Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 8.februārī
- 08 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: No 1.marta tiek plānoti būtiski atvieglojumi Covid-19 regulējumā; Balvu – Boņuks 2021 - par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņems kordiriģents Jānis Gruduls; un Nacionālais vēstures muzejs dāvinājumā saņēmis Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera servīzi
Koalīcija vienojusies, ka no 1.marta tiek plānoti būtiski atvieglojumi Covid-19 regulējumā. Paredzams, ka tiktu atvērtas līdz šim slēgtās nozares, kā arī darba laika ierobežojumi tiktu pārskatīti un varētu tikt atcelti. Nedēļas laikā tiks izstrādāts viss izmaiņu komplekss, ko valdībā plānots pieņemt 15.februārī un kas stātos spēkā no 1.marta.
Latvijā konstatēts vēl lipīgāks kovida omikrona varianta apakštips, kurš jau dominē Dānijā, kā arī straujāk izplatās starp jauniešiem. Kā atklāj Austrumu slimnīcas Nacionālās references laboratorijas vadītājs Sergejs Ņikišins, Latvijā trīs procentos no visiem sekvencētajiem vīrusa paraugiem ir atklāts omikrona apakštips, kas ir par 30% lipīgāks par esošo omikronu.
Turpmāk iedzīvotāji, kuri ir pārslimojuši Covid-19 ārpus Latvijas, varēs reģistrēt infekcijas pārslimošanas faktu, vēršoties ar iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā. Reģistrētais pārslimošanas fakts tiks ņemts vērā, aprēķinot primārās vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu atbilstoši noteiktam algoritmam. Iesniegumu un laboratorijas testa rezultātu nacionālajam veselības dienestam var iesniegt klātienē vai attālināti - pa pastu vai elektroniski.
Šodien, Pekinas olimpisko spēļu piektajā dienā divus noslēdzošos braucienus cīņā par medaļām kamaniņu sportā aizvadīs Elīza Tīruma, Kendija Aparjode un Elīna Ieva Vītola, daiļslidošanas īsajā programmā slidos Deniss Vasiļjevs, tūkstoš 500 metros ātrslidošanā sacentīsies Haralds Silovs, bet distanču slēpošanā sprinta disciplīnā paredzēta visu sešu Latvijas sportistu līdzdalība.
Pekinas olimpisko medaļu tabulā vadību ar trim zelta medaļām vakar pārņēma Zviedrija, kurai trešo zelta medaļu spēlēs pirmdien nopelnīja kalnu slēpotāja Sāra Hektore, kura kļuva par čempioni milzu slalomā. Savukārt pēc medaļu skaita līdere ir Krievijas Olimpiskās komitejas vienība, kuras pārstāvji izcīnījuši jau septiņas medaļas, no tām divas zelta, trīs sudraba un divas bronzas kaluma godalgas.
Turpinām ziņas
Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks 2021" par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā saņems kordiriģents Jānis Gruduls. Viņš ir viens no Latgales vīru koru kustības redzamākajiem pārstāvjiem, kordiriģents, pedagogs. Viens no spilgtākajiem mirkļiem diriģenta karjerā ir Jāņa Grudula veidotā un 20 gadus vadītā vīru kora "Olūts" uzvara 22. Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos.
Koalīcija atbalstīja Nacionālās akustiskās koncertzāles attīstīšanu Rīgas Kongresu namā. Šāda politiskā izšķiršanās koalīcijas sanāksmē panākta pēc kultūras ministra Naura Puntuļa no Nacionālās apvienības sniegtās informācijas uzklausīšanas un plānots, ka valdība par šo jautājumu lems jau tuvākajā laikā. Kā ziņots, Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta Attīstības komiteja vienojās par atbalstu Rīgas Kongresu namam kā vietai, kur atradīsies Nacionālā akustiskā koncertzāle.
Un vēl
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs saņēmis vērtīgu krājuma papildinājumu no Neatkarības kara dalībnieka, Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Jāzepa Sikoras dzimtas pārstāvjiem. Viņi, dāvinot muzejam Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera servīzi, nodod visai Latvijas sabiedrībai ne tikai nozīmīgu kultūrvēstures liecību, bet arī vērtīgu stāstu par Latvijas valstiskuma apziņas uzturēšanu vienas dzimtas vairāku paaudžu garumā. Servīze izgatavota 1939. gadā, un Sikoru ģimene 1940. gadā pēc Latvijas okupācijas to kopā ar citām dzimtas relikvijām iepakojusi kastē un slēpusi malkas šķūnī līdz pat Trešās atmodas laikam. Sikoru dzimtas dāvinātais servīzes komplekts sastāv no 38 priekšmetiem. Tas ir viens no vispilnīgākajiem tējas servīžu komplektiem, kas piederējis kādam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim un saglabājies līdz mūsdienām.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Energocenu un kovida krīze apdraud ledus haļļu darbību; Izvērtē priekšlikumu par vecāku sociālo iemaksu veikšanu arī bērna kopšanas perioda laikā; un Savākti paraksti iniciatīvai – aizliegt turēt suņus pie ķēdes.
