Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 25.februārī
- 25 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Valdība uzdod papildus iepirkt sašķidrināto gāzi; Latvijas sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļa piedāvā apģērbu un palīglīdzekļus; un Whatsapp tiek izplatīta viltus ziņa par jauniem saziņas noteikumiem.
Krievijas iebrukumā Ukrainā otrdien, 24. februārī, dzīvību zaudējuši kopumā kopumā 137 ukraiņi, tostarp ir gan karavīri, gan civiliedzīvotāji. 316 cilvēki ievainoti, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
ANO Bēgļu aģentūra aplēsusi, ka kopš Krievijas iebrukuma aptuveni 100 000 Ukrainas iedzīvotāju pametuši mājas un devušies bēgļu gaitās, bet vēl vairāki tūkstoši cilvēku devušies bēgļu gaitās ārpus valsts, vēsta AFP. Polija jau paziņoja, ka uz robežas ar Ukrainu atvērs 9 uzņemšanas centrus ukraiņu bēgļiem, ziņo AF. Polijas iekšlietu ministrs pauda, ka Polija būs gatava uzņemt tik daudz ukraiņu bēgļu, “cik būs pie mūsu robežām”. Tikmēr Ukrainā iedzīvotāji brīdināti, ka saistībā ar karastāvokļa ieviešanu no valsts neizlaidīs valsts pilsoņus – vīriešus vecumā no 18 līdz 60 gadiem, šobrīd ir izsludināta vispārējā mobilizācija.
Latvijas ārlietu ministrs pieņēmis lēmumu atsaukt Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu uz konsultācijām. Šāds solis nav attiecību saraušana, bet gan zināms žests no Latvijas, lai paustu, ka mums nav pieņemama Krievijas rīcība, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” skaidroja Riekstiņš.
Tāpat ministrs lēmis pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paudis pārliecību, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina gāzt Ukrainas valdību. Krievijas spēki ienākot Ukrainā no ziemeļiem, no austrumiem, no dienvidiem. Krievijas plāns esot uzbrukt galvaspilsētai Kijevai un citām lielākajām pilsētām Blinkens tomēr pauda uzskatu, ka Ukraina "gūs virsroku" cīņā pret Krieviju.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba mikroblogošanas vietnē “Twitter” paziņojis, ka Kijeva cietusi Krievijas raķešu triecienā. Valsts galvaspilsēta pēdējo reizi ko tādu piedzīvojusi 1941. gadā, norādīja Kuleba. Tomēr ārlietu ministrs turpina paust pārliecību par Ukrainas spējām atvairīt jebkuru uzbrukumu.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai pirmās dienas kļuvis redzams, ka tās mērķis ir Kijeva. Vienlaikus Krievija mēģina salauzt ukraiņu garu, bet liekas, ka tā ir smagi pārrēķinājusies, vērtēja bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Valdība vakar deleģēja uzņēmumu "Latvenergo" iepirkt vēl divas teravatstundas sašķidrinātās dabasgāzes, kuru nogādāt Inčukalna gāzes krātuvē, lai nodrošinātu Latvijas enerģētisko neatkarību no Krievijas. Ekonomikas ministrija informē, ka pašlaik Latvijā gāzes rezerves ir pietiekamā apjomā un nav saskatāmas piegādes krīzes pazīmes. Tomēr, lai varētu drošības riskus mazināt arī ilgākā laika posmā, tiks iepirktas vēl divas teravatsundas sašķidrinātās dabasgāzes. Sašķidrināto gāzi līdz krātuvei Inčukalnā nogādās caur termināli Klaipēdā.
