Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 17.februārī
- 17 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijā samazinās kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 radītājs; Vai Latvijas iedzīvotāji atbildīgi lieto drošības jostas? Un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes un brīdinājumi par laikapstākļiem tuvākajās dienās?
Septiņu dienu kumulatīvais saslimstības ar Covid-19 radītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Latvijā divas dienas pēc kārtas ir samazinājies, liecina aģentūras LETA apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati un patlaban ir 3 tūstoši 621,7 gadījumi. Tiesa, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģirts Briģis uzsver, ka no šiem skaitļiem vēl ir pāragri izdarīt vispārīgus secinājumus. Tikmēr pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars turpina pieaugt, un, saskaņā ar 16.februāra datiem, tas patlaban ir sasniedzis līdz šim augstāko īpatsvaru - 46,5% no testētajiem.
Aizsardzības ministrija, atsaucoties uz iedzīvotāju jautājumiem par šī brīža drošības situāciju Eiropā un Latvijā, mudina iepazīties ar "72 stundu” bukletu, kurā ir apkopota praktiska informācija un padomi par sagatavošanos dažādām krīzes situācijām. Aizsardzības ministrija uzsver, ka Latvijai šobrīd nav tiešu militāru draudu, taču, ņemot vērā saspīlēto drošības situāciju Eiropā saistībā ar Krievijas bruņoto spēku pastiprināto klātbūtni Baltkrievijā un pie Ukrainas robežām, iedzīvotāji var būt mierīgāki, apzinoties, ka ir sagatavojuši krīzes gadījumu somu.
Digitālais buklets latviešu, krievu un angļu valodā pieejams militāro ziņu portāla sargs.lv sadaļā “72 stundas”.
Partijas "Republika" dibinātājs, līdzpriekšsēdētājs un Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis kopā ar ap 200 domubiedriem nolēmuši aiziet no partijas, jo neredz iespēju strādāt otra līdzpriekšsēdētāja Sanda Ģirģena vadībā, jo viņa izpratne par vērtībām neesot pieņemama, norāda Dombrovskis. Biedri atgriezīsies darbā biedrībā "Republika 2030", un nākotnē plānots arī atrast ceļu, kā piedalīties 14.Saeimas vēlēšanās. Dombrovskis uzsver, ka viņam ar Ģirģeniem un citiem populistiem partijā nekā kopīga nevar būt un atzīst, ka, dibinot "Republiku", pieļāvis kļūdu, aicinot tajā piedalīties Ģirģenus un citus bijušos "KPV LV" biedrus.
Kosmētikas ražotāja AS "Madara Cosmetics" investējusi 350 tūkstoši eiro, lai sāktu jaunu "start-up" projektu "print-on-demand" industrijā, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga". Jaunais projekts dos klientiem iespēju izveidot savu sertificētu kosmētikas produktu līniju vai pasūtīt produktus ar sava zīmola logotipu un personalizētu dizainu, izmantojot pašapkalpošanās tīmekļa platformu "Selfnamed". Pašapkalpošanās pieredze ietvers dizaina studiju, kurā iespējams ievietot lietotāja zīmola elementus uzlīmju un kastīšu drukas laukumos.
Jau vēstīts, ka "Madara Cosmetics" koncerns 2020.gadā strādāja ar 16,075 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39,2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 3,445 miljoni eiro.
Šveice no pusnakts atcelti gandrīz visi Covid-19 ierobežojumi. Spēkā palikusi tikai prasība par sejas masku valkāšanu sabiedriskā transportā un veselības aprūpes iestādēs. Līdz marta beigām spēkā paliks arī prasība cilvēkiem, kas inficējušies ar koronavīrusu, piecas dienas obligāti ievērot pašizolāciju. Taču veikali, restorāni un kultūras iestādes ir brīvi pieejamas visiem. Jau ziņots, ka Šveicē 90% no 8,6 miljoniem valsts iedzīvotāju ir vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši.