Energocenu krīze līdz ar kovida ierobežojumiem būtiski ietekmējusi ledus haļļu darbību. Elektrības un gāzes rēķini hallēm ir dubultojušies vai pat trīskāršojušies, bet kovida dēļ noslodze samazinājusies uz pusi. Asociācijā prognozē, ka bez valsts atbalsta energoresursu cenu kāpumā ne visas halles varētu izdzīvot. Kā skaidroja ledus haļļu īpašnieki, ledus laukumu noslodze pašreiz esot tikai 40–50%, bet celt pakalpojuma cenas neesot iespējams zemās maksātspējas dēļ. Pašreiz Latvijā vēl darbojas visas 23 ledus halles.
Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar gadu pirms tam, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%. Vairāk nekā puse jeb 53% darba devēju pagājušajā gadā savu komandu papildinājuši ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet 27% aptaujāto atzina, ka ir gan pieņēmuši jaunus darbiniekus, gan arī ar kādu līdzšinējo darbinieku pārtraukuši darba attiecības. Saistībā ar COVID-19 sertifikāta prasību un ietekmi uz darba tirgu, CV-Online aptaujā secināts, ka 11% darba devēju vismaz ar vienu darbinieku pārtraukuši darba attiecības sertifikāta neesamības dēļ, bet 6% darba devēju daļai darbinieku, kuriem nebija sertifikāta, pielāgoja pienākumus un specifiku, lai darba attiecības varētu turpināt.
Kovida pandēmijas laikā reģistrēti 200 cilvēki, kas ar kovidu inficējušies pat trīs reizes. Strauji izplatoties lipīgajam kovida omikrona variantam, atkārtotu inficēšanās gadījumu skaits palielinās. Visbiežāk cilvēks izslimojis vienu vīrusa paveidu, bet pēc kāda laika inficējies ar citu. Apmēram nepilna desmitā daļa no pašlaik inficētajiem ir tie, kas ar kovida izraisītāju inficējas atkārtoti. Šajos datos iekļauti gan tie, kas pēc pirmās inficēšanās vakcinējušies, gan tādi, kas nav vakcinējušies un saslimuši atkārtoti. Slimnīcās šādu pacientu nav daudz.
Lietuvas parlamentā tiek izskatīts priekšlikums par četru dienu darba nedēļas ieviešanu vecākiem, kas audzina mazus bērnus. Sākotnēji tas attiektos uz sabiedriskā sektora darbiniekiem, bet valsts varētu aicināt šādu kārtību ieviest arī privātā sektora uzņēmumos. Šis priekšlikums attiektos uz vecākiem, kas audzina bērnus līdz trīs gadu vecumam, un četru dienu darba nedēļu varētu strādāt viens no vecākiem.
Lielbritānija uz Igauniju februārī plāno nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru, lai nostiprinātu tur esošo NATO kaujas grupu laikā, kad turpinās saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu. Par to paziņojis Lielbritānijas vēstnieks Igaunijā. Apvienotā Karaliste ir uzņēmusies Tapas bāzē Igaunijā izvietotās pastiprinātās klātbūtnes kaujas grupas vadību. Pašlaik šajā grupā ir aptuveni 850 britu karavīru, ierodoties papildinājumam bāzē būs gandrīz tūkstoš 700 britu karavīru.
Turpinām ziņas
Koalīcijas sadarbības sanāksmē prezentēts piedāvājums nevienlīdzības mazināšanai bērnu vecākiem, paredzot, ka bērna kopšanas periodā valsts par vecāku veic sociālās iemaksas pilnā apmērā. Piedāvājums paredz, ka bērna kopšanas periodā vecāks tiek sociāli apdrošināts tādā līmenī, kā iepriekš strādājot.
