Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 1.martā
- 01 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties : Ukraina un Krievija vienojas par sarunu turpināšanu; Latvijā atceļ virkni Covid-19 ierobežojumu; un Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonijā triumfē filma "Gads pirms kara"
Cīņas Ukrainā ilgst jau sesto dienu. Līdz šim brīvību ilgstošā Ukraina ir noturējusies un atvairījusi Krievijas armijas centienus iekarot šo valsti. ASV varas iestādes brīdina, ka Ukrainā ir gaidāms milzīgs Krievijas karaspēka daudzums jeb "otrais vilnis". Gaidāms Krievijas spēku otrais vilnis, kas, iespējams, nostiprinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina pozīcijas Ukrainā. Okupanti sava lielā skaita dēļ varētu salauzt Ukrainas pretošanos.
Krievijas bruņutehnikas kolonna, kas dodas Kijevas virzienā, ir aptuveni 60 kilometrus gara, atsaucoties uz ārvalstu medijiem, ziņo LTV Ziņu dienests.
Krievijas uzsāktajā karā Ukrainā līdz šim ir gājuši bojā vairāk nekā 100 civiliedzīvotāju un ievainoti vairāk nekā 300 civiliedzīvotāju, liecina ANO aplēses.
Ukrainas mobilo sakaru operatori ir tos atslēguši Krievijas okupācijas spēkiem, padarot mobilos sakarus nepieejamus telefoniem ar Krievijas numuriem, paziņoja Ukrainas Īpašo sakaru un informācijas aizsardzības valsts dienests.
Pie Baltkrievijas robežas vakar noslēgušās Ukrainas un Krievijas sarunas, kuras ilgušas aptuveni piecas stundas, un puses vienojušās par jaunu sarunu kārtu. Kā pavēstīja Ukrainas delegācijas pārstāvis, delegācijas atgriežas Maskavā un Kijevā un paredzēta otrā sarunu kārta. Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš ietilpa Ukrainas delegācijā, pavēstīja, ka sarunās Ukrainas un Krievijas puses noteikušas virkni prioritāro tēmu, kurās redzami zināmi risinājumi. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis paziņoja, ka otrā sarunu kārta notiks tuvākajās dienās uz Polijas-Baltkrievijas robežas.
Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma" projektu, kas regulēs kārtību, kā Latvija uzņems kara bēgļus no Ukrainas. Ar jauno likumu tiks regulēta atbalsta sniegšana civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas, bēgot no Krievijas sāktā kara. Likumprojektā atrunātās normas plānots attiecināt uz ārzemniekiem, izņemot personas, kuriem ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, kuri izceļo no Ukrainas vai nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar militāro konfliktu. Paredzot bēgļiem dažādus atbalstus, paredzēts arī Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā nodrošināt visus Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, un visus sociālos pakalpojumus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis vakar parakstījis lūgumu par Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Dokuments jau ir nosūtīts uz Briseli. Latvijas Valsts prezidents Egils Levits paziņojis, ka ES nekavējoties jāpiešķir Ukrainai kandidātvalsts statuss un jādod pieeja finansējumam. Līdzīgu pozīciju paudis arī Igaunijas prezidents Alars Kariss.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs izplatījis aicinājumu Krievijas armijas karavīriem un virsniekiem, aicinot viņus nolikt ieročus. Ukraina tiem Krievijas karavīriem, kas brīvprātīgi noliks ieročus sola garantēt pilnīgu amnestiju un naudas kompensāciju. Savukārt pret tiem, kas turpinās uzvesties kā okupanti nebūs žēlastības, teikts paziņojumā.
Turpinām ziņas
No šodienas 1.marta Latvijā tiek pārtraukta Covid-19 izplatības dēļ noteiktā ārkārtas situācija un stājas spēkā atvieglojumi virknē Covid-19 epidemioloģiskās drošības prasību, paredz Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumu rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. No šodienas darbu atsāks atrakcijas un izklaides pasākumu organizēšanas vietas iekštelpās, kā arī naktsklubi. Pakalpojumu sniegšana šajās vietās organizējama epidemioloģiski drošajā jeb "zaļajā" vidē, vienlaikus ievērojot visas noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.
Tāpat no šodienas tiek atcelta prasība pēc Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pakalpojumiem, kas tiek sniegti ārā, tirdzniecībā, kā arī individuāli sniegtos pakalpojumos, kur tiek lietota sejas maska un nav tiešs kontakts ar pakalpojumu sniedzēju.