Eiropai nepieciešama agresīvāka kosmosa politika, tā paziņojis Francijas prezidents Emanuels Makrons, brīdinot, ka Eiropas suverenitāte tiks apdraudēta, ja tā atpaliks no konkurējošām lielvarām tehnoloģiju, zinātnes un militārās konkurētspējas jomās. Eiropai ir labi panākumi satelītu palaišanā telekomunikāciju, globālās pozicionēšanas pakalpojumu un zinātniskās pētniecības vajadzībām. Taču tā ir atpalikusi no tādiem sāncenšiem kā ASV, Krievija un Ķīna cilvēku lidojumos kosmosā. Makrons sacīja, ka Eiropai ir jāapsver, vai tā vēlas iet šo ceļu, un, ja tā, tad kādam vajadzētu būt mērķim.
Turpinām ziņas
Latvijā pagājušajā gadā satiksmes negadījumos dzīvību zaudējuši 146 cilvēki un cietušas 4 tūkstoši 18 personas. Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn avārijās bojāgājušo skaits ir pieaudzis par sešiem cilvēkiem. Pērn ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši trīs bērni, kas ir ievērojams samazinājums, salīdzinot ar gadu iepriekš. Letālo negadījumu raksturojums liecina, ka visbiežāk traģiskas avārijas notikušas, uzbraucot gājējiem un transportlīdzekļu sadursmes rezultātā.
Latvijā 8-10% iedzīvotāju, pārvietojoties ar automašīnu, nelieto drošības jostas, secināts starptautiskā projektā - "Baseline". Projektā arī secināts, ka aizsargķiveres lieto 99,96% motociklisti un mopēdisti, savukārt velosipēdisti tikai 14,7% gadījumu lietojuši aizsargķiveres. Savukārt par bērnu sēdeklīšu lietošanu redzams, ka kopumā tikai 62%, pārvadājot bērnus, lieto bērnu sēdeklīšus vai paliktņus. Tikmēr mobilās ierīces lieto vidēji 9,4% autovadītāju. Par ātruma ievērošanu secināts, ka ārpus apdzīvotām vietām tikai 29% autovadītāju ievēro atļauto braukšanas ātrumu, bet apdzīvotās vietās - 41%.
Un vēl
No šodienas, 17. februāra līdz sestdienai, 19. februārim vietām Latvijā gaidāms nokrišņu daudzums, kāds parasti tiek novērots visa februāra laikā. Kopumā trijās dienās no 17. līdz 19. februārim gaidāms nokrišņu daudzums, kas Kurzemē un Vidzemē vietām pielīdzināms visai februāra nokrišņu daudzuma normai. Ņemot vērā, ka atsevišķās novērojumu stacijās Kurzemē un Vidzemē jau februāra pirmajā pusē novērotais nokrišņu daudzums ir tuvs normai vai pat pārsniedz to, mitruma apstākļi vidē būs ļoti augsti.
Februāra izskaņā laika apstākļus mūsu reģionā noteiks aktīvi cikloni, tie nesīs mainīgu laiku: debesis bieži būs apmākušās, mūsu reģionu šķērsos vairākas plašas nokrišņu zonas, kas atsevišķās dienās nesīs pat intensīvus nokrišņus, gaidāms gan lietus un slapjš sniegs, gan arī sniegs, atkusnis mīsies ar salu, kā arī gaidāms brāzmains vējš.