Lai veicinātu skolēnu izpratni par abinieku būtisko lomu dabas ciklā un pievērstu uzmanību ikgadējai pavasara krupju migrācijai, Dabas aizsardzības pārvalde kampaņā “Misija Krupis – Izglāb princi” izsludinājusi skolēnu radošo darbu konkursu. Dalībnieki sevis izvēlētā tehnikā - dzejolis, stāsts, pasaka, dziesma, skaņdarbs, glezna, zīmējums, video, instalācija, tekstilmozaīka, kolāža, izšuvums, adījums - aicināti radīt darbus par kampaņas saukli un līdz 15.martam nosūtīt Dabas aizsardzības pārvaldei. Noslēdzoties kampaņai, visi konkursa darbi būs aplūkojami un par tiem varēs balsot dabas aizsardzības pārvaldes ''Facebook'' lapā. Trīs labākie darbi saņems balvas.
Un vēl
Vairāk nekā deviņu gadu laikā portālā "Manabalss.lv" beidzot savākti nepieciešamie 10 tūkstoši iedzīvotāju paraksti iniciatīvai, kas neļauj suņu turēšanu pie ķēdes, traktējot to, kā cietsirdīgu izturēšanos pret suņiem. Iniciatīva portālā tika iesniegta 2012.gada 6.decembrī. Iniciatīvas pārstāvji norāda, ka pašreizējie Ministru kabineta noteikumi par suņu turēšanu ar obligātu palaišanu brīvsolī vismaz uz 30 minūtēm katru dienu nav efektīvi, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam nav mehānisma, kā šo noteikumu izpildi kontrolēt. Iegūstot 10 tūkstoši iedzīvotāju atbalstu, iniciatīva tiks iesniegta izvērtēšanai parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Prezidents aicina Saeimu atsākt darbu klātienē; Cik putnu pie barotavām Latvijā saskaitīti janvāra beigās? Un Kam priekšroku Valentīndienas atzīmēšanā dod sievietes un kam vīrieši?
Valsts prezidents Egils Levits aicina Saeimas deputātus jau tuvākajā laikā lemt par darbu klātienē. Intervijā Latvijas Televīzijai Levits pauda, ka strādāšana attālināti parlamenta gadījumā pieļaujama "tikai ekstrēmā situācijā". Levits jau tagad aicina deputātus iet strādāt klātienē, Saeimai kā autonomai institūcijai lemjot par sava darba organizēšanu.
Zāļu valsts aģentūra pašlaik ir izvērtējusi 22 ziņojumus par cilvēku nāvi neilgi pēc vakcinēšanās pret Covid-19, un 21 gadījumā nav apstiprināta saistība ar vakcināciju, bet viens letāls gadījums Latvijā ir "ticami saistāms" ar "AstraZeneca" vakcīnas lietošanu. Mirusī persona bijusi vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem. Vakcinācija veikta 2021.gada aprīlī, bet nāve iestājusies septītajā dienā pēc "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnas pirmās devas saņemšanas. Veselības ministrs izsakot līdzjūtību tuviueniekiem, sola, ka tie saņems kompensāciju.
Covid-19 omikrona variants visagrāk parādījies Valmieras notekūdeņos, tā mikroblogošanas vietnē "Twitter" informē Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskā asistente Dita Gudrā. Valmierā pirmās omikrona marķiermutācjas tika atklātas jau pagājušā gada 16.decembrī. Savukārt Jēkabpils notekūdeņos pirmās omikrona marķiermutācjas atklātas 28.decembrī, kad tās bija 19,6%, bet 20.janvārī jau 79,49% apmērā no visa parauga. Sākot no 6.janvāra pilsētas notekūdeņos ticis novērots stabils deltas īpatsvara kritums. Nepilna mēneša laikā omikrons Jēkabpilī ir kļuvis par izplatītāko koronavīrusu paveidu.
Jau ziņots, ka atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem Latvijā tika ieviesta sistēma ar mērķi monitorēt notekūdeņos atrodamo SARS-CoV-2 atlieku daudzumu, lai savlaicīgi noteiktu slimības uzliesmojumus apdzīvotās vietās un identificētu pilsētas un reģionus ar paaugstinātu saslimušo skaitu. Pētījumā ir iesaistīti "BIOR", Rīgas Tehniskās universitātes Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorija un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.
Šī gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā samazinājās līdz 143,81 eiro par megavatstundu, kas ir par 30,7% mazāk nekā decembrī, bet attiecībā pret 2021. gada janvāri cena ir 2,7 reizes augstāka, liecina "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats. Uzņēmumā norāda, ka 2022. gads sākās ar elektroenerģijas cenu kritumu pēc pēdējā pusgadā novērotā mērķtiecīgā kāpuma.
