Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 23.februārī
- 23 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Eiropas Savienības dalībvalstu ministri vienojas par sankcijām pret Krieviju; Valdība uzdevusi strādāt pie vēja parku izveides; un Aicina plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs informē, ka Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri vakar vienojušies par jaunām sankcijām pret Krieviju. Sankciju mērķis ir sodīt Kremli par agresiju pret Ukrainu un atbalstu separātistiem. Rinkēvičs vēsta, ka sankciju pirmā pakete būs vērsta pret Krievijas bankām, politiķiem un finanšu sektora elementiem. Šiem politiķiem būs aizliegts ieceļot Eiropas Savienības valstīs, viņu līdzekļi tiks iesaldēti. Sankcijas vērsīsies pret Krievijas valdības un banku iespējām aizņemties naudu finanšu tirgū. Tāpat būs aizliegta jebkāda tirdzniecība starp Eiropas Savienības valstīm un Krievijas atbalstītajām Doneckas un Luhanskas separātistu republikām.
Eiropas Savienība ir Krievijas lielākā tirdzniecības partnere, tādēļ sankcijas var būtiski ietekmēt Krievijas ekonomiku. Taču arī ES valstīm būs jāsaskaras ar lielākām grūtībām, jo Krievija piegādā Eirops Savienībai ap 40% gāzes un 26% naftas. Paredzams, ka Rietumu un Krievijas konflikta saasināšanās izraisīs energoresursu cenu kāpumu. Eiropiešiem tas būs nopietns trieciens, jo gāzes un elektroenerģijas cenas jau līdz šim bijušas ļoti augstas. Tikmēr Putina līdzgaitnieks Dmitrijs Medvedevs piedraudējis, ka pateicoties sankcijām, eiropieši drīzumā maksās 2000 eiro par 1000 kubikmetriem gāzes.
Sankcijas viennozīmīgi ietekmēs arī Latvijas ekonomiku, norāda LETA aptaujātie ekonomisti. Taču, kādā mērā, tas ir atkarīgs no tālākām ģeopolitiskām norisēm. 2021. gadā Krievija bija 5. vietā Latvijas eksporta partneru vidū. Pērn Latvija uz Krieviju eksportēja preces 1,2 miljardu eiro apmērā. Imports no Krievijas bijis lielāks – 1,8 miljardi. Latvija uz Krieviju galvenokārt eksportē pārtikas rūpniecības produktus, elektroiekārtas un ķīmiskās rūpniecības produktus. Savukārt Latvija no Krievijas vairāk iepērk minerālos produktus un metālizstrādājumus.
Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai, lai atceltu Valsts prezidenta Egila Levita apturētos grozījumus Likumā par ostām, notiks no 10. marta līdz 8. aprīlim. Tā nolēmusi Centrālā vēlēšanu komisija. CVK informēja, ka parakstīties par apturētā likuma nodošanu tautas nobalsošanai varēs klātienē, parakstu vākšanas vietās Latvijā un ārvalstīs. Parakstīšanās vietas jānosaka valstspilsētu un novadu domēm, un katrā pašvaldībā tās iekārtojamas ar tādu aprēķinu, lai uz 10 tūkstoši vēlētāju būtu vismaz viena parakstu vākšanas vieta.
2020. gadā aizsāktā un 2021. gadā turpinātā valsts aizdevumu programma pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai Latvijā turpināsies arī šogad un tai paredzētais finansējums ir 70 miljoni eiro. Joprojām tiks atbalstīta projektu īstenošana – transporta infrastruktūras, tai skaitā tiltu attīstībai, pašvaldības ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, higiēnas prasību nodrošināšanai izglītības iestādēs un sociālās aprūpes centros.
Lielbritānija nolēmusi noteikt sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem, paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā Krimā – "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija". Sankcijas piemērotas arī Krievijas miljardieriem Genadijam Timčenko, Borisam Rotenbergam un Igoram Rotenbergam. Visi līdzekļi, kas viņiem atrodas Lielbritānijā, tiks iesaldēti un šīm personām tiks aizliegts iebraukt valstī.
