Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 7.februārī
- 07 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kādus ierobežojumus varētu atcelt martā? Puse iedzīvotāju inflācijas dēļ atsakās no ikdienas pakalpojumiem; un Noskaidroti konkursa Supernova fināla dalībnieki?
1.martā varētu atcelt gandrīz visus ierobežojumus, atstājot maskas, sertifikātus un ierobežot lielo pasākumu rīkošanu virs 3000 apmeklētājiem, tā TV24 raidījumā prognozēja Veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš. Lai arī Bērziņš raidījumā pauda viedokli, ka no 1.marta daudzus ierobežojumus varētu atcelt, viņš arī atgādināja, ka pandēmija pieaugušo vidū tikai tagad sākas un to apliecinot arī ģimenes ārsti, tāpēc esot jāsagaida, kad saslimstības līkne ies uz leju, lai atceltu daudzos ierobežojumus.
Saeimā varētu pietikt balsu Civilās savienības likuma pieņemšanai, kas ļautu attiecības reģistrēt arī viendzimuma pāriem. Lai gan līdz šim līdzīgas iniciatīvas deputātu vairākums noraidījis, spēku samēru varētu mainīt Jaunā konservatīvā partija, kas plāno likumprojektu atbalstīt. 13.Saeima par iespēju viendzimuma pāriem reģistrēt attiecības balsojusi divreiz. Pēdējo reizi pret šādu ieceri iebilda 55 deputāti.
Iedzīvotāju iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" ir savākti vairāk nekā nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu par pensijas otrā līmeņa uzkrājuma brīvprātīgu izņemšanu. Iniciatīvu iesniedza Jānis Morozs, kurš aicina sekot Igaunijas piemēram un ļaut Latvijas iedzīvotājiem, kuri šobrīd ir finansiāli cietuši no Covid-19 krīzes, izņemt savu uzkrāto otrā līmeņa pensijas kapitālu.
Morozs norāda, ka ir nepieciešams likums, kas paredz atļauju noteiktā kārtībā izņemt uzkrāto pensiju otrā līmeņa kapitālu. Viņš uzskata, ka tas būtu atbalsts iedzīvotājiem saviem spēkiem sekmīgi pārciest Covid-19 krīzi un tās sekas.
Lielbritānijas karaliene Elizabete II ir paziņojusi, ka vēlas, lai Kamilla, Kornvolas hercogiene, tiktu dēvēta par karalieni konsorti, kad princis Čārlzs kļūs par karali, vēsta BBC. Vēstījumā par godu viņas valdīšanas 70.gadadienai karaliene Elizabete pauda, ka tā ir viņas "sirsnīgā vēlēšanās", lai Kamillai būtu šis tituls.
Jauns Oksfordas Universitātes pētījums atklāj, ka sešus līdz deviņus mēnešus pēc vieglas Covid-19 izslimošanas cilvēki vēl var saskarties ar atmiņas un uzmanības traucējumiem, ziņo "The Mirror". Oksfordas Universitātes pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem, kuriem bijusi viegla Covid-19 slimības gaita un, kuri neziņoja par garā kovida simptomiem, joprojām bija sliktāka uzmanība un atmiņa sešus līdz deviņus mēnešus pēc slimošanas. Labā ziņa ir tā, ka sešus līdz deviņus mēnešus pēc pārslimošanas atmiņa un uzmanība atgriežas normālā stāvoklī.
Turpinām ziņas
Inflācijas rezultātā pieaugošās cenas pārtikai un komunālajiem maksājumiem likušas pusei Latvijas iedzīvotāju pārskatīt savus ikdienas paradumus izdevumu samazināšanas nolūkā, noskaidrots bankas Citadele un pētījumu aģentūras "Norstat" janvārī veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā. Lai samazinātu tēriņus, visbiežāk taupīt gatavi iedzīvotāji Igaunijā – 57%, bet Latvijā un Lietuvā ierobežot ikdienas paradumus un saņemtos pakalpojumus plāno, attiecīgi, 50% un 45% sabiedrības. Latvijā vistaupīgāk noskaņotas ir sievietes vecumā no 60 – 74 gadiem, secināts aptaujā. Teju katrs trešais jeb 32% aptaujāto Latvijā nolēmuši pagaidām atteikties no iecerētajiem liela apjoma pirkumiem, ko bija plānojuši ilgtermiņā. Vienlaikus 13% sabiedrības gatavi cenu pieaugumu pārtikai, elektrībai un siltumam finansēt no saviem iekrājumiem.
