2024.gada 26. aprīlis

Alīna, Rūsiņš, Sandris

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 2.martā

Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 2.martā

Radio1 ziņas pulksten 8.00-9.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas šausminošais iebrukums Ukrainā rit jau septīto dienu; Ar Covid-19 slims pasažieris braucis maršruta Rīga-Jēkabpils-Daugavpils autobusā; un Šodien visā Jēkabpils novadā vienlaicīgi norisināsies pasākums Ukrainas atbalstam.

Krievijas šausminošais iebrukums Ukrainā rit jau septīto dienu, okupantiem arvien zvērīgāk bombardējot civilos objektus un palielinot spiedienu pret Ukrainas aizstāvjiem. Vienlaikus Krievijas ekonomika sāk izjust sankciju ietekmi, bet valsts prestižs nenovēršami krīt bezdibenī, pasaulei arvien vairāk norobežojoties no noziedzīgā Putina režīma.

Ukrainas Bruņoto spēku brigādes mehanizētais bataljons pie Harkivas sagrābis uzreiz sešus Krievijas visjaunākos tankus T-80BVM, kas bija Krievijas Bruņoto spēku 200.motorizēto strēlnieku brigādes sastāvā, sociālajā tīklā "Facebbok" pavēstīja žurnālists Jurijs Butusovs. Ienaidnieka tehniku izdevies iegūt bataljonam ar kājnieku kaujas mašīnām BMP-2 un vienu prettanku raķešu kompleksu "Javelin". Šie Krievijas tanki ir bruņoti ar jaunākajiem zemkalibra un vadāmajiem šāviņiem, norādīja Butusovs.

Ukrainā likvidēti Krievijas karaspēka kadiroviešu elites kaujinieki, kas plānoja nogalināt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, vakar pavēstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs, izsakoties par Čečenijas līdera Ramzana Kadirova karotājiem. Viena Ukrainā iesūtītā kadiroviešu grupējuma daļa neitralizēta Hostomeļā, otra atrodas Ukrainas drošības spēku tēmeklī.

Krievijas iebrucēji Černobiļas atomelektrostacijā piedzīvo smagu radiācijas iedarbību, bet pati AES ir labi aizsargāta, paziņojis Kodoldrošības un radiācijas drošības zinātniski tehniskais centrs. Situācijas absurdumu vairo tas, ka iebrucēji, šķiet neapzinās, ka paši ir kritiskajā grupā, kas visvairāk tiek apstarota. Ar smago tehniku paceļot piesārņotas augsnes un putekļu slāni, šķērsojot maršrutus, kur pārvietošanās aizliegta, viņi izraisīja radiācijas situācijas pasliktināšanos aizlieguma zonā. Krievijas karavīri nepārzina drošības tehnikas, kas jāievēro, strādājot radioaktīvi saindētā teritorijā. Viņi pakļauti spēcīgam apstarojumam, kas nākotnē ietekmēs viņu veselību.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta vadītājs, profesors Dainis Krieviņš intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja, ka tas ir tikai laika jautājums, kad karā Ukrainā ievainotie tiks sūtīti ārstēšanai Latvijas slimnīcās. Patlaban ir grūti pateikt, cik daudz cietušo varētu nonākt Latvijā, taču slimnīcas ir gatavas sniegt palīdzību, tam paredzot ap 20% gultasvietu.

Krievijā pazīstamais mūziķis Leonīds Agutins pieprasījis apturēt Krievijas "militāro specoperāciju" Ukrainā. "Es lūdzu apturēt karu. Vienojieties! Katra jauna diena - tās ir mūsu bērnu, ukraiņu pilsoņu, miljoniem salauztu likteņu no vienas un no otras puses, viņu sāpes, aizvainojums, bailes un pazemojums, (..)" Agutina paziņoto citē "Unian".  Iepriekš ar līdzīgu paziņojumu klajā nāca cits Krievijas mūziķis Boriss Grebenščikovs, sakot: "Karš starp Krieviju un Ukrainu ir neprāts, un tie cilvēki, kas šo karu uzsāka, ir kauns Krievijai."

