Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 10.martā
- 10 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Jau 15.dienu Ukraina varonīgi cīnās pret agresoru; Uzvaras izcīna Jēkabpils volejbolisti un basketbolisti; Un Latvijā ir jāveic pensiju sistēmas reforma.
Uz Krievijas karaspēka ieņemto Hersonu, Ukrainas dienvidos, iedzīvotāju protestu dēļ okupanti pārsvieduši Krievijas Nacionālās gvardes vienības. Krievija, šādi rīkojoties, cenšas ieviest administratīvi policejisku režīmu. Krievu okupanti nelikumīgi aizturējuši vairāk nekā 400 Ukrainas pilsoņu. 4.martā Krievijas spēki noraidīja aicinājumu izveidot "zaļo koridoru", lai Ukraina varētu nodot iedzīvotājiem humāno palīdzību. Toties Hersonā ieradušies vairāki okupantu kravas auto ar produktiem, kas apstājušies pilsētas centrā. Hersonas iedzīvotāji attiekušies pieņemt Krievijas humāno palīdzību. Pateicoties hersoniešu pūliņiem, izgāzusies Krievijas propagandas operācija, lai pasludinātu Hersonas "tautas republiku".
Ukrainas ziemeļos Poltavas apgabalā galvenā cīņa notiek ar diversantu grupām. Par izlūkošanu un diversantu atklāšanu atbildīgs ir viens no atvaļinātiem Latvijas virsniekiem – Valdis Jurgelāns, kurš strādā Teritoriālās aizsardzības bataljona vadībā. Jautāts, ko diversanti cenšas darīt Poltavā, Jurgelāns atzina, ka pirmām kārtām mulsināt cilvēkus.
Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trusa paziņoja, ka Apvienotā Karaliste piegādās Ukrainai pretgaisa aizsardzības sistēmas. Pretgaisa aizsardzības ieroči ir labākais veids, kā aizsargāt debesis, un tās Lielbritānija tagad piegādās Ukrainai. Viņa arī uzsvērusi, ka netiek izskatīta iespēja izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs evakuācijas koridoriem Ukrainā, jo tas novestu pie tiešas sadursmes ar Krieviju.
ASV trešdien brīdināja, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu. Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova šonedēļ, neminot pierādījumus, apgalvoja, ka Ukrainā ar ASV atbalstu darbojas ķīmisko un bioloģisko ieroču laboratorijas.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija apstiprinājusi Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā iespējami tuvāk ukraiņu valodas izrunai. Pilsētu nosaukumi būs jālatvisko, ņemot vērā atveides noteikumus latviešu valodā, piemēram, Kijiva, Harkiva, Ļviva un Čornobiļa.
Turpinām ziņas
Jēkabpils "Lūši" vakar savā laukumā ar uzvaru sāka "Optibet" Latvijas vīriešu volejbola līgas pusfināla sēriju. "Lūši" savā laukumā ar 3-0 uzvarēja "Biolars"/"Jelgava"/MSĢ vienību.Mājinieku labā Pāvels Jemeļjanovs guva 15 punktus, četrreiz izceldamies no serves līnijas. 11 punktus guva Vladislavs Blumbergs, trīs sakrājot blokā, bet desmit punktus pievienoja Jānis Medenis.
Vakar Jēkabpils sporta hallē BK „Jēkabpils” spraigā spēlē izcīnīja uzvaru pār „Gulbenes Buki/BJSS” ar rezultātu 72:62. Rezultatīvākais no „lūšiem” ar 14 punktiem un astoņām bumbām zem groziem bija Jurijs Aleksejevs. Pirms mača Jurijs Aleksejevs no Latvijas basketbola līgu galvenā tiesneša Agņa Pērkona rokām saņēma savu godam nopelnīto Austrumu konferences februārā vērtīgākā spēlētāja balvu. Nākamā BK „Jēkabpils” spēle notiks otrdien, 15. martā, viesos pie „BA Turība” basketbolistiem.
