Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 16.februārī
- 16 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Viņķelei celta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkumā ; Jēkabpils novada pašvaldība slēgs mierizlīgumu; un Ikgadējā Mākslinieku savienības izstāde «Rudens 2021» ieceļo pavasarī
Bijušajai veselības ministrei Ilzei Viņķelei celta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību Covid-19 vakcīnu iepirkumā, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas rīcībā esošo informāciju un avotiem, kas to neoficiāli apstiprinājuši, otrdien ziņoja "Panorāma". Viņķele ir vienīgā, kurai prokuratūra cēlusi apsūdzību. Bijusī veselības ministre cer uz ātru atrisinājumu lietā un intervijā televīzijai atzina, ka sadarbosies ar prokuratūru.
Februārī sasniegts augstākais Covid-19 dēļ vienlaicīgi prombūtnē esošo ārstniecības iestāžu darbinieku skaits, pārsniedzot 2020.gada nogales rādītājus. Veselības ministrija apkopojusi datus no vairāk nekā 40 ārstniecības iestādēm, kas liecina, ka 2021.gada nogalē augstākais vienlaicīgi prombūtnē esošo ārstniecības iestāžu darbinieku skaits Covid-19 dēļ sasniedza 628 gadījumus. Savukārt pagājušā gada sākumā prombūtnē esošo darbinieku skaits sasniedza pat tūkstoš 455. Šī gada sākumā prombūtnē esošo ārstniecības iestāžu darbinieku skaits pakāpeniski pieaudzis, un pašlaik ar Covid-19 inficējušies vai izolācijā ir tūkstoš 593 slimnīcu darbinieki, kas ir vairāk nekā pērn gada sākumā un 2020.gada beigās.
Straujo energoresursu cenu kāpumu spēcīgi ir izjutušas arī Latvijas baznīcas. Par apkuri nākas maksāt trīs reizes dārgāk nekā tas bija pirms gada. Baznīcas ir spiestas samazināt temperatūru iekštelpās līdz pat plus pieciem grādiem. Lai cik skarba būtu situācija, neviena baznīca savas durvis aizvērusi nav, tomēr daudzām draudzēm jāsamierinās ar aukstumu. Latvijā ir vairāki simti baznīcu dažādām konfesijām. Visās jūtama krīze, ar ko saskaras šobrīd sabiedrība. Vienīgie risinājumi, kā saka baznīckungi, ir sēdēt aukstās telpās un palielināt apmeklētāju skaitu, bet līdz tam - izdevumus segt no uzkrājumiem.
Eiropas Parlaments apstiprinājis Eiropas Savienības palīdzību Ukrainai 1,2 miljardu eiro apmērā. Eiropas Komisija ar šādu palīdzības priekšlikumu nāca klajā pagājušajā mēnesī pēc Ukrainas varasiestāžu pieprasījuma un tiešām diskusijām starp EK priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Šie finanšu līdzekļi Ukrainai būs pieejami ilgtermiņa aizdevumu veidā ar izdevīgiem nosacījumiem. Paredzēts, ka finansējums veicinās Ukrainas makroekonomisko stabilitāti un vispārējo noturību.
Atlantijas okeānā Kanādas piekrastē nogrimstot Spānijas zvejas kuģim, dzīvību zaudējuši septiņi cilvēki, bet 14 pazuduši. Trīs kuģa komandas locekļi izglābti, informē Apvienotā glābšanas koordinācijas centra pārstāvis komandierleitnants Braiens Ovens, neizslēdzot iespēju, ka arī citus izdosies atrast dzīvus. Patlaban laika apstākļi Ņūfaundlendas salas piekrastē rada lielus izaicinājumus, redzamība ir zema, bet viļņu augstums sasniedz četru metrus. Glābšanas operācijā iesaistīta lidmašīna, helikopters un krasta apsardzes kuģis.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldība slēgs mierizlīgumu kriminālprocesā par koku bojāšanu lielgabala patvaļīgas demontēšanas laikā Jēkabpils novada pašvaldībā 12.janvārī saņemts iesniegums ar lūgumu izskatīt un piekrist ierosinājumam noslēgt izlīgumu kriminālprocesā, kurā Jēkabpils pilsētas pašvaldība atzīta par cietušo. Kriminālprocess tika ierosināts ņemot vērā Krimināllikuma 109.panta otro daļu uz Jēkabpils pilsētas pašvaldības iesnieguma pamata, par to, ka 2021.gada 24.februārī Rīgas ielā 205, Jēkabpilī, nodarīja bojājumus trim kokiem, tādējādi nodarot Jēkabpils novada pašvaldībai mantisko kaitējumu 287,54 eiro. Noslēdzot izlīgumu, Jēkabpils novada pašvaldībai ir iespēja ātrāk saņemt atlīdzinājumu par nodarīto kaitējumu.
