Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 18.februārī
- 18 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogu arodbiedrība plāno rīkot protestus; Uz mēnesi pagarinās laiku Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras lēmumu pieņemšanai; un Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti.
Vakar pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupā nav panākta vienošanās par pirmsskolu pedagogu vienas stundas likmes izlīdzināšanu, tādēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība plāno rīkot protesta akcijas. Darba grupas dalībnieki gan pauda cerību, ka mēneša laikā, proti, līdz 17.martam, tomēr varētu panākt vienošanos par pirmsskolu pedagogu algas izlīdzināšanu.
Lai paustu atbalstu Ukrainai, ceturtdien Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulcējās amatpersonas un iedzīvotāji, lai, skanot valstu himnām, izklātu un turētu 30 metrus garu Ukrainas karogu. Brīvības laukumā tika novietota arī Ukrainas karte. Uzrunātie iedzīvotāji stāstīja, ka ieradušies, jo pašlaik apdraudēta Ukrainas neatkarība, tāpat daļa no iedzīvotājiem atzina, ka personīgi pazīst kādu no Ukrainas. Arī citas Latvijas pašvaldības izrāda atbalstu, izkarot Ukrainas karogus.
Nepieciešamības gadījumā apmaksājot izdevumus par izmitināšanu viesnīcās, rosinot pabalstu izmaksu un citus pasākumus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Latvija varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro. Prognozēts, ka Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 tūkstoši personu no Ukrainas, ja tur sāktos karadarbība.
Krievija ceturtdien iesniegusi ASV jaunu dokumentu attiecībā uz "drošības garantijām", aicinot izstrādāt jaunu "drošības vienādojumu" un izvest visus ASV spēkus un bruņojumu no Baltijas valstīm, Austrumeiropas, Centrāleiropas un Eiropas dienvidaustrumiem. Ārlietu ministrijas sniegtais 11 lappušu garais dokuments ir atbilde uz ASV reakciju uz Krievijas decembrī pieprasītajām "drošības garantijām" un tas tika iesniegts ceturtdien ASV vēstniekam Krievijā Džonam Salivanam. Kā teikts dokumentā, Krievija gaida no ASV un NATO konkrētus priekšlikumus attiecībā uz alianses nepaplašināšanos tālāk uz austrumiem.
Lielbritānijas meteoroloģijas dienests izsludinājis sarkano brīdinājumu par tuvojošos vētru "Jūnisa", kas Lielbritāniju sasniegs šodien, norādot, tā var būt bīstama dzīvībai. Lielbritānijas meteoroloģijas dienests brīdinājis, ka "Jūnisa" var noraut mājām jumtus, izgāzt kokus ar saknēm un pārraut elektrolīnijas. Vissliktākos laikapstākļus dienests prognozē Anglijas dienvidrietumos. Visticamāk, vētras dēļ tiks slēgti arī ceļi, dzelzceļa līnijas un tilti, izraisot autobusu, vilcienu un prāmju satiksmes traucējumus. Traucēta, visticamāk, tiks arī aviosatiksme.
Turpinām ziņas
No 21. februāra līdz 21. martam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra lēmumu par tās administrēto pakalpojumu piešķiršanu varēs pieņemt 30 dienu laikā, paredz Saeimas vakar galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā. Izmaiņas vajadzīgas, jo Covid-19 saslimstības straujās izplatības rezultātā būtiski ir palielinājies sociālās apdrošināšanas aģentūras saņemto iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai skaits.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra februāra beigās sāks izmaksāt atbalstu 50 eiro mēnesī par katru bērnu un atbalstu 20 eiro mēnesī pensiju un atlīdzību saņēmējiem saistībā ar valsts atbalstu energocenu krīzē par laikposmu no 1. janvāra līdz 30.aprīlim. Pirmās atbalstu saņems ģimenes. No 21. februāra sāks izmaksāt 100 eiro atbalstu par janvāri un februāri bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem. Izmaksa turpināsies līdz 28. februārim, sākot ar jaunākajiem bērniem. Pensionāriem atbalsta 20 eiro mēnesī izmaksa sāksies 24. februārī.