Līdz 1.aprīlim saglabāta obligāta prasība pēc Covid-19 sertifikātiem pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Tāpat prasība pēc sertifikātiem martā vēl saglabāta amata pienākumu pildīšanai pedagogiem un bērnu uzraudzībā nodarbinātiem, sociālajā aprūpē, veselības aprūpē nodarbinātiem, kā arī publiskajā sektorā nodarbinātajiem. No šodienas atcelta arī lielākā daļa drošības prasību tirdzniecībā un pakalpojumu sniegšanā.
Mēnesi vēlāk jeb no 1.aprīļa plānots atcelt visus atlikušos drošības pasākumus, tai skaitā prasības pēc sertifikātiem pakalpojumu saņemšanai un sniegšanai Latvijas teritorijā, vienlaikus saglabājot rekomendācijas medicīnisko masku, respiratoru lietošanai, distances ievērošanai, roku higiēnai, virsmu dezinfekcijai, telpu vēdināšanai. Taču ir jāņem vērā, ka, būtiski pieaugot Covid-19 izplatībai, valdība var atkal lemt par jauniem drošības pasākumiem sabiedrības pasargāšanai no augstas saslimstības un mirstības, kā arī slimnīcu pārslodzes.
Un vēl
Nacionālās kino balvas "Lielais Kristaps" ceremonijā šogad ar astoņām balvām triumfēja Dāvja Sīmaņa filma "Gads pirms kara", tomēr par labāko režisori tika atzīta Laila Pakalniņa par filmu "Spogulī". "Gads pirms kara" tika atzīta par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu, par labākajiem savā kategorijā tika atzīti arī filmas scenāristi Sīmanis, Tabita Rudzāte un Uldis Tīrons un operators Andrejs Rudzāts, kuram šī balva piešķirta arī par darbu daudzsēriju filmā "Emīlija. Latvijas preses karaliene". Režisoru kolektīva veidotā filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene" saņēma balvu kā labākā daudzsēriju filma, bet režisores Martas Elīnas Martinsones filma "Tizlenes" tika atzīta par labāko debijas filmu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties : ANO Starptautiskā tiesa Hāgā pieņēmusi izskatīšanai Kijevas iesniegto prasību pret Krievijas agresiju ; Jēkabpils novadā februāra ceturtajā nedēļā samazinājās saslimstība ar Covid-19 ; un Sākas gada ienākumu deklarāciju iesniegšana.
Krievija apzināti iznicināja cilvēkus Harkovā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zeļenskis, norādot, ka Krievijas spēki vakar brutāli apšaudīja Harkovu ar raķešu artilēriju. Tas nepārprotami ir kara noziegums. Mierpilna pilsēta, mierpilni dzīvojamie rajoni, neviena militārā objekta. Vairāki aculiecinieku ieraksti pierāda, ka tā nav bijusi viena nejauša apšaude, bet gan apzināta cilvēku iznīcināšana. Par šo noziegumu noteikti būs starptautisks tribunāls. Tas ir visu konvenciju pārkāpums, uzsver Zeļenskis. Viņš atzīmē, ka piecu dienu laikā Krievija ir veikusi 56 raķešu triecienus un izšāvusi 113 spārnotas raķetes uz Ukrainas pilsētām un ciemiem.
Tapāt savā uzrunā Ukrainas prezidents komentēja pirmo sarunu kārtu starp abu valstu delegācijām. Sarunas notika uz Ukrainas teritorijas bombardēšanas fona. Bija redzams, ka apšaude tika sinhronizēta ar sarunu procesu. Zelenskis uzskata, ka ar šādu rīcību Krievija cenšas izdarīt spiedienu, norādot, ka nepieņem šādu taktiku, jo godīgas sarunas var būt tad, kad viena puse sarunu brīdī nešauj otrai ar raķetēm. Tomēr, kā ziņots, Ukrainas valdība analizēs sarunu rezultātus un noteiks, kā virzīties uz otro kārtu.
Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova uzrunā ASV Kongresa locekļiem paziņojusi, ka Krievija vakardienas uzbrukumā Harkovai esot izmantojusi termobārisko munīciju, ko aizliedz Ženēvas konvencija. Termobārisko munīciju mēdz dēvēt arī par vakuumbumbām. Tiesa, nav saņemts oficiāls apstiprinājums, ka konfliktā Ukrainā būtu izmantoti termobāriskie ieroči. Vienlaikus ASV TV kanāls CNN vēstīja par netālu no Ukrainas robežas pamīto Krievijas termobarisku raķešu palaišanas iekārtu.
