Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 24.februārī
- 24 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēks sācis uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos; Valsts policija plāno ieviest "interneta policistus; un “Prāta vētra” atceļ koncertus Krievijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien agri no rīta pavēstīja, ka Krievija ir sākusi militāru operāciju Ukrainā un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Drīz pēc tam Krievijas karaspēks sāka uzbrukumu Doneckas un Luhanskas apgabalos. Pienāk ziņas arī par sprādzieniem citās Ukrainas pilsētās (Kijevā, Harkovā, Odesā u.c.), kur Krievija uzbrūk Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem. Pretēji Putina apgalvojumiem, ka Krievija negrasās okupēt Ukrainu, tiek ziņots, ka Krievijas karaspēks šķērsojis Ukrainas robežu arī ārpus Donbasa.
CNN, atsaucoties uz Ukrainas Robežsardzes video, ziņo, ka Krievija tanki iebrūk Ukrainas teritorijā arī no Baltkrievijas puses.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka visā valsts teritorijā tiek pasludināts kara stāvoklis. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba vēsta, ka Krievija sākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Ukrainas prezidents Vladimirs Zelenskis šonakt uzrunā Ukrainas tautai sacīja, ka centies sazvanīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču nesekmīgi. Tāpat viņš sacīja, ka pie Ukrainas robežām atrodoties apmēram 200 000 Krievijas karavīru un jau drīzumā varētu sākties karadarbība. Zelenskis krievu valodā uzrunāja ar Krievijas iedzīvotājus, uzsverot, ka viņiem tiek melots un kara sākšanās ir atkarīga no Krievijas.
ASV prezidents Džo Baidens neilgi pēc Putina paziņojuma norādīja, ka par notiekošo “pasaule sauks Krieviju pie atbildības”, vēsta aģentūra AFP. Baidens paziņoja, ka ceturtdien tiksies ar septiņu industriāli attīstītāko jeb G7 valstu vadītājiem un pēc tam paziņošot par turpmākajām sekām.
Turpinām ziņas
Vilcienu ražotājs "Škoda vagonka" apņēmies visus 32 elektrovilcienu sastāvus AS "Pasažieru vilciens" piegādāt līdz 2023.gada beigām. Savukārt pirmo vilcienu testēšanai Latvijā varētu nodot martā vai aprīlī. Katrā vilcienā paredzētas 436 sēdvietas un 454 stāvvietas, kā arī divas vietas ratiņkrēsliem. Vilcienu nominālā jauda ir 6x500 kilovati, to maksimālais ātrums - 160 kilometri stundā, bet kontakttīkla nominālais spriegums - trīs kilovolti. Elektrovilcieni paredzēti ekspluatācijai piepilsētas un reģionālajos maršrutos, visas iekāpšanas durvis atrodas zemās grīdas daļā.
Valsts policija plāno ieviest "interneta policistus", kuri sociālajos tīklos un tīmeklī preventīvos nolūkos uzraudzīs likumu ievērošanu. Patlaban šāda iecere ir tikai sagatavošanas stadijā, tāpēc vēl nav zināms precīzs funkciju apjoms un cik likumsargus novirzīs šādu uzdevumu veikšanai. Šajā jomā policija pētīs arī ārvalstu praksi. Paralēli minētajai iecerei Valsts policija strādā arī pie centralizētas kibernoziegumu apkarošanos struktūrvienības izveides.
