Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 7.martā
- 07 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties:Ukrainā karš turpinās jau 12to dienu; Mediķi brīdina, ka jods nav zāles pret radiāciju; un Latvijā atgriežas gājputni.
Krievijas karaspēka vienības 12. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem.
Krievija turpina uzbrukumu Ukrainas pilsētām. Gandrīz nepārtraukti tiek apšaudīta Harkiva, Odesas apgabals šodien apšaudīts no jūras puses, vēsta vairāki mediji. Uzbrukums noticis arī Tuzlas tuvumā. Apgabala militārās administrācijas pārstāvis paziņojis, ka trāpīts ir kritiskās infrastruktūras objektiem, taču cietušo nav. Reaktīvo raķešu triecienam šonakt un agri no rīta pakļauta arī Mikolajeva, ziņo "Unian" un "Nexta". Pilsētas pārstāvji gan pagaidām vēl nav snieguši informāciju par uzbrukumiem pilsētai.
Iebrukumā Ukrainā Krievija ir iesaistījusi aptuveni 95% procentus no visām uzbrukuma grupām, kas sākotnēji pulcējās pie Ukrainas robežas. Par to ziņo BBC, atsaucoties uz avotiem Pentagonā. Izlūkdienestu sniegtā informācija arī liecina, ka milzīgā Krievijas bruņoto spēku kolonna Kijevas tuvumā tā arī ievērojami uz priekšu nav pavirzījusies.
Sestdien bija plānota iedzīvotāju evakuācija no Mariupoles, taču tā beidzās īsti nesākusies, jo Krievijas spēki turpināja bombardēt reģionu, lai gan tur bija izsludināts pamiers. Arī svētdien karadarbības dēļ evakuācija nenotika.
NATO nepiekritīs gaisa telpas slēgšanai virs Ukrainas, jo alianse atbild par eiropiešu dzīvību. Par to intervijā vācu televīzijas kanālam "ARD" paziņojusi Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Viņa atgādinājusi, ka gaisa telpas slēgšana nozīmēs iesaistīšanos bruņotajā konfliktā ar Krieviju, kas apdraudēs miljonus eiropiešu.
Ukraina ir gatava ar starptautiskajiem partneriem apspriest drošības garantijas ārpus dalības NATO. Par to paziņojis Ukrainas partijas "Tautas kalps" frakcijas vadītājs Davis Arahamija. Intervijā amerikāņu raidsabiedrībai "Fox news", viņš norādījis, ka viena no lietām, kurā Ukraina nav gatava iet uz kompromisiem, ir valsts teritoriālā nedalāmība. Pēc viņa vārdiem, pašlaik ir absolūti nepieņemami runāt par kādiem modeļiem, kur okupētās teritorijas tiktu atzītas vai nu par Krievijai piederošām, vai neatkarīgām.
Krievija vakar piedraudējusi savām kaimiņvalstīm, ka gadījumā, ja tās ļaus savā teritorijā izvietot ukraiņu kara lidmašīnas, tās var tikt ierautas karā, kuru Maskava uzsākusi pret Ukrainu. Krievijas Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītājs Igors Konašenkovs norādījis, ka ir droši zināms, ka ukraiņu kaujas lidmašīnas ir lidojušas uz Rumāniju un citām kaimiņvalstīm. Viņš norādījis, ka šo valstu lidlauku tīkla izmantošana ukraiņu kara lidmašīnu bāzēšanai ar turpmāku spēka lietošanu pret Krievijas armiju var tikt atzīta par šo valstu iesaistīšanos bruņotajā konfliktā.
Krievijā bloķēts "Facebook" un citi Rietumu sociālie tīkli, lai apklusinātu informāciju par Krievijas karu un norisi Ukrainā. Kremļa kontrolētajos propagandas medijos par notiekošā patieso gaitu un apmēriem netiek stāstīts.
Ukrainas armija nedaudz vairāk kā nedēļās laikā iznīcinājusi Krievijas kara tehniku vairāk nekā trīs miljardu dolāru vērtībā, vēsa žurnāla "Forbes" Ukrainas redakcija. Pēc Ukrainas Ģenerālštāba datiem, no kara sākuma 24. februārī līdz 4. martam Ukrainas armija iznīcinājusi 1902 ienaidnieka tehnikas vienību.