Tikmēr Latviju pārstāvošā Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) šodien bija viena no nedaudzajiem deputātiem, kas neatbalstīja EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, kurā pieprasītas stingrākas sankcijas pret Krieviju un iezīmēti centieni piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu. Viņa ir bijusi vienīgā ne vien Latvijas, bet arī Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāte, kas neatbalstīja rezolūciju. Pārējie minētās grupas parlamentārieši, kas piedalījās balsojumā, rezolūciju atbalstīja.

Turpinām ziņas

Visticamāk, augstākais Covid-19 saslimstības punkts Latvijā ir aiz muguras, taču to droši teikt vēl nevar, vakar valdības sēdē pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts. Ministrs atzina, ka pārliecinošs rādītājs, kas liecina par augstākā saslimstības punkta pārsniegšanu, ir notekūdeņu monitorings Covid-19 izplatības noteikšanai. Veselības ministrijas apkopotie dati liecina, ka visos notekūdeņu paraugos dominēja omikronam raksturīgās mutācijas, savukārt deltai raksturīgās mutācijas tika identificētas septiņās pilsētās, tajā skaitā Jēkabpilī. 
 
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Jēkabpils novadā februārī pieaugusi saslimšana ar Covid-19. Kopš pagājušā gada 1. jūlija līdz šī gada 1.martam kopumā reģistrēti 8 tūkstoši 850 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. Tajā skaitā jūlijā – 18, augustā – 92, septembrī – 586, oktobrī – tūkstoš 909, novembrī -746, decembrī – 202, janvārī – tūkstoš 598, bet februārī – 3 tūkstoši 927. Līdz ar to februārī saslimstība ar Covid-19, salīdzinājumā ar janvāri pieaugusi vairāk kā divas reizes.

Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologi, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu,  noskaidrojuši, ka pasažieris, kuram apstiprināta Covid-19 infekcija, svētdien, 27. februārī braucis ar autobusu Rīga - Jēkabpils (Kurzemes iela) – Daugavpils, SIA Daugavpils autobusu parks reiss numur K7983, pulksten 15.30 no Rīgas uz Daugavpili. Visiem pasažieriem, kuri brauca minētajā datumā šajā maršrutā, ieteicams novērot savu veselības stāvokli. Ja tiek novēroti Covid - 19 infekcijai raksturīgi simptomi ieteicams palikt mājās, sazināties ar savu ģimenes ārstu, lai izvērtētu veselības stāvokli.

Un vēl

Latvijas Pašvaldību savienība aicina iedzīvotājus visās Latvijas pašvaldībās vienā laikā, šodien, 2. martā, pulksten 18, izteikt atbalstu un solidaritāti Ukrainai tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju un cīņā par valsts neatkarības saglabāšanu. Jēkabpils novada pašvaldība aicina iedzīvotājus pulcēties Ukrainas atbalsta manifestācijā šodien pulksten sešos vakarā, no svecītēm veidojot gaismas ceļu Ukrainai. Pasākumi notiks Jēkabpilī, Viesītē, Aknīstē un visos pagastos. Jēkabpilī iedzīvotāji šovakar aicināti nākt  uz Daugavas dambi abos krastos un pie Krustpils kultūras centra. Savukārt ar norises vietām novada mazpilsētās un pagastos var iepazīties portālā Radio1.lv. 

Vienlaicīgi šodien pulksten sešos vakarā Arvīda Žilinska Jēkabpils mūzikas skola sniegs emocionālu atbalstu Ukrainas tautai, muzicējot pie atvērtiem skolas logiem! Iespēja klausīties un sadzirdēt audzēkņu un skolotāju vēstījumu būs Daugavas dambja pusē, kā arī kora dziedājumu Brīvības ielas pusē!

Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Valsts kontrole secina, kas bija vājais posms Covid-19 vakcinācijas procesā; un  Kāds laiks gaidāms marta brīvdienās?

