Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 4.martā
- 04 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Noslēgusies Ukrainas un Krievijas otrā sarunu kārta; Ģenerālprokuratūra rosina totālu iedzīvotāju finanšu kontroli; un Latvijas Pareizticīgās baznīcas dievnamos skanēs zvani pret karu Ukrainā.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā kļūst arvien brutālālks un asiņaināks, iebrucējam nežēlojot dzīvojamos kvartālus un saasinot humāno katastrofu. Savukārt pagājušajā naktī apšaudes rezultātā izcēlies ugunsgrēks Zaporižjas atomelektrostacijas kompleksā parāda, cik trausla ir robeža, lai kara šausmām pievienotos arī kodolkatastrofa. Vēlāk atomelektrostacijas teritorijā ielaisti ugunsdzēsēji un ugunsgrēks likvidēts, ziņo britu raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz vietējā amatpersonām. Radiācijas draudu pagaidām nav.
ASV prezidents Džo Baidens pievienojies Ukrainas līderim Volodimiram Zelenskim ar aicinājumu Krievijai pārtraukt karadarbību Zaporižjas AES zonā un ļaut strādāt glābējiem.
Vakar Baltkrievijā noslēgusies Ukrainas un Krievijas sarunu otrā kārta, kurā puses panākušas saprašanos par kopīgu humāno koridoru nodrošināšanu, lai evakuētu mierīgos iedzīvotājus no vissmagāko kauju vietām. Kā paziņoja Ukrainas delegācijas loceklis Ukrainas prezidenta kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks, Kijeva nav guvusi rezultātus, uz kuriem cerēja. Viņš pavēstīja, ka dialogs turpināsies trešajā sarunu kārtā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja rietumvalstis palielināt militāro palīdzību Ukrainā, brīdinot, ka Ukrainas krišanas gadījumā nākamās būs Baltijas valstis, vēsta AFP. Zelenskis norādīja – ja Rietumi nepalielinās militāro palīdzību, tad Krievija virzīsies uz priekšu tālāk Eiropā. Tāpat Ukrainas prezidents aicinājis uz tiešām sarunām Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, norādot, ka “tas ir vienīgais veids, kā izbeigt šo karu”.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs aicinājis valsts pilsoņus pāriet uz totālo pretestību Krievijas iebrucējiem, proti, iznīcināt kolonnas, kas pieved Vladimira Putina armijai degvielu, munīcijas un pārtiku, ja tas ir iespējams. Ģenerālštābs aicina iedzīvotājus liegt pretiniekam jebkādu aizmugures atbalstu un izrādīt totālu pretestību tajās teritorijās, ko ienaidnieki ir ieņēmuši, jo tādā veidā būtiski palīdzētu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Baltkrievijas armijas kolonna, kas jau ir sastājusies ierindā Ukrainā Čerņihivas apgabalā Mihailo-Kocjubinskē, atsakās doties dziļāk Ukrainas teritorijā, vēsta izdevums ZN.UA, atsaucoties uz informētu avotu. Arī lietotnes “Telgram” kanāls “Vertikaļ”, atsaucoties uz avotiem izlūkdienestā, vēsta, ka arī Baltkrievijā netālu no Gomeļas karavīri atsakās virzīties uz Ukrainas pusi.
Melnajā jūrā netālu no Ukrainas Odesas ostas pēc sprādziena nogrimis Igaunijas uzņēmumam piederošs kravas kuģis, ziņo aģentūra "Reuters". Kuģa "Helt" operators pieļāvis iespēju, ka kuģis varētu būt sadūries ar mīnu.Savukārt Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko ziņapmaiņas platformā "Telegram" ierakstījis, ka uz kuģi zem ūdenslīnijas raidītas divas Krievijas raķetes.
Uzņēmuma “Transparent Business” vadītājs krievu uzņēmējs Aleksandrs Konanihins izsludinājis miljona dolāru atlīdzību par Krievijas diktatora Vladimira Putina aizturēšanu. Konanihins sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja, ka ir gatavas samaksāt miljonu dolāru virsniekam, kurš aizturēs Putinu.
