektrostacija, kas nodrošinās teju piektdaļu no ciemata kopējā elektroenerģijas patēriņa. Šis ir pirmais tāda apjoma elektroenerģijas pirkuma līguma saules paneļu projekts Latvijā. "Altum" projekta īstenošanai sniedzis aizdevumu 170 tūkstoši eiro apmērā. Projekta īstenošanas laikā Amatciemā uzstādīti 720 saules paneļi ar kopējo sistēmas jaudu 259 kilovati. Aprēķināts, ka gada laikā tie saražos 256,6 tūkstošus kilovatstundu zaļās enerģijas jeb 17 % no ciematam nepieciešamā elektroenerģijas apjoma.
Usmas ezerā ūdens līmenis patlaban ir augstākais kopš 2012.gada janvāra plūdiem, un nākamnedēļ iespējama tā tālāka celšanās, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Kopš pērnā gada jūlija ūdens līmenis novērojumu stacijā "Usma" cēlies par vairāk nekā metru, sasniedzot 134 centimetrus virs stacijas nulles punkta. Tas ir augstākais līmenis Usmas ezerā kopš 2012.gada janvāra, kad plūdu maksimums bija 151 centimetrs. Iepriekš zemākās vietas Usmas ezera krastos applūda 2017.gada decembrī, kad ūdens līmenis novērojumu stacijā pakāpās līdz 123 centimetriem. Tuvākajās diennaktīs Kurzemē daudz līs un snigs slapjš sniegs. Lietus un kūstošā sniega ūdeņi izraisīs jaunu ūdens līmeņa kāpumu, vietām applūdīs zemākās vietas.
Jau ziņots, ka sala ietekmē ūdens līmenis upēs pēdējās diennaktīs ir pazeminājies, visstraujāk - Kurzemē. Pagājušās nedēļas beigās un šīs nedēļas sākumā ūdens līmenis vairākās Kurzemes upēs, tai skaitā Durbē, Rīvā un Užavā, sasniedza pēdējo gadu augstāko atzīmi.
Un vēl
Februārī 16 Eiropas valstīs sācies balsojums par Eiropas gada koku 2022. Eiropas mērogā šāds koku stāstu konkurss notiek kopš 2002. gada. Latvija šajā balsojumā piedalās pirmo reizi. Mūsu valsti pārstāv Aģes dižozols, kas uzvarēja Latvijas balsojumā pagājušā gada rudenī. Aģes dižozolks ilgos padomju okupācijas gadus bija ieaudzis krūmos, bet, dzimtai atgūstot īpašumu, atkal atguvis gaismu.
Vidrižu pagasta iedzīvotājs Ivars Šmits stāsta, ka šo ozolu atklāja viņa tēvs Kārlis, kad viņš bija pirmās Latvijas laikā ganu zēns. Un, kad dzimta atguva savu īpašumu tēvs gājis skatīties, kā tad iet ozolam un atradis ieaugušu krūmos. Pēdējos 20 gadus apkārtne ap koku ir attīrīta. Kokkopji lēš, ka varenais ozols šeit zaļojis vairāk nekā 250 gadus. Balsot par koku var konkursa mājaslapā – Eiropas gada koks jeb treeoftheyear.org/Vote
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novada dome ārkārtas sēdē apstiprina budžetu 2022.gadam; Eolika saņems balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā; un Kāds laiks gaidāms brīvdienās un nākamnedēļ?
Jēkabpils novada domes ārkārtas sēdē šodien apstiprināts pašvaldības budžets 2022.gadam. Pirms budžeta pieņemšanas Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis, kas ievēlēts no Latvijas zaļās partijas, sacīja, ka šis ir vēsturisks budžets, jo ir pirmais jaunā Jēkabpils novada budžets. Viņš pateicās pašvaldības darbinieku komandai un deputātiem, visiem, kas strādāja pie budžeta veidošanas.
Jēkabpils novada budžets ieņēmumos ir 56 miljoni 572 tūkstoši 866 eiro, izdevumos - 77 miljoni 404 tūkstoši 856 eiro. Lai iegūtu budžetā papildu līdzekļus un realizētu iecerētos plānus pašvaldība šogad plāno aizņemties 11 miljonus eiro. No ieņēmumiem lielākās sadaļas veido – iedzīvotāju ienākuma nodoklis – ap 20 miljoni eiro, valsts budžeta mērķdotācija – ap 30 miljoni eiro, līdzekļi no īpašuma nodokļa – 2 miljoni eiro, pārējie ieņēmumi – 4 miljoni eiro, kā arī atlikums no iepriekšējā gada 14 miljoni eiro. No šīs summas 8 miljoni eiro atvēlēti projektu finansēšanai un 6 miljoni budžeta vajadzībām. Tāpat 4 miljoni no budžeta paredzēti iepriekš ņemto aizņēmumu atdošanai.