Un vēl
Latviju skārušas lietavas, un visu valsti aptvēris atkusnis, tādēļ daudzviet sākušies plaši pali. Ūdens līmenis kāpj tikpat kā visās Latvijas upēs. Kurzemē, Zemgalē un Vidzemes rietumos spēkā dzeltenais brīdinājums, jo daudzu upju krastos applūst palienes un zemākās vietas, bet Ogres krastos vakar vakarā izsludināts oranžais brīdinājums, jo uzlūzis un sācis iet ledus. Ūdens līmenis Ogrē pie Lielpečiem cēlies par gandrīz diviem metriem. Daudzviet aplūduši vai grūti izbraucami kļuvuši zemes ceļi.
Šopavasar neparasti augsts ūdens līmenis ir arī ezeros. Piemēram, Usmas ezerā ūdens līmenis tikai par dažiem centimetriem atpaliek no līmeņa, kāds pēdējo reizi bijis pirms 10 gadiem – 2012. gada pavasarī. Tālākas prognozes liecina, ka tuvākajās dienās situācija būtiski neuzlabosies, jo jau sestdien atkal būs daudz nokrišņu – naktī un no rīta putenis, kas pāries lietū. Sniegs Vidzemē un Latgalē turpinās kust.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Konceptuāli atbalsta valsts naudas samazināšanu partijām ar izjukušām frakcijām; Ko paredz jaunā CSDD eksāmenu kārtība? Un Jēkabpils slimnīca aicina uz donoru dienām.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos prezidenta Egila Levita iesniegtos grozījumus politisko partiju finansēšanas likumā ar mērķi samazināt naudu partijām ar izjukušām Saeimas frakcijām. Izmaiņas paredz, ka valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtrauks partijām divos gadījumos: ja to Saeimas frakcijas darbība izbeidzas; ja vairāk nekā par divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.
Ģenerālprokuratūras prokurors iesniedzis kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Juris Jurašs attaisnots viņam izvirzītajā apsūdzībā par tīšu valsts noslēpuma izpaušanu. Protestā prokurors lūdz pilnībā atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā. Valsts apsūdzības ieskatā tiesa kļūdaini secināja, ka likumā “Par valsts noslēpumu” noteikts absolūts aizliegums piešķirt valsts noslēpuma statusu informācijai par korupcijas gadījumiem.
Valsts ieņēmumu dienesta muitnieki uz Latvijas-Krievijas robežas aizturējuši kādu jau iepriekš vairākkārt sodītu Latvijas valstspiederīgo, kurš centies pār robežu pārvest vairāk nekā 600 kilogramu narkotiskās vielas - hašiša, kura vērtība lēšama līdz pat septiņiem miljoniem eiro. Kontrabandistam tagad draud līdz pat desmit gadus ilgs cietumsods. Hašiša kravu pēc visām nepieciešamajām pārbaudēm plānots iznīcināt. Savukārt procesā izņemtie zirgi nodoti aprūpei, un par to turpmāko likteni dienests vēl lems.
Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss piedraudējis ar sankcijām saziņas lietotnes “WhatsApp” īpašniekiem, kas pagaidām nav kliedējuši bažas par lietotāju datu aizsardzību. Brisele un patērētāju aizsargi devuši lietotnei laiku līdz martam, lai pamatotu, kā izmaiņas atbilst Eiropas tiesību aktiem. Viņi vēlas uzzināt, vai uzņēmums ir ļāvis patērētājiem saprast savus privātuma atjauninājumus un noraidīt jaunos pakalpojumu sniegšanas noteikumus, neskatoties uz “pastāvīgiem paziņojumiem lietotnē”.
Pārrauti elektrības vadi, sagāzti koki un būtiski traucēta satiksme – tādi ir radītie postījumi daudzviet Eiropā pēc vētrainas aizvadītās ceturtdienas nakts. Četri cilvēki nelaimes gadījumos, kas saistīti ar vētras radītajiem apstākļiem, arī zaudējuši dzīvību. Stipro vēju un lietus dēļ, kas radīja bīstamus apstākļus, Vācijas apdzīvotākajā reģionā Ziemeļreinā-Vestfālenē piesardzības nolūkos slēgtas skolas. Stiprais vējš sagāzis kokus. Tie krituši arī uz automašīnām, un divi autobraucēji gājuši bojā. Daudzviet arī pārrauti elektrības vadi.