Jau ziņots, ka prokuratūra pagājušā gada nogalē cēla apsūdzību kriminālprocesā par lielgabala patvaļīgu demontēšanu no padomju memoriāla Jēkabpilī. Apsūdzība celta vietējam uzņēmējam Gundaram Kalvem. Prokuratūrā apliecina, ka lielgabalu nav izdevies atrast. Attiecībā uz lielgabalu neviens nav pieteicies par cietušo, savukārt attiecībā uz kokiem cietušā statusā ir Jēkabpils pilsētas pašvaldība. Atgādinām, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.
Valdība vakar apstiprināja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kas paredz veicināt ērtāku un drošāku mikromobilitāti starp pilsētām un citām apdzīvotām vietām. Mikromobilitātes stratēģijā noteiktas trīs galvenās prioritātes. Pirmā prioritāte identificē desmit galvenos mikromobilitātes infrastruktūras maršrutus, tajā skaitā Jēkabpils-Līvāni, kura izpēte sāksies nākamajā gadā. Otrā prioritāte ir apdzīvotu vietu un to sasniedzamības robežu savienojošie valsts infrastruktūras maršruti. Savukārt trešā prioritāte ir jau esošās valsts mikromobilitātes infrastruktūras savienošana un tās pilnveidošana.
Un vēl
Kad rudens ienāk pavasarī – tā varētu dēvēt Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējās izstādes "Rudens" pandēmijas dēļ atklāšanu pavasarī. Latvijas Mākslinieku savienības ilggadējā tradīcija rīkot "Rudens" izstādes ir īpaša parādība Latvijas mākslas ainā jau vairākus desmitus gadu. Kā atzīst jomas profesionāļi, izstāde dod iespēju vienkopus redzēt ļoti atšķirīgu paaudžu māksliniekus ar dažādu laikmetu rokrakstiem. Pandēmijas dēļ izstāde "Rudens 2021" atklāta vien pavasarī. Izstādes moto – "Māksliniek, runā!". Latviešu mākslinieku izstādi "Rudens 2021. Māksliniek, runā!" Latvijas Mākslinieku savienības galerijā varēs aplūkot līdz marta beigām.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā pērn bijis straujākais eksporta kāpums Eiropas Savienībā; Rīgas zoodārzā varētu neatgriezties ziloņi; un Latvijas Banka izlaidusi sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100"
No 1.marta privātos pasākumos varēs pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet īpašos gadījumos piemēram, kāzās, bērēs un kristībās būs ļauts pulcēties līdz 250 personām, paredz vakar Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Vienlaikus publiskos pasākumos, tai skaitā aizsargātas miermīlīgas pulcēšanās brīvības izpausmēs, tajā skaitā sapulcēs, gājienos un piketos, vienkopus drīkstēs pulcēties līdz 3000 personām.
Latvijā pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu starp Eiropas Savienības valstīm bijis viens no straujākajiem eksporta kāpumiem, liecina vakar publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati. Janvārī-decembrī salīdzinājumā ar 2020. gada 12 mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Beļģijā un Bulgārijā, pieaudzis par 24%.
Valsts darba inspekcija informatīvajā seminārā Zemgalē aktualizēja darba aizsardzības nozīmīgumu un dalījās ar 2021. gada Zemgales reģiona nelaimes gadījumu statistiku, kur kopā nelaimes gadījumos darbā cieta 308 nodarbinātie, tajā skaitā 48 nodarbinātie guva smagus veselības traucējumus, savukārt 7 nodarbinātie gāja bojā. Lai risinātu situāciju valstī un aktualizētu darba aizsardzības jautājumus, Valsts darba inspekcija turpina kampaņu “Esi drošs, ka darbs ir drošs” organizējot informatīvus pasākumus par darba aizsardzības nozīmīgumu katrā no Latvijas reģioniem.
