Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 11.martā
- 11 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas iebrukumā Ukrainā valsts infrastruktūrai nodarīti zaudējumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā; Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs no aprīļa samazināsies par 8,5%; un Aicina piedalītioes akcijā – maskēšanās tīklu pīšanā.
Pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma šorīt sprādzieni nogranduši Dņipro un Luckā. Lucka atrodas valsts ziemeļrietumos, bet Dņipro ir svarīga pilsēta valsts centrālajā-austrumu daļā pie Dņepras upes. Līdz šim šīs pilsētas nebija pieredzējušas tiešas apšaudes.
Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko. Pašreiz valstī nestrādā aptuveni 50% uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu. Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.
Interpols ir nolēmis neizslēgt Krieviju un neapturēt tās dalību, bet ievieš ierobežojumus sadarbībā ar šo valsti, teikts paziņojumā Interpola vietnē.
Šodien plānota Krievijas prezidenta Putina un Baltkrievijas prezidenta Lukašenko tikšanās.
Arī Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Ahmetovs, kurš ilgi tika uzskatīts par promaskaviski noskaņotu, ceturtdien nosodīja Krievijas armiju par noziegumu pret cilvēci izdarīšanu Ukrainā.
Eiropas Centrālā banka samazinājusi eirozonas ekonomikas pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, ņemot vērā Krievijas īstenoto iebrukumu Ukrainā, kas varētu palēnināt bloka tautsaimniecības atveseļošanos. Banka prognozē, ka eirozonas ekonomika šogad pieaugs par 3,7%, nevis 4,2%, kā tika lēsts iepriekš. Savukārt 2023.gadam banka eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi samazinājusi no 2,9% līdz 2,8%.
Pastāv iespēja, ka Eiropas Savienība ieviesīs formālas kvotas atsevišķu Ukrainas kara bēgļu sadalīšanai. ES dalībvalstis varētu vienoties vienlīdzīgi visā bloka sadalīt īpaši pasargājamus cilvēkus, piemēram, "bērnus ar īpašām vajadzībām, bāreņus, bez pieaugušo pavadības esošus nepilngadīgos, cilvēkus ar īpašām vajadzībām vai īpašās veselības situācijās", viņa paskaidroja.
ANO ceturtdien publiskotie dati liecina, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainu pametuši jau vairāk nekā 2,3 miljoni cilvēku. ANO sagaida, ka bēgļu skaits turpinās strauji pieaugt, Krievijas karaspēkam virzoties dziļāk Ukrainā, sevišķi tuvojoties Kijevai.
Krievijas Ārlietu ministrija ceturtdien paziņoja, ka Krievija vairs nepiedalīsies Eiropas Padomes darbā. Eiropas Padome jau pirms divām nedēļām, kad sākās Krievijas uzbrukums Ukrainai, nolēma apturēt Krievijas līdzdalību šajā organizācijā. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā teikts, ka Krievijai “nedraudzīgās” NATO un Eiropas Savienības valstis izmanto Eiropas Padomi, lai paštīksminātos un slavētu Rietumu pārākumu un novēlēts, lai tās izbauda kontaktus cits ar citu, bez Krievijas.
Turpinām ziņas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam dots uzdevums izvērtēt jautājumu par civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmas attīstīšanu. 2008.gadā tika pieņemts lēmums par civilās aizsardzības aizsargbūvju likvidēšanu, lai arī tolaik jau bija sagatavots tiesību akts par šo objektu uzturēšanu, izmaksām un izveidošanu. Lai arī starptautiskie dokumenti paredz, ka nedrīkst kara gadījumā vērsties pret civiliedzīvotājiem, tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā liecina, ka šie noteikumi netiek ievēroti. Veidojot civilās aizsardzības aizsargbūvju sistēmu viena no iespējām ir ēku pagrabu pielāgošana civilai aizsardzībai.
Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz noteikt atbilstības nosacījumus rezerves karavīriem un rezervistiem mobilizēšanas gadījumā. Aizsardzības ministrijas priekšlikums paredz, ka uz rezerves karavīru un rezervistu attieksies nosacījums, ka viņš nav vai nav bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.Persona arī nedrīkstēs būt sodīta par sevišķi smagu noziegumu, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta.
Jēkabpilī siltumenerģijas tarifs no 1.aprīļa samazināsies par 8,5% - līdz 69,35 eiro par megavatstundu. Siltumenerģijas tarifa izmaiņas Jēkabpilī ietekmējusi kurināmā jeb dabasgāzes cenas samazinājums, izmainoties dabasgāzes piegādes līgumā noteiktajai mainīgajai dabasgāzes cenai.
Jau ziņots, ka siltumenerģijas izmaksu mazināšanai valsts sniedz atbalstu mājsaimniecībām tajās pašvaldībās, kurās siltumenerģijas tarifs centralizētajā siltumapgādē pārsniedz 68 eiro par megavatstundu. Ņemot vērā, ka šobrīd SIA "Jēkabpils siltums" spēkā esošais tarifs ir 75,81 eiro par megavatstundu, aprīlī Jēkabpilī mājsaimniecības tarifa izmaiņas neizjutīs.
Un vēl
Solidarizējoties ar sievietēm Ukrainā - siet maskēšanās tīklus, kas patlaban ir ļoti nepieciešami Ukrainas karavīriem, latviešu tērpu māksliniece Ieva Ādamsone radījusi akciju "Elīza", kurā iesaistījušās jau vairāk kā tūkstoš 500 sievietes ne tikai no visas Latvijas, bet arī ASV, tajā skaitā brīvprātīgie no Valmieras, Liepājas, Ventspils, Cēsīm, Jēkabpils un Siguldas. Akcijas rīkotāji aicina pievienoties ikvienu interesentu, piedaloties kopīgā maskēšanās tīklu pīšanā sestdien, 12.martā, skvērā pie Kongresu nama.
Datina maskēšanās tīkli ir viena no lietām, kas ir akūti nepieciešami Ukrainas karavīriem ne tikai lai liktu uz uzkabēm, maskētu mašīnas, bruņutehniku, bet arī lai aizsegtu humāno preču kravas. Savukārt akcijas nosaukums - "Elīza" - radies no pasakas par meža gulbjiem, kurā tika pīti nātru krekli, lai naktī brāļi nepārvērstos par gulbjiem. Latvijā radītie maskēšanās tīkli ir jau kļuvuši par vienojošu simbolu ne tikai vairākām tautām, bet arī atbalstam cīņā par Ukrainas brīvību.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties : Krievijas karaspēks Ukrainā apšaudījis 63 slimnīcas ; Valdība izsludinājusi agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē ; un Vasarā uz latvijas ceļiem parādīsies vidējā ātruma mērīšanas radari.
Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma 24.februārī apšaudījis 63 Ukrainas slimnīcas un pieci mediķi uzbrukumos gājuši bojā, televīzijas ēterā paziņojis Ukrainas veselības ministrs Viktors Ļaško. Viņš piebilda, ka reģionos, kur apšaudes nenotiek, situāciju slimnīcās un to nodrošinājumu turpina kontrolēt ministrija. Tikmēr Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka tā apstiprinājusi 18 uzbrukumus medicīnas iestādēm Ukrainā kopš iebrukuma sākuma.
Krievijas spēku aplenktās dienvidu pilsētas Mariupoles mērs Vadims Boičenko publicējis videopaziņojumu, kurā viņš apgalvo, ka iebrucēji pēdējās dienās arvien intensīvāk apšaudījuši dzīvojamos masīvus un nav ļāvuši piegādāt humāno palīdzību 400 tūkstošu iedzīvotāju lielajai pilsētai. Mērs pilsētas piedzīvoto nodēvējis par elli un armagedonu. „Tas ir genocīds, ko Krievijas armija ar savu teroristu Putinu priekšgalā veic pret miermīlīgo Mariupoli,” sacīja Boičenko.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka viņa administrācija darot visu, lai piegādātu Mariupolei pārtiku, tīru dzeramo ūdeni un medikamentus, neraugoties uz Krievijas spēku mēģinājumiem to nepieļaut. Zelenskis arī informējis, ka ceturtdien no Sumi, Trostjanecas, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas pilsētām esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. No Sumi esot izdevies izvest 20 tūkstošus cilvēku, bet pilsētā ir ievestas 500 tonnas ar humānās palīdzības kravām.