Sinoptiķi brīdina, ka intensīvie nokrišņi atkal izraisīs nozīmīgu ūdens līmeņa paaugstināšanos upēs valsts rietumu un centrālajos rajonos, kur sagaidāms, ka tuvākajās dienās applūdīs upju palienes un zemākās vietas - tiks izsludināti dzeltenās pakāpes brīdinājumi, bet vietām pastāv iespēja, ka tiks izsludināts arī oranžās pakāpes brīdinājums.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Zemgalē sākusies skolēnu zinātniski pētniecisko darbu novērtēšana; Zemnieki bažīgi par ražošanas izmaksu pieaugumu; un Šīs nedēļas nogalē būs pārtraukums valsts E-veselības sistēmas darbībā
Februārī Latvijas Lauksaimniecības universitātē sākusies Zemgales reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu recenzēšana, kurā iesaistīti 27 universitātes mācībspēki un zinātnieki. Zemgales reģiona konkurss norisinās, lai noteiktu labākos zinātniski pētnieciskos darbus reģionā un izvirzītu tos valsts konkursam. Šogad no Zemgales reģiona skolām izvirzīts 71 zinātniski pētnieciskais darbs sešās dažādās zinātņu nozaru grupās. Zemgales reģiona zinātniski pētniecisko darbu konkursam darbus iesnieguši arī skolēni no Jēkabpils novada Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Jēkabpils 2. vidusskolas, Salas vidusskolas, Aknīstes vidusskolas un Viesītes vidusskolas.
.
Arī Latvijas hokejists Mārtiņš Karsums paziņojis, ka noslēdz savu karjeru Latvijas izlasē. Portālam Sportacentrs.com Karsums norādījis, ka diemžēl arī viņa laiks Latvijas izlasē ir beidzies. Viņš atzīst, ka vēlējies noslēgt karjeru izlasē uz labas nots - ar dalību olimpiskajās spēlēs un kādu skaistu uzvaru, bet Covid-19 diemžēl bijuši citi plāni. Kā zināms, Karsums kopā ar izlasi devās un Pekinas olimpiskajās spēlēm, tomēr pozitīvu Covid-19 analīžu dēļ nepiedalījās nevienā mačā. Jau vēstīts, ka pēc Pekinas olimpisko spēļu pēdējās Latvijas izlases spēles, kurā cīņā par ceturtdaļfinālu ar 2:3 tika zaudēts Dānijai, par lēmumu vairs turpmāk nestartēt izlasē paziņoja Kaspars Daugaviņš un Lauris Dārziņš.
Eiropas Parlamenta deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprinājuši ziņojumu par piekrastes vēja enerģijas plašāku izmantošanu. Dokumentā kā prioritātes minētas jūras vēja parku būvniecība, pašreizējās infrastruktūras uzlabošana, birokrātisko šķēršļu samazināšana un komunikācija ar sabiedrību. Eiroparlaments uzskata, ka vēja enerģijas ieguve jāattīsta, lai īstenotu tuvākajām desmitgadēm nospraustos klimata mērķus.
Lietuvā vakar svinēja Valsts atjaunošanas dienu. Pirms 104 gadiem Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu par neatkarīgas uz demokrātiskiem pamatiem balstītas valsts atjaunošanu. Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome dokumentu par valsts neatkarības atjaunošanu parakstīja Viļņā 1918. gada 16. februārī. Lai pieminētu šo notikumu, vakar valsts vadītāji pulcējās Viļņas Rasu kapsētā, lai godinātu Neatkarības akta parakstītājus. Pēc tam galvaspilsētas Katedrāles laukumā sākās jau par tradīciju kļuvušais jauniešu gājiens “Pa Lietuvas valstiskuma ceļu”. Vēlāk Viļņas katedrālē notika Valsts atjaunošanas dienai veltīta mise un svinīgs atceres pasākums.
Spēcīgu lietusgāžu izraisītos plūdos un dubļu lavīnās Brazīlijas pilsētā Petropolē (Petropolis) gājuši bojā 38 cilvēki, bet vairāki pazuduši bez vēsts.. Šī pilsēta atrodas kalnos - uz ziemeļiem no Riodežaneiro. Tā vasarā ir iecienīts tūristu galamērķis. Plūdu un dubļu lavīnas iznīcinājušas mājas, aizskalojušas automašīnas, kā arī radījušas citus postījumus. Glābēji turpina meklēt pazudušos. Pilsētas mērs Petropolē izsludinājis ārkārtas situāciju.