Turpinām ziņas
Latvijas valdība plāno ieviest valstī visaptverošu finanšu kontroli, konfiscējot iedzīvotājiem viņu neuzrādītos ienākumus, ziņo laikraksts Neatkarīga Rīta Avīze. Runa vairs nav tikai par krievu un ukraiņu bagātnieku arestētiem kontiem bankās, bet ikvienu melnā darba darītāju – frizieri, automehāniķi, celtnieku –, kas dzīvo pāri saviem oficiālajiem ienākumiem, jo saņem naudu aploksnē. Kriminālprocesi netiks rosināti, un aizdomās turamajiem pašiem būs jāpierāda, kur ņēmuši naudu mašīnai, mājai vai tālākam ceļojumam.
Ja Ģenerālprokuratūras ierosinājums tiks ieviests dzīvē, notiks nacionāla mēroga taisnošanās. 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms bija audzis līdz 25,5% no Iekšzemes kopprodukta. Pilnīgi vai daļēji pelēkajā ekonomikā atrodas ceturtā daļa Latvijas biznesa, un tas nozīmē, ka naudas konfiskācija skars ievērojamu daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Turklāt ģenerālprokurors Juris Stukāns rosina noteikt salīdzinoši zemu slieksni, pēc kura pārsniegšanas iedzīvotājiem būs jāizskaidro neatbilstība starp oficiāli deklarētajiem un reālajiem ienākumiem, vien 5 tūkstoši eiro.
Ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija aicina Latvijas iedzīvotājus ar informācijas tehnoloģiju zināšanām iesaistīties Latvijas kiberdrošības stiprināšanā un pieteikties kiberzemessardzē. Asociācijā norāda, ka uzņemšana kiberzemessardzē notiek paātrinātā kārtībā, un tuvāko dienu laikā notiks jauno kandidātu kiberspēju atlases tests. Lai pieteiktos jānosūta CV un motivācijas vēstule uz e-pastu kibersargs@mil.lv.
Un vēl
Svētdien, 6.martā, Latvijas Pareizticīgās baznīcas dievnamos skanēs zvani pret karu Ukrainā, liecina informācija Latvijas Pareizticīgās Baznīca mājaslapā. Reaģējot uz notiekošo karu Ukrainā, Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinode vēršas pie garīdzniekiem ar aicinājumu lūgties par kara pārtraukšanu un miera stiprināšanu. Pulksten 12 dievnamos skanēs zvani un notiks aizlūgumi par kara pārtraukšanu Ukrainā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00-12.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēks Ukrainā šobrīd lielākos pūliņus velta Kijevas ielenkšanai ; Latvijas slimnīcas gatavas ārstēt ievainotos karā Ukrainā; un "Latvijas pasts" izdos pastmarku Vilhelma Purvīša 150.jubilejā
Krievijas karaspēks Ukrainā šobrīd lielākos pūliņus velta Kijevas ielenkšanai un centieniem mazināt bloķēto apdzīvoto vietu pretestību, saskaņā ar stāvokli uz piektdienu ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Pretinieks ir izsmēlis lielāko daļu operatīvo rezervju un sācis gatavoties papildspēku pārsviešanai no Krievijas Dienvidu un Austrumu kara apgabaliem. Volīnijas apgabalā krievi pārgājuši aizsardzībā Poliskes un Kuharu rajonā.
Poļesjē iebrucēji veic uzbrukuma operācijas līnijā Kazaroviči-Višhoroda-Fastiva-Obuhiva. Galvenie pretinieka spēki ir apturēti pie Makarivas. Vienlaikus krievi atkāpušies no Bučas un Hostomeļas lidlauka.
Ziemeļos krievi veic uzbrukuma operāciju līnijā Ostera-Zazimja-Brezaņa-Višeņki, savus pūliņus koncentrējot Kijevas virzienā. Vienlaikus iebrucēji veic pārgrupēšanos, lai varētu turpināt uzbrukumu Brovaru virzienā.
Harkivas apgabalā krievi sagrābuši Balakļiju. Iebrucēji nav guvuši panākumus pie Ohtirkas un galvenos spēkus sakoncentrējuši Gadjačas un Ziņkivas rajonā.
Austrumos Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus, cenšoties attīstīt taktiskos panākumus Novoajdaras, Volnovahas un Mariupoles virzienos. Izmantojot savu tehnisko pārsvaru, krieviem izdevies ielenkt Mariupoli. Luhanskas apgabalā turpinās kaujas Starobiļskas virzienā.
