Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 9.februārī
- 09 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas krievu savienība vēlas, lai par valsts prezidenta izteikumiem sāk kriminālprocesu; Jēkabpils novadā uzsāktas 11 administratīvās lietas par makšķerēšanas pārkāpumiem; un Nosaka maksimālo vienā mācību priekšmetā pieļaujamo attālināto stundu īpatsvaru.
Jelgavas domes deputāts Andrejs Pagors no Latvijas krievu savienības, nosūtījis iesniegumu Valsts Drošības dienestam par kriminālprocesa sākšanu par Valsts prezidenta Egila Levita izteikumiem. Pagors vēršas pret Levita izteikumiem 3.februāra tikšanās laikā ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci no Jaunās konservatīvo partijas, kurā, pēc Pagora paustā, "Levits izteica priekšlikumu izslēgt krievu valodu no tām svešvalodām, kuras bērni apgūst pamatizglītības posmā, uzsverot, ka otrai svešvalodai bērniem ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālām valodām".
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā, viņš tikšanās laikā ar Muižnieci pārrunājis savu priekšlikumu ka otrajai svešvalodai, ko bērni apgūst skolās, ir jābūt kādai no Eiropas savienības oficiālajām valodām. Tomēr Levita kancelejas paziņojumā presei nav minēta Latvijas krievu savienības norādīta krievu valodas izslēgšana no tām svešvalodām, kuras bērni apgūst pamatizglītības posmā.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa vakar prokremlisko aktīvistu Aleksandru Gapoņenko atzina par vainīgu nacionālā naida izraisīšanā un pret Latviju vērstā darbībā, un piesprieda viņam nosacītu cietumsodu. Gapoņenko šajā lietā apsūdzēts pēc trīs Krimināllikuma pantiem - par nacionālā un etniskā naida izraisīšanu, pret Latviju vērsta darbībā un palīdzībā ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā. Tiesa Gapoņenko kā galīgo sodu piemēroja brīvības atņemšanu uz pusotru gadu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu. Brīvības atņemšanas sods noteikts nosacīti ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem.
Latvijas distanču slēpotājs Raimo Vīgants vakar Pekinas olimpiskajās spēlēs ierindojās 28.vietā sprinta disciplīnas kvalifikācijā un iekļuva ceturtdaļfinālā, kuram kvalificējās 30 ātrākie slēpotāji. Cits Latvijas pārstāvis Roberts Slotiņš kvalifikācijā finišēja 70.vietā 88 sportistu konkurencē. Sprinta kvalifikācijā labāko rezultātu sasniedza francūzis Luka Šanavā, kurš 1tūkstoš 500 metru garo distanci veica divās minūtēs un 45,03 sekundēs. Līdz šim Latvijas slēpotāji olimpiskajās spēlēs ne reizi nebija tikuši labāko 40 sportistu vidū.
Latvijas izlases hokejistiem par īpašiem centieniem Pekinas olimpisko spēļu turnīrā pasniegs Lāčplēša cepuri, paziņojis komandas galvenais treneris Harijs Vītoliņš. Latvijas hokeja izlasē līdz šim bija tradīcija, ka pēc mača kādam no spēlētājiem par īpašu centību pasniedza ugunsdzēsēja ķiveri. Olimpiskajās spēlēs Pekinā aizsākta jauna tradīcija, kurā ugunsdzēsēja ķiveri aizstās Lāčplēša cepure.
Vairums vāciešu ir vīlušies Olafa Šolca vadītajā jaunajā valdībā, liecina vakar publicētie aptauju rezultāti. Saskaņā ar kārtējo "Trendbarometer" aptauju, kuru pēc privāto raidorganizāciju RTL un "n-tv" pasūtījuma veicis Sabiedrisko pētījumu un statistikas analīzes institūts "Forsa", ar valdības darbu ir apmierināti tikai 30% aptaujāto. Savukārt 64% respondentu, vērtējot koalīciju, izteikušies, ka ir ne visai apmierināti vai ir pilnībā neapmierināti. Arī aptauja, kuru pēc žurnāla "Der Spiegel" pasūtījuma veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums "Civey", liecina, ka Šolca reitings sācis kristies. 63% respondentu atzinuši, ka viņš amata pienākumus pilda slikti, kamēr viņa veikumu pozitīvi vērtējuši tikai 22% aptaujāto.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība apstiprinājusi SIA “Vīgants” siltumenerģijas tarifu katlu mājai Salas pagastā, Skolas ielā 2a, Salas ciemā - 111,92 eiro par 1 megavatstundu bez PVN un līdz 18.martam uzņēmumam jāizstrādā jauns tarifa plāns, kurš būs spēkā pēc 30.aprīļa. Tāpat uzņēmums aicināts pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par apkures veidu ar alternatīvu kurināmo nākamajai sezonai.