Vakar 70.to dzimšanas dienu svinēja leģendārā basketboliste Uļjana Semjonova. Unikālās sportiskās karjeras laikā no 1968. līdz 1988. gadam Uļa kopā ar Rīgas TTT vienpadsmit reižu uzvarēja Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā, vienreiz – Liliānas Ronketi Eiropas kausa izcīņā un 15 reižu kļuva par PSRS čempioni, bet Latvijas izlases sastāvā četras reizes uzvarēja PSRS tautu spartakiādes turnīros. No 1968. līdz 1986. gadam PSRS izlases sastāvā viņa kļuva par divkārtēju olimpisko, trīskārtēju pasaules un desmitkārtēju Eiropas čempioni. Uļjana Semjonova uzņemta Pasaules basketbola slavas zālē, Pasaules Sieviešu basketbola Slavas zālē un FIBA slavas zālē.
Un vēl
Demogrāfisko spiedienu, ko rada iedzīvotāju skaita kritums un sabiedrības novecošanās, mazināšanai Latvijai ir jāveic pensiju sistēmas reforma, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā pārskatā par Latviju. Pārskatā norādīts, ka "atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, Latvijas seniori pašlaik ir nabadzīgāki nekā vidēji" organizācijas dalībvalstīs. Tāpat Latvija, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, nav uzkrājusi būtiskas rezerves, lai nākotnē varētu izmaksāt atbilstošas pensijas. Organizācija uzsver, ka senioru nabadzības pieaugumu varētu novērst, turpinot uzlabot sistēmu pensiju regulārai celšanai atbilstoši reālajai darba samaksai valstī, kā arī paildzinot cilvēku darba mūžu un palielinot iemaksas pensiju uzkrājumā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Šodien tiks organizēti seši humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai Ukrainā; Latvijā mājokļu pieejamība un kvalitāte ir liela problēma; un Cert.lv brīdina par viltus loterijām.
Šodien tiks organizēti seši humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no bīstamākajām apdzīvotajām vietām, paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Trešdien izdevās organizēt humānos koridorus no Sumiem, Kijevas apgabala pilsētām un ciematiem, un Enerhodaras. Zelenskis sacīja, ka pavisam tika evakuēti apmēram 35 tūkstoši cilvēku.
Krievijas aviācijas trešdien veiktais uzlidojums dzemdību namam Mariupolē ir kara noziegums un Krievijas genocīda pret ukraiņiem galīgais pierādījums, savā uzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā tika iznīcināts dzemdību nams un bērnu slimnīca, kā rezultātā cietuši 17 dzemdību nama darbinieki un viena topošā māmiņa, trešdien paziņoja Doneckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko.
Lai gan oficiāli apstiprinātais bojāgājušo skaits Mariupolē, kopš karadarbības sākuma, ir 1207, patiesais Krievijas bombardēšanu upuru skaits varētu sasniegt no 15 līdz 25 tūkstošiem cilvēku, lēš mēra padomnieks Petrs Andrjušcenko. Daudzi atrodas zem sagrauto māju drupām, kuras pagaidām nav iespējams novākt.
ASV brīdinājusi, ka Krievija Ukrainā varētu lietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus, bet to izmantošanā apsūdzēt Ukrainu. Par to mikroblogošanas vietnē "Twitter" brīdinājusi Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Vācijas laikrakstam "Bild' atzinis, ka ir gatavs kompromisiem, bet ne Ukrainas nodevībai. Zelenskis arī paudis pārliecību, ka karu būs iespējams izbeigt tikai pēc Krievijas un Ukrainas prezidentu tiešām sarunām.
Ordeņu kapituls ir nolēmis atņemt Eiropas Savienības sankcijām pakļautajam Krievijas miljardieriem Aleksejam Mordašovam pirms deviņiem gadiem piešķirto Atzinības krustu. Mordašovam 2013.gada 3.aprīlī tika piešķirta Atzinības krusta ordeņa trešā šķira.
Amerikāņu astronauts Skots Kellijs ir atteicies no viņam piešķirtas Krievijas medaļas "Par nopelniem kosmosa apgūšanā" un lūdzis, lai tā tiktu nodota Krievijas mātei, kuras dēls gājis bojā karā Ukrainā.
Patlaban notiek sarunas par Krievijā aizliegtā neatkarīgā televīzijas kanāla "Doždj" raidīšanu no Rīgas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš aģentūrai LETA apliecināja, ka šādas sarunas notiek, un tajās piedalās vairāki uzņēmumi, taču viņš nekomentēja, kuri mediju nozares komersanti šajā procesā ir iesaistīti. Sarunu veiksmīgs iznākums un "Doždj" raidīšana no Rīgas neoficiāli tiek uzskatīti par ļoti ticamu rezultātu.
Turpinām ziņas
No šodienas, 10. marta, līdz 8. aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētā likuma "Grozījumi Likumā par ostām" atcelšanu. Grozījumi likumā paredz īstenot Latvijas ostu reformu. Parakstu vākšanai izveidotas 296 vietas, no tām 265 parakstu vākšanas vietas Latvijā, bet ārvalstīs – 31 parakstu vākšanas vieta. Piedalīties iespējams, tikai parakstoties klātienē.
Jēkabpils novadā parakstu vākšanas vietas izveidotas novada domes ēkā Jēkabpilī, Brīvības ielā 120, Viesītes pārvaldē, Brīvības iela 10, Aknīstes pārvaldē, Skolas iela 7 un Kūku bibliotēkā. Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanu komisija ir noteikusi šādu paraksta vākšanas vietu darba laiku: pirmdienās, trešdienās, piektdienās, sestdienās un svētdienās darba laiks no plkst. 9.00 līdz plkst.13.00, savukārt otrdienās un ceturtdienās darba laiks no plkst.15.00 līdz plkst. 19.00.
Jau ziņots, ka parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai notiek par Valsts prezidenta apturētā likuma “Grozījumi likumā par ostām” atcelšanu
Latvijā mājokļu pieejamība un kvalitāte ir liela problēma, kuras risināšanai ir nepieciešama ilgtermiņa visaptveroša stratēģija, kam atvēlēti plaši resursi, pausts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jaunākajā pārskatā par Latviju. Organizācijas eksperti secinājuši, ka Latvijā liela daļa mājokļu ir pārapdzīvoti, novecojuši un sliktā tehniskā stāvoklī. 2020.gada dati liecina, ka 9% mājsaimniecību nav pieejama sava iekštelpu tualete ar noskalojamu ūdeni, bet 10% nebija dušas vai vannas, savukārt kopš 2010.gada uzbūvētas tikai dažas dzīvojamās ēkas, no kurām gandrīz visas ir Rīgā un Pierīgā. Latvijā mājokļu skaits par 25-30% pārsniedz mājsaimniecību skaitu, tomēr liela daļa neapdzīvoto mājokļu ir nomaļās vietās, kur ir mazinājies pieprasījums pēc mājokļiem.
Un vēl
Pēdējo dienu laikā informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā “Cert.lv” saņemti vairāki ziņojumi par viltus loteriju, kurā nesankcionēti izmantoti mazumtirdzniecības tīklu “Maxima” un “Rimi” zīmoli, liecina “Cert.lv” paziņojums mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Lai piekļūtu lietotāja norēķinu kartes datiem, krāpnieki SIA “Maxima Latvija” vārdā sūta īsziņas, aicinot piedalīties loterijās, savukārt SIA “Rimi Latvia” klienti saņēmuši viltus ziņas “Messenger” un “WhatsApp” lietotnēs par akciju veikalos.
Krāpnieku nosūtītajā ziņā ir iekļauta saite, kas ved uz viltus vietni, kur upuris tiek aicināts atbildēt uz trīs jautājumiem un no viņa tiek izvilināti bankas dati. “Cert.lv” aicina saņemtās īsziņas ignorēt, tomēr gadījumā, ja dati ievadīti, nekavējoties jāsazinās ar savu banku un jābloķē norēķinu karte, kā arī par situāciju jāinformē “Cert.lv”.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievija turpina Mariupoles bombardēšanu;Norāda uz riskiem Latvijas ekonomikai ģeopolitiskās situācijas dēļ;un Jēkabpils novadā ieradušies 38 ukraiņu bēgļi.
Turcijas dienvidu pilsētā Antaljā šodien sākušās Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova sarunas. Šī ir pirmā tik augsta līmeņa Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā. Paredzēts, ka pēc sarunām Kuleba un Lavrovs izplatīs atsevišķus paziņojumus presei un rīkos atsevišķas preses konferences.
Mariupoles mēra padomnieks raksta, ka Krievija turpina pilsētas bombardēšanu. Uzlidojumiem pakļauti ceļi, kas iekļauti evakuācijas maršrutos. Tiek ziņots, ka Krievija apzināti iznīcina ceļu infrastruktūru, lai pilnībā izolētu pilsētu un padarītu neiespējamu evakuāciju.
Krievijas iedzīvotāji no ekonomiskā kraha draudu māktās valsts masveidā emigrē ne tikai uz Turciju un Gruziju, bet arī Vidusāzijas valstīm, kas Ukrainas kara un Rietumu sankciju dēļ pēkšņi kļuvušas par pievilcīgām biznesa iespēju un civilizācijas zemēm, vēsta Krievijas tīmekļa izdevums Medialeaks.
Pirmie emigranti metās uz Turciju un Gruziju, bet drīz vien šie "atkāpšanās ceļi" kļuva pārmērīgi dārgi. Piemēram, biļete tiešajam reisam uz Turciju var maksāt 200 tūkstoši rubļu jeb orientējoši tūkstoš 500 eiro. Savukārt Gruzijas viena no lielākajām bankām Bank of Georgia jaunos Krievijas klientus gaida pārsteigums - viņiem jāparaksta dokuments, ka piekrīt Tbilisi nostājai par Putina karu Ukrainā, pretējā gadījumā konts netiek atvērts. Līdz ar to pievilcīgas kļuvušas Vidusāzijas valstis - Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Azerbaidžāna.
Lielbritānija noteikusi sankcijas pret Anglijas Premjerlīgas futbola kluba “Chelsea FC” īpašnieku Krievijas miljardieri Romānu Abramoviču, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, ziņo BBC. Abramovičs ir viens no septiņiem oligarhiem, pret kuriem piemērotas jaunās sankcijas, kas paredz līdzekļu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu. Sankcijas noteiktas arī Krievijas enerģētikas giganta "Rosneft" vadītājam Igoram Sečinam un miljardierim Oļegam Deripaskam, abi uzskatīti par Krievijas līdera Vladimira Putina sabiedrotajiem.
Turpinām ziņas
Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, aģentūru LETA informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.
Padome atzīmē, ka enerģijas resursu, it īpaši gāzes un naftas cenas, turpinās pieaugt, vienlaicīgi pieaugs arī pārtikas un ražošanas izejvielu cenas, tomēr noteikt inflācijas attīstības augstāko punktu pašlaik nav iespējams. Sankciju kumulatīvais efekts negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotājus, īpaši maznodrošinātos, un arī Latvijas uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar eksportu uz un importu no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas var izraisīt uzņēmumu bankrotus.
Saeima šodien otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, kas izstrādāti, lai mazinātu nelegālu ierīču, programmu vai citu risinājumu izmantošanu, lai piekļūtu audiovizuāliem pakalpojumiem, un vienlaikus stiprinātu Latvijas informatīvo telpu. Noteikts, ka par nelegālas sistēmas uzstādīšanu, ierīkošanu, instalēšanu vai izmantošanu, mēģinot nelegāli piekļūt televīzijas kanāliem, piemēros brīdinājumu vai naudas sodu līdz simt četrdesmit nauda soda vienībām jeb 700 eiro.
Covid-19 ziņā Latvijā grūtākais brīdis varētu būt aiz muguras un izskatās, ka cīņu ar kovida pandēmiju un vīrusa omikrona paveidu esam gandrīz uzvarējuši. To Latvijas Radio intervijā sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts . Viņš skaidroja, ka pagājušajā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā saruka par 20 procentiem un šobrīd arī samazinās slimnīcu noslodze, kas ir būtisks signāls par situācijas uzlabošanos. Nelāga ziņa gan esot tā, ka nedaudz pieaugusi mirstība. Vienlaikus ministrs arī atzina, ka lielais nezināmais saistībā ar Covid-19 ir tas, vai vīruss atgriezīsies rudenī un ar kādu paveidu. Tādēļ sabiedrība ir aicināta būt gatava un vakcinēties.
Un vēl
Līdz 10.martam Jēkabpils novada pašvaldībā ar palīdzības lūgumu ir vērsušies 38 Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri izceļojuši no savas valsts kara dēļ. No tiem 26 Ukrainas iedzīvotāji apmetušies pie novada iedzīvotājiem, kuri viesmīlīgi uzņēmuši kara bēgļus savās mājās. 5 Ukrainas iedzīvotāji jau izmitināti pašvaldības telpās Viesītē un šonakt ieradās vēl 4 Ukrainas bēgļi. Šobrīd pašvaldība ar katru iebraukušo Ukrainas bēgļu ģimeni strādā individuāli, piedāvājot gan pašvaldības telpas izmitināšanai, gan palīdzību izglītības, sociālajos un citos jautājumos.
Lai informētu Jēkabpils novada iebraukušās ukraiņu ģimenes par palīdzību un atbalstu, kā arī to saņemšanas kartību, Jēkabpils novada pašvaldības vadība, Izglītības pārvalde, Sociālais dienests, pašvaldības policija un citi attiecīgo jomu speciālisti šonedēļ tiksies ar ukraiņiem. Tikšanās laikā Ukraiņu ģimenes varēs uzdot sev interesējošus jautājumus un saņemt informatīvus bukletus ar dienestu kontaktinformāciju.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas un Krievijas sarunas Turcijā beigušās bez rezultāta; Jēkabpils autobusu parks sācis pasažieru aptauju; un Izveido vienotu Latvijas darba devēju vakanču portālu ukraiņiem
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šodien paziņoja, ka sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu nav panācis progresu jautājumā par pamieru. Viņš sarunas raksturoja kā sarežģītas un apsūdzēja Lavrovu, ka viņš atkārtojis Maskavas "tradicionālo naratīvu". Kuleba sacīja, ka gribēja no šīs tikšanās iznākt ar vienošanos par humāno koridoru no Krievijas spēku ielenktās Mariupoles, bet "diemžēl ministrs Lavrovs nav tādās pozīcijās, lai par to uzņemtos saistības". Kuleba sacīja, ka ir gatavs tikties ar Lavrovu "atkal šādā formātā, ja ir izredzes uz saturīgām diskusijām un risinājumu meklēšanu".
Savukārt Lavrovs atsevišķā preses konferencē sacīja, ka sarunās nemaz neesot bijis plānots vienoties par pamieru.
Atbildot uz jautājumu, vai Krievija plāno uzbrukt arī citām valstīm, Lavrovs teica: "Citām valstīm mēs uzbrukt neplānojam. Mēs arī Ukrainai neesam uzbrukuši. " Viņš arī noliedza, ka Krievijai būtu militārie plāni attiecībā uz NATO valstīm. Šī bija pirmā tik augsta līmeņa Ukrainas un Krievijas pārstāvju tikšanās, kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins šodien atkal telefoniski pārrunājis situāciju Ukrainā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu, paziņoja Kremlis.
Arī Vācijas valdības amatpersona apstiprināja diskusijas, sakot, ka gan Šolcs, gan Makrons aicinājuši Putinu nekavējoties īstenot pamieru.
Krievija ceturtdien apsūdzēja ASV, ka tā Ukrainā finansējusi pētījumus, lai attīstītu bioloģiskos ieročus. Kā brīfingā apgalvoja Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālais pārstāvis Igors Konašenkovs, "mērķis šiem un citiem Pentagona Ukrainā finansētajiem pētījumiem bija radīt mehānismu, lai slepeni izplatīti nāvējošus patogēnus". ASV un Ukraina kategoriski noliedz, ka Ukrainā būtu šādas laboratorijas, kas nodarbotos ar bioloģisko ieroču izstrādi.
Igaunija ir pārtraukusi tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Pašlaik vīzas tiek izsniegtas tikai tiem Krievijas pilsoņiem, kas dodas pie radiniekiem Igaunijā. Šada kārtība būs spēkā, kamēr netiks izbeigts Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Līdzīgus ierobežojumus Krievijas pilsoņiem ieviesušas arī citas Eiropas valstis, piemēram, Latvija, Lietuva, Čehija un Norvēģija.
Turpinām ziņas
Par Satversmes tiesas priekšsēdētaju šodien ievēlēts Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš. Šoreiz Laviņš bija vienīgais izvirzītais kandidāts. Par Laviņa kandidatūru balsoja pieci, bet pret - divi Satversmes tiesas tiesneši. Laviņš līdz šim bija satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieks, kurš uz laiku pildīja arī priekšsēdētāja amata pienākumus.
Saistībā ar Eiropas Savienības un ASV noteiktajām sankcijām pret Krieviju Latvijas bankās iesaldēti aptuveni 8 miljoni eiro. Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē, ka bankas datus sniegušas pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas. Līdz ar to iesaldēto līdzekļu apjoms nākotnē var pieaugt, ņemot vērā, ka izpētes vēl notiek, atsevišķu paaugstināta riska klientu kontu darījumi uz izpētes laiku ir apturēti un tiek noteiktas arvien jaunas sankcijas.
SIA “Jēkabpils autobusu parks” līdz 30.aprīlim veic sabiedriskā transporta pasažieru aptauju. Anketa aizpildīšanai elektroniskā formātā ir pieejama uzņēmuma mājaslapā un arī portālā Radio1.lvAptaujas anketa būs pieejama arī vairākās pašvaldības izglītības un kultūras iestādēs. Intervētājs respondentus uzrunās pilsētas maršruta autobusos un pieturvietās. Uzņēmuma Pārvadājumu daļas vadītāja Aija Vetere skaidro, ka uzņēmuma galvenais mērķis ir nodrošināt pasažieriem iespējas pārvietoties mūsdienīgos, ērtos, drošos un vidi mazāk piesārņojošos autobusos ne tikai pilsētā, bet arī piepilsētas ciematos. Aptaujas rezultāti tiks apkopoti līdz 10. maijam un publiskoti uzņēmuma mājaslapā.
Un vēl
Uzņēmēju ekosistēmas dalībnieki ERDA, Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” un “Helve” izveidojuši vienotu Latvijas darba devēju vakanču portālu, kurā regulāri tiks apkopota informācija tikai par tām vakancēm, kuras uzņēmumi piedāvā Ukrainas iedzīvotājiem darbam Latvijā vai attālināti. Informācija par apkopotajām vakancēm Ukrainas iedzīvotājiem tiks publicēta vienotajā darba meklēšanas platformā www.ukraine-latvia.com un www.ukrainetolatvia.teamtailor.com.