ANO Starptautiskā tiesa Hāgā pieņēmusi izskatīšanai Kijevas iesniegto prasību pret Krievijas vadību saistībā ar karu Ukrainā. Starptautiskās krimināltiesas galvenais prokurors Kerims Hans paziņojis, ka ir pamats uzskatīt, ka Ukrainā īstenoti kara noziegumi, kā arī noziegumi pret cilvēci. Hans arī norādīja, ka ir gatavs izskatīt visus iespējamos noziegumus no jebkuras konfliktā iesaistītas puses.
Jau vēstīts, ka uz Ukrainu ir devies Jēkabpils novada zemnieks, uzņēmējs Gundars Kalve. Viņš ir iekļāvies Ukrainas bruņotajos spēkos un patlaban atrodas netālu no Ļvovas. Īsā telefonsarunā Neatkarīgajai Rīta Avīzei viņš šorīt sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti nopietna. Gundars uzsver, ja vīri izlemj braukt uz šejieni, tad lai brauc tie, kuriem ir pieredze reālās kaujās, lai brauc stipri džeki, ar kara rūdījumu. Varbūt izlemj braukt kāds Afganistānas veterāns. Varbūt tādi vīri, kuriem ir 55-56 gadi, jo Ukrainā ir karš, asiņains un nežēlīgs. Gundars piebilst, lai nebrauc zaļknābji, kuriem šķiet, ka tā būs piedzīvojumiem bagāta ekskursija. Lai brauc vīri, kuri ir gatavi līdz galam cīnīties un arī mirt. Ukrainā viss ir ļoti nopietni.
Latvijas uzņēmumi sākuši piecu miljonu eiro ziedojumu vākšanas kampaņu Ukrainas atbalstam. Šajā kustībā apvienojušies vairāk nekā 30 uzņēmēji, lai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ukrainas vēstniecību Latvijā varētu sniegt ļoti precīzu un vajadzīgu atbalstu Ukrainai. Akcijas pārstāve Ieva Driksna intervijā Latvijas televīzijai sacīja, ka pirmās kravas jau esot nosūtītas uz Ukrainu. Tajās ir medicīnas, pirmās palīdzības preces – apsēji, žņaugi un citas šāda tipa preces.
Koalīcijas partiju vairākums atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā, sākot no 2023./2024.mācību gada. Pašlaik mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50 līdz 80% mācību procesa, bet vidusskolās - viss mācību process, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Turpinām ziņas
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā februāra ceturtajā nedēļā kopumā reģistrēti 873 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 251 saslimšanas gadījumu mazāk, kā februāra trešajā nedēļā, kad tika fiksēti tūkstoš 124 saslimšanas gadījumi. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – tūkstoš 975 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 4 tūkstoši 867,4 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā samazinājusies saslimstība ar Covid-19, gan nedēļas laikā saslimušo ziņā, gan samazinoties kumulatīvajam rādītājam jo pirms nedēļas tas bija augstāks – 5 tūkstoši 175,5.
Pagājušajā nedēļā nedēļā, no 21. līdz 27.februārim, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā turpināja sarukt un samazinājās par 5,6%. Aizvadītajās septiņās dienās nedaudz samazinājies arī slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits - vidēji dienā slimnīcās nonāca 153 cilvēki. Turklāt par 0,3% samazinājušies pacienti ar smagu slimības gaitu. Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients aizvadītājā nedēļā samazinājies līdz 0,94, kas liecina par nelielu infekcijas slimības samazināšanos sabiedrībā.
Un vēl
No šodienas, 1.marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, proti, personām, kas pērn veikušas saimniecisko darbību, guvušas ienākumus ārzemēs vai, kuri ir izīrējuši mājokli, ienākumu deklarācija jāiesniedz līdz 1. jūnijam. Savukārt brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Jēkabpils novada domes deputāti vienbalsīgi atbalsta palīdzības sniegšanu sadraudzības pilsētām Ukrainā; Baltkrievijas karaspēks iegājis Ukrainā; un Laima Vaikule emocionālā uzrunā aicina pārtraukt karadarbību.
Jēkabpils novada domes deputāti šodien ārkārtas sēdē vienbalsīgi vienojās sniegt finansiālu palīdzību Ukrainai - 45 tūkstoši eiro, ieskaitot minēto summu Ukrainas Valsts kasē ar mērķi atbalstīt sadraudzības pilsētas – Mirgorodu, Židačevu un Vižņicu. Domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis uzsvēra, ka pašvaldība kategoriski nosoda iebrukumu suverēnā valstī un domās ir vienoti ar Ukrainas tautu un iedzīvotājiem Jēkabpils novada sadraudzības pilsētās - Mirgorodā, Židačevā un Vižņicā. Raivis Ragainis sacīja, ka no Židačivas pilsētas domes prezidenta Volodimira Levko ir saņemts vēstījums Jēkabpils novada pašvaldībai ukraiņu un angļu valodās. Tulkojumā šo vēstījumu nolasīja Līga Kļaviņa.