Vētra plosījusies arī Eiropas vidienē un austrumos. Polijā divi cilvēki zaudējuši dzīvību pēc tam, kad spēcīgā vēja dēļ sabrucis 20 metrus augts būvniecības celtnis. Vējš radījis būtiskus postījumus arī mājokļiem un infrastruktūrai. Vētra plosījusies arī Čehijā, kur bez elektrības uz laiku palika vairāk nekā trīssimt tūkstoši mājsaimniecību. Sinoptiķi brīdina, ka tuvākajās dienās Eiropu piemeklēs atkārtotas vētras.
Turpinām ziņas
No 1. aprīļa stājas spēkā jauna Ceļu Satiksmes drošības direkcijas eksāmenu kārtība, kuras rezultātā braukšanas eksāmenu kārtošana būs citādāka nekā ierasts līdz šim. CSDD B kategorijas tiesību figūras šobrīd tiek izpildītas eksāmenu laukumā jeb imitētos apstākļos. Turpmāk šī kategorija sauksies “speciālie manevri” un tie bīs jāveic īstā ceļu satiksmē, iemācot topošajiem autovadītājiem pilnīgi reālus braukšanas paradumus. Piemēram, veicot figūras eksāmenu laukumā, jaunie vadītāji bieži brauc līdz pašiem stabiņiem ar domu maksimāli izmantot brīvo laukumu, tomēr šis paradums dzīvē ir nederīgs un pat bīstams. Kas attiecas uz atpakaļgaitas manevriem, CSDD pārstāvji sola, ka tie tiks veikti mazāk intensīvā satiksmē.
Rīgas cirkā sākta ēkas jaunā kupola montāža no CLT (Cross Laminated Timber) jeb krusteniski līmētajiem koka paneļiem, ko veic SIA Nordberg Construction. Tiek plānots, ka paneļu uzstādīšana tiks pabeigta līdz marta vidum. No CLT paneļiem izgatavotā cirka kupola nesošā konstrukcija, iespējams, būs pirmais šāda veida projekts pasaulē, jo līdz šim nav izdevies atrast analogus. Jauno kupolu kopā veidos 64 CLT paneļi, kas izkārtoti divos līmeņos – gan apakšējā, gan augšējā katrā pa 32. Katrs apakšējā līmeņa panelis sver ap 1,7 tonnas, bet otrajā līmenī izvietotie paneļi katrs sver ap vienu tonnu. Lai sagatavotos kupola montāžai cirka ēkai tika izveidota jauna dzelzsbetona pamatu plātne, uz kuras visapkārt esošajam kupolam izbūvētas 16 monolītā dzelzsbetona kolonnas, uz kurām balstītas jaunas tērauda kolonnas. Virs kolonnām izveidots tās savienojošs dzelzsbetona rīģelis un uz tā ik pēc noteikta attāluma izvietoti metāla leņķi CLT kupola paneļu atstutēšanai.
Un vēl
Lai varētu palīdzēt ārstiem glābt smagi slimu pacientu dzīvības, Jēkabpils reģionālā slimnīca un Valsts asinsdonoru centrs aicina ikvienu iedzīvotāju, kurš jūtas vesels, kļūt par asinsdonoru. Nākamās Donoru dienas Jēkabpilī notiks – 21.februārī, 7. un 28.martā no pulksten deviņiem rītā līdz vie iem dienā Jēkabpils sporta hallē. Viens donors, nododot asinis var izglābt dzīvību pat trīs cilvēkiem. Lai ziedotu asinis, līdzi jābūt derīgam personu apliecinošam dokumentam
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties:Aprit desmit gadi kopš valodas referenduma; Dzejniece Māra Zālīte atzīmē 70 gadu jubileju; un Kādas ir jaunākās prognozes par laika apstākļiem brīvdienās?