Turpinām ziņas
Ziema lauksaimniecības kultūrām bijusi labvēlīga, un jau pēc mēneša varētu sākties pirmie lauku darbi. Zemnieki gan raizējas par straujo cenu kāpumu izejvielām un ar bažām gaida zaļā kursa ieviešanu, kas būtiski varētu samazināt ražas apjomu. Straujais cenu kāpums gandrīz visam liekot krietni rēķināt, ko un kā darīt. Vislielākais cenu kāpums esot minerālmēsliem. Viens 500 kilogramu maiss, ar kuru var apstrādāt ap trīs hektāriem lauksaimniecības kultūru, tagad maksājot jau ap 400 eiro. Salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir četras reizes vairāk. Cenas kāpušas arī dīzeļdegvielai, bez kuras nav iedomājama lauku apstrāde, kā arī elektroenerģijai, kas nepieciešama kaltēm. Tas, vai sezona būs izdevusies vai ne, visvairāk gan esot atkarīgs no graudu iepirkuma cenām.
Zemgales plānošanas reģions iesaistījies Eiropas Savienības finansētā projektā, kas palīdzēs pielāgoties klimata pārmaiņām, pilnveidojot plūdu agrīnas brīdināšanas sistēmu. Kopumā dažādos reģionos projekta īstenošanā strādā 32 organizācijas no deviņām Eiropas valstīm. Latvijā to ievieš Zemgales plānošanas reģions, Baltijas vides forums un Jelgavas pašvaldības operatīvās informācijas centrs. Projekta kopējais budžets ir 16,2 miljoni eiro, no kuriem 436 tūkstoši 750 eiro piešķirti Zemgales plānošanas reģionam.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē būs pārtraukums valsts E-veselības sistēmas darbībā, kas ir saistīts ar tehniskajiem darbiem sistēmas darbības uzlabošanai, lai paātrinātu datu apstrādi un sistēmas veiktspēju. Līdz ar to naktī no 19.februāra pulksten 22 līdz 20.februāra pulksten 10 nebūs pieejama E-veselības sistēma, tajā skaitā e-receptes, e-darbnespējas lapas, e-nosūtījumi, Covid-19 vakcinācijas fakti. Nacionālais veselības dienests brīdina, ka šajā laikā nebūs iespējams iegādāties medikamentus ar e-recepti, kā arī izveidot jaunus Covid-19 digitālos sertifikātus, jo nebūs pieejami E-veselībā esošie dati.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaug valsts aizdevumu portfelis; Bezdarbnieki nav ieinteresēti strādāt zemnieku saimniecībās; un Vai šogad būs kāda pārcelta darbadiena saistībā ar svētku svinēšanu?
Pēc Saeimas deputāta Ralfa Nemiro aicinājuma parlamentam atgriezties pie darba klātienē Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece šodien parlamenta sēdē pavēstījusi, ka ir pieņemts lēmums to darīt jau "visdrīzākajā laikā". Uzrunājot monitoros redzamos kolēģus, Nemiro norādīja, ka valstī vairākas lietas notiek klātienē - bērni iet uz bērnudārzu, skolēni dodas uz skolu, tāpat notiekot arī dažādi plaši apmeklēti koncerti. Līd ar to nav nekāda pamata izdarīt izņēmumus uz Saeimas deputātiem un nenodrošināt sēdes darbību klātienē.
Kopējais valsts aizdevumu portfelis 2021.gada 31.decembrī bija 1,959 miljardi eiro, kas ir par 198,9 miljoniem eiro jeb 11,3% vairāk, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Valsts kases publicētais valsts parāda vadības pārskats. Likums par valsts budžetu 2021.gadam noteica valsts budžeta aizdevumu kopējo palielinājumu 484,5 miljonu eiro apmērā. Kopumā pērn no jauna izsniegti valsts aizdevumi 279,8 miljonu eiro apmērā. Pašvaldību struktūrām izsniegti aizdevumi 280,9 miljonu eiro apmērā, valsts struktūrām - 37,8 miljonu eiro apmērā, bet nefinanšu sabiedrībām - 38,9 miljonu eiro apmērā.
