Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 22.februārī
- 22 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Latvijas Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta un ārlietu ministra paziņojums; Pagājušajā nedēļā Latvijā samazinājies jaunatklāto Covid-19 skaits; un Zināms, kas nesīs valsts karogui Pekinas paralimpiskajās spēlēs.
Krievijas Federācijas prezidenta pieņemtais lēmums atzīt valdības nekontrolēto Ukrainas Luhanskas un Doņeckas teritoriju neatkarību turpina jau 2014. gadā iesākto uzbrukumu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, prettiesiski mainot robežas Eiropā, teikts paziņojumā. Rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas, aizbildinoties ar safabricētiem iemesliem un izplatot klaji nepatiesu informāciju, Krievija ar vardarbīgiem līdzekļiem cenšas panākt Ukrainas politiskās vadības un ārpolitiskā kursa maiņu. Kategoriski nosodot Krievijas rīcību, Latvija mudina starptautisko sabiedrību spert maksimāli spēcīgus soļus Krievijas agresijas pārtraukšanai un palīdzības sniegšanai Ukrainai.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vakar atzinis tā dēvēto Austrumukrainas tautas republiku “neatkarību”. Par okupēto Donbasa republiku atzīšanu Putins paziņoja uzrunā, ko viņš pirmdienas vakarā teica Krievijas valsts televīzijā. Šādu lēmumu Putins pieņēmis pēc pirmdien notikušās Krievijas drošības padomes sēdes, kurā visi padomes locekļi aicināja Putinu atzīt Donbasa republikas. Paredzams, ka Putina paziņojums vēl vairāk palielinās saspīlējumu Ukrainas jautājumā un var sniegt Krievijai iemeslu ievest karaspēku Austrumukrainā. . Rīkojumu parakstīšana notika uzreiz pēc Putina uzrunas beigām.
Pirms uzrunas tautai Putins telefonsarunā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu un Francijas prezidentu Emanuelu Makronu jau iepriekš paziņoja, ka tuvākajā laikā parakstīs dekrētu par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Eiropas Savienības augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žuzeps Borels pirms Putina uzrunas brīdināja Krieviju, ka gadījumā, ja tā atzīs okupēto Ukrainas teritoriju "neatkarību", ES atbilde būs spēcīga un vienota.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā, no 14. līdz 20.februārim, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā samazinājās par 1,7%, tomēr audzis slimnīcās nonākušo pacientu skaits. Pagājušajā nedēļā vidēji dienā slimnīcās nonāca 157 cilvēki, bet nedēļu iepriekš - 147. Nedaudz - par 1,7% - palielinājies pacientu skaits ar smagu slimības gaitu. Vidēji dienā tika veikti 21tūkstotis 627 testi un atklāti 9 tūkstoši 617 jauni saslimšanas gadījumi. No pozitīvajiem Covid-19 gadījumiem 7% jeb 4 tūkstoši 915 inficētie bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 93% jeb 62 tūkstoši 407 inficētie pārējā sabiedrības daļā. Covid-19 saslimstības 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 6 tūkstoši 795,3.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā februāra trešajā nedēļā kopumā reģistrēti tūkstoš 124 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 148 saslimšanas gadījumiem vairāk, kā februāra otrajā nedēļā, kad tika fiksēti 976 saslimšanas gadījumi. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 2 tūkstoši 100 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 5 tūkstoši 175,5 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā turpināja pieaugt saslimstība ar Covid-19, jo vēl pirms nedēļas kumulatīvais rādītājs bija 4 tūkstoši 438,6.
Dzimstības rādītājos turpmākajos gados pēc pandēmijas nevar saskatīt iespējamas pozitīvas izmaiņas, jo potenciālo vecāku skaits tikai mazināsies, tā skaidro demogrāfs Ilmārs Mežs. Vienīgais, kā var ietekmēt šos rādītājus, būtu valdībai intensīvi "strādāt ar potenciālajām ģimenēm". Mežs atzīmē arī mājokļu politiku, pie kuras valdībai būtu jāstrādā, jo bieži ģimenēm ar bērniem esot sliktākas iespējas tikt pie kredītiem mājokļa iegādei nekā cilvēkiem bez bērniem. Viņš pauda, ka daudzām ģimenēm pandēmijas laikā samazinājās ienākumi, kas ir faktors, kāpēc ģimenes atliek lēmumu par bērnu. Tomēr galvenais iemesls zemajiem dzimstības rādītājiem ir tas, ka ar katru gadu Latvijā samazinās potenciālo vecāku - cilvēku reproduktīvajā vecumā - skaits.