Jau ziņots, ka 27.janvārī Ministru kabinets lēma par dabasgāzes cenas pieauguma kompensāciju iedzīvotājiem periodā no 1.janvāra līdz 30.aprīlim. Par Salas pagasta Salas ciemā septiņām moduļu tipa katlu mājām SIA “Vīgants” ir iesniedzis A/S “Latvijas Gāze” pieteikumu valsts atbalsta saņemšanai apmēram 20% apmērā. Janvāra mēneša rēķini šo māju iedzīvotājiem būs jau ar valsts atbalstu. Tikmēr komerctelpu lietotājiem atbalsts netiek piemērots.
Līdz ar Administratīvo teritoriālo reformu palielinājies darba lauks arī Vides, dabas resursu un civilās aizsardzības nodaļai. Uzsākot gadu, janvārī Jēkabpils novadā ir izņemti 139 neatļauti makšķerēšanas rīki (ūdas) un uzsāktas 11 administratīvo pārkāpumu lietas. Biežākie pārkāpumi - rīku skaita neievērošana un mazizmēra līdaku paturēšana lomā. Kopumā veiktas 29 plānveida tematiskās pārbaudes Jēkabpils novada ūdenstilpēs. Šobrīd, lai veiktu aktīvāku noteikumu ievērošanas kontroli, nodaļā ir nepietiekams darbinieku skaits - darbojas tikai divi Vides aizsardzības speciālisti, kuru pienākums ir apsekot novada ūdenstilpes, vakantas ir vēl divas amata vietas, ar kurām var iepazīties Jēkabpils novada mājas lapā.
Un vēl
Valdība otrdien apstiprināja noteikumus, kas nosaka maksimālo attālināti īstenoto mācību stundu īpatsvaru vienā mācību priekšmetā. Attālinātās mācības varēs organizēt visās Latvijas izglītības iestādēs un izglītības pakāpēs, piemēram, vispārējā izglītībā tās varēs īstenot orientējoši līdz divām dienām mēnesī 4.-6. klasei, līdz trim dienām mēnesī 7.-9. klasei, bet līdz četrām dienām mēnesī vidējās izglītības pakāpē. Vienlaikus attālinātās mācības nenotiks pirmsskolas izglītības pakāpē, 1. un 2. klases izglītojamiem. Augstākās izglītības pakāpē pilna un nepilna laika studijās attālinātās mācības varēs īstenot līdz 50% no attiecīgās studiju programmas īstenošanai noteiktā kontaktstundu skaita.
Radiuo1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Līdz ārkārtējās situācijas beigām pagarina iespēju atstādināt pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus; Ceļu uzturētāji prognozē, ka sākoties atkusnim uz ceļiem veidosies daudz bedru; un Brīvdienās Jēkabpils atzīmēs pilsētas dibināšanas dienu.
Līdz ārkārtējās situācijas beigām 28.februārī pagarināta iespēja uz laiku atstādināt pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, paredz vakar valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Grozījumus iesniegusī Ekonomikas ministrija skaidro, ka regulējuma izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā, ka tuvojas datums, kad vairākiem darbiniekiem kopš atstādināšanas no amata pienākumu pildīšanas nevakcinēšanās pret Covid-19 dēļ būs pagājis trīs mēnešu termiņš. Tādēļ izstrādāts risinājums minētajiem darbiniekiem saglabāt esošās darba attiecības uz laiku līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Janvārī un februārī vienlaikus slimojuši neierasti daudz cilvēku, atzīst epidemiologi un statistiķi. Jaunākā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā statistika iezīmē ainu vien par decembri, taču arī jau tad dati nav iepriecinošiSociālās apdrošināšanas aģentūras dati liecina, ka decembrī bijis atvērts rekordliels skaits valsts apmaksāto B lapu. No tām vairāk nekā 11 tūkstoši ar diagnozi Covid-19. Tiek prognozēts, ka janvāra dati būšot vēl dramatiskāki, ņemot vērā vīrusa omikrona paveida lielo izplatību, tostarp skolās.