Ukraiņu tauta ar ienaidnieku cīnās visos iespējamos veidos. Svētdien tika ziņots par kādu kuriozu gadījumu, kad kāda kijeviete no sava balkona ar marinētu gurķu burku notriekusi Krievijas armijai piederošu dronu, par to liecina ieraksts mikroblogošanas vietnē "Twitter". Šim ierakstam un atjautīgajai kijevietei atbalstu pauduši tūkstošiem twitter sekotāju, gan paužot apbrīnu ukraiņiem, gan arī jokojot par gurķu ieroču tēmu.
Kopā ar Ukrainu visai cilvēcei ir iespēja piebeigt Kremļa atdzīvināto sarkano briesmoni uz visiem laikiem, sestdien atbalsta pasākumā pie Ukrainas vēstniecības sacīja Atmodas laika Latvijas Tautas frontes vadītājs Dainis Īvāns. Sestdien Rīgā notikušajā akcijā, kuras mērķis bija nosodīt Krievijas diktatora Vladimira Putina sākto karu Ukrainā un atbalstīt Ukrainas tautu cīņā par brīvību, pulcējās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku.
Turpinām ziņas
Joda nepamatota lietošana profilaksei vai pārdozēšana var nopietni kaitēt veselībai, brīdina Veselības ministrija, norādot, ka jods nav zāles pret radiāciju. Novērots, ka patlaban tas tiek aptiekās pastiprināti izpirkts. Mediķi brīdina, ka pārdozēšanas gadījumā, tai skaitā joda nepamatotas lietošanas profilaksei gadījumā, cilvēkam var rasties galvassāpes, siekalu dziedzeru sāpes un pietūkums, drudzis vai laringīts, rīkles pietūkums vai iekaisums, kuņģa zarnu trakta darbības traucējumi, caureja un plaušu tūska. Jau ziņots, ka Latvijā patlaban nav paaugstinātas radiācijas draudu.
No Latvijas lielajām pilsētām marta sākumā augstākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere ir Valmierā, kur vakcinēti 70% iedzīvotāju. Valmierai seko Rīga un Jūrmala ar 67% vakcinēto, Liepāja un Jelgava ar 66%, Ventspils ar 65%, Rēzekne un Daugavpils ar 62% un Jēkabpils ar 61% vakcinēto. Kopumā Latvijā marta sākumā vakcinācijas kursu bija pabeiguši 66% iedzīvotāju.
No Aināra Šlesera veidotās partijas “Latvijas pirmajā vietā” izslēgtas Saeimas deputātes Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova. No partijas izplatītā paziņojuma noprotams, ka abas politiķes no partijas izslēgtas, jo nav pievienojušās partijas nosodījumam par Krievijas sākto karu Ukrainā.
Un vēl
Latvijā pamazām sāk atgriezties gājputni – ziemeļu gulbji, ķīvītes, mājas strazdi, lauku cīruļi, baloži un dzērves. Lai arī migrācija ir tikai sākusies, pirmie putni, kas Latvijā atgriezās no silajām zemēm, tika manīti jau februārī. Putnu vērotāji norāda, ka spēcīgākie no pirmajiem atlidojušajiem putniem spēj arī atgriezties atpakaļ, kad uznāk kāds sniegputenis. Kopumā Latvijas mainīgās ziemas apstākļi gājputnus neietekmējot.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Sola, ka Ukrainā tomēr būs klusuma režīms un iespēja atvērt humānos koridorus; Latvijas muzeji izteikuši atbalstu ukraiņu tautai; un Kāds laiks gaidāms šonedēļ?
Krievija šodien no plkst.10 izsludina "klusuma režīmu" un atver humānos koridorus, lai mierīgie iedzīvotāji var pamest Kijevu, Mariupoli, Harkivu un Sumus, pavēstīja Krievijas starpresoru humānās reaģēšanas štābs Ukrainas jautājumos. Tas tiek darīts, ņemot vērā humāno situāciju un pēc Francijas prezidenta personīgā lūguma Krievijas prezidentam.