Valsts kontrole ekspertu revīzijas vajadzībām ir izstrādājusi metodiku, ar kuras palīdzību, balstoties uz darbinieku darba produktivitātes novērtējumu, var noteikt nepieciešamo cilvēkresursu apjomu. Jaunā metodika jau tiek izmantota revīzijā par cilvēkresursu politiku Ropažu un Aizkraukles novadā. Tās mērķis - atbalstīt pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās pašvaldības cilvēkresursu plānošanas procesā, kā arī lēmumu pieņemšanā vēl pirms revīzijas noslēguma un, iespējams, pirms Valsts kontroles ieteikumu sniegšanas. Šādu inovatīvu pieeju valsts kontrole īsteno pirmo reizi. Jaunajai metodikai pieteikusies arī Preiļu novada pašvaldība.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 11 tūkstoši 595 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 12 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 4 tūkstoši 302 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 7 tūkstoši 293 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 43%. No mirušajiem 5 bija vakcinēti, bet 7 nevakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 7 tūkstoši 112,6.
Ukrainas austrumos ceturtdien vairākās vietās notikušas artilērijas apšaudes. Ukrainas armija vaino Krievijas atbalstītos separātistus provokāciju rīkošanā, savukārt separātisti apsūdz Ukrainu uzbrukuma sākšanā. Luhanskas rajonā viens no šāviņiem trāpījis bērnudārzam, izsitot sienā caurumu. Uzbrukumā cietušas divas bērnudāzra audzinātājas, par cietušajiem bērnu vidū pašlaik ziņu nav.
Šodien Beļģijas galvaspilsētā Briselē sākas Eiropas Savienības–Āfrikas samits, kas ilgs divas dienas. Eiropas un Āfrikas līderiem ir ne mazums apspriežamo lietu, sākot no Covid-19 vakcīnām, investīcijām un beidzot ar nestabilitāti Āfrikā un migrāciju. Samits ir izdevība Eiropai palielināt savu ietekmi Āfrikā, kas, kā spriež daudzi eksperti, nokļuvusi Ķīnas aizdevumu gūstā. Samita laikā Eiropas Savienība plāno atklāt Āfrikas–Eiropas Savienības investīciju pakotni jeb virkni lielu projektu, kas tiktu finansēti ar dienvidu kaimiņiem apsolītajiem 150 miljardiem eiro.
Turpinām ziņas
Lai arī statistikas dati uzrāda samērā augstu bezdarba līmeni Latvijā, bezdarbu laukos redzēt nevar, šodien intervijā Latvijas Televīzijā sacīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre. Viņa atzīmēja, ka Latvijā konkurence par vietējo darbaspēku ir ļoti liela, taču strādāt zemnieku saimniecībās bezdarbnieki neizrāda lielu interesi. Savukārt situācija Latvijā ar viesstrādnieku piesaisti lauksaimniecībā nekad nav bijusi laba, jo viesstrādnieku iebraukšanas noteikumi nav konkurētspējīgi. Viņa minēja, ka ir daudzas absurdas prasības attiecībā uz iebraucējiem no trešajām valstīm, piemēram, sezonas viesstrādnieks no Ukrainas, kuram ir traktora vadītāja tiesības, tās nevar legalizēt, ja viņš Latvijā nav nodzīvojis sešus mēnešus.
Šodien izskatīšanai Saeimā iesniegta iniciatīva par humānākiem suņu turēšanas noteikumiem, izslēdzot iespēju mīluli turēt ķēdē. Organizācijas Dzīvnieku-SOS pārstāvji uzsver, ka voljēri ir viennozīmīgi labāki par ķēdi. Sunim, sēžot pie ķēdes, attīstās veselības problēmas – artrīts, kaulu deformācijas, mugurkaula traumas, psiholoģiskas problēmas, par kurām saimnieki vairumā gadījumu nenojauš līdz brīdim, kad jau ir par vēlu. Voljēros arī ir jābūt skaidrām labturības prasībām – tīrai videi, kvalitatīvai pārtikai, pastaigām ārpus voljēra vismaz divas reizes dienā un galvenais – jābūt kontaktam ar saimnieku. Suns ir bara dzīvnieks un komunikācija ir būtiska.