"Facebook" un "Instagram" īpašnieks kompānija "Meta" paziņojusi, ka atvieglo naida runas noteikumus savās platformās. Noteiktās valstīs uz laiku būs pieļauta viedokļu paušana, kas ietver naida runu pret Kremļa saimnieku Putinu un Krievijas armiju. Savukārt naida runa pret Krievijas civiliedzīvotājiem joprojām būs aizliegta.
Krievijas iedzīvotājiem liegta iespēja kārtot TOEFL un IELTS testus, kas apliecina angļu valodas zināšanas. Šo testu nokārtošana nepieciešama, lai iestātos daudzās ASV un Eiropas augstskolās.
Krievija pieprasījusi sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainas teritorijā. Apsūdzības noraida gan ASV, gan Ukraina. Britu raidsabiedrība BBC norādījusi, ka Krievijas apsūdzības par amerikāņu it kā veidotajām militāri bioloģiskajām laboratorijām Ukrainā skan jau vairākus gadus. Nesen gan par to atcerējās Krievijas Aizsardzības ministrija, paziņojot, ka it kā atradusi dokumentus, kas to pierāda. Tad šos pārmetumus sāka paust arī Krievijas Ārlietu ministrija un citi resori.
Arī Ķīna popularizē Krievijas paustos nepatiesos apgalvojumus, ka ASV ir finansējušas bioloģisko ieroču izstrādi Ukrainā. Pekinas ārlietu ministrs paudis, ka Vašingtonai ir jāpieņem "daudzpusēja pārbaude" iespējamajā ASV kontrolētajā bioieroču laboratorijā karadarbības skartajā valstī.
Jau vēstīts, ka apgalvojums, ka Ukraina ar ASV palīdzību ražo bioloģiskos ieročus, nav patiess.
Turklāt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iepriekš norādīja, ka viņš šos nepatiesos Krievijas paziņojumus uztver ar bažām, jo vairākkārt pārliecinājies, ja vēlas zināt Krievijas plānus, jāpievērš uzmanība tam, par ko Krievija apsūdz citus.
Tikmēr Pasaules veselības organizācija ieteikusi Ukrainai drošības apsvērumu dēļ iznīcināt augsta apdraudējuma patogēnus, kas atrodas sabiedrības veselības laboratorijās. Patogēns ir jebkura bioloģiska sistēma, mikroorganismi, kas var inficēt ķermeni un izraisīt slimību. PVO norāda, ka Krievijas uzbrukumā laboratorijas varētu tikt sabojātas un pastāv bažas, ka patogēni varētu izplatīties iedzīvotāju vidū un izraisīt slimības, vēsta ziņu aģentūra Reuters.
Turpinām ziņas
Latvijā pašlaik nav liela etniskā saspīlējuma, un 16. martā un 9. maijā būtu pieļaujami piemiņas pasākumi, taču 9. maijā nevar pieļaut militāru agresiju slavinošu manifestāciju, norādījusi iekšlietu ministre "Marija Golubeva. Viņa akcentē, ka Rīgas pašvaldība nevar liegt 16. martā cilvēkiem nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Taču to nevajadzētu pārvērst par etniskās polarizācijas pasākumu. Arī attiecībā uz 9.maiju ministre uzskata, ka būtu pieļaujams piemiņas pasākums, taču ne militāru agresiju slavinoša manifestācija. Arī Rīgas pašvaldības policijā saistībā ar karu Ukrainā ne 16. martā, ne 9. maijā īpašus drošības riskus pagaidām nesaskata.
Izvērtējot Ekonomikas ministrijas kā par gāzes apgādes drošību atbildīgās iestādes sniegto informāciju par aktuālo situāciju, valdība izsludinājusi agrīno brīdinājumu dabasgāzes apgādes nozarē, liecina informācija Latvijas gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" mājaslapā. Ekonomikas ministrijas Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle aģentūrai LETA skaidroja, ka agrīnais brīdinājums nenozīmē krīzi, bet ir priekšsolis, lai varētu novērst potenciālas krīzes situācijas izveidošanos nākotnē. Agrīnā brīdinājuma izsludināšana nozīmē uzdevumu "Conexus Baltic Grid" prioritizēt dabasgāzes plūsmas, priekšroku dodot gāzes plūsmai no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa pa Lietuvas–Latvijas starpsavienojumu un gāzes plūsmai pa Lietuvas–Polijas dabasgāzes starpsavienojumu.
Lielajām degvielas uzpildes stacijām pašlaik ir vieglāk izdzīvot, jo tām ir gan savas naftas bāzes, gan lielāki apgrozāmie līdzekļi, taču arī mazās stacijas pagaidām tiek galā ar autovadītāju pieprasījumu. Lai gan pašām degvielas uzpildes stacijām šķiet, ka degvielas deficīta pazīmju nav, Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība norāda, ka tas ir iespējams scenārijs. Degvielas tirgotāji nav novērojuši, ka degviela tiktu iegādāta lielākos apjomos, lai glabātu rezervē, jo cilvēki gaida, kad valdība samazinās vai atcels akcīzes nodokli. Vakar Saeima neatbalstīja priekšlikumu samazināt akcīzes nodokli.
Un vēl
Jau gadu izskan ziņas par vidējā ātruma mērīšanas radariem Latvijā. Uzņēmumā "Latvijas Valsts ceļi" norāda, ka elektrības pieslēgumi radaru vietās izbūvēti, bet iepirkumu līdz šim nevarēja izsludināt, jo nebija apstiprinātas vajadzīgās izmaiņas Ministru kabineta noteikumos. Tagad daļa noteikumu mainīti un, tiklīdz apstiprinās pārējos, – iepirkumu varēs izsludināt. Uzņēmumā norāda, ka sistēmu uzstādīšana varētu sākties jau šovasar.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties : Šodien turpinās mierīgo iedzīvotāju evakuācija no karadarbības vietām Ukrainā ; Satversmes tiesa atzinusi, ka tirdzniecības centru ierobežojums ārkārtas situācijā neatbilst Satversmei ; un Kādas ir sinoptiķu prognozes par turpmāko laiku martā ?
Ukrainas uz laiku okupēto teritoriju reintegrācijas ministre Irina Vereščuka paziņojusi, ka Doneckas, Zaporižjas, Harkivas un Kijivas apgabalos piektdien būs atvērti 12 evakuācijas koridori, lai izvestu civiliedzīvotājus no tādām Krievijas spēku aplenktām pilsētām kā Mariupole, Volnovaha, Izjuma, Buča un Hostomeļa. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska administrācijas vadītāja vietnieks Ihors Žovkva intervijā amerikāņu telekanālam CNN paziņojis, ka Zelenskis ir gatavs runāt aci pret aci ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai izbeigtu karu, taču ukraiņu puse neesot gatava piekāpties nekādām Krievijas izvirzītajām prasībām.
Ukrainā izveidotā interneta platformā tiek vākti fakti par Krievijas noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, lai pēc tam šo informāciju izmantotu starptautiskās tiesās. Kā informē Ukrainas vēstniecība Latvijā, lai efektīvāk vāktu un apstrādātu informāciju par Krievijas cilvēktiesību pārkāpumiem kara laikā Ukrainā, ir izveidota digitālā platformā "humanrights.gov.ua".
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā arī Latvijā dzērienu ražotājs "Cido Grupa" pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. "Cido grupas" pārstāvji norādīja, ka uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā vienu miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma.
Krievijas Ģenerālprokuratūra šodien pavēstīja, ka tiks pastiprināta kontrole pār ārzemju uzņēmumiem, kas nolēmuši valsti pamest pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Daudzi Rietumu uzņēmumi - no H&M un "McDonald's" līdz "Ikea" - kopš kara sākuma apturējuši darbu Krievijā. Pasākumi tiks īstenoti, lai "nodrošinātu apzinīgo uzņēmēju un darbinieku" intereses uzņēmumos, kas paziņojuši par aiziešanu no Krievijas.
Ja Krievija nacionalizēs no valsts aizgājušo ārvalstu uzņēmumu aktīvus, tas Krievijai radīs vēl lielākas problēmas, paziņojusi ASV Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki. Jebkurš Krievijas nelikumīgs lēmums sagrābt šo uzņēmumu aktīvus galu galā novedīs pie vēl lielākām sāpēm Krievijas ekonomikai. Tas būs saistīts ar nepārprotamu vēstījumu globālajai biznesa kopienai, ka Krievija nav droša vieta investīcijām un uzņēmējdarbībai.
Turpinām ziņas
SIA «Jēkabpils reģionālās slimnīcas» valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova iesniegusi atlūgumu un amatu slimnīcas valdē atstāj no 1.aprīļa. Tas noticis pēc vairākām viņas un domes vadības sarunām. Pašvaldības vadība norāda, ka atlūguma iesniegšana ir slimnīcas vadītājas iniciatīva, savukārt sarunas tiek raksturotas kā parasts darba process. Tikmēr Margarita Meļņikova norāda, ka atlūgumu iesniegusi, jo viņas un pašvaldības redzējumi par slimnīcas attīstību ir atšķirīgi. Plašāk lasiet portālā radio1.lv.
Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, kā rezultātā tajos varēja iegādāties tikai pirmās nepieciešamības preces, neatbilst valsts pamatlikumam Satversmei, atzinusi Satversmes tiesa. Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina", SIA "Jysk Linnen’n Furniture" un SIA "Vrpb" pieteikumiem. Uzņēmumi Satversmes tiesā bija vērsušies atsevišķi, tomēr tiesa lēma lietas apvienot.
Un vēl
Saglabājoties augstam atmosfēras spiedienam, tuvākajā laikā - iespējams, līdz pat marta beigām - Latvijā būs pārsvarā sauss un saulains laiks, prognozē sinoptiķi. Anticiklona ietekme brīžiem mazināsies, bet vienu anticiklonu nomainīs nākamais, tāpēc lieli nokrišņi nav gaidāmi, arī vējš pārsvarā saglabāsies lēns. Tuvākajās dienās gaisa temperatūra paaugstināsies, šā gada pirmie +10 grādi iespējami jau šīs nedēļas nogalē.
Mēneša turpinājumā iespējami periodi ar vēsākām dienām un lielāku salu naktīs. Atbilstoši pašreizējai "Global Forecast System" prognozei nākamās nedēļas otrajā pusē laiks kļūs aukstāks. Zem skaidrām debesīm teju visās naktīs gaisa temperatūra noslīdēs zem nulles, vietām Vidzemē un Latgalē līdz aptuveni -10 grādiem. Galvenokārt tikai tajās naktīs, kad debesis klās mākoņi, gaisa temperatūra vietām saglabāsies virs nulles.
Tā kā nelīs un naktīs piesals, atlikušais sniegs Vidzemē un Latgalē kusīs pakāpeniski, neradot strauju ūdens līmeņa kāpumu upēs. Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm martā un aprīlī gaidāmais maksimālais ūdens līmenis Vidzemes un Latgales upēs galvenokārt būs zemāks nekā februārī. Nozīmīgi ledus sastrēgumi upēs netiek prognozēti, vienīgi Pļaviņu ūdenskrātuves posmā, Daugavā, var veidoties ledus sastrēgums.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas prezidents devis rīkojumu par “terorakta” sarīkošanu Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā ; Latvijā visaugstākā mirstība no Covid-19 Eiropā ; un Grupa 'Rammstein' izziņo albumu un izdod singlu 'Zeit'.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par “terorakta” sarīkošanu Čornobiļas atomelektrostacijas teritorijā. Krievija plānojot sarīkot tehnogēno katastrofu, par ko atbildība tiktu uzvelta Ukrainai. Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka ukraiņu speciālisti netiek ielaisti Čornobiļas AES, bet tur iegājuši Baltkrievijas speciālisti. Līdz ar viņiem AES tiekot iesūtīti Krievijas diversanti. Ukrainas izlūkdienests vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki savāc kritušo Ukrainas karavīru līķus, ko grasās uzdot par nogalinātiem ukraiņu diversantiem, kas ielauzušies Čornobiļas AES.