Latvijas daiļslidotājs Deniss Vasiļjevs šodien Pekinā ar labu sniegumu ieguva 16. vietu īsajā programmā. Pirmo vietu izcīnīja amerikāņu daiļslidotājs Nātans Čens, kurš uzstādīja jaunu pasaules rekordu vīriešu īsajā programmā. Vasiļjevs startēja priekšpēdējās grupas sākumā, nepieļāva kļūdas un parādīja teicamu sniegumu. Tiesneši latviešu daiļslidotāja programmu novērtēja ar 85,30 punktiem – tas ir labāks rezultāts nekā 2018. gadā Phjončhanas olimpiskajās spēlēs - 79,51 punkti.
Turpinām ziņas
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatori izziņojuši šī gada pavasara uzņemšanu un aicina jaunos uzņēmējus un biznesa ideju autorus pieteikties pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai sava reģiona biznesa inkubatorā. No 21. februāra līdz 21. martam tiks atvērta pieteikumu pieņemšana dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās divpadsmit biznesa inkubatoros visā Latvijā. Sešu mēnešu garumā programmas dalībniekiem ir iespēja saņemt visu nepieciešamo savas biznesa idejas attīstīšanai.
Janvāra beigās Latvijas Ornitoloģijas biedrības ikgadējā akcijā “Ziņo par putniem dārzā” 213 vietās Latvijā uzskaitīti vairāk nekā 8 tūkstoši 100 putni, pārstāvot 67 dažādas putnu sugas. Visdaudzskaitlīgāk ziņotās sugas aizvien ir lielā zīlīte, lauku zvirbulis, pelēkā vārna un zaļžubīte. Taču pie visbiežāk sastopamajām sugām ir minama arī zilzīlīte, kas konstatēta 128 vietās. Interesantākās sugas novērojums pieder Latvijas Ornitoloģijas biedrības Cēsu grupas dalībniekam Sandim Laimem, kurš, uzturoties Cēsīs pie Lauciņu karjera, saskatīja un ierakstīja arī kalnu ķeģa balsi, Latvijā reti sastopamu un neligzdojošu žubīšu dzimtas dziedātājsputnu sugu.
Un vēl
Latvijas vīrieši par labāko dāvanu Valentīndienā uzskata ziedus (23%), tajā pašā laikā sievietes pirmajā vietā ierindo romantiskas vakariņas vai īpaši plānotu randiņu (25%), atklāts modes un izklaides centra “Rīga Plaza” veiktajā sabiedrības aptaujā.* Turklāt trešā daļa iedzīvotāju nekad nav saņēmuši dāvanu vai ziedus Valentīndienā. Lai arī vīrieši dod priekšroku ziedu dāvināšanai, iepriecinot mīlestības svētkos, Latvijas sieviešu vidū dalītu pirmo vietu ieņem romantiskas vakariņas (25%) un īpaši saplānots randiņš (25%). Trešajā vietā ierindojas ceļojums (12%) un romantiskas vakariņas (10%). Turpretī Latvijas vīriešu populārākās atbildes ir ziedi (23%) un romantiskas vakariņas (19%). Tikmēr 17% vīriešu un 10% sieviešu uzskata, ka Valentīndienā nav nepieciešams īpaši iepriecināt savu partneri.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā sasniegts jauns antirekords diennakts laikā reģistrēto saslimušo ar Covid-19 skaita ziņā; Aigars Godiņš un Dainis Īvāns publiskojuši atklkātu aicinājumu par Sarkanās armijas lielgabala lietu; un Mīlas mēnesī aicina dāvāt kvadrātmetru pļavas.
Latvijā pagājušās diennakts laikā reģistrēti 11 tūkstoši 144 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par deviņiem mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 4 tūkstoši 399 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 6 tūkstoši 745 ir vakcinēti. Pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem aizvadītajā diennaktī sasniedzis 44,4%. No mirušajiem četri bija vakcinēti, bet pieci – nevakcinēti pret Covid-19. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 6 tūkstoši 301,6.
Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 150 Covid-19 slimnieki, bet 145 izrakstīti. Kopā stacionāros ārstējas tūkstoš 51 Covid-19 pacients, tajā skaitā 580 ar pamatdiagnozi, no kuriem 505 ir vidēji smaga slimības gaita, bet 75 – smaga slimības gaita. No stacionētajiem pacientiem ar Covid-19 pamatdiagnozi vienam cilvēkam līdz 9 gadu vecumam un vienai personai 20-29 gadu vecumā ir smaga slimības gaita.
