Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 21.februārī
- 21 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valsts prezidents apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu; Gada sākumā pieaudzis bezdarbnieku skaits; un Klausieties Jēkabpils Radio1 arī internetā.
Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu. Tagad Centrālā vēlēšanu komisija sāks pilsoņu parakstu vākšanu atbilstoši Satversmes 72.panta prasībām. Šādā kārtā apturētais likums nododams tautas nobalsošanai, ja referendumu pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa jeb aptuveni 155 tūkstoši vēlētāju. Ja divu mēnešu laikā tik daudz parakstu netiek savākti, tad likums ir publicējams.
Pētījumu centra SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka janvārī joprojām populārākā partija bijusi “Saskaņa”. Par to bija gatavi balsot 10,6% aptaujāto. Otrajā vietā atgriezusies Zaļo un zemnieku savienība (8,2%), kurai, salīdzinot ar decembra aptauju, atbalsts pieaudzis par 1,6 procentpunktiem. Tālāk ar 7,5% trešo vietu ieņem “Jaunā Vienotība”, ceturtajā vietā ar 5,9% ir Nacionālā apvienība, savukārt 4,6% aptaujāto norādīja, ka balsotu par “Attīstībai/Par!”.
Pēc tam seko partija “Progresīvie”, kurai aptaujā atbalstu pauda 3,3% respondentu, savukārt atbalstu robežās no 2,5% līdz 3% saņēma veselas piecas partijas – Latvijas Krievu savienība, Jaunā konservatīvā partija, Latvija Pirmajā vietā, Latvijas Reģionu apvienība un partija “Likums un kārtība”, kura sestdien kongresā lēma nosaukumu mainīt uz “Katram un katrai”. Vēl divām partijām atbalsts pārsniedzis 1%, tās ir partijas “Republika” un “Stabilitātei!”, un vēl viens procents balsotu par kādu citu partiju.
Sestdien Saeimas deputāta Alda Gobzema veidotās partijas "Likums un kārtība" biedru attālinātā kopsapulcē tika nolemts mainīt partijas nosaukumu uz "Katram un katrai", bet par pārdēvētās partijas priekšsēdētāju ievēlēja vienīgo pretendentu uz šo amatu - Gobzemu. Kopsapulcē nolēma veikt grozījumus partijas statūtos, paredzot, ka turpmāk partiju sauks "Katram un katrai" un tāds pats būs arī partijas saīsinātais nosaukums.
Olimpiskās spēles Pekinā ir iegājušas noslēguma fāzē – punktu šim lielajam sporta notikumam pielika noslēguma ceremonija svētdien Nacionālajā stadionā jeb tā dēvētajā "Putna ligzdā". Olimpiskā uguns ir nodzisusi, stafeti ziemas olimpiskajām spēlēm ir pārņēmusi Itālija - Milānā un Kortīnā pēc četriem gadiem atkal tiksies pasaules labākie atlēti, cīnoties par olimpiskā kaluma godalgām.
Medaļu ieskaitē Pekinas olimpiskajās spēlēs triumfēja Norvēģija, kamēr Latvija ar vienu bronzu godalgu ierindojās dalītā 27.vietā. Kopumā Pekinas olimpiskajās spēlēs Norvēģija izcīnīja 37 medaļas - 16 zelta, astoņas sudraba un 13 bronzas godalgas. Tas ir lielākais medaļu kopskaits visu delegāciju vidū. Otrajā vietā medaļu ieskaitē finišēja Vācija, kas tika pie 12 zelta godalgām, 10 - sudraba un piecām - bronzas, kopumā sakrājot 27 cēlmetālus. Tikmēr trešo vietu medaļu tabulā ieņēma mājiniece Ķīna, kurai ir deviņas zelta, četras sudraba un divas bronzas godalgas.