Dienvidos Krievijas karaspēks turpina mēģinājumus uzbrukt Mikolajivas-Voznesenskas virzienā. Turpinās krievu uzbrukums Zaporižjei un Mariupolei. Mikolajivas virzienā pretinieks apturēts, taču guvis daļējus panākumus Voznesenskas virzienā.
Vērojama aktīva autotransporta kustība no okupētās Krimas pussalas, no kurienes krievi ved ieslodzītos noziedzniekus uz Mikolajivas apgabalu nekārtību izraisīšanai. Iebrucēji turpina gatavot jūras desanta izsēdināšanu Zatokas un Černomorskas rajonos.
ASV tehnoloģiju kompānija "Alphabet" Krievijā pārtraukusi reklāmas pārdošanu interneta meklētājā "Google", videovietnē "YouTube" un ārējo partneru pakalpojumos. Iepriekš par reklāmas pārdošanas apturēšanu Krievijā paziņoja arī "Twitter" un "Snap".
Francijas prezidents Emanuels Makrons pēc sarunas ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu atzinis, ka Ukrainā ļaunākais vēl ir tikai priekšā. Kremļa saimnieks sacījis, ka Krievijas īstenotā "militārā operācija" Ukrainā "tiks izpildīta jebkurā gadījumā".
Moldova oficiāli pieteikusies uzņemšanai Eiropas Savienībā. Šonedēļ Eiropas Parlaments atbalstīja līdzīgu Ukrainas soli. Moldova jau 2014.gadā parakstīja asociācijas vienošanos ar ES, kas to saista ar ES politiskajiem un ekonomiskajiem standartiem, tomēr negarantē uzņemšanu jau ziņots, ka vakar arī Gruzija oficiāli lūdza to uzņemt ES.
Turpinām ziņas
Satversmes tiesas priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzīšanai vajadzīgs papildu laiks, tāpēc nākamais mēģinājums ievēlēt tiesas vadītāju notiks 10. martā, pavēstīja Satversmes tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aldis Laviņš. Par Satversmes tiesas priekšsēdētāju tiesnešiem neizdevās vienoties ne 24. februārī, ne arī 3.marta sēdē.
Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā. Atbalsta sniegšanā iesaistītas ārstniecības iestādēs visā Latvijā – varēs saņemt arī specifisku palīdzību, piemēram, šautu brūču ārstēšanu. Vienlaikus bēgļiem būs pieejama pilna veselības aprūpe, ko apmaksās no valsts budžeta. Latvijas ārstniecības iestādes, tajā skaitā Jēkabpils reģionālā slimnīca jau ir apliecinājušas savu gatavību sniegt ārstniecību vai rehabilitāciju Ukrainas karavīriem vai civiliedzīvotājiem, kas patlaban cieš no karadarbības. Lai saņemtu Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, būs jāuzrāda Ukrainas pase.
Konkurss Latvijas Būvniecības gada balva norisinās kopš 2014.gada, šo gadu laikā pamatoti izvirzoties līderos citu konkursu kontekstā gan ar pieteikumu iesniegšanas aktivitāti, gan objektu kvalitāti. Šogad tika saņemts 121 pieteikums 10 nominācijās. Starp objektiem arī daudzas izcilības, kuras tiks apbalvotas 11.martā Āgenskalna tirgus laukumā. Viena no pasākuma sadaļām būs pop-up tēlniecības izstāde, atgādinot par estētiski un mākslinieciski augstvērtīgu skulptūru nepieciešamību pilsētvidē. Konkursam pieteikts arī objekts no Jēkabpils - Viestura ielas pārbūve.
Un vēl
VAS "Latvijas pasts" šodien izdos jaunu pastmarku un īpašu aploksni, 150.jubilejā godinot vienu no ievērojamākajiem Latvijas māksliniekiem Vilhelmu Purvīti. Jaunās pastmarkas nominālvērtība ir 1,2 eiro, un tā atbilst vēstuļu korespondences apmaksai līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā. Pastmarkas tirāža būs 50 tūkstoši eksemplāru. Līdz ar pastmarku tiks izdota arī speciāla aploksne 800 eksemplāru tirāžā. Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Lilija Dinere. Pastmarkas pirmās dienas zīmogošana paredzēta šodien Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no plkst.10 līdz 15. Turpat plkst.12 plānots arī pastmarkas prezentācijas pasākums ar "Latvijas pasta" un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pārstāvju, kā arī Dineres piedalīšanos.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Lielbritānija pieprasa sasaukt ANO sēdi; Latvijā plāno strauji attīstīt vēja parkus; un Kādas ir sinoptiķu jaunākās prognozes par gaidāmo laiku nākamnedēļ.