Vakar noticis kiberuzbrukums vairākām Ukrainas ministrijām un bankām, pavēstīja Ukrainas varasiestādes. Uzbrukumu rezultātā pārtraukušas darboties vismaz desmit Ukrainas tīmekļa vietnes, arī Aizsardzības, Ārlietu un Kultūras ministriju, kā arī Ukrainas divu lielāko valsts banku mājaslapas. Lielākās valsts īpašumā esošās bankas "Privatbank" un valsts īpašumā esošās "Oschadbank" klienti ziņojuši, ka bijušas problēmas veikt maksājumus internetā un lietotnēs. Ukrainā norāda, ka aiz otrdienas uzbrukuma stāv Krievija.
Krievijas un Rietumu konflikta laikā NATO pozīciju sekmīgi pārstāvējis alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, bet jau drīzā nākotnē NATO būs jāsāk jauna vadītāja izraudzīšanās procedūra, jo šogad beidzas Stoltenberga pilnvaru termiņš. Nesen tika apstiprināts, ka Stoltenbergs pēc savu pienākumu pildīšanas aliansē kļūs par Norvēģijas centrālās bankas vadītāju. Līdz ar to sākušies arī minējumi, kurš būs viņa pēctecis NATO vadītāja postenī. Stoltenbergs tiek uzskatīts par vienu no labākajiem NATO vadītājiem alianses vēsturē, un ir svarīgi, lai arī turpmāk NATO būtu drošās rokās.
Turpinām ziņas
Augšdaugavas novada Tabores pagasta Gļinovkas upes krastu erozijā un gultnes aizsērējumā vainojami mazdārziņu kooperatīva iedzīvotāji, kuri pārkāpa ceļa izbūves darba nosacījumus. Iedzīvotājiem būs jāmaksā sods līdz 2 tūkstoši 800 eiro. Viens no būtiskākajiem pārkāpumiem - būvdarbu veikšanai nav saņemti valsts vides dienesta tehniskie noteikumi Gļinovkas upes krastu un gultnes tīrīšanas, padziļināšanas un nostiprināšanas darbiem. Tajā pašā laikā būvprojektu izstrādājis sertificēts speciālists un darbiem piesaistīti sertificēti būvnieki. Dārzkopības kooperatīvam par pienākumu noteikts samaksāt soda naudu un pēc iespējas ātrāk atbrīvot upes gultni no iekritušajiem betona blokiem, lai nepieļautu turpmāko tās aizsērējumu.
Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā ziloņi varētu neatgriezties, prezentējot zooloģiskā dārza virsplāna izstrādi, izskanējis vakar Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā. Nākotnē, izveidojot ekspozīciju, tiek pieļauti dažādi attīstības varianti. Kā pamata variants tiek piedāvāts veidot ekspozīciju "Āfrika, Tanzānija", kurā kā galvenais apskatāmais dzīvnieks būtu baltais degunradzis. Zooloģiskā dārza pārstāvji atgādina, ka 2003. gadā, kad Āzijas ziloņus aizveda uz Nīderlandi, izskanēja solījums, ka šī suga atgriezīsies Rīgā, tiklīdz tiks radīta ziloņiem piemērota moderna mītne. Taču pēc padziļinātās izpētes kopā ar citu Eiropas valstu ekspertiem secināts, ka tik nelielam zooloģiskajam dārzam, kāds esot Rīgā, ziloņu mītnes izveide prasīšot ārkārtīgi daudz resursu, pretēji ekonomiski izdevīgākajam variantam ar degunradžiem.
Un vēl
Vakar Rīgas pilī Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Bankas padomes locekli Zitu Zariņu un Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieku Aldi Laviņu, atklāja Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monētu "Satversmei 100". Monētas atklāšanā pasākumā piedalījās arī mākslinieks Aigars Ozoliņš, kurš pastāstīja par unikālo monētas formu un tās vizuālo risinājumu. Latvijas Bankas sudraba kolekcijas monēta "Satversmei 100" ir veltījums Latvijas konstitūcijai - Satversmei, kas pieņemta 1922.gada 15.februārī un noteic valsts iekārtu, vērtības un attiecības starp cilvēku un valsti.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Starptautiskā hokeja federācija godina Latvijas hokeja leģendas Dārziņu un Daugaviņu; Zināms, cik SIA "Jēkabpils siltums" klientiem jāmaksā par saņemto siltumenerģiju janvārī; un Kāds laiks gaidāms nedēļas nogalē?