Solidarizējoties ar Ukrainu un krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, viens no Baltijas lielākajiem mazumtirdzniecības tīkliem “Rimi Baltic” nolēmis pārtraukt Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību. Atbilstoši “Maxima” uzņēmumu grupas kopējai nostājai, arī “Maxima Latvija” ir apturējusi Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka tiks ierobežotas summas, ko Krievijas pilsoņi var noguldīt Lielbritānijas bankās, un tiks iesaldēti līdzekļi vēl 100 juridiskām un fiziskām personām. Visām lielākajām Krievijas bankām, tajā skaitā VTB tiks iesaldēti aktīvi un tās tiks izslēgtas no Apvienotās Karalistes finanšu sistēmas. Tādējādi tām tiks liegta piekļuve sterliņu mārciņām un maksājumu klīringam. Savukārt Krievijas lidsabiedrībai "Aeroflot" tiks aizliegts veikt lidojumus Lielbritānijas gaisa telpā.
Pēc Krievijas uzsāktā militārā uzbrukuma Ukrainai Krievijas akciju tirgos vērojams lielākais kritums vēsturē un vērojama panika. Uz notiekošo reaģējuši arī pasaules tirgi, ļoti strauji pieaugot dažādu pārtiku izejvielu cenām, kā arī naftas un gāzes cenām.
Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka saziņas lietotnē "WhatsApp" tiek izplatīta viltus ziņa krievu valodā, maldinoši informējot par jauniem saziņas noteikumiem, kas valstī stāšoties spēkā no šodienas. Viltus ziņā tiek maldinoši apgalvots, ka tiks ierakstīti visi izsaukumi, tālruņa zvani, kā arī "WhatsApp" ziņas un zvani. Tikšot arī veikta visu sociālo tīklu un forumu uzraudzība. Ministrijā uzsvēra, ka šī ir viltus ziņa, kas izplatīta, lai iedzīvotājos radītu nedrošību un neuzticēšanos valstij, un to nevajadzētu pārsūtīt tālāk.
Turpinām ziņas
No 1.marta līdz mēneša beigām Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļas veikalā, Rīgas ielā 201 notiks ziemas preču izpārdošana un apģērbus, kas jau šobrīd ir par simbolisku maksu, varēs iegādāties ar 50% atlaidi. Tāpat arī Latvijas Sarkanā krusta Jēkabpils nodaļā darbojas nomas punkts, kur pieejami palīglīdzekļi - kruķi, staiguļi, tualetes krēsli, ratiņkrēsli un funkcionālās gultas. Šeit tiek dalītas arī pārtikas pakas, ko trūcīgiem iedzīvotājiem izsniedz, uzrādot sociālā dienesta izziņu.
2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti tūkstoš 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati . Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.
Un vēl
Diennakts laikā Latvijas iedzīvotāji platformā ziedot.lv ir saziedojuši Ukrainas atbalstam vairāk nekā 561 000 eiro.
Radio1 ziņās pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Latvija pārtrauks izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem; Tiek mainīts nosaukums un izglītības pakāpe Ata;sienes vidusskolai; un Grupa «Sudden Lights» ar dziesmu «Laternas» aicina saglabāt iekšējo gaismu
Latvija pārtrauks izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs no Jaunās Vienotības. Ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, ministrs pieņēmis lēmumu atsaukt Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu uz konsultācijām, kā arī pārtraukt izsniegt Latvijas vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem
Tikmēr palīdzību no Ukrainas izceļot lūguši 23 Latvijas valstspiederīgie un no Rīgas jau vairāki autobusi devušies uz Ukrainu šo cilvēku izvesanai no valsts. Tomēr pārvietošanās Ukrainā patlaban ir ļoti sarežģīta, jo veidojas lieli sastrēgumi Ārlietu ministrija informē, ka pirmie Latvijas iedzīvotāji jau ieradušies Ļvovā, kur ministrija sniedz konsulāro palīdzību, izmitinot Latvijas valstspiederīgos.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičsno “Jaunās Vienotības”, norāda, ja kādam ir radi, draugi, paziņas – Latvijas valstspiederīgie, kas pašlaik ir Ukrainā un vēlas no tās izbraukt, lai viņi dodas uz Ļvivu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins grib ieiet vēsturē kā Padomju Savienības atjaunotājs, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere no Jaunās Vienotības. Viņa akcentēja, ka, pārkāpjot visas starptautiskās tiesības, Krievija ir īstenojusi atklātu agresijas aktu pret miermīlīgu kaimiņvalsti, kura septiņu gadu garumā piecieta, ka tai bez jebkāda pamata tika atņemta tās teritorijas daļa - Krima.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO uz laiku evakuē savus ārvalstu darbiniekus no Ukrainas. Organizācijas ģenerālsekretāre Helga Šmita paziņojusi, ka saistībā ar notiekošajām kaujām un drošības situācijas pasliktināšanos Ukrainā, nolemts uz laiku evakuēt visus starptautiskās misijas dalībniekus no Ukrainas, cik drīz vien iespējams.