Krievijas spēki šodien atkal ar raķetēm apšaudījuši Ukrainas ziemeļu pilsētu Harkivu. Raķetes trāpījušas apgabala policijas pārvaldes ēkai, kas daļēji sagrauta un deg. Aizdegusies arī ielas otrā pusē esošā Nacionālās universitātes socioloģiskās fakultātes ēka.

Savukārt Ukrainas dienvidu pilsētā Hersonā pēc Krievijas tanka šāviena ir aizdegusies Ukrainas Drošības dienesta pārvaldes ēka, un Krievijas okupācijas spēki ir sagrābuši dzelzceļa staciju un jūras ostu, pilsētā notika ielu kaujas. Hersonā ir humānā katastrofa. Ir izcēlušies ugunsgrēki, uz kuriem glābēji nevar izbraukt apšaudes dēļ, ir notikuši marodierisma gadījumi, un nav iespējams savākt karadarbībā kritušo līķus. Hersonas mērs Igors Kolihajevs aicinājis Ukrainas valdību un starptautiskās misijas palīdzēt organizēt zaļo koridoru, lai savāktu simtiem līķu un ievestu pārtiku un medikamentus. 

Kanāda paziņojusi, ka aizliegs tās ūdeņos un ostās ienākt Krievijas kravas un zvejas kuģiem. Satiksmes ministrs Omars Algabra pavēstījis, ka aizliegums stāsies spēkā vēlāk šonedēļ. Viņš atzina, ka ne pārāk daudz Krievijas kuģu dodas tieši uz Kanādas ostām, taču Krievijai piederoši kuģi vai ar tās karogu ved preces no citām valstīm uz Kanādas Atlantijas okeāna ostām. Algabra pavēstīja, ka prognozē citu valstu sekošanu šim piemēram.

Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā arī Lielbritānijas transporta ministrs Grānts Šapss pirmdien uzdeva visām Lielbritānijas jūras ostām neuzņemt Krievijas kuģus.

Atlaisti visi darbinieki gāzesvada "Nord Stream 2" operatoruzņēmumā "Nord Stream 2 AG", bet uzņēmums pieteicis bankrotu, otrdien paziņoja paziņoja Šveices amatpersonas. Ekonomikas ministrs Gijs Parmelēns televīzijas intervijā norādīja, ka Šveicē reģistrētais uzņēmums "Nord Stream 2 AG" atlaidis aptuveni 140 darbiniekus. ""Nord Stream 2 AG" kļuva maksātnespējīgs ASV pagājušās nedēļas sankciju dēļ.  ASV prezidents Džo Baidens pagājušajā nedēļā paziņoja par Krievijai noteikto sankciju paplašināšanu, pakļaujot tām arī "Nord Stream 2 AG". "Nord Stream 2 AG" ir Krievijas valsts enerģētikas milža "Gazprom" meitasuzņēmums.

Ordeņu kapituls vakar ārkārtas sēdē pieņēmis vienbalsīgu lēmumu apbalvot Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski ar Viestura ordeņa pirmo šķiru par savas valsts un zemes nelokāmu aizsargāšanu. "Viestura ordenis - Latvijas valsts augstākais apbalvojums - piešķirts Ukrainas prezidentam, godinot Volodimira Zelenska personisko drosmi un līderību cīņā par Eiropas kopējo vērtību aizsardzību, vadot visas ukraiņu tautas varonīgo cīņu pret Krievijas agresiju," lēmumu pamatoja Ordeņu kapitula kanclere Sarmīte Ēlerte.

Aktīvas Latvijas māmiņas sākušas nevardarbīgu protestu. Un turpmāk katru dienu divos dienā pretī Krievijas vēstniecībai būs redzami ratiņi un jaunie vecāki. Iniciatīvas autore Oksana Apsīte dzimusi Ukrainā un 12 gadus dzīvojusi pie Ļvivas. Viņa norāda, ka liekot gulēt savus zīdainīšus, jaunās māmiņas nespēj nedomāt par mazuļiem, kas aizmieg bumbu patvertnēs. 