Pēc zaudējuma Dānijai Pekinas olimpisko spēļu izslēgšanas spēļu kvalifikācijas kārtā, par aiziešanu no Latvijas hokeja izlases paziņoja ilggadējie līderi Lauris Dārziņš un Kaspars Daugaviņš. Viņu panākumi netiek nepamanīti arī Starptautiskās Hokeja federācijas vērtējumā, twitter kontā tos dēvējot par vīriem leģendām. Abi hokejisti pieagušo izlasē ienāca kopā, 2006.gada Pasaules čempionātā Rīgā. Kopumā viņi Latviju pārstāvēja trīs olimpiskajās spēlēs un desmit pasaules čempionātos. Tieši Dārziņš un Daugaviņš ir pēdējie divi izlases kapteiņi – Lauris šogad Pekinā, Kaspars pagāšā gada čempionātā Rīgā. Dārziņš izlases kreklā aizvadīja 150 spēles un izcēlās ar 51 vārtu guvumu, kā arī 50 piespēlēm. Daugaviņš aizvadīja 12 spēles olimpisko spēļu turnīros un 60 spēles pasaules čempionātos, iekrājot 36 punktus.
Latvija pagājušajā gadā eksportēja meža produkciju 3,64 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 41% vairāk nekā 2020.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija. Tajā skaitā koksne un tās izstrādājumi pērn eksportēti 3,17 miljardu eiro apmērā, kas ir par 44,8% vairāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 87% no kopējā meža produkcijas eksporta. Apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 13,8% salīdzinājumā ar 2020.gadu un bija 209,46 miljoni eiro jeb 5,7% no kopējā meža produkcijas eksporta. Galvenās eksporta valstis uz kurām tiek eksportēta Latvijas meža produkcija ir Lielbritānija, Zviedrija, Vācija un Dānija.
Ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda 2 miljoni 538 tūkstoši 253 eiro atbalstu veikti modernizācijas darbi Latvijas gaisa kvalitātes monitoringa tīklā. Projekta gaitā ierīkotas trīs jaunas gaisa kvalitātes stacijas, modernizētas piecas esošās, ieviesta jauna datu savākšanas sistēma un pilnveidota tiešsaistē attēlotā publiskā operatīvā informācija. Šāds vērienīgs valsts atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla modernizēšanas projekts ir pirmais kopš tīkla automatizācijas pirms 20 gadiem.
Aizvadītajā nedēļā jauno Covid-19 gadījumu skaits sarucis par piekto daļu, liecina Pasaules Veselības organizācijas aplēses. No 7. līdz 13.februārim reģistrēti aptuveni 16 miljoni jaunu inficēšanās gadījumu, un tas ir par 19% mazāk nekā vēl nedēļu iepriekš. Atbilstoši provizoriskajiem datiem visas pandēmijas gaitā inficēšanās gadījumu skaita augstākais punkts bija janvāra pēdējā nedēļā - tie bija vairāk nekā 22 miljoni gadījumu.
Amatpersonu klātbūtnē ASV pilsētā Vašingtonā parakstīts līgums par sešu kodolreaktoru būvniecību Polijā. Šādā veidā Varšava cenšas mazināt atkarību no videi nedraudzīgā fosilā kurināmā – oglēm. Polijas radio vēsta, ka sešus nelielus moduļu reaktorus būvēs amerikāņu kompānija "Nu Scale", un pirmā iekārta darbu varētu uzsākt 2029. gadā. Viena reaktora jauda ir 77 megavati, bet pēc projekta pabeigšanas to kopējā jauda būs vairāk nekā 400 megavati. Modernās tehnoloģijas ļaujot samazināt riskus līdz minimumam, un ASV kompānijas iekārtas esot drošākās pasaulē.