Pēdējās nedēļas laikā bijuši vismaz trīs atentāta mēģinājumi pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, vēsta britu laikraksts "The Times". Žurnālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka Ukrainas līdera nogalināšanai tika nosūtīti divi dažādi grupējumi:Krievijas algotņu grupa "Vagner" un čečenu specvienība. Visi atentāta mēģinājumi tika novērsti, pateicoties Krievijas Federālā drošības dienesta darbiniekiem, kuri neatbalsta karu pret Ukrainu, ziņo "The Times".
Tikmēr ASV senators Lindsijs Greiems televīzijas intervijā aicinājis "kādu Krievijā" atentātā likvidēt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš 24.februārī sāka asiņainu karu Ukrainā. "Kā tas beigsies? Kādam Krievijā ir jāņem groži savās rokās," republikānis sacīja televīzijas kanāla "Fox News" raidījuma vadītājam Šonam Hanitijam, piebilstot, ka kādam "viņš [Putins] ir jānovāc".
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons šodien pieprasīs sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi, lai apspriestu Krievijas armijas īstenoto Zaporižjas AES apšaudi Ukrainā. Džonsons runāja ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par notikumiem Zaporižjas AES, un abi bija vienisprātis, ka Krievijai ir nekavējoties jāizbeidz uzbrukums AES un jānodrošina avārijas un glābšanas dienestu netraucēta piekļuve šai stacijai, kur Krievijas īstenotā apšaude izraisījusi ugunsgrēku. Džonsons uzskata, ka Putina nesaprātīgās darbības tagad var tieši apdraudēt visas Eiropas drošību.
Krievijas ieņemtajā Ukrainas pilsētā Hersonā ir plānots šodien inscenēt mītiņu par Hersonas apgabala apvienošanos ar Krimu, kurā piedalītos no Krimas ievesti demonstranti, paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Lai inscenētu šo mītiņu, Hersonā ieradīsies divi lieli autobusi, 20 automobiļi un cita motorizētā tehnika ar cilvēkiem no Krimas.
No Kijevas pievārtes evakuētas seši lauvas un seši tīģeri, kas pārvesti uz zooloģisko dārzu Polijā, ziņo Poznaņas zooloģiskā dārza preses pārstāve Malgožata Hodīla.
Naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb" aptur darbību Krievijā un Baltkrievijā, paziņojis kompānijas vadītājs Vareins Českis.
Krievijas interneta tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" ceturtdien brīdināja, ka varētu piedzīvot parādsaistību maksātnespēju, ņemot vērā tā akciju tirdzniecības apturēšanu Ņujorkas fondu biržā.
NATO ārlietu ministri šodien tiksies Briselē, lai spriestu par situāciju Ukrainā, kur jau vairāk nekā nedēļu notiek Krievijas uzsāktais karš. Vēl pirms sanāksmes ceturtdien Viļņā tikās Baltijas valstu un Lielbritānijas ārlietu ministri. Kā uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā vienotība"), sarežģīta situācija turpinās pastāvēt tik ilgi, cik ilgi Krievijā pie varas būs pašreizējā vadība.
Turpinām ziņas
Karš Ukrainā apliecina, cik svarīga ir katras valsts neatkarība energoresursu jomā. Lai mazinātu Latvijas atkarību no Krievijas gāzes, kuru izmanto arī elektroenerģijas ražošanā, valdība uzdevusi "Latvenergo" un "Latvijas Valsts mežiem" līdz šī gada 1. maijam izveidot kopuzņēmumu. Tā pienākums būs izveidot lielus vēja parkus uz valsts īpašumā esošas zemes. Līdz šim vēja parkus vairākās Latvijas vietās gribēja celt uzņēmēji, bet pret to iebilda iedzīvotāji un pašvaldības. Plānots, ka vēja parki Latvijā darbu varētu uzsākt 2026., 2027. gadā.
Latvijā nebūtu jāsatraucas par sāls deficītu saistībā ar karu Ukrainā, kas bijusi starp sāls piegādātājām mūsu tirgum, norāda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Pēdējās nedēļas laikā līdz ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju no veikalu plauktiem, kā mēdz būt globālos satricinājumos, cilvēki masveidā izpērk kādas preču grupas. Pie mums Latvijā vērojams, ka no veikalu plauktiem strauji izpirkta sāls. Gulbe atzīmēja, ka Latvijā kopumā iedzīvotājiem nevajadzētu satraukties par pārtiku, jo tās ražošanas apjomi stipri pārsniedz patēriņu.