Lai sniegtu būtiskāko informāciju par atbalsta sniegšanas un saņemšanas iespējām Ukrainas civiliedzīvotājiem vienuviet, darbu uzsācis Sabiedrības integrācijas fonda izveidotais vienotais informatīvais tālrunis "Palīdzība ukraiņiem Latvijā" – 27380380. Sākotnēji paredzēts, ka informatīvais tālrunis strādās visu diennakti bez brīvdienām, atbildes varēs saņemt latviešu, krievu, ukraiņu un angļu valodās.

Turpinām ar citām ziņām

Veselības ministrijas īstenotajā vakcinācijas pret Covid-19 procesā vājais posms bijusi ģimenes ārstu iesaiste, secinājusi Valsts kontrole. Plānošana un risku vadība bijusi pārāk vispārīga; par vakcinācijas mērķi tika izvirzīta visu pieaugušo vakcinācija, atsevišķi neizdalot seniorus. Krīzē jaunradīta institucionālā pārvaldība radīja neskaidru un grūti izsekojamu vakcinācijas augstākā līmeņa pārvaldības modeli un kompetenču sadalījumu. Revīzijā nav gūta pārliecība, ka, veidojot un uzturot vakcinācijas tīklu, piešķirtie līdzekļi izlietoti pēc iespējas racionāli. Trūkumus plānots novērst līdz 1. aprīlim; plānots pāriet uz "rutīnas" vakcināciju pret Covid-19.

Krievijas sāktā kara dēļ tuvākajā laikā Finanšu ministrijai nāksies stipri koriģēt mūsu valsts makroekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Tomēr nenoteiktība reģionā iedragās ne tikai valstiska un Eiropas līmeņa attīstības plānus. Jau tagad varam vērot, ka daļa iedzīvotāju neziņā par nākotni pietur naudu un tērējas tikai pirmās nepieciešamības precēm, un līdzīgi var rīkoties arī investori ar miljonos mērāmu ieguldījumu plānu atlikšanu.

Noslēdzies atklātais konkurss uz Latvijas Zinātnes padomes direktora amatu, un par konkursa uzvarētāju atlases komisija vienbalsīgi atzinusi Laumu Muižnieci. Konkursa uzvarētāja guvusi arī nozares ministres apstiprinājumu. Valsts kancelejā norāda, ka Muižnieces līdzšinējā darbavieta jau vairāk nekā četrus gadus bijusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, tehnoloģiju departaments. 

Un vēl

Šīs nedēļas nogalē un nākamnedēļ Latvijā pārsvarā saglabāsies sauss laiks, bet gaisa temperatūra caurmērā būs zemāka. Debesis tikai brīžiem aizklās mākoņi, dažās dienās vietām gaidāmi īslaicīgi nokrišņi. Pūtīs lēns līdz mēreni stiprs mainīga virziena vējš, nereti gaidāms ziemeļvējš. Nākamnedēļ austrumu novados termometra stabiņš naktīs var nokristies līdz -15 grādiem. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienas stundās pārsvarā būs -1..+6 grādu robežās, bet dažās dienās nākamnedēļ sals var saglabāties visas diennakts garumā. Upēs turpināsies ūdens līmeņa pazemināšanās, vien atsevišķos posmos ledus veidošanās dēļ ūdens līmenis var paaugstināties.

Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija turpina uzbrukt Ukrainai; Latvijas lielās pilsētas gatavas uzņemt Ukrainas bērgļus; un Koncertzāle "Lielais dzintars" atklās Latvijā unikālu digitālās koncertzāles platformu

Krievija turpina uzbrukt Ukrainai. Smagas cīņas norisinās Harkovā un Hersonā. Harkovas apgabala administrācijas vadītājs Oļegs Sinegovs paziņojis, ka aizvadītās diennakts laikā apšaudēs Harkovā gājis bojā vismaz 21 cilvēks, bet ne mazāk kā 112 guvuši ievainojumus, ziņo "Reuters".