Krievijas puse šo informāciju darījusi zināmu ANO, EDSO, Sarkanā Krusta un citu starptautisko organizāciju profilējošajām struktūrām, izmantojot visus tās rīcībā esošos informācijas resursus, norādīja štābs.
Ukrainas un Krievijas delegāciju sarunu trešā kārta paredzēta šodien, sociālajā tīklā “Facebook” paziņojis Ukrainas valdošās partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija. Viņš nav norādījis ne iespējamo sarunu vietu, ne jautājumus, ko Ukrainas delegācija tajās plāno izvirzīt kā galvenos.
Krievijas Aizsardzības ministrija devusi rīkojumu karavīriem, kas piedalās uzbrukumā Ukrainā, atņemt personu apliecinošos dokumentus un izvērtē iespēju kritušos apglabāt brāļu kapos Baltkrievijas teritorijā, liecina ukraiņu rīcībā nonākušais dokuments. Vēstuli parakstījis Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Aleksejs Krivoručko. Ja līķus nav iespējams izvest, tie iznīcināmi uz vietas, pavēlējis Krivoručko.
Krievijas Federālajam Drošības dienestam dots uzdevums gatavot soda operācijas sagrābtajās Ukrainas pilsētās, lai salauztu iedzīvotāju pretestību un piedotu jaunu sparu Ukrainā izvērstajam uzbrukumam, vēsta Lielbritānijas laikraksts FT, atsaucoties uz Eiropas specdienestiem un amatpersonām.
Krievija vervē sīriešus, kam ir ir kauju pieredze pilsētas apstākļos, nosūtīšanai uz Ukrainu, vēsta laikraksts "Wall Street Journal", atsaucoties uz četrām amerikāņu amatpersonām. Savukārt arābu mediji vēsta, ka daudzi sīrieši atsaukušies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumam doties uz Ukrainu un brīvprātīgi karot privātā kārtā Ukrainas pusē.
NATO spēkiem iesaistoties karā Ukrainas pusē, tas var beigties tikai ar atomieroču pielietošanu, intervijā Latvijas Televīzijai šorīt sacīja prezidenta nacionālās drošības padomnieks, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Jānis Kažociņš. Šādi viņš atbildēja, runājot par to, kāpēc NATO nenosaka lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādījis, ka tas paredzētu iesaistīšanos karā ar Krieviju.
Pieņemoties spēkā sankcijām, kam Maskava pakļauta pēc kara uzsākšanas pret Ukrainu, Krievijas mazumtirgotājiem nāksies ierobežot pirmās nepieciešamības pārtikas produktu tirdzniecību, lai tādējādi cīnītos ar spekulāciju "melnajā tirgū", svētdien paziņojusi valdība. Mazumtirgotāju organizācijas ierosinājušas atļaut tirgotājiem normēt konkrētu preču pārdošanas apmērus vienai personai, teikts ministrijas paziņojumā.
ASV maksājumu karšu kompānijas "Mastercard" un "Visa" sestdien paziņoja, ka pārtrauc darbību Krievijā, reaģējot uz tās iebrukumu Ukrainā. Krievijas banku izsniegtajām "Mastercard" kartēm vairs nebūs pieejams "Mastercard" tīkla atbalsts, bet citās valstīs izdotās "Mastercard" kartes nevarēs izmantot tirdzniecības vietās un bankomātos Krievijā. Savukārt "Visa" pavēstīja, ka nekavējoties sāks "sadarboties ar saviem klientiem un partneriem Krievijā, lai tuvāko dienu laikā pārtrauktu visas "Visa" transakcijas".
Turpinām ziņas
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb NEPLP konstatējusi vienu gadījumu, kur kabeļoperators turpinājis raidīt aizliegtos Krievijas kanālus. NEPLP aicina iedzīvotājus ziņot, ja aizliegtos kanālus mana savā programmā, rakstot uz padomes e-pastu “neplpadome@neplpadome.lv”.