Citos gados tādi akūtu augšējo elpceļu infekcijas gadījumu apmēri ambulatorajās ārstniecības iestādēs, kā tagad, kad pīķim tuvojas Covid-19 omikrona varianta vilnis, nav pieredzēti, līdz ar to ir liela slodze uz primāro veselības aprūpi. Par to Ministru kabineta sēdē šodien pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts no "Attīstībai/Par!". Dati liecina, ka pagājušajā nedēļā akūtu augšējo elpceļu infekcijas gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, par ko pacienti vērsās ambulatorajās ārstniecības iestādēs, bija 2 tūkstoši 580,9, iepretim pērnajam gadam, kad šis rādītājs bija vairāk nekā divreiz zemāks.
No 14. februāra izglītības procesā iesaistītie darbinieki un audzēkņi, kļūstot par Covid-19 inficētā kontaktpersonu, drīkst neievērot mājas karantīnu, lai piedalītos mācībās. Tā šodien lēma Ministru kabinets. Grozījumu anotācijā skaidrots, ka vecuma grupā līdz 9 gadiem un no 10 līdz 19 gadiem saslimstības rādītājam ir tendence stabilizēties, tāpēc izglītības iestāžu loma vīrusa izplatībā samazināsies un ir iespējams atvieglot ierobežojumus. Vienlaikus izglītības iestādēs pamata un vidējās izglītības pakāpē tiek saglabāta rutīnas skrīninga testu veikšana, lai pēc iespējas ātrāk atklātu inficēšanās gadījumus un veiktu medicīnisko novērošanu.
Eiropas Komisija šodien pavēstīja, ka spers bezprecedenta soli un atvilks no Polijai asignētā Eiropas Savienības finansējuma naudu, lai segtu 15 miljonu eiro naudassodu, kas Varšavai piespriests par atteikšanos slēgt ogļraktuvi. Eiropas Komisija informējusi Varšavu par šo soli, kas tiks īstenots nākamnedēļ.
Turpinām ziņas
Jēkabpils Latviešu biedrības pārstāvji – Aigars Godiņš un Dainis Īvāns šodien medijos publicējuši atklātu aicinājumu par sarkanās armijas lielgabala lietu. Aicinājumā norādīts, ka Jēkabpils Latviešu biedrība kopš 2010.gada vairākkārtīgi aicinājusi Jēkabpils pilsētas pašvaldību demontēt padomju laikā uzstādīto un pret Krustpils kultūras namu vērsto Sarkanās armijas lielgabalu. Jēkabpils Latviešu biedrības biedrs, komunistiskajā genocīdā cietušās ģimenes pēctecis Gundars Kalve, novākdams nevienam nepiederošu un nekur nereģistrētu okupācijas simbolu saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem, rīkojies ne tikai emocionāli un patriotiski, bet arī likumīgi. Pret viņu ierosināto krimināllietu, kā arī atstādināšanu no zemessarga pienākumu pildīšanas biedrība uzskata par politiski, nevis juridiski motivētu. Plašāk lasiet Radio1.lv.
Pašvaldībām ar zemākiem budžeta ieņēmumiem izmaksās valsts budžeta dotāciju kopumā 869 tūkstoši 278 eiro apmērā. Dotāciju saņems pašvaldības, kurām izlīdzināto ieņēmumu pieaugums 2022. gadā ir zemāks par pašvaldību vidējo izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu (3,1%), vienlaikus izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par 800 eiro. Dotāciju saņems arī Jēkabpils, Līvānu un varakļānu novada pašvaldības.
Un vēl
Latvijas Dabas fonds šogad mīlētāju dienā aicina dāvināt dabiskās pļavas kvadrātmetru. Valentīna diena ir laiks, kad svinam mīlestību un parādām uzmanību un rūpes saviem mīļajiem, arī dāvinām dāvanas. Pļavas kvadrātmetrs būs ilgtermiņa dāvana ar paliekošu vērtību – dabiskās pļavas Latvijā ir uz izzušanas robežas, tās palikušas vien 0.7% Latvijas teritorijas, tāpēc katrs kvadrātmetrs ir svarīgs. Lai uzdāvinātu pļavas kvadrātmetru, jādodas uz dabas fonda mājaslapu un jāziedo 15 eiro, saņemot e-pastā dāvanas apliecinājumu vai piesakoties kartītes saņemšanai pa pastu. Par ziedojumu Latvijas Dabas fonds nodrošinās viena kvadrātmetra dabiskās pļavas atjaunošanu Valkas novada Lejzemniekos, kur katrs kad vien vēlas varēs doties apklūkot savu pļavas kvadrātmetru.