Un vēl
Paralimpiskie sportisti Poļina Rožkova un Ojārs Briedis būs Latvijas komandas karognesēji paralimpiskajās spēlēs Pekinā.
Ziemas paralimpiskās spēles Pekinā notiks no 4.marta līdz 13.martam. Plānots, ka tajās sacentīsies 600 sportisti no 50 pasaules valstīm, kas ir līdz šim lielākais dalībnieku skaits ziemas paralimpiskajās spēlēs. Latvija ziemas paralimpiskajās spēlēs tiks pārstāvēta otro reizi valsts vēsturē pēc 28 gadu pārtraukuma. 1994.gadā Lillehammerē Latviju distanču slēpošanā pārstāvēja Aldis Šūpulnieks. Pekinas paralimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēs ratiņkērlinga izlase astoņu cilvēku sastāvā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina pieteikt laureātes Sievietes līderes balvai; Pagājušajā nedēļā samazinājusies elektroenerģijas cena; un Sācies balsojums par 2021.gada izcilāko kolekcijas monētu.
Neskatoties uz vairākiem iesniegumiem ar aicinājumiem neizsludināt likumu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai un atdot to pārstrādāšanai parlamentā, Valsts prezidents Egils Levits nolēmis likumu izsludināt. Likumā par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai skartais jautājums tagad ir slēgts uz visiem laikiem un atgriešanās pie tā vairs nenotiks, izsludinot likumu, paziņojis Levits. Valsts pirmā persona norāda, ka likuma projekts tapis parlamentārā likumdošanas procesā.
Jau ziņots, ka Saeima 10.februārī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai", kas nosaka desmit gadu laikā ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonu eiro kompensāciju par holokausta dēļ zaudētajiem īpašumiem.
Lai sniegtu atzinību un novērtējumu sievietēm, kuras uzņēmušās līderes lomu, kā arī sniegušas nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā, Sieviešu sadarbības tīkls izsludina kandidātu pieteikšanu Sievietes līderes balvai. Kopumā šogad tiks piešķirtas sešas balvas – pa vienai Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas plānošanas reģionos un viena balva diasporas pārstāvei Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs. Sieviešu sadarbības tīkls aicina līdz 3.martam nevalstiskās organizācijas, pašvaldību iestādes, komercsabiedrības, valsts institūcijas Latvijā, kā arī Eiropas Savienībā vai Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieteikt konkursam savas balvas kandidātes. To iespējams izdarīt Sieviešu sadarbības tīkls tīmekļa vietnē.
70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka marihuāna būtu jāatļauj tikai medicīniskiem mērķiem ar ārsta izrakstītu zāļu recepti, liecina Eiropas Parlamenta Eirobarometra aptaujas dati. Latvijas un Eiropas Savienības iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, kādas ir viņu domas par marihuānas lietošanu un legalizāciju. Lielākā daļa jeb 70% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka marihuāna ir jāatļauj tikai medicīniskiem mērķiem un tikai ar ārsta izrakstītu zāļu recepti. Savukārt 10% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka marihuāna nebūtu jāatļauj ne medicīniskiem, ne rekreatīviem mērķiem.
Argentīnā ugunsdzēsēji arvien cīnās ar postošu savvaļas ugunsgrēku, kas pārņēmis plašas teritorijas valsts ziemeļaustrumos. Ugunsgrēkā izdeguši vairāk nekā 800 tūkstoši hektāru zemes – gandrīz 10 procenti no Korrjentesas reģiona platības, kuru liesmas skārušas visvairāk. Reģiona gubernators notiekošo raksturo kā vides katastrofu. Liesmās cietuši simtiem savvaļas dzīvnieku, kā arī apdraudēts valsts lielākais mitrājs.
Turpinām ziņas
Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģijas cena saruka līdz 75,51 eiro par megavatstundu, kas ir par 25% mazāk nekā nedēļu iepriekš, tā informēja AS "Latvenergo". Tādas pašas cenas novērotas arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā. Pagājušajā nedēļā Baltijā cenas samazinājumu veicināja no atjaunojamajiem energoresursiem ražotās elektroenerģijas izstrādes pieaugums. Baltijas valstīs kopējais elektroenerģijas patēriņš, salīdzinot ar nedēļu iepriekš, samazinājās par 2% - līdz 579 Gigavatiem.