Latvijas kultūras mantojuma organizācijas, tajā skaitā visi Latvijas muzeji, izteikuši atbalstu Ukrainas tautai par savas valsts neatkarību. Atbalstam pievienojas arī Viesītes muzejs “Sēlija”. Krievijas īstenotais karš ir brutāls starptautisko saistību pārkāpums, ignorējot Ukrainas valsts suverenitāti, Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos pasludinātās tautu pašnoteikšanās tiesības un pārkāpjot Eiropas demokrātiskās vērtības. Īpašu atbalstu muzejs “Sēlija” pauž Viesītes sadraudzības pilsētai Židačivai Ukrainas rietumos, Ļvivas apgabalā.
Ar autotransportu pagājušajā gadā pārvadāja 81,6 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2020. gadā. Savukārt ar dzelzceļa transportu pagājušajā gadā pārvadāja 21,8 miljonus tonnu kravu, kas savukārt ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No kopējā ar autotransportu pārvadāto kravu apjoma 79,5% kravu pārvadāja komercpārvadājumos. Tie pieauga par 12,3%.
Akciju sabiedrība "Latvenergo" iepirkusi aptuveni 2 teravatstundu gāzes termoelektrostaciju ražošanas apgādes drošumam. Noslēgtie līgumi paredz sašķidrinātās dabasgāzes piegādi uz Klaipēdas termināli un gāzes iesūknēšanu Inčukalna pazemes gāzes krātuvē aprīlī un maijā. Dabasgāze tiks piegādāta no Norvēģijas, ASV un Kataras. Iegādātais gāzes apjoms nodrošinās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu "Latvenergo" termoelektrostacijās plānotajam ražošanas režīmam šogad, vienlaikus paredzot gāzes rezerves iespējamas energokrīzes situācijā.
Un vēl
Šonedēļ Latvijā gaidāmas aukstas naktis, bet brīvdienās kļūs siltāks, liecina prognozes. Otrdien vēl daudzviet gaidāms neliels sniegs – naktī Kurzemē un valsts centrālajā daļā, bet dienas gaitā – austrumos. Turpmāk gan nokrišņi nav gaidāmi, laiks bieži būs saulains. Gaisa temperatūra naktīs lielākoties būs -1...-6 grādu robežās, bet Vidzemē un Latgalē temperatūra bieži noslīdēs līdz -7...-12 grādiem, ceturtdienas rītā vietām līdz pat -15 grādiem. Nedēļas nogalē laiks kļūs siltāks. Lai arī naktīs valdīs neliels sals, dienās temperatūra visā Latvijā pakāpsies virs nulles, dažviet sasniedzot pat plus 10 grādus.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukraina pārtrauks atsevišķu pārtikas produktu eksportu ; Pieaug iedzīvotāju interese iestāties Zemessardzē ; un Jēkabpils novadā dzēsts šogad pirmais kūlas ugunsgrēks.
Polija un citas rietumvalstis pagaidām nenodos Ukrainai kara lidmašīnas. Tomēr turpināsies militārās palīdzības sniegšana pa gaisu. Polijas valdība sociālajos tīklos paziņoja, ka nesūtīs savus iznīcinātājus uz Ukrainu, kā arī neļaus izmantot savus lidlaukus. Taču tiekot sniegta vērā ņemama palīdzība kaimiņvalstij citos veidos. Vienlaikus Polijas lidlauki kļuvuši par gaisa vārtiem apmēram 20 NATO dalībvalstīm, kas sūta savus ieročus uz Ukrainu. Astoņpadsmit lielas lidmašīnas katru dienu nolaižas uz kādas lidostas skrejceļa, un uz to borta ir ieroču un militārās palīdzības kravas.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu izteicies, ka gatavs turpināt dialogu ar Ukrainu, ja tā bez ierunām izpildīs "visas zināmās Krievijas prasības", proti, Ukraina kapitulēs. Tā atsaucoties uz Kremļa preses dienestu, ziņo aģentūra "RIA Novosti". Jau vēstīts, ka šodien paredzēta Ukrainas un Krievijas trešā sarunu kārta.