Audio
Deputāts Ainars Vasilis aicināja pārējos deputātus atbalstam sadraudzības pilsētās Ukrainā ieskaitīt arī februāra algas un atturēties no skaļu pasākumu rīkošanas šajā laikā.
Audio
Turpinām ar ziņām saistībā ar karadarbību Ukrainā
Baltkrievijas karaspēks ir ieradies Ukrainas Čerņihivas apgabalā, lai palīdzētu Krievijai tās invāzijā pret Ukrainu, raksta "The Kyiv Independent". Šis ziņas apstiprinājis arī Ukrainas teritoriālās aizsardzības spēku "Ziemeļi" pārstāvis.
Piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5 tūkstoši 710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, atsaucoties uz Ukrainas amatpersonu sniegto informāciju, vēstīja BBC. Tāpat iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri. BBC vēstīja, ka šos skaitļus nevar apstiprināt pie neatkarīga avota, taču Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā pieļauj, ka Maskavas spēki cietuši nopietnus zaudējumus pēc iebrukuma Ukrainā. Svētdien Maskava pirmo reizi oficiāli atzina, ka tās karaspēkā ir kritušie.
Doņeckas apgabala pilsēta Mariupole pēc Krievijas armijas uzbrukumiem palikusi bez elektroapgādes, šodien paziņojis apgabala kara administrācijas vadītājs Pavlo Kiriļenko. "Mariupole un Volnovakha ir mūsu!" sociālajā tīklā "Facebook" ziņo Kiriļenko. Abas pilsētas ir pakļautas ienaidnieka spiedienam, bet mēs turamies. Mariupolē ir pārrautas elektroapgādes līnijas, un pilsēta ir bez elektrības.
Krievijas miljardieri Mihails Frīdmans un Pjotrs Avens paziņojuši, ka apstrīdēs "viltīgās un nepamatotās" Eiropas Savienības sankcijas, kas noteiktas par Krievijas iebrukumu Ukrainā, vēsta ziņu aģentūra Reuters. Mihails Frīdmans un Pjotrs Avens ir dziļi šokēti par Eiropas Savienības regulā minētajiem acīmredzami nepatiesajiem apgalvojumiem, uz kuru pamata ir īstenotas sankcijas, teikts uzņēmēju paziņojumā.
Rietumu noteiktās ekonomiskās un finanšu sankcijas Krievijai izraisīs tās ekonomikas sabrukumu, šādu viedokli paudis Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs. Viņš atzina, ka sankciju dēļ cietīs ne tikai uzņēmumi un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināti cilvēki, bet arī parastie Krievijas iedzīvotāji.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā no darba aizgājuši visi bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera biroja darbinieki, tai skaitā ilggadējais Šrēdera līdzstrādnieks, viņa biroja vadītājs Albrehts Funks. Šrēders un Krievijas prezidents Vladimirs Putins gadiem ilgi bijuši draugi, kā arī ekskanclers ir Krievijas enerģētikas kompānijas "Rosņeftj" padomes priekšsēdētājs un gāzesvada "Nord Stream" akcionāru komitejas priekšsēdētājs, ziņo "Bild". Biroja darbinieku aiziešanas iemesls – Šrēders joprojām nav pietiekami skaidri paziņojis, ka distancējas no Putina.
Un vēl
Dziedātāja Laima Vaikule sociālajos tīklos publiskojusi video no Losandželosas, kur emocionālā uzrunā aicina pārtraukt karadarbību. Laima Vaikule video dalās emocionālā stāstā, citēju: "Šodien zvanīju savam muzikantam, kurš atrodas Kijevā. Tumšā telpā, bumbu patvertnē, ar viņu kopā ir bērni. Es piedāvāju jebkāda veida palīdzību, tikai pasaki, ko varu izdarīt, un es to izdarīšu. Viņš man atbildēja: "Laima, vienkārši smaidiet. Lai paliek manā atmiņā." "Nē karam! Nē nāvei! Apstājieties, es jūs lūdzu," valdot asaras, aicina dziedātāja.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija aicinājusi Kijevas iedzīvotājus pamest mājas, jo gatavojas uzbrukt Ukrainas galvaspilsētai; Vidējā bruto darba alga pērn Latvijā pieauga par 11,8%; un Covid-19 pārslimošanas faktu varēs apliecināt arī ar ātro antigēna testu.