Un vēl
Grupas “Prāta vētra” koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa. Par minēto grupa informējusi “Instagram” latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka “apstākļi ir spēcīgāki par viņiem” un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam “Prāta vētra” faniem apsolījusi “būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi”. “Prāta vētrai” no marta sākuma bija plānota albuma “Gads bez kalendāra” tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Tiks rīkotas ārkārtas civilās aizsardzības mācības; "Latvijas pasts" brīdina klientus uzmanīties no aizdomīgiem e-pastiem; un Martā norisināsies bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības", saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai norādījis, ka Latvija prasa uzsākt NATO 4. panta konsultācijas, ko saskaņā ar līgumu ikviena NATO dalībvalsts var pieprasīt ar pārējām dalībvalstīm, ja tā uzskata, ka apdraudēta tās teritoriālā nedalāmība, politiskā neatkarība vai drošība.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, iekšlietu ministre Marija Golubeva šodien dos uzdevumu par ārkārtas civilās aizsardzības mācību rīkošanu. Ministre norādījusi, ka pašlaik Latvijai militāra apdraudējuma nav. Bet ir jābūt gataviem visiem scenārijiem, arī attiecībā uz dažādas veida hibrīduzbrukumiem. Tāpēc ministre šodien plāno dod vadības uzdevumu par ārkārtas civilās aizsardzības mācībām.
Šī brīža politiskajā situācijā nav pieļaujama Latvijas sporta komandu, tajā skaitā privāto sporta klubu, dalība Krievijā organizētos čempionātos, šādu nostāju paudusi izglītības ministre Anita Muižniece. Šo aicinājumu ministre vērš pret hokeja klubu "Rīgas Dinamo", kas piedalās Kontinentālajā hokeja līgā jeb Krievijas atklātajā čempionātā. Muižniece ir lūgusi Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu sagatavot iespējamos grozījumus Sporta likumam, kas ierobežotu vai liktu pastiprināti izvērtēt Latvijas komandu iespējas startēt čempionātos, kas notiek ārpus Eiropas Savienības.
Latvija uz pieciem gadiem pārtrauks telekanāla "Rossija RTR", uz četriem gadiem – "Rossija 24" un uz trim gadiem "TV Centr International" apraidi Latvijas teritorijā, tiešraidē Latvijas Televīzijā paziņoja Nacionālās elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš. Viņš norādīja, ka šis lēmums stājas spēkā no šī brīža. Āboliņš informēja, ka pirmo reizi Eiropas Savienībā iedarbināta direktīva par ārkārtas lēmumu, kas stājas spēkā nekavējoties un ļauj bez garas procedūras īstenot lēmumu. Saskaņā ar direktīvu ārkārtas situācijā paziņojumu var nepublicēt "Latvijas Vēstnesī" un par lēmumu iespējams pavēstīt televīzijas vai radio ēterā.
Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica aicinājis Drošības padomi darīt visu, lai apturētu karu pret viņa valsti. Vēršoties pie Krievijas vēstnieka ANO Vasīlija Ņebenzjas, Kisļica mudinājis: "Zvaniet Putinam, zvaniet Lavrovam, lai apturētu šo agresiju".Tikmēr Ņebenzja taisnojies, ka Krievija veic tikai "īpašu militāru operāciju" un “to nesauc par karu". Krievijas vēstnieka ANO apgalvojumi, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nav karš, ir vājprāts, norādījis Ukrainas vēstnieks ANO Serhijs Kisļica. Jāpiebilst, ka Krievija šobrīd rotācijas kārtībā pilda ANO Drošības padomes prezidējošās valsts pienākumus.
Turpinām ziņas
Valsts AS "Latvijas pasts" brīdina klientus uzmanīties no aizdomīgiem e-pastiem, kas sūtīti it kā "Latvijas pasta" vārdā, mudinot veikt apmaksu par piegādi aizturētam sūtījumam. Pasta pakalpojumu sniedzējs aicina vienmēr pārbaudīt sūtītāja e-pasta adresi, jo "Latvijas pasta" e-pasta adreses vienmēr beidzas ar @pasts.lv. "Latvijas pasts" vērš uzmanību, ka minēto viltus ziņojumu saņemšanas gadījumā nedrīkst atvērt e-pastā pievienoto saiti, kā arī nedrīkst izpaust savus personas datus.
Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki aizturējuši divas personas, kuras nodarbojās ar viltotu medikamentu, kas paredzēti potences uzlabošanai, kontrabandu no Indijas uz Latviju un to realizēšanu Eiropas valstīs. Viltotie medikamenti, izmantojot interneta tirdzniecības vietni, tika pārdoti un izsūtīti uz dažādām Eiropas valstīm, tajā skaitā Spāniju, Vāciju, Itāliju, Šveici un Lielbritāniju. Kratīšanu laikā tika atrasti un izņemti vairāk nekā 306 tūkstoši tablešu. Šo tablešu realizācija "melnajā" tirgū dotu aptuveni 1,5 miljonu eiro peļņu. Kriminālprocesā divas personas ir atzītas par aizdomās turētām, viena no tām apcietināta. Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.
Un vēl
No 7. līdz 13. martam tiešsaistē norisināsies otrā bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”, kurā psihologi, psihoterapeiti un pedagogi izglītos vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēs par palīdzības iespējām Latvijā. Sarunas, lekcijas un diskusijas vadīs speciālisti no Pusaudžu resursu centra, “Papardes zieds”, centra “Marta” un “Dardedzes”. Paralēli tiešsaistes sarunām mentālās veselības nedēļas sākumā tiks atklāta digitāli lasāma grāmata “Runā ar mani vēstulēs”, kuru būs iespējams noklausīties arī audio formātā. Lekciju ieraksti būs pieejami tīmekļa vietnē “Debesmanna.com”.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, daudzviet pasaulē notiek protesti un atbalsta akcijas; Arī pagājušajā diennaktī reģistrēts liels skaits saslimušo ar Covid-19; un Sākušies balvas Lielais Kristaps pasākumi.
Ministrijām ir iebildumi pret iespējamo ukraiņu bēgļu uzņemšanas plānu, tomēr Iekšlietu ministrija cer, ka plāna saskaņošanu un pieņemšanu izdosies realizēt jau tuvākajā laikā. Šodien turpinās plāna saskaņošana ar atbildīgajām institūcijām. Patlaban nav zināms, vai no Ukrainas ieradīsies bēgļi un kāds varētu būt to aptuvenais skaits, taču Iekšlietu ministrija lēš, ka Latvijā varētu ierasties aptuveni 10 tūkstoši personu. Patlaban paredzēts, ka bēgļu ierašanās gadījumā tos izvietotu viesnīcās, nevis kādās speciālās nometnēs. Tāpat daļa varētu mitināties pie radiem vai paziņām.
Jau ziņots, ka nepieciešamības gadījumā apmaksājot izdevumus par izmitināšanu viesnīcās, rosinot pabalstu izmaksu un citus pasākumus iespējamo Ukrainas bēgļu uzņemšanai, Latvija varētu atvēlēt līdz 34,7 miljoniem eiro.
Latvijas Ārlietu ministrija, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju par iespējamu apdraudējumu, aicina evakuācijai no Ukrainas neizmantot ceļu Kijeva - Čopa, liecina ministrijas ieraksts sociālajos tīklos. Čopa atrodas pie Ukrainas un Ungārijas robežas. Netālu ir arī robeža ar Slovākiju. Latvijas vēstniecība Kijevā tiek evakuēta, lai izveidotu konsulārās palīdzības punktu Ļvovā. Ārlietu ministrijā atkārtoti aicina Latvijas valstspiederīgos nekavējoties izceļot no Ukrainas pašu spēkiem pa sauszemes maršrutiem, kamēr tas vēl ir iespējams.
Ceturtdienas rītā Rīgā pie Krievijas vēstniecības pulcējās vairāki desmiti cilvēki, paužot atbalstu Ukrainai, par uzbrukumu kurai paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kā novēroja Latvijas Radio, piketā pulcējušies aptuveni 40 cilvēku. Atnācēji atskaņo ukraiņu dziesmas. Tikmēr labdarības organizācija "Ziedot.lv" atvērusi ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem.