Savukārt izdevumu sadaļā lielākā summa atvēlēta izglītībai – aptuveni 28 miljoni eiro, teritorijas un mājokļa uzturēšanai – 15,59 miljoni eiro, ielu un ceļu uzturēšanai 12,85 miljoni eiro, bāriņtiesai, sociālajai jomai un veselības nodrošināšanai – 9 miljoni eiro, kultūrai un sportam – 6,7 miljoni eiro, kā arī līdzekļi citām vajadzībām.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 10 tūkstoši 137 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, līdz ar to vairāk nekā 10 tūkstoši jauni gadījumi vienas diennakts laikā atklāti otro reizi kopš pandēmijas sākuma. Tāpat aizvadītajā diennaktī saņemti ziņojumi par 11 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 4 tūkstoši 108 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 6 tūkstoši 29 ir vakcinēti. Patlaban pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 37,9%. No mirušajiem 4 bija vakcinēti, bet 7 nevakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 5 tūkstoši 671,3.
Pēdējās diennakts laikā Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits ir pieaudzis no 929 līdz 983, liecina Nacionālā veselības dienesta apkopotā informācija. No visiem pašlaik stacionētajiem 907 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 76 - ar smagu slimības gaitu. Kopumā aizvadītajā diennaktī stacionēti 148 Covid-19 pacienti, bet no slimnīcām izrakstīti 88. Atbilstoši veselības dienesta sniegtajiem datiem, no visiem slimnīcās esošajiem pacientiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar Covid-19, konkrētā slimība kā pamatdiagnoze ir 526 sasirgušajiem.
Veselības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras parakstītajam sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu izteikuši gatavību pievienoties 13 Latvijā iecienīti pārtikas uzņēmumi, to vidū no Jēkabpils novada – SIA “Dona”. Pievienojoties dalībnieki apņemas savos produktos samazināt sāls, cukura vai piesātināto taukskābju daudzumu, tādējādi veicinot veselīga uztura pieejamību iedzīvotājiem.
Turpinām ziņas
26. februārī, pasniedzot mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā, tiks godināta grupa "Eolika". "Melodija un daudzbalsība," ar šādu saukli Boriss Rezņiks vadījis ansambli "Eolika". 1966. gadā dibinātās grupas muzicēšanas maniere pa šo laiku mainījusies, ansambļa vēsture iedalāma trijos periodos, no kuriem auglīgākais bijis pēdējais, kopš vokālā kvarteta izveidošanas. Šajos gadu desmitos ieskaņots vairāk nekā simts dziesmu, sniegti tūkstošiem koncertu ne tikai Latvijā, bet pat Kubā un Afganistānā. Pērn ar koncertturneju tika svinēta kvarteta – Olga, Ilona, Dainis un Viktors – izveidošanas 40. jubileja.
Marta beigās lidojumus no Rīgas uz Amsterdamu uzsāks jauna - Nīderlandes zemo cenu aviokompānija "Transavia Airlines C.V.", kļūstot par 14. lidsabiedrību, kas šogad piedāvās pasažieru lidojumus no Latvijas. Plānots, ka "Transavia" maršrutā Rīga–Amsterdama lidos trīs reizes nedēļā. Pirmais lidojums uz Nīderlandes galvaspilsētu paredzēts 31. martā, un biļešu tirdzniecība uz lidojumiem jau ir sākusies.
Un vēl
Pēc janvārī pieredzētajām vētrām tuvākajās dienās Latvijā gaidāmi mierīgi laika apstākļi, nedēļas nogales sākumā vēl gaidāms sals, taču jaunnedēļ gaiss kļūs siltāks, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Naktī uz sestdienu valsts austrumos saglabāsies sals ap -6, -11 grādiem, savukārt rietumos gaisa temperatūra būs +1, -4 grādi, bet dienā termometra stabiņš pakāpsies līdz 0, +3 grādiem. Ziemeļaustrumos būs vēsāks. Daudzviet gaidāms īslaicīgs sniegs, slapjš sniegs, naktī austrumu daļā arī sasalstošs lietus - atkala. Pūtīs lēns līdz mērens dienvidu, dienvidrietumu, nakts sākumā austrumos vēl dienvidaustrumu vējš, no priekšpusdienas vējš iegriezīsies no rietumiem, dienvidrietumiem, un saglabāsies arī svētdien.
Nedēļas pēdējā dienā jūras piekrastē vējš brāzmās sasniegs ātrumu 15-16 m/s. Daudzviet gaidāms lietus un slapjš sniegs, austrumos brīžiem arī snigs. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, naktī nebūs vēsāks par 0, -2 grādiem, piekrastes rajonos - 0, +2 grādiem, bet dienā gaiss iesils līdz +1, +4 grādiem.
Arī jaunnedēļ Latvijas teritorijā pūtīs lēns līdz mērens vējš. Saglabāsies lielākoties mākoņains laiks, tomēr nedēļas vidū biežāk uzspīdēs saule, gaidāmi nelieli nokrišņi. Gaiss kļūs siltāks, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +5 grādu atzīmei, un nenoslīdēs zemāk par -5 grādu atzīmi naktīs.