Karaliene Elizabete II inficējusies ar Covid-19. Par to svētdien paziņojusi Bekingemas pils. Tiek norādīts, ka karaliene izjūt vieglus "saaukstēšanās simptomus". Neskatoties uz to viņa plāno turpināt pildīt „vieglus pienākumus” Vindzorā arī nākamajā nedēļā. Pils paziņojumā teikts, ka karaliene „turpinās saņemt medicīnisko palīdzību un ievēros visas atbilstošās vadlīnijas”. Pozitīvs Covid-19 tests pagājušajā nedēļā tika konstatēs arī Velsas princim Čārlzam.
Turpinām ziņas
Latvijā šī gada janvārī faktiskā bezdarba līmenis bija 7,6%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri ir par 0,1 procentpunktu vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Šī gada janvārī Latvijā bija 70,5 tūkstoši bezdarbnieku, tajā skaitā 32,5 tūkstoši sieviešu un 38 tūkstoši vīriešu, kas ir par 1,3 tūkstošiem vairāk nekā decembrī, bet par 4,2 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir pieaudzis par 1 tūkstoti, taču sieviešu – par 0,3 tūkstošiem.
Līdz jauna vadītāja apstiprināšanai ir pagarināts Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētāja Andra Lukstiņa pilnvaru termiņš. Lukstiņš vada CSDD kopš tās dibināšanas 1997.gadā. -17.februārī noslēdzās CSDD valdes priekšsēdētāja Lukstiņa pilnvaru termiņš. CSDD tuvākajā laikā izsludinās iepirkuma procedūru personālatlases kompānijas izvēlei, kura rīkos atklātu konkursu valdes priekšsēdētāja amata kandidātu atlasei.
Un vēl
Jēkabpils Radio1 klausītājiem ir iespēja klausīties radio arī internetā portālā Radio1.lv. Lai dzirdētu radioprogrammu, ielogojoties portālā jānospiež poga “Klausies tiešraidē”. Radioprogrammas tiešraide pieejama visās interneta pārlūkprogrammās.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pedagogiem trūkst skaidrības par vakcinācijas sertifikātu nepieciešamību izglītības nozares darbiniekiem; Kādas prioritātes izvirza Baltijas valstu iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi laukos; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Latvijas prezidents Egils Levits svētdien Minhenes drošības konferences laikā tikās ar Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektori Kristalinu Georgijevu, kura atzinīgi novērtējusi Latvijas veikumu, pārvarot pandēmijas iespaidu uz ekonomiku. Levits un Georgijeva pārrunājuši situāciju, kas izveidojusies, vēršoties plašumā Krievijas agresijai pret Ukrainu, un agresijas un potenciālo sankciju iespaidu uz Eiropas valstu ekonomiku. Latvijas prezidents ielūdzis Starptautiskā valūtas fonda izpilddirektori apmeklēt jūnijā Rīgā plānoto Trīs jūru iniciatīvas Biznesa forumu.
Pašlaik Latvijā trūkst skaidrības par Covid-19 drošības sertifikātu nepieciešamību izglītības nozares darbiniekiem, tāpēc valdībai tuvākajā laikā jāpieņem situāciju precizējoši lēmumi, šādu nostāju paudusi Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība. Arodbiedrība atsaucas uz izglītības ministres Anitas Muižnieces no Jaunās konservatīvo partijas, pausto, ka skaidrība par Covid-19 sertifikātu prasību no 1.aprīļa izglītības jomā strādājošajiem varētu rasties tuvāko divu nedēļu laikā. Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts no Attīstībai Par publiskajā retorikā neatkāpjoties no tā, ka darba pienākumu veikšanai joprojām saglabāsies prasība pēc pabeigtas primārās vakcinācijas. Pedagogi norāda, ka šādu atšķirīgu viedokļu paušana rada nevajadzīgu trauksmi izglītības iestādēs.