Ukraina pārtrauks atsevišķu pārtikas produktu eksportu, svētdien lēmusi Ukrainas valdība. Lēmums pieņemts pieaugošo bažu dēļ par iespējamu pārtikas trūkumu valstī. Valdība lēmusi pārtraukt liellopu gaļas un dzīvu liellopu, liellopu gaļas subproduktu, rudzu, auzu, griķu, prosas un sāls eksportu, norādīts publiskotajā paziņojumā. Tāpat paziņojumā norādīts, ka tādu produktu kā kviešu, kukurūzas, vistas gaļas, olu un eļļas eksports pieļaujams tikai ar Ekonomikas ministrijas atļauju. Kara dēļ veikaliem visā valstī ir apgrūtināta preču piegāde. Turpinoties karadarbībai, pārtikas produktu piegāde kļūst arvien sarežģītāka.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainu pametuši vairāk nekā pusotrs miljons bēgļu, paziņojusi ANO bēgļu lietu aģentūra. Pēc aģentūras svētdien dienas otrajā pusē apkopotajiem datiem, bēgļu gaitās no Ukrainas kopš kara sākuma bija devušies miljons 534 tūkstoši 792 cilvēki. ANO norāda, ka tā ir visātrāk augošā bēgļu krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara.
Krievijā darbību apturēja neatkarīgais televīzijas kanāls „Doždj” un likvidēta radiostacija „Eho Moskvi”, ierobežota interneta medija Meduza darbība. Krievijā arī daļēji bloķēs sociālos tīklus “Facebook” un “Twitter”. No Krievijas aiziet arī britu un vācu raidsabiedrība BBC un “Deutsche Welle”, aģentūra "Bloomberg" un raidorganizācija "CBC/Radio-Canada" .
Šie mediji apturējuši darbību Krievijā pēc pieņemtajiem likuma grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par tā dēvēto "viltus ziņu" izplatīšanu. BBC ģenerāldirektors Tims Deivijs norādījis, ka šie likuma grozījumi par krimināli sodāmu padara pašu neatkarīgās žurnālistikas procesu.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Komisija ir nolēmusi apturēt sadarbību ar Krievijas struktūrām pētniecībā, zinātnē un inovācijā, kā arī apturējusi sadarbību ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju Eiropas kaimiņattiecību instrumenta pārrobežu sadarbības programmās. Komisija turpmāk neslēgs jaunus līgumus un vienošanās ar Krievijas organizācijām programmā "Apvārsnis Eiropa".
Turpinām ziņas
No šodienas Covid-19 pārslimošanas faktu varēs apliecināt arī ar ātro antigēna testu un uz šī testa rezultāta pamata varēs izdot pārslimošanas sertifikātu, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai. Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka šobrīd Covid-19 diagnozi apstiprina ar RNS testu, bet, ņemot vērā to, ka šī gada 22.februārī Eiropas Komisija ir pieņēmusi grozījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā, paredzot to, ka pārslimošanas sertifikātu var izsniegt arī, pamatojoties uz antigēnu ātro testu rezultātiem, nepieciešams pielāgot pārslimošanas sertifikātu izsniegšanas kārtību Latvijā.
Kā ziņots, Latvijā no 1.marta atcelta ārkārtējā situācija epidemioloģiskās situācijas dēļ, vienlaikus atceļot virkni ierobežojumu.
Vidējā alga uz papīra Latvijā pērn kāpusi par 11,8 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Taču tas nenozīmē, ka algu kāpums bijis visās nozarēs un visiem strādājošajiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē sašaurinot uzņēmējdarbību, lielākoties darbu zaudēja mazāk atalgotie, savukārt vispārējā valdības sektorā, veselības un sociālās aprūpes nozarē strādājošajiem algas pieaugums bija lielāks nekā vidēji valstī. Pērn mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija tūkstoš 277 eiro, savukārt mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas - 939 eiro. Taču, tā kā gada laikā kāpušas arī patēriņa cenas, neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bijis 8,1 procents.
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Zemessardzē saņemti 784 iestāšanās pieteikumi, nepilnu divu nedēļu laikā vēlmi darboties zemessardzē izrādījis tikpat liels cilvēku skaits, cik iepriekš gada laikā. Jau ziņots, ka atbilstoši Valsts aizsardzības koncepcijai Zemessardzē līdz 2024.gadam ir jābūt 10 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2027.gadam - 12 tūkstoši. Patlaban Latvijā ir aptuveni 8 tūkstoši 100 zemessargu, kuri ir pietiekami aktīvi. Zemessardzes izplatītā informācija liecina, ka zemessargi attīsta savas militārās iemaņas no pamatdarba brīvajā laikā.