Latvijā šogad līdz vasaras vidum rīkos sešas starptautiskas militārās mācības ar vairāku tūkstošu ārvalstu karavīru piedalīšanos. Šajās mācībās plāno piedalīties arī Latvijas karavīri.
Februārī un martā paredzētas NBS un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējās militārās mācības "Saber Strike" un "Kristāla bulta". Maijā paredzētas NBS un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopējās militārās mācības "Swift Response", "Summer Shield" un "Defender Europe", bet jūnijā - mācības "Baltops 22". Katrās mācībās būs savi uzdevumi.
Un vēl
Sestdien dziesmu konkursa "Supernova 2022" pusfinālā no 17 priekšnesumiem izraudzīti desmit, kas finālā sacentīsies par iespēju pārstāvēt Latviju starptautiskajā "Eirovīzijas" dziesmu konkursā Turīnā, Itālijā. Konkursa "Supernova 2022" finālā, kas notiks pēc nedēļas, 12.februārī, iekļuvuši grupa "Inspo", Aminata, Linda Rušeniece, mūziķu apvienība "Mēs jūs mīlam" , Elīna Gluzunova, grupa "Citi zēni ", grupa "Bermudu divstūris", mūziķu apvienība "Bujāns", Miks Galvanovskis un mūziķi Raum.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Covid-19 saslimstības līmenis pirmo reizi pārsniedzis 6 tūkstoši gadījumu robežu; Jēkabpils novada domes budžetā lielāko sadaļu veido paredzētā nauda darbinieku atlīdzībai; un Kā Zviedrijā izmanto savvaļas putnus pilsētvides sakopšanā?
Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs brīvdienās ir palielinājies līdz 6 tūkstoši 51 gadījumam uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma pārsniedzot 6 tūkstoši gadījumu robežu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka ar Covid-19 pēdējās 14 dienās sasirguši 114 tūkstoši 564 cilvēki.
Brīvdienās pieaudzis arī Latvijas slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits līdz 967. Atbilstoši NVD sniegtajiem datiem, no visiem slimnīcās esošajiem pacientiem, kuriem konstatēta inficēšanās ar Covid-19, konkrētā slimība kā pamatdiagnoze ir 528 sasirgušajiem. No visiem stacionētajiem, kuriem Covid-19 ir pamatdiagnoze, 456 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 72 - ar smagu slimības gaitu.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās reģistrēti – tūkstoš 606 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Turklāt piektdien tika uzstādīts antirekords – reģistrēts līdz šim diennaktī lielākais saslimušo skaits – 193, bet sestdien reģistrēti vēl 137 jauni saslimšanas gadījumi. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā pieaugusi līdz 3 tūkstoši 958 saslimušie, kas ir ievērojami mazāk kā vidēji valstī. Latvijā šis rādītājs pieaudzis līdz 6051.
Eiropas Savienībā kopumā pēdējās desmitgades laikā ievērojami palielinājies pilna laika slodzi strādājošo zinātnieku skaits, bet Latvijā tas nemainīgi saglabājas viens no zemākajiem ES dalībvalstu vidū. Eksperti norāda, ka būtiskas ir gan katras valsts investīcijas zinātnē, gan kopējā izpratne par dažādu nozaru ieguldījumu valsts attīstībā. Liela daļa Latvijas zinātnieku strādā nepilnu slodzi. Zemais pētnieku skaits tiek skaidrots ar nepietiekamo finansējumu pētniecībai un attīstībai. Zinātnes attīstība līdz šim nav bijusi valdības prioritāte un tādēļ Latvijas zinātne ir pārāk atkarīga no Eiropas Savienības fondu pieejamības.