Turpinām ziņas
Valdība uzdevusi diviem valsts uzņēmumiem – AS “Latvijas valsts meži” un AS “Latvenergo” – kopīgi strādāt pie vēja parku izveides. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs no Nacionālās apvienības informē, ka pieņemtais lēmums paredz abu kapitālsabiedrību kopuzņēmuma izveidi un vēja parku attīstību līdz 2027.gadam, kas palīdzēs Latvijai veicināt enerģētisko neatkarību no Krievijas dabasgāzes.
Pašvaldībām šogad būs jāorganizē vienots iestājpārbaudījums uzņemšanai 10.klasē, paredz valdības pieņemtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Pašlaik normatīvais regulējums neparedz iespēju, uzņemot skolēnu vispārējās vidējās izglītības programmas 10.klasē, pašvaldībā organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt uzņemšanas kritērijus. Līdz ar to, lai iestātos kādā no pašvaldības vidusskolām vai valsts ģimnāzijām, skolēnam tikai vienu reizi būtu jākārto iestājpārbaudījums, un tā rezultāti būs piemērojami, iestājoties jebkurā viņa izvēlētajā pašvaldības vidējās izglītības iestādē.
Un vēl
Veselības inspekcija aicina plūdu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei, jo upju ūdens līmeņa celšanās rezultātā dzeramā ūdens ņemšanas vietās var būt nonākuši netīri virszemes ūdeņi. Inspekcijā norāda, ka centralizētas ūdensapgādes sistēmas ir labāk aizsargātas no ārēja piesārņojuma iekļūšanas nekā individuāli dzeramā ūdens ņemšanas avoti, it īpaši akas. Tāpēc ir jāveic akas ūdens kvalitātes pārbaude laboratorijā. Ja tomēr, neskatoties uz veiktajiem preventīviem pasākumiem, tiek konstatētas veselības problēmas, nekavējoties jākonsultējas ar ārstu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Aicina pārtraukt Latvijā translēt Krievijas propagandas kanālus; kad skolās būs eksāmenu laiks? Un Valsts prezidents piešķir Cildinājuma rakstu aktrisei Baibai Indriksonei.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no Jaunās Vienotības, aicina pārtraukt Latvijā translēt Krievijas propagandas kanālus, liecina ministra ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter". Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā etniskā naida veicināšanu un nozieguma pret mieru un kara attaisnošanu, kas katru dienu redzama minētajos kanālos, Latvijas atbildīgajām iestādēm būtu pamats izvērtēt to darbību Latvijā un pārtraukt to retranslāciju.
Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūves projektā no sešiem piedāvājumiem par saimnieciski visdevīgāko atzīts SIA “Citrus Solutions”. Uzņēmumam par 31,4 miljoniem eiro uzticēs izbūvēt 83,9 kilometrus no paredzamajiem 137. Posmu būvniecība ir paredzēta vasarā, un darbiem jābeidzas novembra vidū.
Igaunijas prāmju operatora "Tallink Grupp" meitas kompānija "Tallink Latvija" tuvākajā laikā plāno pieņemt darbā aptuveni 200 darbiniekus. Tāpat kā uzņēmums Igaunijā, arī "Tallink Latvija" ir uzsācis personāla atlases procesu, lai atsāktu kuģa "Isabelle" satiksmi starp Rīgu un Stokholmu. Pašreiz "Tallink Latvija" uz kuģiem un administrācijā strādā aptuveni 100 cilvēku. Tuvākajā laikā plānots pieņemt darbā vēl aptuveni 200 cilvēkus, no kuriem aptuveni 85-90% ir kuģa apkalpe.