Statistika par pagājušo gadu liecina, ka autobraucējus pa labam pierunāt uz saprātīgu braukšanu nav iespējams. Pērn uz Latvijas ceļiem ir 146 bojāgājušie, vairāk nekā 4 tūkstoši cietušie, daudzi brauc reibumā un vēl vairāk šoferu pieķerti ātruma pārsniegšanā. Ņemot vērā nepatīkamo situāciju, Valsts policija gatavojas sodu paaugstināšanai un tiek izstrādāti grozījumi likumdošanā. Plānots, ka, piemēram, tiem pārkāpējiem, kas braukuši 31 km/h un vairāk virs atļautā, varētu noteikt vadītāja apliecības izmantošanas liegumu. Šādu pašu priekšlikumu paredzēts virzīt arī par agresīvajiem šoferiem.
Autovadītāji parasti mēdz mainīt savus automobiļus ik pēc trīs līdz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka auto pirkšanas process notiek divas reizes desmit gadu laikā vai pat biežāk, un katru reizi atkārtojas risks tikt apkrāptam. Pētījumā secināts, ka odometra sagrozīšana visizplatītākā ir Latvijā. Vairāk nekā 24 procentiem mašīnu, kas pārbaudīti pētījumā mūsu valstī, ir tikuši mainīti odometra rādījumi. Šis acīmredzamais skaitlis liecina, ka katrs ceturtais lietotu automašīnu pircējs Latvijā saņem automašīnu, kuru ir viltojuši noziedznieki. Otrajā vietā ar vislielāko nobraukuma viltojumu īpatsvaru ierindojas Rumānija. Arī pārējās Baltijas valstīs situācija neizskatās spoži – Igaunija ir trešā valsts ar vislielāko nobraukuma krāpšanas gadījumu īpatsvaru, bet Lietuva ceturtā.
Un vēl
Latvijas Banka sadarbībā ar portālu "Delfi" no pirmdienas līdz 6.martam rīko tradicionālo sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta 2021". Centrālās bankas pārstāvji uzsver, ka tas ir gada nozīmīgākais notikums Latvijas monētu mākslā. Ikviens var izteikt savu viedokli, kura no 2021.gadā izlaistajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša. Savu izvēli var izdarīt portālā "Delfi.lv". Pagājušajā gadā tika izlaistas četras kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru un vispārcilvēciskām vērtībām - "Atslēdziņa", "JĀ vai JĀ", "Veiksmes monēta" un "Brīnumu monēta". Aptaujas rezultāti tiks paziņoti ne vēlāk kā 10.martā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veikta unikāla operācija; Ugunsdzēsējiem izdevies likvidēt ugunsgrēku Aizkraukles novada kokapstrādes uzņēmumā; un Raiņa un Aspazijas vasarnīcā skatāma izstāde par Itāliju.
Krievija šobrīd iebrūk Ukrainā, jo Donecka un Luhanska ir Ukrainas teritorija, tā intervijā Latvijas Radio par Krievijas "miera uzturētājiem" abās teritorijās izteicās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no "Jaunās Vienotības". Putins uzdevis Krievijas armijai "uzturēt mieru" Doneckas un Luhanskas "tautas republikās". Tikmēr "Reuters" vēsta par tankiem Doneckā. Rinkēvičs: Eiropas savienība sankcijas pret Krieviju sola jau šodien. Pētnieki norāda, ka Krievijai ir vajadzīgas uzvaras, lai Putinam nesaruktu atbalsts, bet kaut ko panākt ANO un EDSO ir grūti, jo organizācijās piedalās Krievija.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 11 tūkstoši 837 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, līdz ar to kopš pandēmijas sākuma valstī konstatēti vairāk nekā 600 tūkstoši inficēšanās gadījumi. Tāpat vakar saņemti ziņojumi par 17 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 4 tūkstoši 479 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 7 tūkstoši 358 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 49,7%. No mirušajiem 10 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, septiņi bija vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 7220,8.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā janvāra beigās notikusi Latvijā unikāla operācija, kuras laikā meitenei ar trauslo kaulu slimību ievietoti “augoši ”implanti, kas palīdzēs izvairīties no biežiem lūzumiem. Implanti ir veidoti tā, lai, bērnam augot, stieņi stieptos līdz ar viņu un situācijās, ja lūzums tomēr noticis, to īpašais dizains palīdzētu stabilizēt un noturēt kaulu. Operācija norisinājās nepilnas četras stundas, paciente pēc operācijas jūtas labi, un notiek atveseļošanās process.
Koruptīvos noziegumos apsūdzētā bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga no partijas "Latvijai un Ventspilij", drošības līdzeklis – apcietinājums – mainīts pret 100 tūkstoši eiro drošības naudu. To šodien pēc Lemberga aizstāvja lūguma lēma Rīgas apgabaltiesa. Apsūdzētajam vai kādai citai personai drošības nauda būs jāiemaksā mēneša laikā jeb līdz 22. martam. Samaksas gadījumā tiesnesis pieņems lēmumu par Lemberga atbrīvošanu. Tomēr drošības naudas samaksas gadījumā Lembergam paliks spēkā noteiktas nodarbošanās aizliegums, lēma tiesa. Proti, viņš nevarēs pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus.