Šogad 28.maijā dievnamos visā Latvijā notiks “Baznīcu nakts” un “Atvērtā baznīcu diena”. Šogad “Baznīcu nakts” lozungam un tēmai izvēlēti Bībeles vārdi: “Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem”. Līdzās “Baznīcu nakts” pasākumiem rīkotāji aicina draudzes visos novados atsaukties dalībai arī iniciatīvā “Atvērto baznīcu diena”. Šīs iniciatīvas laikā draudzes tiek aicinātas iespēju robežās dievnamus turēt atvērtus jau dienas laikā.
Lai gan Baltkrievijas un Krievijas militārās mācības "Sojuznaja rešimostj" oficiāli beidzās svētdien, Krievijas karaspēks paliks Baltkrievijā, lai veiktu "kaujas gatavības pārbaudi", paziņojis Baltkrievijas aizsardzības ministrs Viktors Hreņins.
Kā iemeslu šādam lēmumam viņš minēja militārās aktivitātes pieaugumu pie Baltkrievijas un Krievijas ārējām robežām un situācijas saasināšanos Donbasā. Turklāt ministrs nenosauca termiņu, cik ilgi Krievijas karaspēks uzturēsies Baltkrievijā.
Brazīlijā tūristu iecienītajā Petropoles pilsētā uz ziemeļiem no Riodežaneiro spēcīgo lietavu izraisītajos un nogruvumos bojāgājušo cilvēku skaits pieaudzis līdz 152, svētdien paziņoja amatpersonas. Pēc otrdienas vētras joprojām pazuduši bez vēsts 165 cilvēki, tomēr ir maz cerību viņus atrast dzīvus. Nogruvumi nopostīja desmitiem ēku un pajumti zaudēja simtiem cilvēku.
Turpinām ziņas
Katram otrajam jeb vidēji 62% Baltijas pilsētu iedzīvotāju, lai pieņemtu lēmumu par pārcelšanos uz dzīvi ārpus lielajām pilsētām, ir būtiski, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, noskaidrots Luminor bankas veiktajā aptaujā. Interesanti, ka lielāko pilsētu iedzīvotāji, pārceļoties uz mazpilsētām un lauku reģioniem, ir gatavi uzsākt dzīvi jaunā vietā, jo vidēji tikai katram desmitajam būtu nozīmīgi pārcelties uz dzīvesvietu bērnības pilsētā. Vienlaikus kā būtisku šķērsli, kas varētu atturēt no pārcelšanās uz lauku reģioniem, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs norāda medicīniskās palīdzības nepieejamību tuvākajā apkārtnē, kamēr Igaunijā šādu atbildi norāda katrs piektais aptaujātais, bet Lietuvā 16% respondentu. Visu Baltijas valstu iedzīvotājiem ir svarīgi lai mazpilsētā vai laukos būtu pieejams sabiedriskais transports.
.
Sestdien, 19. februārī, Apvienotajos Arābu Emirātos, Dubaijā tika atklāta kultūras nedēļa, un Latvija savā paviljonā pasaulei piedāvās mūsu valsts reprezentējošu digitālās mākslas un kino pasākumu programmu. Latvijas paviljons ir veidots kā jaunrades telpa, kur uzņēmējdarbība roku rokā ar kultūru un mākslu raisīs jaunas idejas. Latvija piedāvās trīs centrālos notikumus, un sestdien tika atklāta mākslinieka Voldemāra Johansona personālizstāde “Okeanos,” ko veido lielā ātrumā plūstoši, dotajā brīdī interneta lietotāju publicēti attēli. Darbs vērš uzmanību uz mūsdienu digitālās vides ietekmi, kas konkurē ar cilvēku tieksmi pēc tieša kontakta ar apkārtējo pasauli.