Krievijas militārās vienības, kas bruņotas ar raķetēm, reaktīvajām zalvju artilērijas sistēmām un iznīcinātājiem, ir izvietotas trīs vietās Baltkrievijā – Jeļskā, Rečicē un Luņincē, liecina ASV kompānijas "Maxar" publicētie satelīta attēli. Visas šīs trīs vietas atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no Ukrainas robežas, vēsta aģentūra "Reuters". Tikmēr Krievija spēku savilkšanu Baltkrievijā pamato ar militārajiem manevriem "Sabiedroto apņēmība", kas notikšot no 10. līdz 20. februārim.
Turpinām ziņas
Atlīdzība Jēkabpils novada pašvaldības budžetā sastāda lielāko īpatsvaru no kopējiem izdevumiem un tā ir nedaudz virs 38% jeb 29 miljoni 719 tūkstoši 551 eiro. Tā paredzēta tehnisko un pedagoģisko darbinieku atlīdzībai - gan no pašvaldības budžeta, gan no valsts budžeta mērķdotācijas. Atbilstoši Jēkabpils novada domes lēmumam pašvaldības budžetā tika paredzēts papildus finansējums atlīdzības koriģēšanai, lai nodrošinātu, ka apvienojoties sešiem novadiem par vienādu amatu un darbu būtu arī vienāda atlīdzība. Tāpat līdzekļi šajā sadaļā piešķirti pedagogu algu paaugstināšanai, kā arī tehnisko un pedagoģisko darbinieku apdrošināšanai un pabalstu izmaksai darbiniekiem, kas strādā attālināti.
Otra lielākā pozīcija Jēkabpils novada pašvaldības 2022.gada budžetā ir pamatkapitāla veidošana, kur atvēlēti – 27 miljoni 840 tūkstoši 834 eiro. Par šiem līdzekļiem lielākoties tiek plānoti infrastruktūras uzlabošanas pasākumi, kurus paredzēts finansēt gan no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, gan valsts budžeta dotācijas, gan no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Un vēl
Zviedrijā tiek trenētas vārnas un baloži, kuri palīdzēs savākt cigarešu izsmēķus un citus atkritumus no ielām. Putni, kurus ir viegli apmācīt, pakāpeniski tiek radināti savākt atkritumus un ievietot tos automātā, kas izsniegs tiem barību Sēderteljes pilsētā. Šī metode ir daļa no projekta, kura mērķis ir samazināt ielu tīrīšanas izmaksas pilsētā. Uzņēmuma dibinātājs Kristians Ginters-Hansens lēš, ka vārnu izmantošana varētu ietaupīt Sēderteljes pilsētā, kas pašlaik ielu tīrīšanai tērē 20 miljonus Zviedrijas kronu, vismaz 75 procentus no izmaksām. Viņš arī sacīja, ka savvaļas putni "piedalās brīvprātīgi" un tos ir "vieglāk mācīt" nekā citus putnus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Izklaides industrijas pārstāvji pieprasa atcelt Covid-19ierobežojumus; Vakcinēšanās pret Covid-19 Latvijā turpina apsīkt; un Kādi laikapstākļi gaidāmi šajā nedēļā?
Mūziķi, producenti, pasākumu organizētāji un tehniskie nodrošinātāji atklātā vēstulē vērsušies pie Ministru kabineta, kā arī kultūras, ekonomikas un veselības ministrijām, pieprasot sekot kaimiņvalstu paraugam un atcelt Covid-19 ierobežojumus. Pasākumu nozares Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvis Normunds Eilands norāda, ka Latvija nav unikālā situācijā un arī mūsu valstī noteiktie un uz publiskiem pasākumiem attiecināmie ierobežojumi, kaut arī vieni no visstingrākajiem Eiropā, sākumā tomēr bija vismaz līdzīgi citur esošajiem. Bet patlaban, kamēr mūsu kaimiņi un, arī nozares vissīvākie konkurenti lietuvieši un igauņi jau ir pieņēmuši lēmumu par ierobežojumu atcelšanu, tikmēr Latvijā zināms tikai tas, ka "lems atkarībā no situācijas", kas neesot pieņemami.
Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien noraidīja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto lūgumu piemērot drošības līdzekli – apcietinājumu – bijušajam Latvijas bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, kurš tiek tiesāts par kukuļņemšanu. Līdz šim Rimšēvičam bija piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekli, kā arī par viņu bija iemaksāta 100 tūkstoši eiro liela drošības nauda, kuru iemaksāja Rimšēviča paziņa, uzņēmējs Andris Kreislers. Rimšēvičs savu vainu apsūdzībās neatzīst.
Rekordus sasniegušās degvielas cenas Latvijā un citviet Eiropā turpinās augšupēju tik ilgi, kamēr netiks rasts risinājums konfliktsituācijai, kurā iesaistīta Krievija. Tā situāciju vērtē Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis. Eiropas Komisijas apkopotie dati rāda, ka Latvijā janvāra nogalē sasniegts 95.markas benzīna cenas rekords, litra cenai pieaugot līdz 1,52 eiro. Pagājušajā nedēļā benzīna cena Rīgā jau pārsniegusi 1,55 eiro par litru, kamēr Viļņā tā mazinājusies.
No šodienas Beļģijas pilsoņiem ir pieejama jauna dizaina pase. Tajā bez papildu drošības elementiem iekļautas arī nacionālās kultūras vērtības – komiksu varoņu attēli, kas īpaši labi ieraugāmi ultravioletajā apgaismojumā. Pasē var ieraudzīt vairākus slavenākos komiksu varoņus, tai skaitā Tintinu un Smurfu. Beļģijas ārlietu ministre Sofija Vilmesa norādījusi, ka izvēle izdarīta, jo tā dēvētais 9. mākslas veids un šie tēli raksturo Beļģiju un visu beļģisko.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā vakcinēšanās pret Covid-19 temps Latvijā bijis zemākais kopš 2021.gada marta. Kopumā pagājušajā nedēļā pret Covid-19 vakcinējušies ap 23 tūkstoši 500 cilvēku jeb ap 3 tūkstoši 400 cilvēki dienā. Vakcinācijas tempu pagājušajā nedēļā joprojām uzturēja balstvakcinācija – no vakcinācijas kopējā apjoma ap 79% bija "trešās potes", bet tikai ap 6,5% cilvēku saņēma pirmās potes.
Šāds vakcinēšanās temps ir zemākais kopš 2021. gada marta beigām, kad vakcīnas pret Covid-19 vēl bija pieejamas ļoti ierobežotā skaitā, pretstatā pašreizējai situācijai, kad vakcīnu netrūkst. Salīdzinoši visaugstākais vakcinēšanās temps Latvijā tika sasniegts 2021.gada maija beigās, kad vienas nedēļas laikā tika vakcinēti pat 117 tūkstoši cilvēku.
Nepilna pusgada laikā Covid-19 dēļ par pieciem procentpunktiem augusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm - ja pērnā gada septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% iedzīvotāju, tad patlaban šis rādītājs ir 35%.Tāpat pusgada laikā pieaugusi arī iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu - patlaban par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% respondentu, kamēr 2021.gada septembrī šis rādītājs bija 61%.Secināts, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārvalstīm izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 41%, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 31%.
Un vēl
Šorīt sniega dziļums Alūksnē pieaudzis no 33 līdz 41 centimetram, un tā ir biezākā sniega sega valsts novērojumu stacijās kopš pagājušās ziemas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Pirmdienas rītā Gulbenē sniega kārtas biezums palielinājies no 19 līdz 27 cm, Madonā un Zosēnos - no 25 līdz 30 cm. Priekuļos ir 28 cm dziļš sniegs, savukārt novērojumu stacija Siguldā un Dagdā ziņo attiecīgi par 34 un 35 cm dziļu sniegu. Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums pārsvarā ir 5-20 cm, Zemgalē un Rīgā 5-10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā mazāk par pieciem centimetriem.