Un vēl
Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām Latvijas Republikas Augstākā Padome nolēma noteikt atsevišķas dienas kā svētku dienas, kuras kalendārā tiek atzīmētas kā sarkanie datumi. Ja gadījumā starp svētku dienām un iknedēļas brīvdienām iekrīt darbadiena, tad Ministru kabinets izdod rīkojumu, ar kuru pārceļ šo darbadienu uz kādu no tuvākajām sestdienām. Tādējādi darbadiena, kas ir pa vidu brīvdienām, būs brīva, bet noteiktajā sestdienā tā būs jāatstrādā. Šogad netiks pārceltas darbadienas, jo nepastāv situācija, ka viena darbadiena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas brīvdienām.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: "Fitch" saglabājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī; Rīgas lidostā sadūmojuma dēļ no lidmašīnas evakuēti 18 cilvēki; un Latvijā atmosfēras spiediens noslīdēja līdz zemākajam rādītājam pēdējo 14 gadu laikā.
Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" apstiprinājusi Latvijas kredītreitingu "A-" līmenī, saglabājot stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu. Tomēr Latvijas kredītreitingu, pēc kredītreitingu aģentūrā paustā, ierobežo būtiski zemāks ienākumu līmenis un lielāks ārējais neto parāds nekā līdzīga kredītreitinga valstīs. Kredītreitingu aģentūra prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme 2022.gadā palēnināsies, jo pieaugošās inflācijas ietekmē samazināsies privātais patēriņš. Fitch" prognozē Latvijas IKP pieaugumu 2022.gadā par 3,9%.
Saeima šodien noraidīja lēmumprojektu par bijušās Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas apstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā. Par Osipovas iecelšanu Augstākās tiesas tiesneses amatā balsoja 40 deputāti pamatā no "Jaunās Vienotības", "Attīstībai/Par!" un Jaunās Konservatīvās partijas Saeimas frakcijām. Savukārt pret bija 29 deputāti - lielākoties no Zaļo un zemnieku savienības, "Neatkarīgo" un Nacionālās apvienības Saeimas frakcijām. Balsojumā atturējās 16 deputāti no "Saskaņas" Saeimas frakcijas, līdz ar to Osipovas apstiprināšanai amatā balsu pietrūka.
Šodien stājas spēkā grozījumi likumā, kas paredz Valsts policijai tiesības nošķirt varmāku bez cietušā iesnieguma. Pērn Valsts policijā reģistrēti vairāk nekā 10 tūkstoši ģimenes konfliktu, kuros bijusi nepieciešama Valsts policijas iesaiste. No šī skaita vairāk nekā 4 tūkstoši gadījumu Valsts policija konstatējusi vardarbības draudu risku. Lai gan ne visi šie izsaukumi tieši saistīti ar konkrēti varmākas nošķiršanas nepieciešamības gadījumiem, tomēr praksē gana bieži redzams, ka tas būtu piemērojams, ja vien cietusī persona to vēlētos. Līdz šim policija nebija tiesīga pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu bez aizsargājamās personas rakstveida pieteikuma, taču, lai turpmāk likumsargiem būtu tiesības rīkoties šādos akūtos gadījumos, šodien stājas spēkā grozījumi likumā "Par policiju", kas policistiem šādas pilnvaras dod.
G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju tikšanās Džakartā sākusies ar Indonēzijas brīdinājumu, ka Ukrainas krīze apdraud ekonomiku atlabšanu pēc pandēmijas. G20 grupa, kas apvieno pasaules lielākās ekonomikas, tajā skaitā ASV un Ķīnu, sapulcējusies uz divu dienu sarunām Džakartā. Tikšanās organizēta hibrīdā formātā, dalībniekiem piedaloties klātienē un attālināti. Sarunās tiks apspriesta arī nabadzīgo valstu parādu restrukturizācija un globālo veselības aprūpes sistēmu reforma.