Pie Ukrainas rietumu robežas uz izbraukšanu no valsts gaida simtiem transporta līdzekļu, bet situācija kontrolpunktos uz robežas saglabājas stabila un vērojama satiksmes intensitātes palielināšanās virzienā uz Poliju, paziņojis Ukrainas Robežsardzes dienests. Personu un transportlīdzekļu laišana pāri robežai tiek organizēta noteiktā kārtībā saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu,. Robežsardzes dienests norāda, ka pagaidām nav ierobežojumu Ukrainas pilsoņu izceļošanai uz ārvalstīm, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Tiek ziņots, ka Ukrainas bruņotie spēki sīvā kaujā ar Krievijas karavīriem zaudējuši kontroli pār Černobiļas atomelektrostaciju. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks aģentūrai AP apstiprinājis, ka Ukrainai nav ziņu par Černobiļas AES, kur 1986.gadā notika kodolkatastrofa, pašreizējo stāvokli un piebildis, ka pēc Krievijas uzbrukuma šajā virzienā, ir neiespējami apliecināt, ka Černobiļas AES ir droša.
Tikmēr Latvijas sinoptiķi prognozē, ka tuvākajās dienās gaidāmie vēji varbūtējos radioaktīvos putekļus no slēgtās Černobiļas AES zonas nenesīs uz Baltijas valstu pusi un tie galvenokārt paliks Ukrainā.
Turpinām ziņas
Jēkabpils novada pašvaldības domes sēdē pieņemts lēmums par Brāļu Skrindu Atašienes vidusskolas izglītības pakāpes un nosaukuma maiņu. Turpmāk tā būs pamatskola. Iemesls izglītības pakāpes un nosaukuma maiņai ir nepietiekams izglītojamo skaits vidusskolas posmā. No 1.septembra, Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola kļūs par pamatskolu, kurā tiks īstenotas vairākas izglītības programmas: pirmsskolas, pamatizglītības un speciālās pamatizglītības.
Līdz ar karastāvokļa izsludināšanu Ukrainā ir apturēta aviosatiksme uz un no Ukrainas, tāpēc Latvijas Pasts pārtrauc sūtījumu pieņemšanu uz šo valsti. Uz Ukrainu adresētie sūtījumi, kas vēl nav izsūtīti no Latvijas, tiks uzglabāti Latvijas Pasta sūtījumu apstrādes kompleksā. Situācijai mainoties, tie tiks virzīti saņēmējiem Ukrainā vai atgriezti nosūtītājiem. Ja sūtījums uz Ukrainu vēl nav izsūtīts un atrodas Latvijas Pastā, un ja klients vēlas to uzreiz saņemt atpakaļ, aicina sazināties ar Latvijas Pasta Klientu centru.
Un vel
Grupa "Sudden Lights" laidusi klajā singlu "Laternas", norādot, ka pirms kāda laika radītā dziesma šo dienu kontekstā ieguvusi papildu dimensiju. Tas ir aicinājums saglabāt iekšējo gaismu un cerību labajam. Šis skaņdarbs savā veidā ir grupas manifests – mēs vēlamies būt "laternas", kas izkliedē tumsu un rāda ceļu uz priekšu. Grupas solists Andrejs Reinis Zitmanis atzīmē, ka dziesma ir par mums pašiem, par nedrošību un bailēm no tumsas mums apkārt un par gaismu, kas tai var izvest cauri.