Otrais raunds sarunās par Krievijas un Ukrainas konflikta noregulējumu Baltkrievijā šodien ir mazticams, ziņu aģentūrai "Interfax" pavēstīja informēts avots. "Ukrainas puse pagaidām nav devusi apstiprinošu atbildi par gatavību sarunām. Acīmredzami, ņemot vērā loģistiku, viņiem nepieciešams papildu laiks, lai ierasots Baltkrievijā. Visdrīzāk tās varētu notikt nedēļas beigās.

Pret Ukrainu izvērstajā Krievijas karā notikumu raksturs mainās, Krievijas karavīri padodas gūstā un atsakās turpināt uzbrukumu, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs.

Kāda Ukrainas pilsētas Ļvivas alus darītava sākusi izgatavot pudeles ar degmaisījumu jeb tā dēvētos "molotova kokteiļus". Tos plānots izmantot cīņā pret Krievijas tankiem un citu bruņutehniku. Pēc ziņas par "molotova kokteiļu" izgatavošanu uzņēmumā esot ieradušies daudzi cilvēki ar maisiem tukšu pudeļu. Pēc tam dažu dienu laikā izgatavots tūkstošiem degmaisījuma pudeļu, un tās nosūtītas arī uz citām Ukrainas pilsētām. 

Ukrainas medijs “Ukrainskaja pravda”, atsaucoties uz Ukrainas specdienestu rīcībā esošo informāciju, vēsta, ka Krievija varētu mēģināt Ukrainas prezidenta amatā iecelt bijušo valsts vadītāju Viktoru Janukoviču. “Ukrainskaja pravda” vēsta, ka Janukovičs jau esot ieradies Minskā, kur Kremlis viņu gatavo “specoperācijai”.

Jau ziņots, ka  2014. gadā Ukrainas parlaments pēc mēnešiem ilgiem protestiem un asinsizliešanas Kijevas ielās atstādināja Janukoviču no Ukrainas prezidenta posteņa. Viņš aizbēga uz Krieviju, kur dzīvojis kopš tā laika. 2019. gadā Ukrainas tiesa viņam aizmuguriski par valsts nodevību piesprieda 13 gadu cietumsodu.

Ordeņu kapituls ārkārtas sēdē lēmis atņemt Eiropas Savienības sankcijām pakļautajam Latvijas pilsonim, Krievijas miljardierim Pjotram Avenam Triju Zvaigžņu ordeni. Avens nav norobežojies no Putina režīma izraisītā kara. Tas nozīmē atbalstu Krievijas agresijai, kas nav savienojams ar augstāko Latvijas valsts apbalvojumu un apbalvotas personas statusu. 

Tirdzniecības centrs "Alfa", kas šopavasar tiks pārdēvēts par  Akropole Alfa, slēdzis Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītāja – Krievijas repera Timati zīmola "Black Star Wear" veikalu. "Tirdzniecības centrs “Alfa” ir pret militāru agresiju un paužam viennozīmīgu atbalstu Ukrainas tautai. Informējam, ka “Black Star Wear” veikals tirdzniecības centrā “Alfa” no šodienas, 2. marta, ir slēgts," teikts uzņēmuma "Facebook" kontā.

Latvijas iedzīvotāji kopš ceturtdienas, 24.februāra, labdarības organizācijā "Ziedot.lv" Ukrainas atbalstam saziedojuši vairāk nekā 3,8 miljonus eiro. Patlaban ziedojumi jau tiek izmantoti, lai atbalstītu gan civiliedzīvotājus, gan Ukrainas armiju un Nacionālo gvardi.

Pārtikas produktu piegādes pasaulē varētu tikt apdraudētas, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā, paziņojusi ANO Pasaules Pārtikas programma.

Turpinām ziņas

Latvijas valstspilsētas, tajā skaitā Jēkabpils, ir gatavas uzņemt līdz sešiem tūkstošiem Ukrainas bēgļu, tā liecina Latvijas Lielo pilsētu asociācijas veiktā pilsētu aptauja. Gultasvietas valstspilsētas iekārtojušas pašvaldību pārziņā esošajos sporta un atpūtas kompleksos, izglītības iestāžu kopmītnēs, veselības un sociālās aprūpes centros, pašvaldību sociālajos dzīvokļos. Tāpat ir apzinātas arī pašvaldību teritorijā esošo viesnīcu un viesu namu iespējas uzņemt Ukrainas bēgļus, kā arī apzinātas individuālās mājsaimniecības, kas ir gatavas sniegt atbalstu. Papildus gultasvietām pilsētas ir gatavas sniegt arī cita veida atbalstu, piemēram, krīzes istabas sievietēm ar bērniem, tulku pakalpojumu, ēdinātāja pakalpojumu.