Un vēl
Šīs nedēļas sākumā Latvijā gaidāms vējains un nokrišņiem bagāts laiks, bet nedēļas otrajā pusē laika apstākļi uzlabosies, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Šonedēļ Latviju no rietumiem šķērsos ciklons, kas nesīs stiprus nokrišņus, pūtīs arī brāzmains vējš - visstiprākās brāzmas gaidāma šodien pēcpusdienā jūras piekrastē, tām sasniedzot ātrumu 25 metri sekundē, bet vietām Latvijā var arī puteņot. Otrdien ciklons ar centru jau virs Baltijas jūras virzīsies tālāk uz austrumiem pāri Latvijai. Laiks saglabāsies mākoņains, vien brīžiem debesis skaidrosies. Trešdien laika apstākļi kļūs mierīgāki, un naktī uz ceturtdienu, debesīm skaidrojoties, atsevišķos rajonos gaisa temperatūra var pazemināties līdz -6, -10 grādiem.
Nedēļas nogalē Latvijā pastiprināsies plašs ciklons virs Skandināvijas, vējš saglabāsies brāzmains, kā arī daudzviet Latvijā gaidāmi nelieli nokrišņi - galvenokārt lietus un slapjš sniegs. Gaisa temperatūra naktīs būs +2, -4 grādu robežās, bet dienās gaiss iesils līdz +2, +5 grādiem. Pēc aktuālākām prognozēm, svētdien atmosfēras spiediens sāks palielināties - laika apstākļus noteiks anticiklona ziemeļu daļa. Laiks kļūs sauss, daudzviet arī skaidrosies. Tomēr Latvijā ieplūdīs auksts gaiss, un gaisa temperatūra nakts stundās būs galvenokārt zem nulles un vietām gaidāms -6, -10 grādu sals, savukārt diennakts gaišajās stundās nebūs siltāks par 0, +4 grādiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: VID Covid-19 krīzes skartajiem izmaksājis 82,92 miljonus eiro; Aizkraukles novadā jau otro dienu dzēš ugunsgrēku kokapstrādes uzņēmumā; un Kam šogad piešķirs tituls – 2022.gada koks?
Valsts ieņēmumu dienests Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem līdz svētdienas, 20.februāra, vakaram atbalsta maksājumos pārskaitījis 82,92 miljonus eiro. Tajā skaitā atbilstoši 17 tūkstoši 189 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 17,6 miljoni eiro apmērā, kamēr kopumā VID saņēmis 25 tūkstoši 446 iesniegumus par algu subsīdijām. Savukārt grantos apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai atbilstoši 8 tūkstoši 23 iesniegumiem izmaksāti 65,2 miljoni eiro. Par 2021.gada oktobri, novembri un decembri atbalstam algu subsīdijām un grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai varēja pieteikties līdz 17.janvārim, bet par janvāri var pieteikties līdz 15.februārim.
Nacionālā kino balva Lielais Kristaps norisināsies šonedēļ no 23. līdz 27. februārim, un tās programma būs skatāma klātienē kinoteātrī Splendid Palace, kur notiks arī diskusija Latvijas kino. Jaunie laiki un varēs aplūkot Mūža balvas ieguvējai, kostīmu māksliniecei Ievai Kundziņai veltītu izstādi. Tiešsaistē filmas.lv būs skatāma retrospekcijas filmu programma un studentu filmu konkurss. Svinīgo balvu pasniegšanas ceremoniju 27.februārī no Hanzas perona varēs vērot tiešraidē.
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas "Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība" atklātā konkursa "Atbalsts profesionālās mākslas un kultūras produktu radīšanai bērnu un jauniešu auditorijai" pirmās atlases kārtā Kultūras ministrija ir noslēgusi deviņus līgumus par projektu īstenošanu. Projektiem kopsummā piešķirts programmas līdzfinansējums 1,9 miljoni eiro apmērā, lai radītu jaunus profesionālās laikmetīgās mākslas un kultūras produktus cirka, mūzikas, dejas, kino, literatūras un teātra jomās, kā arī veicinātu auditorijas attīstību.