Un vēl
Nākamnedēļ Latvijā no jauna pastiprināsies anticiklona ietekme, tādēļ pārsvarā saglabāsies sauss laiks, bet gaisa temperatūra pazemināsies, prognozē sinoptiķi. Šīs nedēļas nogalē gaidāms saulains laiks sestdien un mākoņainas debesis svētdien, dažviet iespējams neliels sniegs. Sestdien, pūšot lēnam vējam, gaisa temperatūra valsts lielākajā daļā naktī pazemināsies līdz -5..-10 grādiem un dienā paaugstināsies līdz 0..+4 grādiem. Svētdien pūtīs mērens rietumu, dienvidrietumu vējš un gaisa temperatūra būtiski nemainīsies.
Pirmdien daudzviet īslaicīgi snigs, gaisa temperatūra naktī nav gaidāma zemāka par +1..-4 grādiem, dienā tā sasniegs 0..+4 grādus. Nākamās nedēļas turpinājumā kļūs aukstāks, valsts austrumos termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz -15 grādiem, dzestrākajās dienās temperatūra nepārsniegs 0..-4 grādus, vien Kurzemē būs par kādu grādu siltāk. Laiks būs pārsvarā saulains, nedēļas lielāko daļu gaidāms lēns vējš.
Jau ziņots, ka Ukrainā sestdien dominēs mērens ziemeļu, ziemeļrietumu vējš, svētdien un pirmdien - lēns ziemeļu un rietumu vējš, dažās turpmākajās dienās - lēns līdz mēreni stiprs ziemeļu, ziemeļaustrumu vējš. Līdz ar to, ja notiktu avārija Zaporižjas AES vai slēgtās Černobiļas AES zonā, iespējamā radiācija galvenokārt tiktu nesta dienvidu virzienā jeb prom no Latvijas.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Hāgas tribunāla izmeklētāji dodas uz Ukrainu; Latvijā joprojām viena no augstākajām saslimstība ar Covid-19 eiropā; un Daugavā pie Jēkabpils šodien nelielā posmā izkustējies ledus.
Hāgā bāzētās Starptautiskās krimināltiesas izmeklētāju grupa devusies uz Ukrainu, lai izmeklētu aizdomas par kara noziegumiem, vēsta britu raidsabiedrība BBC. Tiesa uzsākusi izmeklēšanu, pamatojoties uz starptautisko kolektīvo prasību pret Krieviju. Izmeklēšanas uzsākšanu atbalstījušas 39 valstis.
Krievija mēģina Ukrainu iznīcināt ar tādu pašu stratēģiju, ar kādu iznīcināja Sīriju, un, ja NATO nepalīdzēs slēgt Ukrainas gaisa telpu, alianse būs līdzatbildīga par kara radītajām ciešanām, paziņojumā NATO dalībvalstīm paudis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Ukrainas ārlietu ministrs kārtējo reizi aicinājis NATO slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, kā arī aicinājis NATO piegādāt kaujas lidmašīnas, ar kuru palīdzību Ukrainas gaisa spēki varētu stāties pretī Krievijas militārajai aviācijai.
Tā kā Krievija, visticamāk, iecerējusi izpildīt sava iebrukuma Ukrainā plānu, Ukraina saprot, ka karš kļūs aizvien smagāks un aizvien grūtāk uzvarams. Tāpēc tā cenšas iesaistīt NATO šajā konfliktā, intervijā Latvijas televīzijai norādījis Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un pētnieks Kārlis Bukovskis. Ukrainas gaisa telpas slēgšana virs Ukrainas prasītu NATO iejaukšanos, kas savukārt nozīmētu atklāta kara uzsākšanu ar Krieviju, kas ļoti labi apzinās, ka karš ar NATO nozīmē ne tikai karu NATO teritorijā, bet arī Krievijas teritorijā un varētu novest pie Krievijas valsts faktiskas iznīcības kā tādas vai visas pasaules iznīcības atkarībā no tā, kādus ieročus lieto.