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 10 tūkstoši 574 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 28 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 3846 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 6 tūkstoši 728 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 48%. No mirušajiem 12 bija vakcinēti, bet 16 nevakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju joprojām ir augsts – 6 tūkstoši 756,8. 

Un vēl

Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" atklās Latvijā unikālu digitālās koncertzāles platformu, lai klausītājiem, neatkarīgi no atrašanās vietas, piedāvātu dažādu žanru koncertu un izglītojošu programmu tiešraides un ierakstus tiešsaistē. Piektdien, 4. martā pulksten 19 klausītāji pirmo reizi varēs baudīt jaunās platformas iespējas, klausoties Liepājas Starptautiskā Zvaigžņu festivāla 30. jubilejas atklāšanas koncerta tiešraidi.

Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainā gājuši bojā ap divi tūkstoši civiliedzīvotāju; Par 5,4 miljoniem eiro pārdotas CSDD kapitāldaļas; un gatavojot krīzes somu, Latvijas iedzīvotāji sākuši izpirkt produktus, kurus iespējams uzglabāt ilgstoši.

Jaunākā informācija liecina, ka Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs apstiprina, ka otrais sarunu rauds starp Ukrainas un Krievijas delegācijām tomēr notiks trešdien vakarā. Delegāciju sastāvi paliek nemainīgi. Paredzams, ka sarunas par iespējamo kara izbeigšanu notiks uz Polijas un Baltkrievijas robežas. Pirmais sarunu raunds beidzās bez vērā ņemamiem rezultātiem. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba uzsver, ka Ukrainas puse ir gatava sarunām, bet ne ultimātu pieņemšanai.

Kijevas mērs Vitālijs Kļičko paziņoja, ka Krievijas spēki virzās arvien tuvāk Ukrainas galvaspilsētai. "Draugi!  Dārgie kijevieši! Ienaidnieks savelk spēkus arvien tuvāk galvaspilsētai. Naktī tika apšaudīta Baltā baznīca, kaujas turpinājās Bučā un Hostomeļā. Mēs gatavojamies un aizstāvēsim Kijevu," sacīja Kļičko. Tāpat viņš aicināja pilsētas iedzīvotājus nezaudēt pacietību un neticēt dezinformācijai. "Ienaidnieks izplata daudz melu, lai salauztu ukraiņus. Uzticieties tikai oficiāliem resursiem. Kijeva stāv un stāvēs. Mēs cīnīsimies," teica Kijevas mērs.

Ukrainā Doņeckas apgabalā Krievijas karaspēks visu nakti apšaudījis Mariupoli un trāpījis arī dzemdību namam, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Doņeckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko. Ukrainas Nacionālās gvardes vienības kopā ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem notur pilsētas aizsardzību, cita starpā pilsētas nomalēs tiek iznīcināta tehnika, pavēstīja Iekšlietu ministrija.

Ukrainas varas iestādes nupat paziņojušas, ka Krievijas iebrukumā, kas sākās gandrīz pirms nedēļas, līdz šim ir nogalināti vairāk nekā 2000 civiliedzīvotāju. Šo skaitli norādījusi Ukrainas vēstniecība Turcijā, atsaucoties uz Ukrainas Valsts ārkārtas situāciju dienestu. (BBC)

Pēc ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) datiem, kopš Krievijas iebrukuma no Ukrainas šobrīd prom ir devušies gandrīz 836 000 cilvēku. Daudzi ir aizbēguši uz kaimiņos esošo Poliju, kas līdz šim ir uzņēmusi vairāk nekā 450 000 cilvēku. (Al Jazeera)