Pērn samazinājies Latvijā pastrādāto noziegumu skaits. Tā liecina Valsts policijas sniegtais ziņojums Saeimas atbildīgās komisijas deputātiem. Iemesli noziedzības līmeņa samazinājumam esot vairāki. Pirmkārt, kovida pandēmijas ietekme, otrkārt, valstī tiek sakārtots normatīvais regulējums noziedzības apkarošanā, un arī policijai ir labi rezultāti noziedzības izskaušanā. Pērn valstī kopumā reģistrēti 32 tūkstoši 820 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 15,3% mazāk salīdzinājumā ar 2020. gadu.
ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņojis, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Dondasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Baidens arī pavēstīja par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Baltijas valstīm. ASV sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku". ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.
Tikmēr pamatojoties uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūgumu, Krievijas parlamenta augšpalāta otrdien pilnvarojusi viņu izmantot bruņotos spēkus aiz valsts robežām. Tādējādi Federācijas padome faktiski pavērusi durvis oficiālai karaspēka ievešanai faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos, kuru "neatkarību" Kremlis atzina dienu iepriekš. Federācijas padomes apstiprinātais lēmums stājas spēkā nekavējoties.
Turpinām ziņas
Skolu centralizētie eksāmeni pamatskolā un vidusskolā 2022./2023. mācību gadā noritēs vienu mēnesi – no 9. maija līdz 9. jūnijam. Tā lēmusi valdība, atbalstot Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu. Kārtojot visus noteiktos pārbaudes darbus atbilstoši skolēnu izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, skolēniem starp visiem pārbaudījumiem būs nodrošināts vairāk nekā 24 stundu pārtraukuma periods.
Valsts nekustamie īpašumi publiskā izsolē tirgo kādreizējās Ērgļu arodvidusskolas būves un zemi, kas pieder Finanšu ministrijai, liecina Tiesu administrācijas elektronisko izsoļu vietnes informācija. Madonas novads dalību izsolei nav pieteicis. Izsolē var iegādāties vienu daļu no pamestā Ērgļu arodvidusskolas kompleksa. Tās ir trīs ēkas, kas atrodas Oškalna ielā 10, Ērgļos – skola, dienesta viesnīca un noliktava, kā arī zeme 1,5 hektāru apjomā. Pārējās būves, proti, skolas darbnīcas, garāžas un noliktavas, un zemi 5,7 hektāru platībā, iecerēts tirgot atsevišķā izsolē. Ēku un zemes sākumcena izsolē ir 30 tūkstoši eiro, bet izsoles solis - 500 eiro.
Un vēl
Valsts prezidents Egils Levits, sveicot Latvijas Nacionālā teātra aktrisi Baibu Indriksoni 90 gadu jubilejā un novērtējot viņas mūža ieguldījumu latviešu kultūrā, nolēmis piešķirt aktrisei Cildinājuma rakstu. Levits uzteicis aktrises radošo mūžu, kas ir cilvēkmīlestības un profesionālās meistarības paraugs. Suminot Indriksoni, prezidents sacīja, ka viņa ir spoža Latvijas teātra un kino personība, nacionālo tradīciju un vērtību turpinātāja. Indriksones atveidotās lomas gan uz teātra skatuves, gan kino kļuvušas leģendāras un ierakstītas mūsu tautas atmiņā. Aktrises paveiktais ir nozīmīgs ieguldījums latviešu kultūrā. Svinīgā Cildinājuma raksta pasniegšana notiks, kad valstī uzlabosies epidemioloģiskā situācija.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Drošības dienests brīdina, ka paplašinoties agresijai pret Ukrainu, Krievijas specdienesti var izvērst vēl intensīvākas aktivitātes pret Latviju; Krustpils pilī skatāma izstāde – “Emmai Baltmanei – 140”; un Kādu laiku sinoptiķi prognozē brīvdienām?