Krievijas Aizsardzības ministrija izteikusi brīdinājumu Kijevas iedzīvotājiem, ka Maskava gatavojas uzbrukt Ukrainas galvaspilsētai. Šodien pēcpusdienā izplatītajā paziņojumā Krievijas amatpersonas norādīja, ka viņu spēki gatavojas veikt "augstas precizitātes triecienus" pret "Ukrainas drošības dienesta tehnoloģiskajiem centriem" un aicina iedzīvotājus pamest mājas. Amatpersonas apgalvoja, ka triecieni tiek veikti, lai "novērstu informācijas uzbrukumus Krievijai", raksta BBC.
jau ziņots, ka Maskava arī iepriekš apgalvojusi, ka savus uzbrukumus vērš pret militāro infrastruktūru, taču tie ir absolūti meli. Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un nogalina civiliedzīvoājus, tajā skaitā sievietes un bērnus.
Krievijas armijas radītais trieciens Harkovai un arī Mariupolei ir radījis pretestību ne tikai no etnisko ukraiņu, bet arī no etnisko krievu puses, kuri sevi uzskata par Ukrainas iedzīvotājiem, un to var uzskatīt par "kolosālu neveiksmi" Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, to intervijā Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā sacīja politologs Kārlis Daukšts. "Lielais projekts "krievu pasaule" un "krievu atbrīvošana" nav notikusi, jo šajās pilsētās Harkovā un arī Mariupolē dzīvo vairāk etniskie krievi, tādējādi varam runāt par to, ka projekts ir izgāzies. Politologs uzskata, ka Krievijas vienīgā iespēja rast izeju ir sarunu ceļā.
Eiropas Savienība apspriež iespēju atslēgt septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT, liecina ierosinājuma projekts. Starp šīm bankām paredzēts iekļaut finanšu institūcijas, pret kurām jau vērstas ES sankcijas, taču starp tām nebūs Krievijas lielākā banka "Sberbank" un "Gazprombank", norāda informācijas avoti. Galīgais saraksts ar šīm bankām būs jāapstiprina arī ES partneriem, tajā skaitā ASV. Ierosinājuma lprojekts liecina, ka no SWIFT paredzēts izslēgt "VTB Bank", "Rossija", "Otkritije", "Novikombank", "Sovkombank", "Promsvjazjbank" un "VEB.RF".
Krievija gatavo prezidenta dekrētu, kura mērķis būs novērst ārvalstu investīciju aizplūšanu no valsts, šodien paziņoja valsts premjerministrs Mihails Mišustins. Rietumvalstis Krievijai noteikušas vērienīgas ekonomiskās sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto iebrukumu Ukrainā. Šo sankciju un Maskavas militārās agresijas dēļ no Krievijas masveidā sācis aizplūst ārvalstu kapitāls, un vairāki lieli uzņēmumi paziņojuši par investīciju pārtraukšanu valstīPrezidenta dekrēts ir mēģinājums šo procesu apturēt.
Turpinām ziņas
Valdība šodien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 1,2 miljonus eiro Ukrainas bruņoto spēku atbalstam. Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja, ka, ņemot vērā neizprovocēto plaša mēroga Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu un kara situāciju Ukrainā, 27.februārī tika sasaukta ārkārtas neformālā Eiropas Savienības (ES) Ārlietu Padome, kurā tika panākta politiska vienošanās novirzīt nekavējošu palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem 500 miljonu eiro apmērā no Eiropas miera mehānisma līdzekļiem.
Latvijā pagājušajā gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija tūkstoš 277 eiro, kas ir par 11,8% jeb 135 eiro vairāk nekā 2020.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā skaitā privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gadā augusi par 11,9%, sasniedzot tūkstoš 273 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 11,8%, sasniedzot tūkstoš 293 eiro.
Un vēl
No nākamās pirmdienas, 7.marta, Covid-19 pārslimošanas faktu varēs apliecināt arī ar ātro antigēna testu un uz šī testa rezultāta pamata varēs izdot pārslimošanas sertifikātu, paredz šodien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Tāpat ar grozījumiem noteikts, ka mājas karantīnas ievērošanas laiks ir ne vairāk kā septiņas dienas un to var neievērot personas, kam pēc primārās vakcinācijas pagājušas ne vairāk kā 150 dienas vai pēc vakcinācijas ar “Janssen” ražoto vakcīnu – ne vairāk kā 60 dienas, vai kurām ir balstvakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.