Valodas referendumam aprit desmit gadi. Krievu valodai būt vai nebūt otrai valsts valodai – šim jautājumam tieši pirms desmit gadiem tika pielikts trekns punkts. Vienā no valsts vēsturē ražīgākajām tautas nobalsošanām piedalījās vairums Latvijas pilsoņu, no kuriem ievērojami lielākā daļa bija pārliecināti, ka grozījumi Satversmē nav pieļaujami un ka valsts valodai ir jāpaliek tikai latviešu valodai. 2012. gada 18. februārī dienas svarīgākais un viens no Latvijas nozīmīgākajiem notikumiem šajā gadsimtā bija jautājums – krievu valodai būt vai nebūt otrai valsts valodai. Tas tajā brīdī bija aktuāls ievērojami lielai pilsoņu daļai, par ko liecina balsotāju aktivitāte – gandrīz 1,1 miljons balsu.
10 gadi
Noslēdzies 27to Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektora amata konkurss, un Latvijas Nacionālā kultūras centra izveidotā komisija par piemērotāko amatam atzinusi Dainu Markovu. Viņai ir pieredze liela mēroga projektu un pasākumu vadībā, ilggadēja pieredze komandas darba plānošanā un vadībā, kā arī sadarbības pieredze ar valsts un pašvaldības iestādēm. Daina Markova darbu Latvijas Nacionālajā kultūras centrā uzsāks 2022. gada 1. martā.
Jēkabpils novada domes 27.janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts par grozījumiem amatu sarakstos. Iepriekš šis lēmums tika skatīts pašvaldības Finanšu komitejā un ar deputātu balsojumu apstiprināts virzīšanai uz domes sēdi. Pirms lēmuma pieņemšanas domes sēdē, tika konstatēts, ka lēmumā veiktas korekcijas jau pēc deputātu balsojuma Finanšu komitejā, tādējādi izmainot jau apstiprināto lēmuma projektu. Uz pārkāpumu pirmais norādīja opozīcijas deputāts Aivars Kraps no Latvijas attīstībai. Par deputātu diskusijām šajā jautājumā plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Lielbritānija atcels tā dēvēto "zelta vīzu" sistēmu, kas investoriem deva tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanas atļaujas. Valdība vēlas pastiprināt cīņu pret naudas atmazgāšanu un sarežģītajā starptautiskajā situācijā ierobežot Krievijas pilsoņu iebraukšanu. Mediji vēsta, ka no 2008. līdz 2015. gadam šo iespēju izmantoja apmēram 700 Krievijas investoru.
Polija plāno uzstādīt novērošanas kameras un kustību sensorus uz robežas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu. Vienlaikus turpinās žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju. Robežsardzes pārstāvji informē, ka ar tehnoloģiju palīdzību tiks fiksēti signāli, ko rada cilvēki vai transportlīdzekļi, nelegāli šķērsojot robežu.
Turpinām ziņas
Dzejniecei Mārai Zālītei šodien 70. dzimšanas diena. Viņa ir stiprs cilvēks un tautai īstajā brīdī spēj pateikt pašu būtiskāko. Viņa turpina rakstīt un par triumfu kļuvusi viņas un Viestura Kairiša kopīgi radītā izrāde "Smiļģis" Dailes teātrī, ar Literatūras gada balvu apbalvoti viņas autobiogrāfiskie romāni "Pieci pirksti" un "Paradīzes putni", kas izdoti daudzās valodas, bet nupat izdevniecībā "Dienas Grāmata" iznākusi jauna dzejoļu izlase "Visas lietas". 18.februārī dzejnieces dzimšanas dienā meita aktrise Ilze Ķuzule – Skrastiņa, komponists Kārlis Lācis kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķu kameransambli sagatavojuši koncertu "Tā runāja.."
No šodienas, 18. februāra līdz 23. martam Latvijā norisināsies ASV Bruņoto spēku pavēlniecības Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības. Tāpat mēneša beigās sāksies arī Nacionālo bruņoto spēku organizētās mācības. Kopumā abās mācībās piedalīsies aptuveni 2 tūkstoši 800 karavīru un zemessargu no Latvijas un ASV, kā arī vēl no 10 valstīm.