Jau ziņots, ka grupa dibināta 2012. gadā, tās dalībniekiem satiekoties mūzikas skolā. "Sudden Lights" vairākkārt ieguvusi nominācijas Latvijas mūzikas ierakstu gada balvai "Zelta mikrofons", un viņu dziesmas regulāri tiek atskaņotas Latvijas lielākajās radiostacijās. Grupas kopdarbs ar "Astro’n’out" dziesma "Haosā" 2021. gadā ieguva balvu "Zelta mikrofons" kā gada radiohits.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Aktuālā informācija saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā; Izdota grāmata par Eiženu Finku kā fotogrāfu; un Kad Jēkabpilī būs nākamās donoru dienas?
Krievijas spēki šodien tuvojas Kijevai no ziemeļaustrumiem un austrumiem. BBC vēsta, ka Krievijas spēki strauji tuvojas Kijevas centram. Sociālo tīklu publikācijās redzams, ka Krievijas kaujas tehnika brauc cauri Obolonas rajonam, kas atrodas tieši uz ziemeļiem no Kijevas pilsētas centra. Ukrainas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka dzīvojamajā rajonā ir iefiltrējušies Krievijas spēki.
Ukrainas bruņotie spēki aicinājuši Kijevas iedzīvotājus ziņot par ienaidnieka karaspēka pārvietošanos. Iedzīvotāji, kas gatavi pretoties okupantiem, aicināti sagatavot “Molotova kokteiļus” jeb degmaisījuma pudeles, ar ko uzbrukt ienaidniekam. Pārējie civiliedzīvotāji aicināti saglabāt mieru un palikt mājās.
Rīt, 26.februārī, plkst.6 notiks Latvijas Ārlietu ministrijas organizētā transporta reiss no Ļvovas līdz Rīgai. Ārlietu ministrija informē, ka autobuss aties no hosteļa "Sakura", kas atrodas netālu no pasta iecirkņa "Nova Poshta Nr.17". Ja Ukrainā atrodas Latvijas valstspiederīgie, kuri paši saviem spēkiem nevar izkļūt no valsts un vēlas izmantot Ārlietu ministrijas sniegto iespēju atgriezties Latvijā, viņi ir aicināti zvanīt uz tālruni 26337711.
Jau ziņots, ka ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs aicinājis, ja kādam ir radi, draugi, paziņas - Latvijas valstspiederīgie, kas pašlaik ir Ukrainā un vēlas no tās izbraukt, viņiem nepieciešams ieteikt doties uz Ļvovu, uz hosteli "Sakura".
Rīgā, Uzvaras parkā esošais Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem aizvadītajā naktī ir apliets ar Ukrainas karoga krāsām. Dzeltena un zila krāsa uzlieta uz pieminekļa pakājē esošajiem gadskaitļiem, daļēji aplejot arī pie pieminekļa noliktos ziedus, bet citviet uz pieminekļa apmales ar līdzīgām krāsām uzkrāsots uzraksts Slava Ukrainai!. Rīgas pašvaldības policija informē, ka pārkāpums izdarīts dažu sekunžu laikā ap plkst.3. Informācija nodota Valsts policijai, notiek fakta pārbaude.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā tautai atzinis, ka Ukraina ir atstāta viena cīņā pret tai uzbrūkošo Krieviju. Zelenskis sacīja, ka Ukraina nebaidās runāt par neitrālu statusu, bet jautāja, kādas drošības garantijas tad būs Ukrainai. Prezidents izteica pateicību katrai valstij, kas palīdz Ukrainai konkrēti, nevis tikai vārdos, atzīstot, ka ukraiņi ir palikuši vieni savas valsts aizstāvēšanā. Viņš uzrunā jautāja, citēju: “Kurš ir gatavs karot kopā ar mums? Godīgi sakot, es tādus neredzu. Kurš ir gatavs sniegt Ukrainai garantiju iestājai NATO? Godīgi sakot, visi baidās.» Viņš paziņoja, ka "vajag runāt par šī iebrukuma izbeigšanu, par kara izbeigšanu", bet uzsvēra, ka šobrīd valsts liktenis ir pilnīgi atkarīgs no tās aizstāvjiem.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības līderi šorīt noslēdza ārkārtas samitu ar vienošanos noteikt "maksimālas ietekmes" sankcijas pret Krieviju, vēršoties pret tās finanšu, enerģētikas un transporta nozarēm, tomēr vienošanās par Krievijas atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT netika panākta. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē paziņoja, ka šīs sankcijas būs ar "maksimālu ietekmi uz Krievijas ekonomiku un politisko eliti". Jaunās sankcijas stāsies spēkā pēc tam, kad būs izstrādāti juridiskie dokumenti, tos oficiāli pieņems dalībvalstu ārlietu ministri, un tie tiks publicēti ES oficiālajā vēstnesī. Ir gaidāms, ka tas notiks šodien vakarpusē vai rīt.