Turpinām ziņas
SIA “Jēkabpils siltums” publiskojis informāciju par apkures izmaksām decembrī. Vienas megavatstundas siltumenerģijas cena bijusi bez PVN 65,52 eiro, savukārt vidēji viens apkures kvadrātmetrs izmaksājis 1,77 eiro, kas ir par 10 eirocentiem vairāk kā vidēji decembrī. Jau ziņots, ka SIA “Jēkabpils siltums” janvārī paaugstināja tarifu par 20 %. Visdārgāk apkure janvārī izmaksājusi mājas Brīvības 2g/1 iemītnieki – 3,43 ero par kvadrātmetru bez PVN, kas ir par 0,73 eiro vairāk, kā decembrī. Tikmēr vismazākie rēķini par apkuri bijuši jāmaksā mājas Nameja ielā 32 iemītniekiem – 1,23 eiro par apkures kvadrātmetru, kas ir tikai par 6 eirocenti vairā kā decembrī. Plašāk par to, cik katrā mājā, kurai apkuri nodrošina SIA “Jēkabpils siltums” izmaksājis apkures kvadrātmetrs janvārī, skatieties SIA “Jēkabpils siltums” sagatavotajā tabulā, kas publicēta portālā Radio1.lv.
Ekonomikas ministrija šogad 28.februārī rīkos vebināru daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem "Balkoni un lodžijas - problēmas un risinājumi", lai sekmētu daudzdzīvokļu ēku lodžiju un balkonu pastāvīgu apsekošanu un drošības palielināšanu. Vebinārā daudzdzīvokļu ēku iedzīvotājus un apsaimniekotājus eksperti informēs par dzīvokļa īpašnieka pienākumiem balkonu un lodžiju uzturēšanā, kā arī par biežāk konstatētajām problēmām un iespējamiem risinājumiem.
Un vēl
Rīt Latviju šķērsos dziļš ciklons, sestdien gaidāms vēl viens spēcīgs ciklons, līdz ar to valsti skars stipri nokrišņi un vēji, prognozē sinoptiķi. Tiesa, prognozes par sestdien gaidāmo ciklonu vēl ir neskaidras – pastāv iespēja, ka ar to saistītie stiprākie nokrišņi un vēji Latvijai paies garām. Pirmā ciklona nestie nokrišņi Latvijā sāksies jau šovakar, visvairāk līs laikā no trešdienas vakara līdz ceturtdienas priekšpusdienai. Gaidāms ilgstošs lietus, vietām stiprs lietus un slapjš sniegs. Maksimālā gaisa temperatūra ceturtdien būs +4..+7 grādi. Naktī uz ceturtdienu un ceturtdien gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas.
Sestdienas ciklons var atnest gan sniegputeni, gan lietu, gan vētru – atkarībā no tā spēka un virzības. Svētdien gaidāms lēns līdz mērens rietumu, dienvidrietumu vējš, uzspīdēs saule un tikai vietām būs īslaicīgi nokrišņi, no rīta nedaudz uzsals un dienā gaisa temperatūra būs +1..+4 grādi. Pirmdien tiek prognozēts nākamais ciklons ar sniegputeni un lietu.
Jau ziņots, ka spēcīgu nokrišņu dēļ nedēļas otrajā pusē paaugstināsies ūdens līmenis upēs un vietām gaidāma atkārtota palieņu un citu zemāko vietu applūšana. Ciklonu ietekmē palaikam kāps ūdens līmenis arī jūrā, kas jau ilgstoši saglabājas augsts, un vietām Latvijas piekrastē palielināsies krasta izskalojumi un nobrukumi.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 iziņās klausieties: Covid-19 vakcīnu blakņu izvērtēšanai rosina veidot neatkarīgu ekspertu paneļus ; Atzīmējot Endzelīna jubileju, atklās datubāzi apvidvārdu apzināšanai ; un Cik pērn sodos samaksāja autovadītāji par fotoradaru konstatētajiem ātruma pārkāpumiem.
Lai izvērtētu Covid-19 vakcīnas radītās blaknes un piešķiramo kompensāciju, nepieciešams veidot neatkarīgu ekspertu paneļus, kas to varētu izlemt, tā izskanēja veselības ministrijā šodien rīkotajā apspriedē par Ministru kabineta noteikumu pilnveidi. Šodien dažādu institūciju pārstāvji diskutēja par izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu, ar kuru tiek plānots regulēt iespējamo kompensāciju izmaksu cietušajiem.