Un vēl
Brīvdienās Latvijā atkal būs daudz nokrišņu, bet sestdien gaidāms arī stiprs vējš, liecina prognozes. Nākamajā naktī no rietumiem Latviju šķērsos putenis, kas uz rīta pusi, sākot no Kurzemes, pāries slapjdraņķī un lietū. Nokrišņi ar pārtraukumiem turpināsies arī dienas gaitā, galvenokārt tas būs lietus un slapjš sniegs.
Naktī valdošais būs dienvidrietumu, dienā rietumu, ziemeļrietumu vējš, kas uz rīta pusi un dienas gaitā brāzmās visā valstī sasniegs 15–20 metrus sekundē, bet piekrastē brāzmas būs spēcīgākas, Kurzemes dienvidu piekrastē līdz 25–27 metriem sekundē. Šāds vējš var nest nelielus postījumus, galvenokārt nolaužot atsevišķus kokus un to zarus, iespējami pārrāvumi elektrolīnijās. Vējainā laikā jābūt uzmanīgiem, atrodoties ārpus telpām un dodoties ceļā ar auto. Svētdien vējš norims.
Kurzemes rietumu krastā gaidāms augsts ūdens līmenis un lieli viļņi, kas vietām noskalos krastu, iespējami stāvkrastu nobrukumi. Upju grīvās pāaugstināsies ūdens līmenis, īpaši Ventā, Gaujā, Daugavā, Salacā, arī Lielupē. Gaisa temperatūra sestdien gan naktī, gan dienā būs mīnus 1...plus 5 grādu robežās.
Nākamās nedēļas sākumā arī būs daudz nokrišņu un temperatūra turpinās svārstīties ap nulli, bet nedēļas vidū naktīs pastiprināsies sals, vietām temperatūrai noslīdot līdz aptuveni -10 grādiem. Ilgtermiņa prognozes liecina, ka februāra pašās beigās un marta sākumā kļūs siltāks, temperatūra var sasniegt 10 grādus, taču bieži gaidāmi nokrišņi, līdz ar to palu laiks Vidzemē un Latgalē turpināsies arī marta sākumā, bet Kurzemē un Zemgalē situācija uzlabosies jau līdz februāra beigām.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Iedzīvotāju sūdzību skaits Tiesībsargam trīskāršojies; Latvijā palielinājušās graudaugu sējumu platības; un Donaviņas upe Jēkabpilī appludinājusi Aizupes ielu.
Saeimas lēmums, bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Sanitu Osipovu neievēlot par Augstākās tiesas tiesnesi, liecina par valstī iestājošos konstitucionālo krīzi, šādu viedokli šodien Augstākās Tiesas plēnumā pauda Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs. Viņš uzskata, ka saeima ir "klaji pārkāpusi" Satversmes 83.pantu, kas noteic, ka tiesneši ir neatkarīgi un padoti vienīgi likumam. Viņš uzsvēra, ka šo gadījuma nevar atstāt bez uzmanības, tāpēc, iespējams, ar Tieslietu padomes palīdzību varētu vērsties Satversmes tiesā un apstrīdēt Saeimas lēmumu.
Ceturtdien Latvijā reģistrēti 10 tūkstoši 285 jauni koronavīrusa gadījumi. Jauno Covid-19 gadījumu skaits jau pāris nedēļas svārstās ap 11 tūkstoši inficēto dienā. Lielākais šis rādītājs bija 8.februārī, kad Latvijā tika atklāti 11 tūkstoši 835 jauni Covid-19 gadījumi. Eksperti ir atzīmējuši, ka pašlaik ir sasniegti testēšanas kapacitātes "griesti", tādējādi atklāto gadījumu skaits vairs būtiski neaug, bet saslimstības izplatība varētu būt būtiski lielāka par oficiāli fiksēto.