Lietuvas zinātnieki attīsta vairākas idejas, kā novērst vai mazināt Baltijas jūras piesārņojumu. Lielākās problēmas rada piesārņojums ar naftu un tās produktiem, kas Baltijas jūrā nonāk no kuģiem un Būtiņģes naftas termināla avāriju dēļ. Tāpēc Klaipēdas universitātes zinātnieki izvēlējušies divus salīdzinoši vienkāršus veidus, kā novērst šādas problēmas. Viens no variantiem ir apstrādāt dabiskus materiālus, piemēram, salmus ar jau patlaban Baltijas jūrā sastopamām baktērijām, kas sadala šos savienojumus, un izkaisīt tos piesārņojuma vietā. Otra ideja ir no celulozei radniecīgiem materiāliem izgatavot aerogelus, kas efektīvāk nekā pašreiz pieejamie materiāli uzsūktu piesārņojumu. Zinātnieki cer jau pēc apmēram pusgada piedāvāt gatavu produktu.
Arī Kubas varas iestādes īsteno īpašu plānu, lai glābtu krāšņās salas pludmales. Tās visvairāk apdraud erozija un globālās sasilšanas izraisītā jūras līmeņa celšanās. Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz šī gadsimta beigām varētu izzust vairāk nekā 100 piekrastes ciemati. Taču īpašas bažas ir par vienu no tūristu iecienītākajiem galamērķiem – skaistajām salas pludmalēm Varadero apkaimē. Kubā kopumā ir apmēram 500 pludmaļu, un 86 procentus no tām ietekmē klimata pārmaiņas.
Turpinām ziņas
Svētdien no rīta plkst. 5.25 VUGD saņēma informāciju, ka Aizkraukles pagastā kokapstrādes uzņēmuma “Jeld-Wen” šķeldas uzglabāšanas bunkurā ir izcēlies ugunsgrēks. Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka dzelzsbetona bunkurā gruzd šķelda, bet tai ir apgrūtināta piekļuve. Uzņēmumam piesaistot tehniku, tika atvērta lūka, kas nodrošināja piekļuvi šķeldai, un to varēja izvest, kur ugunsdzēsēji glābēji to pārbaudīja un dzēsa gruzdošās vietas. Liesmu izplatīšanās tika ierobežota plkst. 14.07, bet dzēšanas darbi vēl turpinās arī šodien, lai novērstu visus gruzdošos perēkļus šķeldā. Darbos piedalās Aizkraukles, Jaunjelgavas un Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji.
Pagājušajā nedēļā Latvijā Āfrikas cūku mēris konstatēts 34 mežacūkām. Tajā skaitā saslimšana pa vienai mežacūkai konstatēta Jēkabpils novada Dunavas pagastā un Preiļu novada Galēnu pagastā. Līdz ar to mežacūku populācijā Āfrikas cūku mēris šogad Latvijā konstatēts kopumā 177 mežacūkām 21 novada 70 pagastos.
Un vēl
Par 2022.gada koku Latvijā izvēlēta parastā egle. Kā norāda dendrologs Andrejs Svilāns, Latvijas savvaļas florā sastopamas četras skujkoku sugas – parastā priede, parastā egle, parastais kadiķis jeb paeglis un parastā īve. Līdzās priedei un bērzam parastā egle ir arī viena no nozīmīgākajām kultūrām mežsaimniecībā. Vienlaikus parastā egle ir viena no Latvijas jutīgākajām koku sugām. Eglei parasti ir salīdzinoši sekla sakņu sistēma un tā mīl mitras augsnes. Tas padara šo koku viegli ievainojamu gan ilgstošos sausuma periodos, gan spēcīgās vētrās. Jāpiebilst, ka egle jēkabpiliešiem ir īpašs koks, jo ir viens no simboliem, kas atainots pilsētas ģērbonī.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Tik straujš pārtikas cenu pieaugums nav bijis pēdējos desmit gadus; Cik lielā apjomā iedzīvotāji uzturā izmanto saldēto pārtiku? Un Kad saeima atsāks darbu klātienē?