Pagājušajā diennaktī Latvijā konstatēti 11 tūkstoši 320 jauni Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 inficētu personu nāvi. No pagājušajā diennaktī konstatētajiem Covid-19 gadījumiem 4 tūkstoši 57 pacienti nebija vakcinēti vai vakcinācijas kursu pabeiguši, savukārt 7 tūkstoši 263 bija vakcinēti. No veiktajiem izmeklējumiem 47,9% bijuši pozitīvi. Vienlaikus divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs pagājušās diennakts laikā ir samazinājies no 7 tūkstoši 220,8 līdz 7 tūkstoši 193,6 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. No pagājušajā diennaktī mirušajiem ar Covid-19 - desmit bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet pieci bija vakcinēti.
Krievijai turpinot paplašināt agresiju pret Ukrainu, atsevišķās jomās Krievijas specdienesti var izvērst vēl intensīvākas aktivitātes attiecībā uz Latviju, atzīst Valsts drošības dienests. Krievijas pret Latviju vērstās aktivitātes jau ilgstoši ir galvenais drauds Latvijas nacionālajai drošībai. Krievija attiecībā uz Latviju izvērš gan izlūkdarbības, gan plašu nemilitārās ietekmes aktivitāšu klāstu, kura mērķis ir izplatīt Latvijas sabiedrībā Kremļa interesēm atbilstošus vēstījumus, veidojot labvēlīgu attieksmi pret Krieviju un veicinot tai izdevīgu lēmumu pieņemšanu un notikumu attīstību Latvijā.
Ja saistībā ar agresiju Ukrainā Krievija piemēroto sankciju dēļ pārtrauks pārdot Eiropai gāzi, pastāv citas iegādes iespējas. To intervijā Latvijas televīzijai sacīja premjers Krišjānis Kariņš no “Jaunās Vienotības”. Komentējot iespējamo gāzes cenu celšanos, premjers uzsvēra, ka “mums ir pazemes gāzes krātuve” un šajā sezonā nevajadzētu būt problēmām. Vienlaikus viņš atzina, ka jāpievērš uzmanība nākamajai apkures sezonai.
Latvijas Zinātņu akadēmijas ēku nodos akadēmijas īpašumā. Ēkā plānots veidot Zinātnes un inovāciju centru. Nepieciešamās investīcijas ir 50 miljoni eiro, kurus cer piesaistīt Eiropas Investīciju bankas un privāto institūciju aizdevumos. Tikmēr Jauno zinātnieku apvienība bažījas, ka tas Zinātņu akadēmijai ilgtermiņā liks vairāk nodarboties ar uzņēmējdarbību un novirzīs no tās pamata funkcijām. Tāpat jaunie zinātnieki iepriekš diskusijās vairākkārt norādījuši, ka minēto zinātnes centru lietderīgāk attīstīt Pārdaugavā, kur jau koncentrējas zinātnes infrastruktūra.
Kanāda paziņojusi par armijas papildspēku nosūtīšanu uz Latviju. Tāpat Kanāda, Austrālija un Japāna šodien piemērojušas sankcijas Krievijai, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu. Šīs valstis pievienojušās Eiropas Savienībai, ASV un Lielbritānijai, kuras arī vienojušās par jaunām sankcijām pret Krieviju. Kanādas premjers Džastins Trudo mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka līdz ar sankciju noteikšanu pret Krieviju Kanāda arī nosūtīs armijas papildspēkus, lai stiprinātu sabiedroto spēkus Austrumeiropā. Uz mūsu reģionu dosies 460 Kanādas karavīru, tajā skaitā 100 karavīrus nosūtīs uz Latviju.
Britu muzejā Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā atklāta vērienīga bronzas laikmetam veltīta izstāde. Tai dots nosaukums "Stounhendžas pasaule", jo daudziem eiropiešiem šis laikmets pirmkārt saistās ar megalītisko akmeņu būvi Lielbritānijā. Vienā no pasaules lielākajiem muzejiem apkopoti vairāk nekā 430 eksponāti no vairākām valstīm, kas atspoguļo cilvēku dzīvi no 4. līdz 1. gadu tūkstotim pirms mūsu ēras. Vairāk nekā 250 artefaktus aizdeva citas līdzīgas institūcijas, tai skaitā Vācijas muzeji, tāpēc pasākumam uzmanību pievērš arī šīs valsts mediji. Kā vērtīgākie eksponāti no Vācijas tiek minēti "zelta cepure" un "debess disks", kas veidots apmēram tūkstoš 600 gadus pirms mūsu ēras un ir vecākais kosmisko parādību atainojums.