Arī ASV gatavo Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas projektu ar nosodījumu Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, un balsojums par to gaidāms šodien. Steidzamības kārtā sasauktā ANO Drošības padomes sēde Ņujorkā gaidāma plkst.16 pēc Latvijas laika. Rezolūcijā nosodīta Krievijas agresija un pausts atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai nedalāmībai un neatkarībai. Tomēr gaidāms, ka rezolūcija netiks pieņemta, jo Krievija ir viena no piecām ANO Drošības padomes valstīm ar veto tiesībām. Taču ASV un to sabiedrotās Rietumvalstis cer, ka Krievija Drošības padomes sēdē tiks izolēta, ideālā gadījumā Ķīna, kurai arī ir veto tiesības, balsojumā atturēsies un visas pārējās valstis atbalstīs rezolūciju.
Turpinām ar citām ziņām
Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ir iemaksājis drošības naudu 100 tūkstoši eiro apmērā un drīzumā varēs pamest cietumu, liecina aģentūras LETA esošā informācija. Jau ziņots, ka iepriekš Rīgas apgabaltiesa lēma Lemberga aizstāvja lūgumu mainīt apsūdzētajam iepriekš noteikto drošības līdzekli - apcietinājumu - pret drošības naudu. Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.
Latvijā pagājušās diennakts laikā reģistrēti 9 tūkstoši 952 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 32 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 3 tūkstoši 731 nevakcinēts vai vakcinācijas kursu nepabeidzis, 6 tūkstoši 221 vakcinēts. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 44,7%. No mirušajiem 8 bija vakcinēti, bet 24 nevakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 7069,1.
Izdota fotogrāfa un fotovēsturnieka Pētera Korsaka grāmata par fotogrāfu Eiženu Finku. Grāmatas ievadā teiks, ka pareģa Eižena Finka vārds nav svešs nevienam. Savukārt Pēteris Korsaks ir pievērsies Eiženam Finkam citam talantam, proti, kā sava laika profesionālam, veiksmīgam fotogrāfam. Grāmatā apkopoti Latvijas muzeju un privāto kolekcionāru rīcībā esošie un laipni atvēlētie attēli, kas stāsta gan par Finka paša ģimeni, gan ļoti dažādo publiku, kas apmeklējusi Finka fotosalonu. Tas ir saistošs sava laika sabiedrības ļoti dažādo slāņu un tipāžu spogulis.
Un vēl
Pateicoties ziedotāju aktivitātei, asins krājumu rezerves patlaban ir pietiekamas, informē Valsts asinsdonoru centrs, kur pirms divām nedēļām rezervju nopietni trūka. Taču asins komponentiem kā dzīvām šūnām ir zināms derīguma termiņš, kas ir salīdzinoši īss. Respektīvi, trombocītu masai tās ir vien piecas dienas, bet eritrocītu masai – 30 dienas. Tātad vajadzība pēc asins rezervju atjaunošanas ir visu laiku. Asinsdonoru centrs aicina visus, kuriem ir iespēja nākt un ziedot asinis.