Šonedēļ Latvijā brīžiem snigs un līs, bet vairs nav gaidāmi tik stipri nokrišņi kā šodien un aizvadītajā nedēļas nogalē, prognozē sinoptiķi. Diennakts tumšajā laikā bieži veidosies apledojums uz ceļiem, jo gaisa temperatūra svārstīsies ap nulli. Debesīm skaidrojoties, termometra stabiņš naktīs vietām noslīdēs pāris grādus zem nulles, savukārt maksimālā temperatūra dienās gaidāma no 0..+2 grādiem valsts austrumos līdz +3..+5 grādiem Kurzemē un Zemgalē. Kurzemē un Zemgalē nokusīs sniegs, celsies ūdens līmenis upēs un applūdīs zemākās vietas.
Nedēļas nogalē gaidāms vēsāks laiks, naktī uz sestdienu gaisa temperatūra vietām var pazemināties līdz -10 grādiem. Savukārt nākamā nedēļa, visticamāk atkal nāks ar atkusni, gaisa temperatūra būs virs nulle grādu atzīmes, brīžiem gaidāmi nokrišņi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties; Pie Ministru kabineta aktīvisti protestē pret Covid-19 ierobežojumiem; Jēkabpils autobusu parks iegādājies trīs jaunus autobusus; un Meta draud Eiropā atslēgt Facebook un Instagram.
Pie Ministru kabineta Brīvības ielā šodien pulksten 12 sāka pulcēties ļaudis, lai protestētu pret Covid-19 ierobežojumiem un cilvēku šķirošanu. Atšķirībā no iepriekšējām protesta akcijām, šī nebija ne pieteikta, ne arī plaši reklamēta. Taču spriežot pēc policistu daudzuma pie valdības mājas jau pirms pulksten 12, Valsts policijai iepriekš ir bijusi informācija par iespējamo cilvēku pulcēšanos šajā vietā. Cilvēki ar plakātiem rokās un skaņas signāliem pie valdības ēkas protestēja apmēram divas stundas.
Kā tiek ziņots, pie valdības mājas bija sanākuši vismaz 100 protestētāji, kas, izmantojot signalizācijas taures, radīja skaļu troksni. To papildināja automašīnas, kas riņķoja ap Ministru Kvartāla kvartālu, un taures skaņas. Sociālajos tīklos publicētā informācija liecina, ka šis protests notiek paralēli ar vairāku mašīnu konvoju kustību Rīgas virzienā, kam pulcēšanās iecerēta pie Rīgas pils. No pasākuma organizatoru paustā noprotams, ka iedvesma smelta no Kanādā notiekošā "Brīvības konvoja", kurā vairāki tūkstoši cilvēku iebilduši pret valstī noteiktajiem ierobežojumiem.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 3 tūkstoši 646 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 9 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem tūkstoš 288 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 2 tūkstoši 358 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 38,8%. No mirušajiem viens bija vakcinēts, bet 8 nevakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 6 tūkstoši 35,1.
Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā ar Covid-19 pašlaik slimo 227 darbinieki, kas apgrūtina darbu strādājošajam personālam, īpaši māsām, jo saslimušo darbinieku vietā ir jānorīko citi. Patlaban slimnīcā plānveida pakalpojumi vēl tiek nodrošināti. Ārstniecības iestādes pārstāve norāda, ka pašlaik prioritāte ir akūtie pacienti, kuru ārstēšanu nevar atlikt. Neraugoties uz to, šodien vai rīt, tiks izvērtēta plānveida pakalpojumu apjoma samazināšana. Šāds lēmums ir atkarīgs no pieaugošā saslimušo darbinieku skaita.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas paspārnē esošā darba grupa, kuras uzdevums bija rast risinājumu augu aizsardzības līdzekļu lietošanā dzīvojamo māju tuvumā, piedāvās ļaut pesticīdus lietot ne tuvāk par 25 metriem no dzīvojamās mājas. Darba grupas rekomendācijas tuvākā mēneša laikā tiks iesniegtas Saeimas tautsaimniecības komisijā.