Turpinām ziņas
Šogad atzīmē mākslinieces Emmas Baltmanes 140. jubileju. Par godu šim nozīmīgajam skaitlim, Krustpils pilī līdz marta beigām skatāma mākslinieces gleznu izstāde. Emma Baltmane dzimusi Krustpilī, 1882. gada 16. martā. Jau skolas gados meitene izcēlās ar īpašu apdāvinātību zīmēšanā. Emma Baltmane ir viena no pirmajām latviešu māksliniecēm, kas pievērsusies mazpilsētas ainavu gleznojumiem. Bez mazpilsētas skatiem māksliniece gleznoja ainavas, klusās dabas un ziedus, kopumā uzgleznojot aptuveni tūkstoš 300 gleznu. Gleznojusi reālistiski impresionistiskā garā, veiksmīgi uztvērusi formu, telpu, gaismojumu un kolorītu.
Mežu speciālisti ceļ trauksmi: straujiem soļiem mežos izplatās viens no agresīvākajiem Latvijas kaitēkļiem – mizgrauzis. Visvairāk no tā cieš Vidzeme, Sēlija un Pierīga. Šā kaitēkļa klātbūtne ir nāves spriedums eglēm, tādēļ iet bojā pat 50 gadus veci koki. Zemes īpašniekiem patlaban vajadzētu apsekot savas egļu audzes. Bojātie koki līdz 1.aprīlim jāizzāģē un jāaizvāc no meža. Ja tas netiks darīts, mizgrauži, maijā aktivizējoties, nodarīs plašus postījumus.
Un vēl
Šīs nedēļas nogalē, kā arī nākamnedēļ Latvijā gaidāms saulaināks laiks, prognozē sinoptiķi. Ceturtdiena paies bez būtiskiem nokrišņiem, bet piektdien – galvenokārt naktī un priekšpusdienā – brīžiem līs, valsts austrumos arī snigs. Sestdien vietām vēl gaidāmi īslaicīgi nokrišņi, dažās turpmākajās dienās prognozēts sauss laiks. Bieži spīdēs saule. Ceturtdien un piektdien pūtīs brāzmains dienvidu, dienvidrietumu vējš, pēc tam vējš būs pārsvarā lēns. Gaisa temperatūra naktīs bieži noslīdēs dažus grādus zem nulles, savukārt maksimālā temperatūra pēcpusdienās galvenokārt būs +2..+7 grādi. Pēdējos trīs mēnešos Latviju šķērsojuši daudzi cikloni – laiks bijis vējains un nokrišņiem pārbagāts. Tuvākajā periodā lielāka ietekme būs anticiklonam, tādēļ nokrišņu būs maz un ūdens līmenis upēs pazemināsies.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņas: Saeimas komisijā atbalsta priekšlikumu valsts finansējumu partijām sasaistīt ar minimālo algu; Apzina iespējamās teritorijas vēja parku ierīkošanai; un Pasts izdod Latvijas Sporta muzejam veltītu pastmarku.