Nākamās Donoru dienas Jēkabpilī notiks –7. un 28.martā no pulksten 9 līdz vieniem dienāsJēkabpils sporta hallē, Brīvības ielā 289B. Kā zināms - viens donors, nododot asinis var izglābt dzīvību pat trīs cilvēkiem.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Operatīvā informācija par karadarbību Ukrainā; Krievijā aizturēti aizdomās turētie futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavas; un Daugavā pie Zeļķiem sākusies ledus iešana.
Ukrainas sauszemes spēku virspavēlniecība šodien paziņojusi, ka Krievijas armijas dzīvā spēka zaudējumu šodien pārsnieguši tūkstoti. Tādus zaudējumus mūsdienu Krievija dienas laikā vēl nekad nav pieredzējusi kopš PSRS sabrukuma, teikts feisbukā izplatītajā paziņojumā.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šodien paziņojis, ka Maskava ir gatava sarunām, ja Ukrainas armija padosies, norādot, ka Krievija tikai vēloties atbrīvot Ukrainu no apspiestības.
Krievijas apšaudē KIjevas apgabalā cietis bērnunams, apšaudot Ohtirkas pilsētu Ukrainas ziemeļos, trāpīts arī bērnudārzam, ir bojāgājušie un ievainotie, tajā skaitā bērni, vēsta pravda.com.ua
Krievija šodien aizliedza ielidot savā gaisa telpā ar Lielbritāniju saistītām lidmašīnām, tajā skaitā arī tām, kuras veic tranzīta reisus.
Pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai pirmās dienas kļuvis redzams, ka tās mērķis ir Kijeva un pamatuzdevums nomainīt valdību. Vienlaikus Krievija mēģina salauzt ukraiņu garu, bet liekas, ka tā ir smagi pārrēķinājusies, tā intervijā Latvijas televīzijai norādījis bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins mēģina iznīcināt Ukrainas valstiskumu, šodien sacīja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns, brīdinot, ka Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska drošība ir apdraudēta. Tikmēr Zelenskis paziņojis, ka viņš un viņa ģimene ir palikuši Ukrainā, kaut arī Krievija izraudzījusies viņu par "mērķi numur viens". Francija ir satraukta arī par iespējamu Krievijas militāru ofensīvu pret Moldovu un Gruziju.
Gruzija, kas 2008. gadā pati kļuva par Krievijas agresijas upuri, negrasās pievienoties rietumvalstu sankcijām pret Krieviju, kas ieviestas, lai sodītu Putina režīmu par uzbrukumu Ukrainai. Gruzijas valdības vadītājs Iraklijs Garibašvili norādījis, ka ņemot vērā valsts nacionālās un tautas intereses, Gruzija nepievienosies finanšu un ekonomiskām sankcijām, jo tas tikai vēl vairāk kaitētu Grūzijai.
“Jebkāda veida sankcijas, ko pieņems Rietumi, neietekmēs Putina rīcību,” tā TV24 “Speciālizlaidumā” norādīja Mārtiņš Vargulis, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks. Jau iepriekš ievākti dati liecina, ka šie ir izdomāti gājieni un plāni, tāpēc jebkāda veida sankcijas, lai arī cik spēcīgas tās būtu, nedos tūlītēju rezultātu. Vargulis uzskata, ja Kremlī plāns ir Kijeva, tad tas arī tiks īstenots. Tajā pašā laikā nedrīkst arī nereaģēt un ES sankcijas ir bijusi pareiza pieeja.
Atvieglotas ieceļošanas prasības, ierodoties Latvijā no Ukrainas kopā ar mājdzīvniekiem. Līdzšinējā kārtība noteica, ka, ieceļojot no Ukrainas, dzīvniekam ir jābūt apzīmētam ar mikroshēmu, vakcinētam pret trakumsērgu un jābūt veiktam trakumsērgas antivielu līmeņa noteikšanas testam, kā arī ir jābūt veselības sertifikātam. Ņemot vērā situāciju, dzīvnieki no Ukrainas tiks ielaisti Latvijas teritorijā arī tad, ja kāds no iepriekš minētajiem nosacījumiem nebūs izpildīts.