Veselības ministrija sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm. Patlaban regulējums nav atbilstošs valstij piederošu vakcīnu pārdošanai. Komisijā šodien izraisījās diskusija par šiem grozījumiem, jo kā norādīja opozīcijas deputāts Māris Možvillo, tad ES pirms diviem gadiem ieguldīja lielus resursu, lai vakcīnas varētu radīt. Tagad Latvijai ir iedzīta stūrī, jo jāmeklē kur pārdot iepriekš iegādātās vakcīnas. Valsts jau tagad ir spiesta risināt vakcīnu ražotāju problēmas, piemēram, uzņemties riskus par to blaknēm. Tā vietā deputāts rosināja vakcīnas atgriezt atpakaļ ražotājam, lai tas tālāk lemtu ko ar tām darīt.
Vakar Latvijā reģistrēti 11 tūkstoši 425 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu. No visiem aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem Covid-19 gadījumiem 4 tūkstoši 206 saslimušie bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, kamēr 7 tūkstoši 219 bija vakcinēti. Otrdien koronavīruss Latvijā laupījis 20 cilvēku dzīvības.No mirušajiem 12 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, astoņi – vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem ir 46.5%. Divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir pieaudzis līdz 7 tūkstoši 19,5 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir vēsturiski augstākais kumulatīvais rādītājs Covid-19 pandēmijas laikā.
Nīderlande līdz 25. februārim atcels gandrīz visus Covid-19 pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus un atgriezīsies pie ierastās dzīves kārtības. Bāriem, restorāniem un naktsklubiem būs tādas pat darba stundas, kādas tās bija pirms pandēmijas, bet vairumā vietu sejas maskas vairs nebūs obligātas. Jau ziņots, ka Nīderlandes valdība, sākoties omikrona vilnim, decembrī ieviesa vienus no stingrākajiem ierobežojumiem Eiropā, bet ar laiku sāka tos pakāpeniski atcelt.
Turpinām ziņas
Pateicoties Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības ziedotājai, Latvijas Nacionālā bibliotēka iegādājusies vairāk nekā 300 vērtīgus izdevumus. Biedrība saņēmusi ASV dzīvojošās Līvijas Kalniņš Bukas 10 tūkstoši eiro ziedojumu nacionālās bibliotēkas krājuma atbalstam. Iegādātas 303 krājuma vienības, kas līdz šim nebija atrodamas bibliotēkas plauktos – grāmatas, vēsturiskas atklātnes, periodiskos izdevumus. Lielākā daļa izdevumu iznākuši nesen, bet daudzi meklēti Vācijas antikvariātos, piemēram, vēsturiskas atklātnes.
LU Latviešu valodas institūts sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienai par godu aicina piedalīties "Apvidvārdu talkā". 22. februārī ar tiešsaistes pasākumu tiks atklāta datubāze, kuru ikviens varēs papildināt ar sev zināmajiem apvidvārdiem. Datubāzes atklāšanas pasākums, ko vadīs aktieris Gundars Āboliņš, norisināsies tiešsaistē Jāņa Endzelīna 149. dzimšanas dienā 22. februārī pulksten 16.00 un būs skatāms ikvienam interesentam Latvijas Universitātes un Latviešu valodas institūta Facebook lapā. Apvidvārdu talkas laikā ik nedēļu tiks izraudzīts vārds, ko darīt zināmu plašākai publikai.
Un vēl
Pērn autovadītāji par fotoradaru konstatētajiem ātruma pārkāpumiem nomaksājuši sodus 10,87 miljonu eiro apmērā. Pērn ar Ceļu Satiksmes drošības direkcijas fotoradariem konstatēti 242 tūkstoši 796 pārkāpumi, bet ar valsts policijas fotoradariem – 72 tūkstoši 160 ātruma pārkāpumi. Kopumā autovadītājiem piemēroti sodi 13,23 miljonu eiro apmērā, apmēram 3 miljoni eiro nav samaksāti. Kārtības sargi secinājuši, ka atsevišķa autovadītāju kategorija turpina pārkāpt atļauto ātrumu, neskatoties uz kontroles mehānismu.