Eiropas Centrālā banka plāno izstrādāt jaunu eiro banknošu dizainu. Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024. gadā. Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot eiro zonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes eiro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras eiro zonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu centrālās bankas Padomei. Banknošu dizaina motīvu konsultatīvā grupā darbojas arī Ieva Zībārte no Latvijas, Zuzeum izstāžu centra vadītāja.
Turpinām ziņas
Rīgas lidostā sadūmojuma dēļ no lidmašīnas evakuēti 18 cilvēki. Īsi pirms plkst.13 VUGD saņēma informāciju, ka vienā no lidmašīnām, kas nosēdās lidostā, bija pamanīts neliels sadūmojums. No lidmašīnas evakuēti 18 cilvēki. Apdraudējuma notikuma vietā nav un VUGD palīdzība notikuma vietā vairs nav nepieciešama.
Valsts diploms par vidējās izglītības ieguvi nevar tikt izsniegts par nesekmīgu vērtējumu, un iecere celt centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksni ir skaidrs signāls no valsts puses, ka ir jāsāk mācīties. Šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece no Jaunās konservatīvās partijas. Viņa arī uzskata, ka šogad centralizētie eksāmeni pandēmijas dēļ nebūtu atceļami, jo lielais vairums – aptuveni 80-90% mācību - bija klātienē. Savukārt plānus celt centralizēto eksāmenu latiņu Muižniece pamatoja, ka pie eksāmeniem pielaiž tikai tos skolēnus, kuri ir sekmīgi visos priekšmetos, proti, ieguvuši vismaz vērtējumu 4, kas atbilst 33-50%.Tāpēc nav pamatoti izsniegt diplomu par knapu vieninieku.
Jau septiņus gadus Nodarbinātības valsts aģentūra organizē projektu „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem” un kopš tā ieviešanas izveidotas teju 5 tūkstoši darba vietu. Jau vairāk nekā nedēļu un tā līdz gada beigām uzņēmēji var pieteikties NVA Eiropas Savienības fonda projektā „Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem”. Izveidojot subsidēto darbavietu NVA reģistrētajam bezdarbniekam, darba devējs saņem dotāciju atalgojumam nodarbinātajam, kā arī viņa darba vadītājam. Dotācija no projekta ir līdz pusotrai minimālajai darba algai – pārējo daļu nosaka darba devējs. Taču svarīgs nosacījums – darba devējam vismaz gadu jānostrādina pieņemtais darbinieks.
Un vēl
Ceturtdien Latviju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, atmosfēras spiediens noslīdēja līdz zemākajam rādītājam pēdējo 14 gadu laikā, kopš 2008.gada. Dienas vidū Kolkas un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī. Zemāks atmosfēras spiediens Latvijā iepriekš reģistrēts 2008.gada 24.novembrī Rūjienā, kur tas noslīdēja līdz 959,6 hektopaskāliem. Atmosfēras spiediens tiek mērīts ar barometru un to izsaka hektopaskālos, milibāros vai dzīvsudraba staba milimetros. Par normālu atmosfēras spiedienu tiek uzskatīts 1013 hektopaskālus jeb 760 dzīvsudraba staba milimetrus augsts spiediens.
Meteorologi skaidro, ka atmosfēra ir Zemeslodes gāzveida apvalks, kas Zemes gravitācijas ietekmē ar savu svaru iedarbojas uz Zemes virsmu, radot spiedienu, ko pazīst kā atmosfēras spiedienu un kas ir līdzvērtīgs desmit tonnām uz kvadrātmetru. Savukārt biometeorologi secinājuši, ka pazemināta atmosfēras spiediena gadījumā kļūstam agresīvāki, biežāk iekuļamies nelaimes gadījumos un esam aizmāršīgāki. Daļai cilvēku šādā laikā lēkā asinsspiediens, pasliktinās pašsajūta, no deguna tek asinis un locītavas kļūst jutīgas.