Tik straujš pārtikas cenu pieaugums, kā tas novērots pašlaik, nav bijis pēdējos desmit gadus. Gada laikā pārtikas cenas ir pieaugušas par 7,9%, un šī gada sākumā jau pakāpušās par 9,4%. Pārtikas cenu pieaugums sākās pērnā gada aprīlī, un eksperti prognozē, ka tuvākos mēnešos cenu sarukumu sagaidīt nevaram. Janvārī pārtikas cenas pieaugušas jau par 9,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2022. gada janvārī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt raugoties gada griezumā, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 27%. Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.
Pasaules čempionāta hokejā organizatori sākuši atsevišķu spēļu biļešu tirdzniecību. Tiesa gan, hokeja līdzjutējiem jārēķinās ar diezgan prāviem izdevumiem. Pasaules čempionāts hokejā notiks divās Somijas pilsētās – Helsinkos un Tamperē, un Latvijas hokeja valstsvienība aizvadīs spēles Tamperē – tur arī mājinieki somi un kaimiņi zviedri. Lai gan biļetes šobrīd ir pieejamas uz praktiski visām spēlēm, biļešu cenas ir visai nepatīkamas. Piemēram, 14. maijā uz spēli Latvija–Somija pieejamas tikai ''Premium'' klases biļetes, kas maksā 215 eiro.
Eiropas Savienība atbalstījusi 1,2 miljardu eiro aizdevumu paketi, lai palīdzētu Ukrainai nākamo 12 mēnešu laikā, pirmdien paziņoja bloks. ES dalībvalstis pārstāvošā Eiropadome norādīja, ka aizdevumu pakete "sniegs ātru atbalstu akūtas krīzes situācijā un stiprinās Ukrainas izturību". Makrofinansiālā palīdzība tiks sniegta 12 mēnešu periodā un tiks sadalīta divās daļās.
Turpinām ziņas
Ja vidēji Eiropā labā stāvoklī ir 40% ūdenstilpju, tad Latvijā tikai 33% no ūdeņiem ir uzskatāmi par labas kvalitātes skaidro “LIFE” projekta “GoodWater IP” administratīvais vadītājs Jānis Šīre. LIFE projektā ir identificēti deviņi objekti, kuros plānots sasniegt labu ūdens kvalitāti. Latvijas teritorijā ir četri upju baseini – Lielupes, Daugavas, Gaujas un Ventas, un katram no baseina apgabalam tiek izstrādāti apsaimniekošanas plāni, kuros ietverta informācija gan par ūdens stāvokli, gan potenciāliem piesārņojuma riska avotiem un to, kas jādara, lai jau esošo piesārņojumu samazinātu vai vismaz nepalielinātu.
Pēdējā gada laikā Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk savu maltīšu pagatavošanai izvēlas saldētus pārtikas produktus, pērn to pārdošanas apjomi auguši par 11%, liecina lielveikalu tīkl RIMI pārdošanas dati. Novēroto tendenci apstiprina arī veiktā aptauja – saldētu pārtiku vismaz reizi mēnesī iegādājas 71% Latvijas iedzīvotāju. Iespēja ilgāk uzglabāt iegādāto pārtiku ir galvenais apsvērums, kāpēc iedzīvotāji (65%) izvēlas saldēto pārtiku, savukārt 46% kā būtisku ieguvumu norāda ērtāku un ātrāku maltīšu pagatavošanu no sasaldētajiem pusfabrikātiem. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa jeb 35% iedzīvotāju kā saldētās pārtikas priekšrocības min iespēju iegādāties vairāk, izmantojot akciju piedāvājumus, un uzglabāt ilgāk, kā arī tādā veidā visu gadu lietot uzturā produktus, kas noteiktos laika periodos nav pieejami svaigā veidā – piemēram, nesezonas augļus.
Un vēl
Saeimas sēdes klātienē atsāksies pēc ārkārtējās situācijas beigām 3.martā, vēsta parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Jau ziņots, ka vairāki opozīcijas deputāti jau kādu laiku ir aicinājuši atgriezties darbā klātienē.