No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 3 tūkstoši 688 pacienti nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 6 tūkstoši 597 bija vakcinēti. Kopumā vakar laboratoriski veikti 23 tūkstoši 648 Covid-19 izmeklējumi, un 43,5% no tiem bijuši pozitīvi. No mirušajiem 11 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet deviņi - vakcinēti.
Aizvadītās nedēļas beigās saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā ir bijis ceturtais augstākais Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, tā liecina Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati. Latvija saslimstības ziņā ar Covid-19 nedēļas laikā ir pacēlusies no 7. līdz 4.vietai starp 30 valstīm. Tikmēr Lietuva ir pakāpusies no 6. līdz 2.vietai. Savukārt Igaunijā saslimstība samazinājusies un ir noslīdējusi no 3. līdz 7.vietai. Šīs nedēļas laikā ir redzams, ka saslimstības līmenis ar Covid-19 Latvijā 14 dienu griezumā turpina augt, bet Igaunijā un Lietuvā jau ir redzams kritums.
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko šodien ieradies Maskavā uz sarunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu. Minska norādījusi, ka šīs sarunas var izšķirt to, cik ilgi Krievijas karaspēks paliks Baltkrievijā, kur pašreiz notiek Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības, kuru noslēgums paredzēts svētdien. Lukašenko arī paziņoja, ka Maskava un Minska vienojušās, ka Krievija atstās munīciju Baltkrievijā un Minska iegādāsies no Krievijas militāro tehniku vai vienkārši saņems to kā dāvanu.
Itālijā tiek atzīmēta nacionālā Kaķu diena, kad īpaši pievērš uzmanību šo dzīvnieku unikalitātei, kā arī aktualizē bez pajumtes palikušo kaķu problēmu. Kaķu dienu Itālijā un arī citviet Eiropā aizsāka atzīmēt jau 90. gados. Un 17. februāris tika izvēlēts par uzvarētāju vairāku faktoru sakritības dēļ. Saskaņā ar Itālijas tautas teicienu, patiesībā februāri uzskata par kaķu un raganu mēnesi, turklāt skaitlis 17, līdzīgi kā kaķi, itāļu kultūrā tiek uzskatīts par neveiksmīgu. Bet šis datums izvēlēts tieši tāpēc – lai šiem aizspriedumiem pievērstu uzmanību un tos kliedētu.
Turpinām ziņas
Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstījusi vairāk nekā 45 tūkstoši eiro piešķiršanu Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam Covid-19 ietekmes mazināšanai. Zooloģiskā dārza vadība norāda, ka faktiskā ieņēmumu izpilde oktobrī samazinājās par 17,5% un novembrī par 58,7%, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem.
Latvijā 2021.gadā graudaugu sējumu platība pieauga par 22,7 tūkst. hektāru jeb 3%, tomēr ilgstošā karstuma un sausuma ietekmē graudaugu ražība bija zemākā pēdējo trīs gadu laikā – 38,6 centneri no viena hektāra, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati. Pērn iegūtā graudu kopraža 3,0 milj. tonnu bija par 502,5 tūkst. tonnu jeb 14,4% mazāka nekā 2020.gadā, kad tika iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža – 3,5 milj. tonnu. Ar graudaugiem 2021.gadā bija apsēti 776,4 tūkst. hektāru, kas ir par 22,7 tūkst. hektāru jeb 3,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
Un vēl
Pagājušajā diennaktī, laika apstākļu ietekmē, Donaviņas upe appludinājusi brauktuvi Jēkabpilī, Aizupes ielā un divu māju iedzīvotājiem nav iespējas piebraukt ar transporta līdzekli. Tikmēr situācija Daugavā pagaidām mierīga, taču ar tendenci ūdens līmenim paaugstināties. Kā ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, tuvākajās dienās ūdens līmenis upēs atkušņa un nokrišņu ietekmē paaugstināsies. Rietumu un centrālās daļas upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās būs straujāka. Atsevišķos upju posmos centrālajos rajonos gaidāma ledus iešana. Iespējamas krasas ūdens līmeņa svārstības. Applūdīs palienes un zemākās vietas. Ledus biezums ir nevienmērīgs. Uz ledus atrasties ir BĪSTAMI!