Un vēl
Brīvdienās vairākos novados ugunsdzēsēji glābēji dzēsa šogad pirmos kūlas ugunsgrēkus. Piektdien pēcpusdienā Dobeles novada Vītiņu pagastā dega kūla 900 m2 platībā, bet sestdien – viena hektāra platībā. Tie ir šogad pirmie kūlas ugunsgrēki Dobeles novadā. Piektdien dzēsts arī šogad pirmais kūlas ugunsgrēks Jēkabpils novadā – Krustpils pagastā sausā zāle dega 1000 m2 platībā. Sestdien Jelgavas lidlaukā pērnā zāle dega 100 m2 platībā, bet šogad pirmais kūlas ugunsgrēks Tukumā dzēsts Milzkalnes ielā, kur sausā zāle dega 300 m2 platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir bīstama, aizliegta un sodāma! Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, tad, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus! Ja nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, tad nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti!
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija atsakās piedalīties ANO Starptautiskajā tiesā; Karš Ukrainā draud ar šoku pārtikas nozarē; un Nacionālais teātris izsludina lugu «makšķerēšanas» konkursu
Krievija šodien atteikusies sūtīt savu pārstāvi uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko tiesu, kurai Ukraina lūgusi likt Krievijai nekavējoties apturēt karu. Krievijas vēstnieks Nīderlandē Aleksandrs Šulgins tiesai esot nosūtījis vēstuli un "norādījis, ka viņa valdība neplāno piedalīties". Savukārt Ukrainas pārstāvis tiesā Antons Korinevičs kritizēja Krieviju par neierašanos uz sēdi Starptautiskajā tiesā, norādot, ka viņi nav šajā tiesā, viņi ir kaujas laukā, vedot agresīvu karu pret manu valsti," un piebilstot, ka "Krievija tā risina strīdus".
Krievija paziņojusi, ka cilvēkiem būs atļauts pamest kaujas zonas, taču daži no evakuācijas koridoriem ved uz Baltkrieviju vai Krieviju. Reaģējot uz to, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis norādījis, ka ukraiņiem vajadzētu būt iespējai pamest savas mājas caur Ukrainas teritoriju, norādot, ka tas ir pilnīgi amorāli, jo cilvēku ciešanas tiek izmantotas, lai radītu vēlamo televīzijas sižetu, kā Krievijā ierodas ukraiņu bēgļi, ziņo "Sky News".
Tikmēr Sarkanā Krusta Starptautiskā komiteja paziņojusi, ka Krievijas spēku aplenktajā Mariupolē humānie koridori, kas paredzēti civiliedzīvotāju evakuācijai, ved uz ceļu, kas ir mīnēts.
Ukrainas armija atguvusi kontroli pār Mikolajivas lidostu, ko uz neilgu laiku bija ieņēmis Krievijas karaspēks, ziņo apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.
Jaunākā izlūkošanas informācija, ar kuru dalījusies Lielbritānijas Aizsardzības ministrija, ziņo, ka Krievija vēršas pret Ukrainas sakaru infrastruktūru, lai samazinātu Ukrainas pilsoņu piekļuvi uzticamām ziņām un informācijai. Krievija svētdien Harkivā īstenoja uzbrukumu televīzijas tornim. Tas notika pēc līdzīga uzbrukuma Kijevas televīzijas tornim Kijevā 1. martā. Ukrainas piekļuve internetam, visticamāk, arī tiks traucēta Krievijas triecienu infrastruktūrai radīto papildu bojājumu dēļ. Pēdējās nedēļas laikā ziņots par interneta pieslēguma pārrāvumiem Mariupolē, Sumi, Kijevā un Harkivā.
Ukrainu pamet visi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO Īpašās monitoringa misijas darbinieki. Uz laiku atlikta vienīgi darbinieku evakuācija no Mariupoles, kur iepriekš apšaudēs nodarīti postījumi misijas birojam.