Latvijas lidsabiedrība airBaltic paziņo, ka saistībā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai no 24.februāra līdz 13.martam tiek atcelti visi tās reisi uz un no Ukrainas. Arī kompānija WizzAir paziņojusi par lidojumu atcelšanu. Grūtību gadījumā cilvēki aicināti sazināties ar savas valsts vēstniecību.
Pēc Krievijas īstenotās invāzijas un raķešu uzbrukumiem Ukrainā, pilsētu iedzīvotāji šodien steidz nodrošināties ar pārtiku un skaidru naudu. Pie bankomātiem veidojas rindas, daudzi steigā cenšas pamest lielās pilsētas. Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis valstī izsludinājis karastāvokli, kas daļā mierīgo iedzīvotāju radījis paniku.
Krievijas masveida uzbrukums Ukrainai, par ko ceturtdienas agrā rītā paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ne vien izsaucis starptautiskās sabiedrības nosodījumu, bet arī aicinājumus Putina režīma agresiju apturēt, Krieviju izolējot no pārējās pasaules. Rietumvalstu līderi pauž atbalstu Ukrainai un vienlaikus brīdina – Krievija tiks saukta pie atbildības par notiekošo.
Reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, daudzviet pasaulē notiek protesti un atbalsta akcijas. Vairāki simti cilvēku ar Ukrainas karogiem un plakātiem rokās šonedēļ pulcējās pie Krievijas vēstniecības Berlīnē, pieprasot pārtraukt agresiju pret Ukrainu. Protestētāji aicināja Eiropu un ASV stingrāk vērsties pret Krieviju. Arī pie Krievijas vēstniecības Parīzē bija sanākuši cilvēki, tā vēršot uzmanību uz satraucošajiem notikumiem un paužot atbalstu Ukrainai.
Solidaritātes mītiņš norisinājies arī pie Krievijas vēstniecības Tokijā, kur bija sapulcējušies Japānā dzīvojošie ukraiņi, un līdzīgs pasākums norisinājies arī Madridē, kurā pulcējās Spānijā dzīvojošie ukraiņi, tā parādot atbalstu savai dzimtenei. Arī Varšavā notikusi atbalsta akcija, kuras laikā sanākušie dziedāja Ukrainas himnu un uzsvēra, ka karš Ukrainā nozīmē milzīgus draudus arī Eiropai. Bet Kosovā valdības ēka izgaismota Ukrainas karoga krāsās, tā paužot Kosovas iedzīvotāju solidaritāti ar Ukrainas tautu.
Turpinām ziņas
Latvijā vakar reģistrēti 11 tūkstoši 88 jauni Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 14 ar šo slimību sasirgušu personu nāvi. No mirušajiem 9 bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 5 vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 45.8%. 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Latvijā ir 7 tūkstoši 166.6
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vairākās teritoriālajās nodaļās izmēģinājuma kārtā atjaunos iespēju noformēt personu apliecinošos dokumentus rindas kārtībā, neveicot iepriekšēju pierakstu. Tāpat arī pārvalde ieviesusi vairākus uzlabojumus klientu apkalpošanā. No šis nedēļas atjaunota personu apliecinošu dokumentu noformēšana un saņemšana rindas kārtībā desmit pilsētās, tajā skaitā Madonā un Preiļos. Šajās nodaļās dokumentus rindas kārtībā iespējams noformēt katru darba dienu.
Un vēl
Nacionālā kino balva "Lielais Kristaps", kas norisināsies no šodienas, 24. februāra līdz svētdienai, 27. februārim atklās ar Armanda Zvirbuļa režisētās daudzsēriju filmas "Krimināllieta iesācējam" pirmajām divām sērijām un turpināsies ar vairākām pirmizrādēm un balvai nominēto filmu seansiem. Filmu izlasi var vērot gan tiešsaistē - portālā filmas.lv, gan klātienē - kinoteātrī Splendid Palace. Savukārt "Lielā Kristapa" noslēguma ceremonija notiks 27. februārī "Hanzas peronā" un būs skatāma tiešraidē.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novada domē pārrunā kara situāciju Ukrainā; Paplašina iespējas iedzīvotājiem piedalīties piketos; un Aicina māksliniekus solidarizēties ar Ukrainu.