Jau ziņots, ka vairāk nekā 11 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji platformā "Manabalss.lv" parakstījās, prasot, lai augu aizsardzības līdzekļu lietošana dzīvojamo māju tuvumā nebūtu atļauta vismaz kilometra attālumā. VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste stāstīja, ka tik liels attālums vairākuma atbalstu gan neguva.
Ar jaunu olimpisko rekordu Nīderlandes titulētā ātrslidotāja Irēna Vusta pirmdien uzvarēja Pekinas olimpisko spēļu 1500 metru distancē. 35 gadus vecā Vusta, kura aizstāvēja olimpiskās čempiones titulu, distanci veica vienā minūtē un 53,28 sekundēs, pārspējot Jorīna ter Morsas Sočos sasniegto olimpisko rekordu viena minūte 53,51 sekunde.
Ģedimina tornis un pats kalns ir viens no Lietuvas galvaspilsētas simboliem – to dodas apskatīt teju katrs Viļņas viesis. Tomēr jau gadiem atsevišķas kalna nogāzes ir avārijas stāvoklī. Notiek zemes nogruvumi, vienlaikus centieniem kalna malas balstīt dažādos veidos. Lietuvas Nacionālais muzejs, kas uzrauga kalnu, vēsta, ka pēdējās nedēļās Viļņa piedzīvojusi nepatīkamus, mitrus laikapstākļus, kas diemžēl radījis apstākļus nogruvumiem. Šis gan ir pirmais nopietnais dubļu nogruvums kalnā kopš 2017. gada. Tas pagaidām nerada bažas par visa kalna stabilitāti, tomēr pastāvīgi mitri laikapstākļi gan var radīt problēmas.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils autobusu parks” pagājušonedēļ saņēma vēl trīs videi draudzīgus autobusus, kuri ražoti rūpnīcā SOR Čehijā. Jēkabpils autobusu parka direktors Jānis Ščerbickis informē, ka reisos pilsētas maršrutos tos plāno palaist 1.martā. Autobusi ir iegādāti, īstenojot programmas „Izaugsme un nodarbinātība” mērķi „Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru”. Autobusu iegādes līgumu summa bez pievienotās vērtības nodokļa ir 696 tūkstoši eiro, no kuriem Eiropas Savienības finansējums ir 493 tūkstoši 935 eiro, bet uzņēmuma līdzfinansējums - 202 tūkstoši 65 eiro.
Jānis Ščerbickis norāda, ka ražotāji ir uzklausījuši un ņēmuši vērā autobusu parka piezīmes un ierosinājumus - jaunajos autobusos ir nedaudz izmainīta dizaina stikla starpsiena, kas atdala autobusa vadītāja darbavietu no salona. Ērtāk pārskatāms ir arī videonovērošanas kameru ekrāns, bet autobusu salonā izmantotas uzlabotas metāla detaļas no nerūsējošā tērauda. Lai uzlabotu satiksmes drošību un ceļa pārskatāmību nokrišņu laikā, ražotāji jaunā izlaiduma autobusos priekšējā stiklā ir iestrādājuši apsildāmos elementus, kas ir ļoti svarīgi mūsu mainīgajos klimatiskajos apstākļos. Autobusu dzinēji tiek darbināti ar saspiesto dabasgāzi.
Un vēl
Tehnoloģiju uzņēmuma "Meta" ikgadējā ziņojumā, ko tas pagājušonedēļ iesniedza ASV valdībai, kā viens no iespējamajiem nākotnes scenārijiem ieskicēts tas, ka datu regulējuma dēļ platformām "Facebook" un "Instagram" varētu nākties pārtraukt darbību Eiropā. Problēma saistīta ar Eiropā spēkā esošo datu regulējumu, kura dēļ eiropiešu dati nedrīkstētu glabāties serveros ASV. Taču "Meta" norāda, ka tāda iespēja ir nepieciešama, lai varētu nodrošināt sociālo tīklu platformu un to reklāmas pakalpojumu darbību. Pagaidām "Meta" nav izdevies panākt vienošanos par datu apmaiņu, tāpēc kompānija draud ar "Facebook" un "Instagram" atslēgšanu Eiropā.