ASV un Eiropas amatpersonas izstrādā plānu, kā atbalstīt Ukrainas trimdas valdību prezidenta Volodimira Zelenska vadībā, ja viņam būtu jābēg no Kijevas, Rietumvalstu amatpersonas sacījušas raidsabiedrībai CNN. Sarunās tiek apskatīti vairāki scenāriji, gan atbalsts Zelenskim un augstākajām Ukrainas amatpersonām, ja tām jāpārceļas uz Ļvivu Ukrainas rietumus, gan arī iespējamība, ka Ukrainas prezidentam ar tuvākajiem padomniekiem jābēg no Ukrainas un jāveido jauna valdība Polijā, atklājušas amatpersonas.
Krievijas, Ukrainas un Turcijas ārlietu ministri plāno ceturtdien tikties Turcijas dienvidos, paziņoja oficiālā Ankara laikā, kad Krievijas iebrukums Ukrainā pieņemas spēkā. Paziņojums par tikšanos izskanējis pēc Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana telefonsarunas ar Krievijas un Ukrainas vadītājiem. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve apliecināja aģentūrai TASS, ka vienošanās par šādu trīs ministru tikšanos panākta Krievijas prezidenta Vladimira Putina un Erdogana telefonsarunā, “pēc Turcijas līdera iniciatīvas”.
Amerikas Savienotās Valstis Lietuvā izvietos vēl 400 karavīru, šodien, apmeklējot Viļņu, paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Pašlaik Lietuvas Pabrades poligonā jau izvietoti aptuveni 500 amerikāņu karavīri, bet Šauļu aviobāzē - četri iznīcinātāji F-35.
Turpinām ziņas
Rīgā līdz šim ir izmitināti 170 kara bēgļi no Ukrainas, šodien preses konferencē par vienotā atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem izveidošanu teica Rīgas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs Andrejs Aronovs. Viņš pieļāva, ka blakus Rīgai esošās pašvaldības uzņēmušas aptuveni tikpat daudz Ukrainas iedzīvotāju.
Pēc neoficiālās informācijas, kas tiekot saņemta no nevalstiskajām organizācijām, galvaspilsētā varētu būt ieradušies trīs līd četri tūkstoši bēgļu.
Karš Ukrainā draud ar šoku pārtikas nozarē – tās pieejamības samazināšanos un izmaksu pieaugumu, vēsta BBC, atsaucoties uz minerālmēslu ražotāja "Yara International" vadības pausto. Šis uzņēmums darbojas vairāk nekā 60 valstīs, iepērkot ievērojamu daļu izejvielu tieši Krievijā. Turklāt jau šobrīd mēslojuma cena ir paaugstinājusies, sekojot līdzi gāzes vairumtirdzniecības cenai. Turklāt gan Krievija, gan Ukraina līdz šim bija arī lielas lauksaimniecības/pārtikas ražotājas pasaulē. Tādējādi šobrīd vairs nav diskusijas, vai būs krīze, bet gan – cik dziļa tā būs. "Yara International" vadītājs uzskata, ka ilgtermiņa ir jāsamazina atkarība no Krievijas pasaules pārtikas ražošanā.
Gāzes cena Eiropas biržās šodien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni, ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ. Gāzes cena Nīderlandes biržā rīta tirdzniecības sesijā sasniedza 345 eiro par megavatstundu. Vienlaikus pirmdien pieaugušas arī naftas cenas, jo Krievija ir viena no pasaulē lielākajām jēlnaftas ražotājām. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājusies līdz gandrīz 140 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis pēdējos 14 gados.
Un vēl
Latvijas Nacionālais teātris izsludina pilna apjoma lugu ideju "makšķerēšanas" konkursu. Konkursa galvenais mērķis ir veicināt Latvijas dramaturģijas attīstību un lugu tapšanu, lai teātra repertuārā iespējami vairāk iekļautu jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss notiek divās kārtās. Pieteikums lugu ideju "makšķerēšanas" konkursa 1. kārtai nosūtāms līdz 16. maijam. Dalībnieku pieteikuma anketa pieejama teātra mājaslapā. Konkursa 2. kārtas norise paredzēta jūnijā.