Lielbritānijas vīriešu basketbola izlase nedosies uz 2023.gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēli Baltkrievijā, bažījoties par drošību reģionā pēc spriedzes pieauguma uz Krievijas un Ukrainas robežas. Spēle Minskā paredzēta piektdien, 25.februārī. Pirms valdes ārkārtas sēdē pieņemt lēmumu, Lielbritānijas Basketbola federācija konsultējās ar izlases spēlētājiem un personālu. Federācijā uzskata, ka potenciālie riski ir pārāk lieli, lai delegācija dotos uz Baltkrieviju, un sagaida, ka Starptautiskā Basketbola federācija mačam noteiks citu norises vietu vai laiku.
Turpinām ziņas
Vakar plkst. 16.05, pēc gandrīz 33 stundu darba noslēdzās ugunsgrēka dzēšanas darbi kokapstrādes uzņēmumā Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā. Jau ziņots, ka izsaukums uz ugunsgrēku tika saņemts svētdien plkst. 05.25. Notikuma vietā ugunsdzēsēji glābēji konstatēja, ka dzelzbetona bunkurā gruzd šķelda 200 m2 platībā, bet tai ir apgrūtināta piekļuve. Uzņēmumam piesaistot tehniku, tika atvērta lūka, kas nodrošināja piekļuvi šķeldai, un to varēja izvest, kur ugunsdzēsēji glābēji to pārbaudīja un dzēsa gruzdošās vietas. Dzēšanas darbos piedalījās Aizkraukles, Jaunjelgavas un Jēkabpils ugunsdzēsēji glābēji.
Augstākā tiesa ir ierosinājusi kasācijas tiesvedību par krimināllietu pret bijušo Daugavpils vicemēru Vjačeslavu Širjakovu no Saskaņas, par 60 tūkstoši eiro kukuļa ņemšanu, skaidro Zemgales apgabaltiesa Aizkrauklē. Zemgales apgabaltiesa pērn 31.augustā atcēla Zemgales rajona tiesas 2019.gada 22.maija spriedumu, ar kuru Širjakovu un uzņēmējs Sergejs Karnauhovs atzīti par nevainīgiem pret viņiem celtajām apsūdzībām. Ģenerālprokuratūras virsprokurors Māris Leja par spriedumu iesniedza kasācijas protestu un lieta pašlaik atrodas Augstākajā Tiesā. Izskatīšanas datums vēl nav zināms.
Un vēl
Ja vieni sapņi tā arī paliek iedomu līmenī, tad citi krāšņi piepildās. To var teikt par latviešu izcilāko dzejnieku Raini un vairākiem mūsdienu māksliniekiem, kuriem lielu apbrīnu raisa Itālija un tās kultūra. Tieši par rakstnieku, sapņiem un Itāliju Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Majoros ir atklāta izstāde, kurā apskatāmas dažādu tehniku gleznas, bronzas medaļas un digitalizētas Raiņa pastkartes. Lai gan Rainis ir attēlots tikai pāris darbos, izstāde ir par mākslinieku bijību pret Itāliju un tās pilsētām – gluži tāpat kā to esot izjutis latviešu dzejnieks. Ar dienvidu valsts romantiskajām noskaņām Raiņa un Aspazijas vasarnīcā varēs iepazīties līdz aprīļa beigām.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Vakcinēties pret gripu bez maksas šosezon var ikviens Latvijas iedzīvotājs; Plānotos gaisa kvalitātes mērītājus skolās sāks piegādāt jau šonedēļ; un Kāds bijis laiks februāra otrajā dekādē?
Valdība šodien vienojās turpināt piešķirt piemaksas pašvaldību policistiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, kā arī visiem iedzīvotājiem piešķirt iespēju saņemt pretgripas vakcīnu bez maksas. Par to valdības pārstāvji informēja preses konferencē. Nolemts piešķirt Iekšlietu ministrijai 332 tūkstoši 413 eiro, lai segtu izdevumus piemaksām pašvaldības policijas darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu. Tāpat arī Covid-19 krīzes dēļ piesaistītais mediķu papildspēks vēl gadu varēs turpināt palīdzēt pandēmijā, savukārt Nacionālajos bruņotajos spēkos saglabās prasību darbiniekiem uzrādīt Covid-19 sertifikātu.