Saeimas Budžeta un finanšu komisija šodien atbalstīja deputātu Jura Pūces no "Attīstībai/Par!", Jura Juraša no Jaunās konservatīvās partijas un Raivja Dzintara no Nacionālās apvienības priekšlikumus par valsts finansējuma partijām sasaisti ar minimālās algas apmēru. Atbalstītie priekšlikumi paredz, ka partijai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, piešķirs finansējumu 0,9% no minimālās mēneša darba algas par katru iegūto balsi. Tāpat paredzēts piešķirt 0,1% no minimālās algas par katru balsi pašvaldības domes vēlēšanās un 0,1% no minimālās algas par katru balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Pagājušajā diennaktī Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) ārstēšanos sāka 34 ar Covid-19 inficēti pacienti, kas ir lielākais pacientu skaits, kas šogad diennakts laikā nogādāts slimnīcā. Kopumā Stradiņa slimnīcā ārstējas 161 ar Covid-19 inficējies pacients, no kuriem 86 pacientiem Covid-19 ir konstatēts kā pamatdiagnoze. Vēl 75 pacientiem Covid-19 ir blakus diagnoze, kad cilvēks vērsies pēc palīdzības kāda veselības apdraudējuma dēļ, bet stacionēšanas laikā, veicot testu, tam atklāts pozitīvs Covid-19.
Ukrainā uz 30 dienām izsludināts ārkārtējais stāvoklis, šodien paziņojis Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs. Ārkārtējā stāvokļa izsludināšana varētu nozīmēt, ka ukraiņiem tiks dots rīkojums palikt mājās vai arī tiks ieviesta komandantstunda. Pamatojoties uz prezidenta Volodimira Zelenska rīkojumu, Ukraina šodien sākusi arī rezervistu iesaukšanu, teikts armijas paziņojumā. Dienestam uz laiku, kas nepārsniedz gadu, tiek iesaukti rezervisti vecumā no 18 līdz 60 gadiem.
Starptautiskā pētījumā noskaidrots, ka planētas spēja uzņemt cilvēka sintētiski radītās ķīmiskās vielas, plastmasu un citus sintētiskos materiālus ir izsmelta. Jau 2009. gadā Stokholmas Universitātes pētnieki kopā ar Austrālijas Nacionālās universitātes pētniekiem mēģināja aprēķināt cilvēku radīto slodzi uz zemeslodi un nāca klajā ar jaunu koncepciju, ko nosauca par planētas Zemes robežām. Atklājies, ka visās kategorijās robežas tiek nopietni pārkāptas. Cilvēki ārkārtīgi daudz šo vielu ienes vidē, ir audzis ķīmiskās rūpniecības apjoms, un viss liecina, ka ķīmisko vielu un plastmasas ražošana, tātad arī novadīšana vidē, tikai augs, kamēr zināšanas par šīm vielām zinātnieku ieskatā ir nepietiekošas.
Turpinām ziņas
AS "Latvenergo" februārī sākusi lieljaudas vēja parku attīstīšanu, tiekoties ar vairākām pašvaldībām un pētot būvniecības iespējas novados. Veikta sākotnējā izpēte par iespēju izbūvēt vēja parkus, un šobrīd tiek sperts pirmais praktiskais solis, uzsākot ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu un pētot padziļināti iespējas un nosacījumus vēja elektrostaciju būvniecībai piecos Latvijas novados – Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas. Būtiskākais darbības lauks vēju parku attīstībai ir izveidot tos tā, lai būtu pēc iespējas minimāla ietekme uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem.
Piektdien, 25. februārī, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" otrā stāva galerijā tiks atklāta foto izstāde, kas veltīta Liepājas Starptautiskajam zvaigžņu festivālam, ko tradicionāli, sākoties pavasarim, jau 30 gadus rīko Liepājas Simfoniskais orķestris. Izstādē apskatāmi fotogrāfa Jāņa Vecbrāļa, Gunāra Kopštāla un Vara Santa apstādinātie mirkļi, kuros spilgti izpaužas festivāla mākslinieku saplūšana ar mūziku, radot plašu un neatkārtojamu emociju buķeti. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls no 2022. gada 4. līdz 12. martam norisināsies jau 30. reizi.
Un vēl
25. februārī klajā nāks otrā pastmarka sērijā ''Latvijas muzeji'', un šāgada izdevums veltīts Latvijas Sporta muzejam. Pastmarka ''Latvijas Sporta muzejs'' izdota 50 tūkstoši eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir 1,44 eiro, kas paredzēta 2. un 4. grupas valstu sūtījumu apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja.