Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 8.martā
- 08 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas un Ukrainas sarunas beigušās bez būtiskiem rezultātiem; Jēkabpilī, lielveikalā Maxima agresīvs pircējs demolē alkohola plauktus; un Kāpēc 8.martā svin starptautiskoi sieviešu dienu.
Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunu trešā kārta pirmdien Baltkrievijā beigusies bez būtiskiem panākumiem. Abas puses ziņo, ka esot neliels progress jautājumā par humāno koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no Krievijas spēku aplenktajām Ukrainas pilsētām. Krievijas delegācijas vadītājs Vladimirs Medinskis apgalvo, ka esot cerības otrdien iedarbināt humānos koridorus. Taču līdz šim Krievija likusi šķēršļus civiliedzīvotāju evakuācijai, turpinot Ukrainas pilsētu apšaudes.
Krievija pēdējās diennakts laikā ir pārgrupējusi spēkus uzbrukumam Kijevai un plāno tajā iesaistīt kadiroviešus jeb čečenu formējumu karavīrus un bijušos algotņu grupas "Vagner" locekļus, sociālajā tīklā "Facebook" pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja brīdinājusi par plaša mēroga humāno krīzi kara pārņemtajā Ukrainā, ja steidzami netiks nodrošināta palīdzības piegāde karadarbības vissmagāk skarto pilsētu iedzīvotājiem. Apvienoto Nāciju Organizācija vēsta, ka Ukrainā karš ir izraisījis visstraujāk augošo bēgļu krīzi Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Starptautiskā Sarkanā Krusta komitejas prezidents Frančesko Roka paziņoja, ka karadarbības rezultātā miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju ir palikuši bez ūdens, elektrības, siltuma un izbraucamiem ceļiem, bet kara vissmagāk cietušajās pilsētās trūkst pārtikas, medikamentu un tīra dzeramā ūdens.
Krievija nodarījusi Ukrainas infrastruktūrai postījumus vairāk nekā desmit miljardu dolāru apmērā un lielāko objektu atjaunošanai būs nepieciešami viens līdz divi gadi, paziņojis infrastruktūras ministrs Aleksandrs Kubrakovs. Pēc viņa teikā, infrastruktūras atjaunošanā Ukraina paļausies uz pasaules palīdzību. Viņš norādīja, ka vairumu objektu izdosies atjaunot gada laikā, pašus lielākos un sarežģītākos - divos gados.
Krievija pēc iebrukuma Ukrainā ir kļuvusi par valsti, pret kuru noteikts vislielākais sankciju skaits, šai ziņā apsteidzot Irānu, Sīriju un Ziemeļkoreju, ziņo aģentūra "Bloomberg". Saskaņā ar globālo datubāzi Castellum.ai, kas apseko pasaulē noteiktās sankcijas, pret Krieviju kopš 22.februāra ir noteiktas 2 tūkstoši 778 jaunas sankcijas.
Vakar Rīgā, Kongresu namā atvērtais atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem nav ticis galā ar bēgļu pieplūdumu. Pirmdien pakalpojumi sniegti mazāk nekā 300 reizes, bet izsniegti aptuveni 700 – 800 numuriņi rindai pakalpojuma saņemšanai. Līdz ar to izveidojās situācija, ka cilvēki, kuri bija ieradušies uz centra atvēršanu no paša rīta, nogaidīja rindā visu dienu. Turklāt, arī izstāvot rindu, viņiem neesot ticis piedāvāts tas, ko centra atvēršanā solījuši tā organizētāji. Lielākajai daļai bēgļu nav iedots ne braukšanas talons Rīgas sabiedriskajā transportā, ne līdzekļi iztikai, ne pārtikas paka. Tāpat arī nav bijusi iespēja noformēt vīzu. Rindā gaidītāji visu dienu pavadījuši arī bez iespējas paēst. Rīgas pašvaldībā apstiprina, ka nav sniegta visa nepieciešamā palīdzība, bet tas noticis normatīvo aktu trūkumu dēļ.
Valsts drošības dienests aizturējis četrus "garīgās attīstības un dziedniecības centra" "DVS Urantija" pārstāvjus par Krievijas īstenoto kara noziegumu Ukrainā attaisnošanu. Pirmdien Drošības dienests veica tiesas sankcionētas procesuālās darbības objektos Rīgā un citā apdzīvotā vietā Latvijā, aizturot četras personas. Kriminālprocess sākts pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par noziegumu pret mieru un kara noziegumu iespējamu attaisnošanu un slavināšanu, kā arī iespējamu nacionālā un etniskā naida vai nesaticības izraisīšanu, ko veikuši organizācijas atbildīgie darbinieki, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu. "Firmas.lv" informācija liecina, ka Rīgā, Elizabetes ielā reģistrētā SIA "DVS Urantija" pieder Līgai Gusevai un Skaidrītei Aleksejevai.
Turpinām ziņas
Ar Radio1 sazinājās aculieciniece, kas informē, ka vakar pēcpusdienā kāds satrakojies vīrietis esot ālējies veikalā MaximaXX Jēkabpilī, Brīvības ielā, nodarot postījumus lielveikala plauktos saliktajai produkcijai alkoholisko dzērienu nodaļā. Aculiecinieki ziņo, ka skats bijis drausmīgs, pa gaisu lidojuši gan iepirkumu ratiņi, gan prece.
“Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule Radio1 informēja, ka vakar, Maxima XX veikalā Jēkabpilī, Brīvības ielā 108 ieradies vīrietis, kura uzvedība piesaistījusi apsardzes uzmanību. Vīrietis uzvedies neadekvāti, tai skaitā izteicis nepiedienīgas piezīmes veikala darbiniecēm, apsardzes darbinieki viņam aizrādījuši par nepiedienīgu uzvedību. Pēc aizrādījumiem, vīrietis sācisuzvesties izteikti agresīvi. Apsargi izsaukuši valsts policiju. Maxima pārstāve norāda, ka par laimi incidentā nav cietuši nedz veikala darbinieki, nedz apmeklētāji.
Valsts policija pārstāve Dace Kalniņa Radio1 sacīja, ka vīrietis, kas ārdījās veikalā, iespējams, bija narkotisko vielu vai alkohola reibumā. Valsts policijas darbinieki 26 gadus veco vīrietiaizturējuši un nogādājuši Valsts policijas Jēkabpils iecirknī. Policija turpina skaidrot notikušā apstākļus un uzsākts kriminālprocess pēc 231. panta otrās daļas par huligānismu. Vīrietis nogādāts ārstniecības iestādē narkotisko vielu un alkohola reibuma pārbaudei.
Un vēl
Šodien, 8.martā atzīmē Starptautisko sieviešu dienu. Sabiedrībā joprojām nebeidzas diskusijas par 8.marta svētku nozīmi. Viedokļu amplitūda svārstās no pilnīgas svētku noliegšanas kā padomju laika atribūta līdz to pilnīgai asociācijai ar pavasari un mīlestību. Latvijā 8.marts ir iekļauts oficiāli atzīmējamo dienu sarakstā. Rietumvalstīs šie svētki netiek saistīti ne ar padomju režīma glorifikāciju, ne arī mīlestības apliecinājumiem. Sieviešu kustība, pēc kuras ierosmes Sieviešu diena kļuva par svētku dienu, sākās 18.gadsimtā Ziemeļeiropā un Francijā. Cīņa bija par sieviešu līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē. 1910.gadā Starptautiskajā sieviešu konferencē Kopenhāgenā Klāra Cetkina izteica piedāvājumu svinēt Starptautisko sieviešu dienu 8.martā. Atsaucoties uz šo aicinājumu, daudzu valstu sievietes aktivizējās cīņai pret nabadzību, par tiesībām strādāt, par mieru.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas okupanti Ukrainā nodarbojas ar marodierismu; Dabasgāzes cenas sasniedz rekordaugstu līmeni; un Ķīpsalā būs skatāma suņu un kaķu izstāde.
Ukrainas armijas Ģenerālštābs ikrīta paziņojumā raksta, ka okupanti ir demoralizēti un arvien biežāk nodarbojas ar marodierismu. Harkivas, Sumu, Čerņihivas un Kijevas apgabalos okupantu kontrolētajās teritorijās tiek fiksētas laupīšanas, vardarbīgas darbības pret iedzīvotājiem, civilo ēku sagrābšana, lauksaimniecības angāru izmantošana militārās tehnikas novietošanai, ugunspunktu izvietošana blīvi apdzīvotos rajonos un civilās infrastruktūras objektos. Hersonas un Mikolajivas apgabalos okupanti izmanto psiholoģiskās cīņas vienības, lai iedarbotos uz vietējiem iedzīvotājiem. Izveidotas līdz 10 psiholoģiskās cīņas taktiskās grupas ar uzdevumu veikt propagandas darbu.
Krievija atkal sola šodien atvērt humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuēšanai no Kijevas, Čerņihivas, Sumi, Harkivas un Mariupoles. Vairums piedāvāto evakuācijas maršrutu ir uz Krievijas teritoriju. Iepriekš Kijeva kritizēja šādu Maskavas pieeju. Visi iepriekšējie evakuācijas mēģinājumi izgāzās, pusēm vainojot vienai otru pamiera neievērošanā. (BBC)
Krievijas piedāvātie humānie koridori uz Krieviju ir Golgātas ceļš, kurā cilvēki tiks apdraudēti un izmantoti Krievijas propagandai, intervijā Latvijas Televīzijai šorīt sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš uzsvēra, ka Krievijas domāšana un armija ir kā padomju laikos. Pēc Pabrika teiktā, jebkurš, pazīstot Krieviju, nepaļautos uz to.
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka pārmetusi Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, ka tā nepilda savu galveno uzdevumu bailēs no Krievijas. Tieši šai organizācijai jāpalīdz nodrošināt humānos koridorus Ukrainā, bet tā pazemojas Krievijas Federācijas priekšā, un pat baidās paņemt vēstuli par saskaņoto maršrutu izveidi, nerunājot jau par to, ka vajadzētu iedot automobili, kas nostātos kolonnas priekšā un apliecinātu, ka tiek evakuēti bērni, sievietes un ievainotie, ka ielenktajos rajonos tiek ievesti medikamenti un produkti, vēsta aģentūra LETA.
Pasaules banka apstiprinājusi ārkārtas finansējumu 723 miljonu dolāru apmērā, lai palīdzētu Ukrainas valdībai izmaksāt budžeta darbinieku algas, pensijas un pabalstus, ziņo BBC. Finansējumu šai palīdzībai sniegusi Lielbritānija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Latvija, Lietuva un Islande. Pasaules banka arī sola tuvāko mēnešu laikā Ukrainai un kaimiņvalstīm piešķirt vēl trīs miljardus dolāru.
Japāna vērš sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, vēsta "Meduza". Jaunajā sankciju sarakstā Baltkrievijai ir Aleksandra Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs, Baltkrievijas prezidenta preses sekretāre Nataļja Eismonta un iekšlietu ministru Ivanu Kurbakovu. Tāpat Japāna aizliegusi eksportu, kas attiecas uz Baltkrievijas aizsardzības ministriju Japāna arī aizliegusi eksportēt uz Krieviju naftas apstrādes iekārtas.
Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde "Hesburger" pārtrauks darbu Krievijā un Baltkrievijā. Lēmums pārtraukt restorānu ķēdes darbību Krievijā un Baltkrievijā pieņemts pagājušajā nedēļā, un šobrīd tiek veidots detalizētāks plāns šo tirgu pamešanai. Krievijā ir 39 "Hesburger" restorāni, bet Baltkrievijā - četri restorāni, kas tiks slēgti iespējami drīz. Savukārt Ukrainā darbojas septiņi "Hesburger" restorāni, un tie visi atrodas Kijevā un šobrīd ir slēgti.
Arī Vācijas sporta apģērbu, apavu un aksesuāru ražotājs "adidas" paziņojis par savu veikalu slēgšanu Krievijā, bet pagaidām vēl neaizies no Krievijas tirgus. Darbība pagaidām ir tikai apturēta. Vienlaikus uzņēmums turpinās maksāt darbiniekiem algas un pagaidām pilnībā nepametīs Krievijas tirgu. Arī sporta apģērbu, apavu un aksesuāru ražotāji "Puma" un "Nike" ir uz laiku vai pilnībā pārtraukuši savu darbību valstī, kas sākusi asiņainu karu pret Ukrainu.
Turpinām ziņas
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un tās būtisko ietekmi uz dabasgāzes tirgu, dabasgāzes cena aprīlim Eiropā atbilstoši šī brīža prognozēm svārstās ap 250-300 eiro par megavatstundu. Pastāvot prognozēm par šādu dabasgāzes cenas līmeni 2022.gada aprīlī, "Latvijas gāze" aicina dabasgāzes lietotājus atbildīgi izvērtēt savu patēriņu un finansiālās iespējas. Gāzes cena Eiropas biržās pirmdien pieaugusi par vairāk nekā 60% un sasniegusi rekordaugstu līmeni, ņemot vērā bažas par piegādēm Ukrainas kara dēļ.
Paredzēts rosināt šogad plānoto pensiju indeksāciju pārcelt no oktobra uz septembri, lai attiecīgo pieaugumu pensionāri varētu saņemt vismaz mēnesi agrāk. Tas iecerēts, kā viens no vairākiem soļiem, lai atbalstītu mazāk aizsargātos iedzīvotājus laikā, kad gaidāms cenu kāpums enerģētikas jomā.
Latvijā radies metāla deficīts – uzņēmēji atzīst, ka tas ir bezprecedenta gadījums, tāpēc neviens nav bijis tam gatavs. Metāla deficītu īpaši izjūt zivju konservu ražotāji, kas norāda, ja šobrīd konservu bundžiņa maksā ap vienu eiro, tad cena var pieaugt līdz seši vai desmit eiro un maz ticams, ka šādam produktam būs daudz pircēju, kas var novest pie zivju pārstrādes uzņēmumu bankrota. Līdz šim metālu iegādājās no Latvijas piegādātājiem, kas importēja no Krievijas un Baltkrievijas. Turpmāk metāla iegādei būs jāmeklē citi ceļi Eiropā, kas krietni sadārdzinās cenas.
Un vēl
Rīgā šonedēļ notiks ikgadējā mājdzīvnieku un zooindustrijas izstāde "PetExpo 2022. Tā norisināsies 12. un 13.martā Ķīpsalā. Izstādē būs aplūkojami Starptautiskās Kinoloģiskās federācijas desmit grupu suņi un kaķi no piecām šķirņu grupām. Suņu skaistuma konkursos par uzvaru cīnīsies 190 šķirņu suņu. Abu pasākuma dienu noslēgumā par titulu "Best of the best" sacentīsies katras šķirnes labākais pārstāvis. Kaķu izstādē varēs aplūkot aptuveni 250 kaķu, tostarp paredzēts arī Britānijas kaķu šovs un Kornvolas reksu šovs, kā arī labāko kaķu parāde un uzvarētāju noskaidrošana. Līdzās mājdzīvnieku skaistumkonkursiem Ķīpsalā būs arī zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcija. Interesenti varēs konsultēties arī ar pieredzējušiem speciālistiem.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties; Ukrainas kara bēgļu skaits sasniedzis gandrīz divus miljonus; Par finanšu ministra padomnieku kļuvis mūziķis Račs; un Problēmas radušās ukraiņu grivnas apmainīt pret citu valūtu.
Krievijas karaspēks savu tehniku izvieto Ukrainas iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo vairogu, saprotot, ka Ukrainas armija tādā gadījumā neatklās uguni, vēsta LETA, atsaucoties uz Ukrainas iekšlietu ministra vietnieku Vadimu Denisenko. Kā liecina Ukrainas Iekšlietu ministrijas dati, Krievijas armijas tehnika atrodas visu pagaidu okupēto teritoriju, kur koncentrējas Krievijas karaspēks, dzīvojamo māju pagalmos. Denisenko arī aicināja Krievijas spēku ieņemto teritoriju iedzīvotājus neticēt iebrucēju solītajiem humānajiem koridoriem. Tas nozīmē, ka iedzīvotājus labākajā gadījumā ievedīs Krievijas Federācijā, bet sliktākajā – tie kļūsiet par dzīvo vairogu, lai mūsu spēki nevarētu šaut," uzsvēra Ukrainas valdības pārstāvis.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicinājis uz dialogu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, uzsverot, ka Ukraina ir gatava runāt un meklēt kompromisus, tomēr kapitulēt nav gatava.
Ukrainas prezidenta biroja vadītāja vietnieks Kirils Timošenko savā "Telegram" kanālā ziņojis, ka pirmais civiliedzīvotāju evakuācijas posms no Sumi jau ir sācies. Viņš arī publicējis video, kurā redzamas evakuācijas kolonnas ar iedzīvotājiem. Par šī humānās palīdzības koridora izveidi Ukraina un Krievija vienojusies vēstulē Sarkanajam Krustam, paziņoja Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka. Viņa uzsvēra, ka patlaban citi maršruti nav saskaņoti.
Ukraiņu bēgļu skaits šodien vai rīt sasniegs divus miljonus, šodien paziņoja ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi. Pirmdien ANO bēgļu lietu aģentūra UNHCR ziņoja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši vairāk nekā 1,7 miljoni bēgļu.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Mariupolē miris bērns, kurš cietis no dehidratācijas.
Aplenktā ostas pilsēta Mariupole Ukrainas dienvidaustrumos pašlaik cieš no ūdens, pārtikas un elektroenerģijas trūkuma. Tas ir novedis pie traģiska bērna zaudējuma dehidratācijas dēļ, ziņojis prezidents. (Sky News)
Neskatoties uz karu Ukrainā, caur Ukrainu joprojām tiek piegādāts liels apmērs dabasgāzes, paziņojis Krievijas valsts kontrolētais gāzes gigants "Gazprom". Uzņēmums otrdien Maskavā norādīja, ka līgumā noteiktais piegāžu apjoms ir 109 miljoni kubikmetru dabasgāzes 24 stundās.
Turpinām ziņas
Finanšu ministra Jāņa Reira birojā darbu uz pusslodzi kā padomnieks uzsācis mūziķis un producents Guntars Račs. Viņš ir vairāku biedrību - Latvijas mūzikas izpildītāju un producentu apvienības, Latvijas autoru apvienības, Latvijas mūzikas producentu apvienības un Pašnodarbināto mūziķu apvienības – dibinātājs, kā arī Pašnodarbināto mūziķu apvienības padomes loceklis. Viens no galvenajiem viņa darbības virzieniem kā Reira padomniekam būšot saimnieciskās darbības konta ieviešanas veicināšana. Padomnieks sniegs priekšlikumus arī kultūras un radošo industriju jautājumos.
Lidojumu apturēšana uz Krieviju un Ukrainu būtiski ietekmēs uzņēmuma darbību, jo ieņēmumi no lidojumiem uz Krieviju un Ukrainu veidoja 9% no kopējiem aviokompānijas ieņēmumiem, atzinis "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss. Viņš arī pauda, ka rezervāciju skaits kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" piedāvātajiem lidojumiem samazinājies par 30%.
Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 8 tūkstoši 137 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par 9 mirušiem Covid-19 slimniekiem. No inficētajiem 2 tūkstoši 838 ir nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, bet 5 tūkstoši 299 ir vakcinēti. Pozitīvo gadījumu īpatsvars pret testētajiem: 47,9%. No mirušajiem 3 cilvēki bija nevakcinēti vai vakcinācijas kursu nepabeiguši, 6 vakcinēti. 14 dienu kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 tūkstoši iedzīvotāju ir 5845,6.
Un vēl
Ukrainas kara bēgļiem vismaz pagaidām Latvijā ir ierobežotas iespējas tikt pie skaidras naudas, jo iespēju izmainīt ukraiņu grivnas Latvijā nodrošina tikai atsevišķi valūtas maiņas uzņēmumi. Turklāt arī tajos attiecībā uz Ukrainas grivnas apmaiņu ir noteikti ierobežojumi. Protams, ir iespēja norēķināties ar maksājuma karti. Latvijā valūtas maiņa ir privātu uzņēmumu darbības sfēra un valsts šo jomu neregulē – kuras valūtas mainīt vai nemainīt. Tomēr Latvijas Banka aicina uzņēmumus iespēju robežās ukraiņu grivnas maiņu nodrošināt, un daži uzņēmumi to dara. Ukrainas kara bēgļi var arī norēķināties ar maksājumu kartēm.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Rad io1 ziņās klausieties: Baltkrievija, iespējams, gatavojas karaspēka nosūtīšanai uz Ukrainu; Saeimas deputāts Juris Jurašs ir devies uz Ukrainu; un
Tā dēvētā Ukrainas tautas denacifikācija, aiz kuras slēpjoties Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka karu Ukrainā, ir visīstākais nacisms, intervijā ASV televīzijas kanālam "ABC News" paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.Viņš piebilda, ka "denacifikācija" vēstures gaitā sākta vairākkārt un vienmēr beigusies ļoti slikti. Zelenskis rezumēja, kur ir dažādas tautas, tomēr ir viena nācija - "cilvēku nācija". Zelenskis paziņoja, ka ukraiņi Krievijas iebrucējiem nepiedos simtiem kritušo un ciešanu, kuras tie nesuši kaimiņvalstī.