Krievijā no “Pirmā kanāla” programmas pazudis populārais sarunu šovs “Vakars ar Urgantu”. Raidījuma vadītājs Ivans Urgants pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā savā “Instagram” kontā ierakstīja: “Bailes un sāpes. NĒ KARAM!” Kā apgalvo “Pirmā kanāla” pārstāvji, izmaiņas TV programmā esot saistītas ar “sabiedriski politiskiem notikumiem” un Urgants varēs turpināt darbu kanālā.
Romas pāvests Francisks piektdien personīgi ieradās Krievijas vēstniecībā Vatikānā, lai paustu satraukumu par karadarbību Ukrainā. Tas ir bezprecedenta solis, jo ārvalstu vēstnieki parasti tiek izsaukti uz pāvesta rezidenci Vatikānā, bet šoreiz 85 gadus vecais Francisks pats devās pie Krievijas diplomātiem, lai aicinātu izbeigt karu.
Turpinām ar citām ziņām
Aizdomās par futbola aģenta Romāna Bezzubova slepkavību Krievijā aizturētas divas personas – iepriekš starptautiskā meklēšanā izsludinātie Ivans Agapitovs un Deniss Koņaškins. Likumsargi vēstīja, ka Valsts policija sadarbībā ar Interpolu noskaidroja aizdomās turēto personu atrašanās vietu Krievijā, savukārt Krievijas iekšlietu ministrijas darbinieki pēc Valsts policijas pieprasījuma šonedēļ Maskavā aizdomās par Romāna Bezzubova slepkavību aizturēja Ivanu Agapitovu un Denisu Koņaškinu. Šobrīd notiek procesi, lai īstenotu personu pārņemšanu Latvijā.
Arī aizvadītajā nedēļā saslimstības ar Covid-19 līmenis Latvijā ir bijis ceturtais augstākais Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā, liecina Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati. Tikmēr Lietuva ir noslīdējusi no 2. līdz 3.vietai. Savukārt Igaunija ir pakāpusies no 7. līdz 6.vietai. Augstākais saslimstības līmenis iepriekšējās divās nedēļās ir bijis Dānijā - 9875,2 saslimšanas gadījumi ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju. Otrajā vietā – Islande.
Latvijas lielās pilsētas gatavas sniegt atbalstu Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Latvijas lielās pilsētas sākušas apzināt tās bēgļu izmitināšanas vietas, kas ir pašu pašvaldību rīcībā, piemēram, vietējo augstskolu un arodskolu kopmītnes, atpūtas kompleksi. Tāpat pilsētas jau ir uzrunājušas arī vietējos uzņēmējus, lai apzinātu to iespējas uzņemt bēgļus pašvaldību teritorijās esošajās viesnīcās un viesu namos. Prognozējot, ka daļa bēgļu būs ieinteresēti veikt algotu darbu, valstspilsētas aptaujā vietējos uzņēmējus, lai apkopotu nodarbinātības iespējas bēgļiem.
No radiācijas drošības viedokļa Latvijai nav draudu, informē Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs, norādot, ka par to liecina radiācijas monitoringa staciju mērījumi Latvijā un kaimiņvalstīs. Latvija atrodas pietiekami tālu no Černobiļas atomelektrostacijas, un ir jāņem vērā, ka šī stacija ir slēgta un nedarbojas un jācer, ka karadarbība šo situāciju nemainīs.
Un vēl
''Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs'' informē, ka Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem šodien sākās ledus iešana, savukārt Daugavā pie Jēkabpils upi joprojām klāj ledus sega. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem šodien sākas ledus iešana, ledus virzās uz Pļaviņām. Šajā posmā paaugstināsies ūdens līmenis.