Savukārt lai būtiski nekavētu jaunu klientu uzņemšanu institūcijā un klientu izrakstīšanu no stacionārajām ārstniecības iestādēm, valdība šodien lēma no 10 uz 7 dienām saīsināt periodu, kādā personām pēc uzņemšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai pēc atgriešanās no stacionārās ārstniecības iestādes ir jāatrodas pašizolācijā. Tāpat valdība vienojās, ka ģimenes ārsti par kolēģu aizvietošanu slimības vai citas attaisnotas prombūtnes laikā un citas prakses pacientu ārstēšanu turpmāk saņems finansiālu atbalstu. Tam tika piešķirti 2,5 miljoni eiro.
Nākamnedēļ iedzīvotājiem Latvijā būs iespēja vakcinēties pret Covid-19 ar Čehijas uzņēmumā "Novavax" ražotu vakcīnu "Nuvaxovid", kas Eiropas Savienībā tika reģistrēta pērn decembrī. Precīza informācija par to, kurās ārstniecības iestādēs varēs saņemt vakcīnu "Nuvaxovid", sākot no 28. februāra būs pieejama Veselības ministrijas mājaslapā. "Nuvaxovid" ir piektā ES reģistrētā un ieteiktā vakcīna Covid-19 profilaksei.
Vairākās Latvijas slimnīcās Covid-19 nodaļās un piemērotajās Covid-19 gultās sasniegta maksimālā Covid-19 gultu noslodze, liecina Veselības ministrijas dati. Nedēļas laikā par 2% palielinājies pārprofilēto Covid-19 gultu skaits no 1203 uz 1230. Covid-19 pacienti papildus tiek ārstēti citu profilu nodaļās, kā arī specializētajās slimnīcās. Kopumā pašlaik Covid-19 gultu skaitu noslodze ir 78%, bet Covid-19 intensīvās terapijas noslodze - 69%. Tomēr vairākās slimnīcās, piemēram, slimnīcā "Ģintermuiža", Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Jelgavas slimnīcā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā Covid-19 gultu noslodze pārsniedz 100%.
Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" nolēmusi līdz februāra beigām apturēt nakts lidojumus uz un no Ukrainas. Kompānijā norāda, ka lidsabiedrība atcēlusi piecus nakts reisus starp Kijevu un Rīgu, kā arī divus reisus starp Odesu un Rīgu. Lidsabiedrība sazināsies ar attiecīgo lidojumu pasažieriem un piedāvās viņiem pārcelt rezervācijas uz citiem reisiem.
Turpinām ziņas
Sākotnēji jau uz šī mācību gada sākumu plānotos gaisa kvalitātes mērītājus skolās sāk piegādāt šonedēļ. Pēc iepirkuma ieilgšanas līgumu par to piegādi noslēdza pērnā gada nogalē, un šo procesu plāno pabeigt līdz aprīļa beigām. Ilgāka termiņa ieguvums būs visaptveroši dati par gaisa kvalitātes problēmām skolā, tos izmantos ventilācijas sistēmu paplašināšanai izglītības iestādēs. Līgums par 3,7 miljoniem eiro paredz no šīs nedēļas līdz aprīļa otrajai pusei uzstādīt ap 14 tūkstoši šādu ierīču.
Lai gan Covid-19 risku dēļ rudenī skolēniem mācības tika samazinātas par vienu nedēļu, tomēr mācību gada ilgumu šogad plānots nepagarināt. To nosaka valdības akceptētie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas vēl būs jāskata Saeimai. Tātad atbilstoši jau pērn lemtajam 2021./2022. mācību gads 1.–8. klases un 10.–11. klases izglītojamiem ilgst līdz 31. maijam, 9. klases izglītojamiem ilgst līdz 14. jūnijam un 12. klases izglītojamiem – līdz 21. jūnijam.
Un vēl
Februāra otrajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 grādi jeb 4,9 grādi virs dekādes normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Dekādes minimālā gaisa temperatūra valstī bija -5,7 grādi 12.februārī Jēkabpilī, Madonā un Zosēnos, bet maksimālā temperatūra bija +7,5 grādi 17.februārī Rucavā. Vidējais nokrišņu daudzums Latvijā mēneša vidū bija 32 milimetri jeb 211% no dekādes normas. Lielākais nokrišņu daudzums – 58 milimetri – reģistrēts Madonā, bet vismazāk lija un sniga Daugavpilī, kur desmit dienu nokrišņu summa bija 15 milimetri. Visstiprākās vēja brāzmas – 25,5 metri sekundē – tika novērotas 19.februārī Liepājā.