Šorīt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teica uzrunu, nosodot Krievijas raķetes triecienu, kas trāpīja holokausta memoriālam galvaspilsētā Kijevā. Viņš sacīja, ka šāds raķetes trieciens liecina, ka daudziem cilvēkiem Krievijā mūsu Kijeva ir pilnīgi sveša. Viņi neko nezina par Ukrainas galvaspilsētu, vēsturi, ja spridzina kapsētu. Zelenskis šorīt ir runājis arī ar Apvienotās Karalistes premjerministru Borisu Džonsonu – viņš pateicās Džonsonam par aizsardzības palīdzības nodrošināšanu Ukrainai, un sacīja, ka tā bijusi ļoti svarīga Krievijas spēku neitralizēšanā. Abi līderi bija vienisprātis, ka sankcijas pret Krieviju ir jāpaplašina, lai izdarītu maksimālu spiedienu uz agresoru Vladimiru Putinu.

Šodien  līdz ar publicēšanu Eiropas Savienības oficiālajā vēstnesī stājušās spēkā sankcijas par septiņu Krievijas banku atslēgšanu no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT. Sankciju ieviešanai noteikts desmit dienu pārejas periods. Starp šīm bankām iekļautas finanšu institūcijas, pret kurām jau vērstas ES sankcijas, taču starp tām nav Krievijas lielākā banka "Sberbank" un "Gazprombank".

Turpinām ar citām ziņām

Sabiedrības par atklātību "Delna" aptaujā par svarīgāko pretkorupcijas notikumu 2021.gadā atzīta bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga nonākšanu cietumā, informēja "Delna". Organizācija  2021.gada nogalē apkopoja svarīgākos politiskos un sabiedriskos darbus un sasniegto cīņā ar korupciju Latvijā un aicināja "Delnas" darba atbalstītājus balsot par gada notikumiem pretkorupcijas jomā. Sabiedrības balsojums parādot, kā iedzīvotāji redz un uztver valstī notiekošos pretkorupcijas darbus.

Par 5,4 miljoniem eiro pārdotas valsts AS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” piederošās kapitāla daļas trijos transportlīdzekļu tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos, informēja “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kas iepriekš bija pazīstams kā Privatizācijas aģentūra. Norēķini par visu kapitāla daļu iegādi trijos transportlīdzekļu tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos ir veikti pilnā apmērā.

2021.gadā 6,1% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad parādi par komunālajiem maksājumiem bijuši 8% mājsiamniecību. 2021.gadā visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām ar bērniem - ar vienu pieaugušo un bērniem (12,9%), pāriem ar trim un vairāk bērniem (10,6 %), kā arī vienas personas mājsaimniecībām vecumā no 16 līdz 64 gadiem (10%).  Savukārt visapzinīgāk komunālo pakalpojumu rēķinus nomaksāja vientuļo senioru mājsaimniecības. 

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde iesaldē sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī “Latvijas pasts” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi un tirdzniecību, nesūtīs komercsūtījumus.

Un vēl

Latvijā daļā veikalu izpirkta sāls, griķi un sausās zupas, ziņo neatkarīgā Rīta avīze. Dažos Jelgavas, Iecavas, Auces, Bēnes, Kauguru, Rīgas un citu pilsētu veikalos šodien izpirkta sāls, griķi, sausās zupas un atsevišķi citi produkti. Gatavojot krīzes somu un raizējoties, ka varētu veikalos pietrūkt noteikti produkti, daļa iedzīvotāju šajās dienās veic pirkumus ar lielāku rezervi. Piemēram, Ievacā, Aucē, Bēnē un atsevišķos Jelgavas veikalos izpirkta sāls, Kauguros arī sausās zupas, Rīgā vismaz vienā veikalā bija redzami tukši griķu plaukti. Veikalnieki mierina, ka panikai nav pamata. Trūkstošās preces tiks piegādātas. Līdzīga situācija pēdējo reizi bija kovid pandēmijas sākumā. Un arī toreiz trūkstošās preces tika ātri papildinātas.

Atstājiet komentāru