Trešā daļa iedzīvotāju uzskata, ka pandēmija negatīvi ietekmē viņu garīgo veselību, un pēdējo mēnešu laikā šāda viedokļa īpatsvars sabiedrībā ir būtiski pieaudzis, atklāj "Kantar" 2022.gada janvārī veiktais Covid-19 barometra pētījums. Kopš 2021.gada vasaras iedzīvotāju vidū ir būtiski palielinājies satraukums par Covid-19 radīto situāciju Latvijā. Liela daļa iedzīvotāju - 41% - atzīst, ka baidās saslimt neatkarīgi no tā, ka tiek ievērota piesardzība. Salīdzinājumā ar rudeni šis radītājs ir pieaudzis par septiņiem procentpunktiem.
Eiropas Komisija tuvākajos gados plāno kopā ar privātajiem partneriem investēt vairāk nekā 43 miljardus eiro mikroshēmu pētniecībā un ražošanā Eiropas Savienības valstīs. Brisele šādi cer mazināt Eiropas atkarību no mikroshēmu un pusvadītāju piegādātājiem citos pasaules reģionos. Pašlaik vadošais mikroshēmu ražotājs pasaulē ir Taivāna. Tomēr koronavīrusa pandēmija skaidri apliecināja, ka pārlieku liela paļaušanās uz vienu vai dažiem mikroshēmu ražotājiem var novest pie piegāžu traucējumiem.
Horvātija gatavojas nākamgad pāriet uz eiro un pagājušajā nedēļā publiskoja konkursa uzvarētājus, kuru dizaini tiks iegravēti jaunajās monētās. Taču vakar Horvātijas nacionālā banka izsludinājusi jaunu konkursu eiro monētu dizainam, jo iecerētais viena eiro dizains izpelnījies pārmetumus plaģiātismā. Uz viena eiro monētas bija attēlota cauna uz zara, taču šis attēls ātri vien izsauca internetā apsūdzības plaģiātismā, jo ļoti līdzinājās fotogrāfijai, ko savulaik uzņēmis britu fotogrāfs Iens H. Līčs. Pēc lielās ažiotāžas konkursa uzvarētājs pirmdien atsauca savu dizainu, norādot, ka medijos un sociālajos tīklos ap to izveidojusies nepatīkama atmosfēra.
Turpinām ziņas
Sākoties atkušņiem, autovadītājiem uz ielām un ceļiem jābūt sevišķi uzmanīgiem – bedru ir arvien vairāk. Ceļu uzturētāji, pašvaldības un ceļu būvētāji atzīst – trūkst naudas, tāpēc ik pavasari ar bedrēm būs jāsamierinās, bet šis gads īpaši iezīmīgs ar sliktas kvalitātes ceļiem visā valstī. Pamatīga viena kilometra pārbūve uz galvenās nozīmes autoceļa izmaksā aptuveni vienu miljonu eiro. Savukārt palielas un ne pārāk dziļas bedres lāpīšana – 200 līdz 300 eiro. Lai sakārtotu visus Latvijas ceļus, tādas naudas, kas mērāmas miljardos, nav. Eksperti skaidro – ceļi ir vai nu pilnībā jāpārbūvē, vai arī bedres jālāpa, rēķinoities, ka drīz vien šīs bedres būs atkal.
Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus pieteikties subsidēto darbavietu izveidei Eiropas Sociālā fonda projektā. Tā ir iespēja darba devējiem piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, subsidētajās darbavietās nodarbinot nodarbinātības dienestā reģistrētos bezdarbniekus. Pieteikumus NVA filiāles pieņem no šīs nedēļas līdz 31.decembrim. Pieteikties subsidēto darbavietu izveidei var komersanti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, pašnodarbinātās personas, nodibinājumi vai biedrības.
Un vēl
Par godu Jēkabpils pilsētas dzimšanas dienai sestdien, 12. februārī no pulksten 10 - 18 Rīgas ielā pie Krustpils pils Jēkabpils Vēstures muzejs sadarbībā ar biedrību „Daugavas Pārupieši” ikkatram interesentam piedāvā skatīt lielformāta vēsturisko Jēkabpils fotogrāfiju izstādi. Kā zināms, 1670. gada 12. februārī Kurzemes – Zemgales hercogs Jēkabs apmetnei pie Salas kroga piešķīra pilsētas tiesības, ģerboni un vārdu Jakobstadt. Pilsētas dibināšanas aktā tiek piešķirtas Magdeburgas tiesības. Tas nozīmēja, ka var brīvi no sava vidus vēlēt birģermeistaru, tiesnešus un pilsētas rāti. Celt skolas un baznīcas. Var par brīvu cirst meža materiālu hercoga mežos. Jaunajai pilsētai dāvāja apkārtnes zemes. Hercogs Jēkabs spēja radīt priekšnoteikumus pilsētas sekmīgai attīstībai.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Janvārī Latvijā nedaudz audzis bezdarba līmenis; Vai Latvijas apstākļos iespējams audzēt sociālajos tīklos plaši reklamēto pauloniju? un Vietām Latvijā jau sācies meteoroloģiskais pavasaris.