Tikmēr opozīcijā esošo Vācijas kristīgo demokrātu līderis Frīdrihs Mercs paziņojis, ka NATO intervence Ukrainā kļūtu iespējama, ja Krievija veiktu mērķtiecīgus uzbrukumus atomelektrostacijām. Tā varētu būt situācija, kurā lēmumi būtu jāpieņem arī NATO, lai apturētu Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Jau vēstīts, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, runājot par Krievijas armijas īstenoto Zaporižjas AES apšaudi, kas izraisījusi ugunsgrēku, piektdien apsūdzēja Krieviju "kodolterorā" un atzīmēja, ka līdz šim neviena cita valsts nav apšaudījusi atomstaciju energoblokus. Vienlaikus kodolfizikas eksperti norāda, ka sagraut AES energobloku aizsardzību ar triecieniem, apšaudēm un ugunsgrēkiem nav iespējams, tādēļ tiešu kodoldraudu no tāda uzbrukuma nav.
Ukrainā astoņās kara dienās Krievijas karaspēka uzbrukumos gājuši bojā 28 bērni, bet vēl 64 ievainoti, paziņojusi Ukrainas prezidenta padomniece bērnu tiesību jautājumos Darija Herasimčuka. Apmēram pusotrs miljons bērnu atrodas teritorijās, kuras tiek apšaudītas vai ielenktas, viņu vidū ir bāreņi un bērni ar īpašām vajadzībām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, uzsvērusi Ukrainas prezidenta padomniece.
Venecuēlas tūrisma ministrs Ali Padrons paziņojis, ka valsts palielinās nacionālās aviokompānijas lidojumu skaitu uz Maskavu laikā, kad daudzas citas valstis pasaulē liegušas Krievijas lidmašīnām izmantot to gaisa telpu. Ministrs norādījis, ka panākta vienošanās garantēt Venecuēlas aviokompānijas "Conviasa" regulārus lidojumus un palielināt reisu skaitu. Maskava bijusi nozīmīga Venecuēlas sabiedrotā, kopš Ugo Čavesa valdības laikiem. Čavesa pēctecis Nikolass Maduro iepriekš paudis atbalstu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nodēvējot pret Maskavu vērstās sankcijas par noziegumiem un neprātu, taču vienlaikus viņš aicinājis turpināt miera sarunas ar Ukrainu.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā saslimstības ar Covid-19 un mirstības līmenis Latvijā ir bijis trešais augstākais Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā. Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 14. līdz 27.februārim liecina, ka Latvijā kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju bija 6860,8 gadījumi. Lai arī Latvijā saslimstības līmenis ir mazinājies, citu valstu vidū Latvija ir pakāpusies no 4. līdz 3.vietai starp 30 Eiropas valstīm. Tikmēr Igaunija ir pakāpusies no 6.vietas uz 4.vietu ar 5338,8 gadījumiem uz 100 tūkstoši iedzīvotāju. Lietuva ar saslimstības līmeni 3 tūkstoši 447 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ierindojas 8.vietā starp Eiropas valstīm.
Valsts drošības dienests informatīvajā telpā ir fiksējis personu aicinājumus pievienoties Krievijas spēkiem, kā arī gatavības paušanu to darīt pašiem. Drošības dienests atgādina, ka par vēršanos pret kādas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, piedaloties ārpus Latvijas Republikas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, ir paredzēta kriminālatbildība. Tāpat dienesta redzeslokā ir nonākušas personas, kuras pauž atbalstu Krievijas īstenotajai militārajai agresijai pret Ukrainu un tās tautu. Tikmēr portāla "Delfi" novērojumi liecina, ka šāda un līdzīga veida aicinājumi pēdējās nedēļas laikā bieži parādās dažādās facebook un telegram grupās, kurās agrāk dominēja Covid-19 pandēmiju un vakcināciju apstrīdošs saturs.
Un vēl
Jēkabpilī, Daugavā pie tilta šodien novērota lokāla ledus kustība, kā rezultātā izveidojušies vairāki ūdens laukumi brīvi no ledus. Jēkabpils novada domes attīstības pārvaldes vadītājs Ilmārs Luksts informē, ka Daugavas ledus kustība ir lokāla, plaša mēroga kustība nav novērota. Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils nedaudz paaugstinājies sasniedzot 5.23m atzīmi. Kopējas ledus iešanas augšpus vai lejpus Jēkabpils nav, dažās vietās ir izveidojušies izskalojumi.