Krievijas spēki otrdien atkal izjaukuši iedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles, sākot uzbrukumu evakuācijas koridora virzienā, pavēstīja Apvienoto spēku operācijas preses dienests. Tāda Krievijas necilvēku rīcība nav nekas cits kā Ukrainas tauta genocīds, uzsvēra Apvienoto spēku operācijas štābs.
Ukrainas ģenerālštābs brīdina, ka Baltkrievija, iespējams, gatavojas karaspēka nosūtīšanai uz Ukrainu. Baltkrievija pārgrupējusi savus spēkus un daļu no tiem izvietojusi uz Ukrainas robežas netālu no Brestas pilsētas un Aleksandrovkas ciema Gomeļas apgabalā. Bažas par to, ka Baltkrievija varētu militāri iesaistīties konfliktā un palīdzēt Krievijas spēkiem veikt invāziju Ukrainā, izskanējušas jau iepriekš.
Pēdējās dienās strauji palielinājušies uzbrukumi Ukrainas slimnīcām un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportam, brīdinājusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).
Tā piebilda, ka valstī sāk beigties vairāki medicīnas resursi un medikamenti, piemēram, skābeklis, insulīns un individuālie aizsardzības līdzekļi, taču organizācija strādājot, lai ātri piegādātu Ukrainai visu nepieciešamo. (Sky News)
Turpinām ziņas
Partijas "Konservatīvie" valdes loceklis, Saeimas deputāts Juris Jurašs ir devies uz Ukrainu, lai palīdzētu cīnīties ar Krievijas okupantiem. Pagaidām nav zināms kādas konkrēti funkcijas Jurašam Ukrainā uzticētas un vai viņš pievienojies Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajam Starptautiskajam teritoriālās aizsardzības bataljonam. Nav arī zināms, cik ilgi deputāts plāno uzturēties Ukrainā.
Šī gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 8,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājušās visstraujāk - par 11,8%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam, piena produktiem, pienam un jogurtam. Dārgāki kļuvuši arī svaigi dārzeņi un kartupeļi. Cenas pieaugušas miltiem un citiem graudaugiem, maizei, konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī rīsiem un gaļai.
Strauji pieaug arī degvielas cenas. Četru dienu laikā tās kāpušas vidēji par 20 centiem litrā un atsevišķās degvielas uzpildes stacijās degviela maksā jau 1,93 eiro litrā. Līdz 2 eiro litrā tālu vairs nav atlicis. Degvielas cenu straujš kāpums jau bija vērojams pagājušajā nedēļā un ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Aģentūtas Leta apkopotā informācija liecina, ka straujāk cenas pagājušajā nedēļā augušas Tallinā.
Atšķirībā no Covid-19 izraisītās krīzes, kad valsts sniedza atbalstu pandēmijas īpaši skartajiem uzņēmumiem, pašreiz, kad mūsu ekonomiku ietekmēs arī Krievijas sāktais karš Ukrainā, valsts atbalsts pamatā jāfokusē uz iedzīvotājiem, diskusijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš uzsver, ja vien strauji neaug algas un nekompensē strauji pieaugušo inflāciju, tad iedzīvotājiem reālie ienākumi krīt. Un tas, protams, realizēsies patēriņa kritumā. Līdz ar to šoreiz, atšķirībā no Covid-19 izraisītās krīzes, valsts atbalsts būtu pamatā jāfokusē uz iedzīvotājiem.
Un vēl
Valdības sēdē šodien apstiprināti grozījumi, lai atvieglotu administratīvās procedūras, kas saistītas ar būvniecības iecerēm, kas paredz pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem jeb saules paneļu izmantošanu. Lai jau šajā būvniecības sezonā varētu īstenot pēc iespējas vairāk šādas ieceres, grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos paredz atvieglot būvniecības procesu un līdz ar to paātrināt termiņu saules paneļu un nelielu vēja ģeneratoru uzstādīšanai, nosakot, ka enerģijas ražošanas inženierbūves ar siltuma jaudu mazāku par 100 megavatiem un visas saules elektrostacijas tiek klasificētas kā otrās grupas inženierbūves.