2017. gadā valdības apstiprinātais Valsts pārvaldes reformu plāna nosaukums varēja radīt lielas gaidas par kvalitatīvām pārmaiņām visā valsts pārvaldē, bet pēc Valsts kontroles revīzijas nav pamata teikt, ka valsts pārvaldē šajā periodā reformas būtu notikušas. Valsts kontrole secinājusi, ka būtiskas reformas nav veiktas, un plāna īstenošana netika efektīvi pārvaldīta. Nodarbināto skaita samazināšana – iluzors pasākums, jo valsts pārvaldē strādājošo skaits nav mainījies. Aizvien ir zems funkciju centralizācijas līmenis valsts pārvaldē. Īsti nav iedzīvināta "nulles birokrātijas" pieeja. Reformas tvērums pārāk šaurs – attiecas tikai uz daļu no valsts pārvaldes iestādēm. Reformai trūcis politiskā atbalsta, savlaicīgi netika pieņemti būtiski lēmumi.
Latvijā šogad janvāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada beigās, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras publiskotā informācija. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis janvāra beigās joprojām bija Rīgas reģionā - 4,8% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet augstākais reģistrētā bezdarba līmenis saglabājās Latgales reģionā - 14,6%, kas arī mēneša laikā ir kāpums par 0,1 procentpunktu. Janvārī visstraujāk starp reģioniem reģistrētā bezdarba līmenis audzis Zemgalē un Vidzemē - par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās sasniedzot attiecīgi 6,8% un 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Kurzemē reģistrētā bezdarba līmenis šogad janvāra beigās bija 7,4%, kas ir par 0,1 procentpunktu vairāk nekā mēnesi iepriekš.
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs no "Jaunās Vienotības" parakstījis kopīgu dalībvalstu deklarāciju par Eiropas mēroga investīciju fonda "Scale-Up Europe" izveidi, lai veicinātu ieguldījumus straujai izaugsmei gatavos jaunuzņēmumos. "Scale-up Europe" fonds veiks ieguldījumus dalībvalstu nacionālajos fondos, kas tieši ieguldītu uzņēmumu sākotnējos publiskajos piedāvājumos, kad tiek piedāvātas akcijas privātajiem investoriem biržā.
Nevajadzīgie plastmasas atkritumi no visas pasaules kļuvuši par mākslas objektu Jeruzalemē, lai brīdinātu par kaitējumu, ko tie nodara videi. Instalācija ir liela lode – globuss, kas ataino pasauli, kas veidota no atkritumu gabaliem. Globusa diametrs ir četri metri, un tas ir izgatavots no kaltas dzelzs ar 180 paneļiem, kas gaismā mirdz. Māksliniece Beverlija Barkata darbu radījusi no atkritumiem, ko viņai atsūtījuši cilvēki no citām valstīm, kā arī plastmasas, ko viņa pati savākusi Izraēlā.
Turpinām ziņas
Pēdējos gados uzvaras gājienu Latvijas dārzos izvērš leģenda par kādu ātri augošu un Latvijas ziemām piemērotu koku – pauloniju –, kas astoņu gadu laikā sasniegs desmit metru augstumu, priecēs ar rabarbera izmēra lapām un vērtīgu koksni iznākumā. Taču šis uzvaras gājiens ik sezonu atduras pret ievērojamām un velti iztērētām naudas summām, interneta lappusēs izliktās leģendas mūsu apstākļos par realitāti tomēr nekļūst. Patlaban tirgotāji sākuši aktīvu kampaņu jaunajai sezonai sociālā tīkla "Facebook" lapā, kur var pieteikties pirksta izmēra sakņu spraudeņiem par trim līdz pieciem eiro gabalā atkarībā no pasūtītā skaita.