Šodien Jēkabpils novada domes sēdē pašvaldības vadītājs Raivis Ragainis sacīja, ka visus ir satraucis Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš ir sazinājies ar sadraudzības pilsētu Mirgorodu un tās pašvaldības vadība atsūtījusi video informāciju par situāciju pilsētā. Raivis Ragainis izteicis atbalstu sadraudzības pilsētas vadībai un iedzīvotājiem. Savukārt deputāts Jānis Raščevskis aktualizēja bēgļu jautājumu, aicinot Jēkabpils domes vadību padomāt par iespējām, ja būs nepieciešamība, izmitināt bēgļus Jēkabpils novadā.
Jānis Raščevskis: Audio
Raivis Ragainis norādīja, ka šodien šis jautājums tiks pārrunāts arī Lielo pilsētu asociācijas sēdē, taču viņš apšaubīja, ka Ukrainas bēgļi varētu nākt uz Latviju.
Raivis Ragainis: Audio… apmēram no 2:18….
Jēkabpils Radio1 centās sazināties ar Jēkabpils ukraiņu biedrības “Javir” vadītātāju Vladimiru Demčenko, diemžēl, darba aizņemtības dēļ viņam nebija iespējams sniegt savu komentāru par notikumiem Ukrainā. Radio1 sazinājās ar bijušo J;ēkabpils domes deputātu un bijušo biedrības “Javir” vadītāju Nikolaju Anuškeviču un lūdza komentēt savu viedokli par notikumiem Ukrainā.
Nikolajs Anuškevičs: audio
Turpinām ziņas ar citām aktualitātēm
Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pēc valdības ārkārtas sēdes šodien pavēstīja valdības pārstāvji. Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 tūkstoši iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās.
Lai varētu notikt piketi un citi publiski pasākumi Ukrainas atbalstam, valdība šodien ārkārtas sēdē mainījusi Covid-19 pulcēšanās ierobežojumus, ārtelpās atļaujot pulcēties līdz 3 tūkstoši cilvēkiem, līdzšinējo 20 cilvēku vietā. Izmaiņas tiek pamatotas ar nepieciešamību rast iespēju plašākai sabiedrībai nevardarbīgā veidā paust savu viedokli un nostāju pret notiekošo pasaulē, un esošais regulējums ierobežo cilvēku iespējas šādām miermīlīgām izpausmēm.
Pirmo reizi alianses vēsturē NATO aktivizējis Austrumeiropas aizsardzības plānus. To šodien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka veiks "papildu pasākumus", lai aizsargātu alianses dalībvalstis. Savukārt piektdien NATO plāno organizēt virtuālu samitu, kurā alianses līderi apspriedīs Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Lietuvas prezidents Gitans Nauseda paziņojis par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī. Ārkārtējais stāvoklis būs spēkā no ceturtdienas, 24.februāra līdz 10.martam, tas ļaus elastīgāk izmantot valsts resursus un pastiprinās robežas aizsardzību. Piemēram, likumsargiem būs tiesības apturēt un pārmeklēt transportlīdzekļus, cilvēkus un viņu bagāžu pierobežas joslā.
Un vēl
Kultūras ministrs Nauris Puntulis aicina māksliniekus, kas plāno doties uz Krieviju, pieņemt lēmumus, kas parāda citu tautu brīvību cienošu pilsonisko nostāju un solidarizējas ar starptautisko nostāju Ukrainas jautājumā. Ministrs aicina kultūras un mediju nozares izmantot pamatinstrumentus, lai atbalstītu Ukrainas tautu. Savukārt iedzīvotājus ministrs aicina skatīties, klausīties un sekot uzticamiem un pārbaudītiem informācijas avotiem. Puntulis mudina kultūras iestādes izvietot Ukrainas karogus un pēc iespējas izgaismot savas iestādes Ukrainas karoga krāsās.