Dendrologs, bijušais Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns vērtē, ka paulonijas lapu un ziedu dēļ ir dārzkopju kārots koks. Ziemcietības ziņā augs esot uz robežas – it kā tam vajadzētu būt piemērotam Latvijas klimatam, bet ir arī bažas. Botāniskajā dārzā pieredze ar augu mērāma vairākos gadu desmitos. Botāniskajā dārzā koks esot sasniedzis pat četru, piecu metru augstumu, bet līdz ziedēšanai gan neesot ticis, jo ziedpumpuri aizmetas iepriekšējā rudenī un mūsu ziemas tie neiztur. Pēc Svilāna teiktā, pauloniju ir iespējams audzēt Latvijas apstākļos, taču maz ticams, ka tas izdosies vienkāršam mazdārziņa turētājam bez specifiskām zināšanām šāda auga aprūpē.
Ekstrēmi nokrišņi un arvien vairāk „slapju dienu” kavēs pasaules ekonomikas izaugsmi. To atklāj žurnālā „Nature” publicēts Potsdamas Klimata ietekmes pētījumu institūta pētījums. Institūta zinātnieki aplūkoja datus no vairāk nekā tūkstoš 500 reģioniem laika posmā no 1979. līdz 2019. gadam. Lai gan lielāks ikgadējais nokrišņu daudzums parasti ir labvēlīgs ekonomikai, jo īpaši labvēlīgs lauksaimniecībai, tomēr jautājums ir arī par to, cik gari ir lietainie periodi. Pētījumā atklāts, ka intensīvi nokrišņi ir slikti, jo īpaši tādām bagātām, rūpnieciski attīstītām valstīm kā ASV, Japāna vai Vācija.
Un vēl
Latvijas rietumu un centrālajā daļā 7.februārī - agrākajā iespējamajā datumā - provizoriski sācies meteoroloģiskais pavasaris, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Meteoroloģiskais pavasaris iestājas, ja diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas ir augstāka par nulli, un pavasara sākums ir pirmā no šīm dienām. Savukārt 7.februāris ir agrākais iespējamais datums, kurā Latvijā var sākties meteoroloģiskais pavasaris, jo pēc 2019.-2020.gada rekordsiltās ziemas tika pieņemts lēmums, ka meteoroloģiskā pavasara sākšanās iespējama tikai pēc datuma, kas pēdējās desmitgadēs vidēji bijusi gada aukstākā diena. Iepriekš par gada aukstāko dienu tika atzīts 8.februāris, bet 1991.-2020.gada normas periodā, kas spēkā no pērnā gada, gada aukstākā diennakts vidēji ir 6.februāris, līdz ar to meteoroloģiskais pavasaris var iestāties ne agrāk kā 7.februārī.
Mitējoties nokrišņiem un naktī piesalstot, mazinājies ūdens līmeņa kāpums lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales upju, vietām ūdens līmenis svārstās. Valsts rietumu un centrālajā daļā spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdens līmeni upēs un par palieņu un zemāko vietu applūšanu. Kuldīgas un Ventspils novadā spēkā oranžais brīdinājums par plašāku teritoriju applūšanu pie Užavas upes. Ūdens līmenis Užavā un Bārtā trešdienas rītā ir aptuveni pagājušās nedēļas maksimuma līmenī. Ventas augštecē, kā arī Zemgales upēs Viesītē, Mūsā un Svētē, arī Lielupē pie Staļģenes ūdens līmenis pakāpies augstāk nekā pagājušajā nedēļā. Latgales upēs ūdens līmenis patlaban ir zemāks par janvārī reģistrētajiem maksimumiem, un tas paaugstinās tikai nedaudz vai svārstās.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents Egils Levits sagaida nopietnus Covid-19 prasību atvieglojumus no marta; Jēkabpils novadā izņem pašgatavotu alkohola ražošanas ierīci un alkoholu; un Sestdien Gulbenē norisināsies rallijs Sarma 2022.
Pagājušajā diennaktī Latvijā konstatēti 11 tūkstoši 835 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par deviņu inficētu personu nāvi. Šis ir lielākais vienā dienā konstatēto Covid-19 gadījumu skaits. No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4 tūkstoši 548 pacienti nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 7 tūkstoši 287 bija vakcinēti. Pozitīvo gadījumu skaits - 36,5%. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir pieaudzis līdz 6 tūkstoši 443,8 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Seši no mirušajiem bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet trīs bija vakcinēti.
Covid-19 gadījumu skaits pēdējo nedēļu laikā ir bijis stabils, bet pašlaik ir novērojams neliels jauno gadījumu skaita pieaugums, līdz ar ko atbildīgās iestādes uzrauga epidemioloģisko situāciju, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Tāpat viņš uzsvēra, ka laboratoriju kapacitāte ir sasniegusi savu kritisko limitu, līdz ar ko plašāka sabiedrības testēšana pašlaik nav iespējama. Infektologs arī norādīja, ka attiecībā pret visiem Covid-19 konstatētajiem gadījumiem stacionēto procents turpina samazināties.
Valsts prezidents Egils Levits sagaida nopietnus Covid-19 prasību atvieglojumus no marta, bet līdz tam, pēc viņa domām, no 15.februāra līdz 1.martam būtu jāpagarina Covid-19 sertifikāta derīguma termiņš balstvakcīnu nesaņēmušajiem. Tāpat Valsts prezidents pavēstīja, ka no marta jācenšas sinhronizēt ierobežojumus vai ierobežojumu atcelšanu ar Igauniju un Lietuvu. Pēc Levita paustā, Veselības ministrijām būs jārunā savā starpā, lai panāktu sinhrono regulējumu.
Jau ziņots, ka no 15. februāra stājas spēkā Latvijā noteiktie Covid-19 vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņi, tāpēc Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus neatlikt un jau šobrīd pārbaudīt sava vakcinācijas sertifikāta derīguma termiņu, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt balstvakcināciju.
Kapitāla tirgū Latvijā pagājušajā gadā piesaistīts jauns kapitāls 505,4 miljonu eiro apmērā, šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rīkotajā Latvijas kapitāla forumā sacīja komisijas priekšsēdētāja Santa Purgaile. Viņa atzīmēja, ka pērn Latvijas kapitāla tirgū parādījās 12 jauni tirgus dalībnieki, bet vērtspapīru darījumu skaits sasniedza 68 tūkstoši 989. Īpaši Purgaile atzīmēja augošo Latvijas iedzīvotāju interesi par kapitāla tirgu, kā piemēru minot degvielas mazumtirgotāja "Virši-A" sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma piesaistītos 4 tūkstoši 732 jaunos akcionārus no Latvijas.
Turpinām ziņas
3. februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa amatpersonas Jēkabpils novadā kādā privātmājā Mežāres pagastā veica kratīšanu, atrada un izņēma pašizgatavotu ierīci alkohola ražošanai un aptuveni 180 litrus bezkrāsaina un krāsaina šķidruma ar alkoholam raksturīgu smaku. Policijā par notikušo sākts kriminālprocess un turpinās pirmstiesas izmeklēšana. Lai noteiktu precīzu konfiscēto vielu daudzumu un sastāvu, ir nozīmētas nepieciešamās ekspertīzes. Tāpat jāpiebilst, ka vīrietis, kurš kontrolpirkuma laikā pārdeva nelikumīgu alkoholu, iepriekš vairākkārtīgi ir nonācis policijas redzeslokā saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti.
Salaspils katoļu draudzē svētdien svētās Mises laikā kāds neadekvāts vīrietis iztraucējis dievkalpojuma norisi, liecina priestera Ilmāra Tolstova ieraksts sociālajā vietnē "Facebook". Mises laikā kāds pagaidām nenoskaidrots vīrietis, iespējams, narkotisko vielu reibumā baznīcā izkliedza dažādus saukļus, staigāja pa dievnamu un tad to pameta. Notikušais incidents nofilmēts, jo dievkalpojums tika translēts tiešraidē. Valsts policijā saistībā ar notikušo saņemts iesniegums, un ir uzsākts administratīvā pārkāpuma process par sīko huligānismu. Iespējamā vainīgā persona ir noskaidrota, un ir pieņemts paskaidrojums, kā arī liecības.
Un vēl
Latvijas ziemas rallija klasikai “Sarma 2022”, kas 12. februārī notiks Gulbenes novadā, pieteikušās teju 100 ekipāžas, tajā skaitā gan mūsmājās, gan starptautiski labi zināmi un panākumiem bagāti sportisti. Līdz ar to šāgada īsajās sacensībās cīņa par uzvaru būs sīva un interesanta, prognozē rallija organizatori un sportisti. Rallijs ar sešiem ātrumposmiem, kuru kopējais garums ir 90 kilometri, un vienu servisa parku sportistiem būs jāveic piecu stundu laikā. Rallijsprinta ieskaitē sportistiem būs jāveic četri “dopi” ar nepilnu 57 kilometru kopējo distanci.