Kijivas reģionā izvietoti Krievijas bruņoto spēku čečenu formējumu, tā dēvēto kadiroviešu, “aizšķērsošanas vienības”, kas citiem Krievijas karavīriem neļauj atkāpties, pavēstīja Ukrainas parlamenta deputāts, Nacionālās aizsardzības un drošības komitejas loceklis Fedirs Venislavskis. Atbilstoši deputāta teiktajam šādas kadiroviešu vienības izvietotas Kijivas. Tās cenšas ar uguni apturēt Krievijas karavīrus, kas izvairās no sadursmēm ar Ukrainas Bruņotajiem spēkiem.
ASV Kongress piešķīris teju 14 miljardu dolāru humānajai, militārajai un ekonomiskajai palīdzībai Ukrainai. No šīs summas četri miljardi dolāru būs palīdzībai Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm kara bēgļu krīzes risināšanai. Teju septiņi miljardi dolāru paredzēti bruņojumam Ukrainai un tās sabiedrotajiem. Līdzekļi atvēlēti arī kara sapostītās Ukrainas ekonomikas atjaunošanai. ASV prezidents Džo Baidens kopā ar G7 valstu līderiem arīdzan plāno paziņot par vislabvēlīgākā tirdzniecības režīma atcelšanu Krievijai saistībā ar tās iebrukumu Ukrainā.
Pagaidām nav saskatāmas pazīmes, kas norādītu uz Krievijas pret Ukrainu sāktā kara iesaldēšanu, turklāt pašreizējā krievu taktika liecina, ka nākamajās nedēļās sagaidāmas ļoti sīvas cīņas, atzina Mācību vadības pavēlniecības komandieris, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors Oskars Kudlis. Kopumā, pēc viņa teiktā, Krievijai karš Ukrainā ir izvērtēsies par lielu pārsteigumu, jo plāns dažās dienās ieņemt galvenās pilsētas un objektus nav izdevies, kas liecina, ka krievi bija pārrēķinājušies par Ukrainas spējām.
Turpinām ziņas
Latvija ir nokļuvusi pirmajā vietā mirstības ziņā ar diagnosticētu Covid-19 un otrajā vietā saslimstības ziņā starp 30 Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, liecina Eiropas Slimību kontroles un profilakses centra apkopotie dati. Centra aplēses par situāciju divās iepriekšējās nedēļās no 21.februāra līdz 6.martam liecina, ka Latvijā mirstība ar diagnosticētu Covid-19 bija 127,4 gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju. Bez Latvijas 100 nāves gadījumu slieksnis uz vienu miljonu iedzīvotāju tiek pārsniegts arī Bulgārijā un Ungārijā.
Pāreja no fosilajiem uz atjaunīgiem energoresursiem pašvaldību siltumapgādē notiek jau vairākus gadus, un apmēram puse no pašvaldību siltumapgādes komersantiem siltumu ražo, izmantojot vietējo resursu – šķeldu. Karadarbība Ukrainā centienus mazināt atkarību no Krievijas gāzes piegādēm paātrinājusi. Šogad siltumapgādes uzņēmumu pārejai no gāzes uz šķeldu valsts budžetā sākotnēji bija paredzēti 12 miljoni eiro, bet valdība lēma finansējuma apmēru palielināt līdz gandrīz 69 miljoniem eiro. Pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi līdzfinansējumam varēs pieteikties no nākamā mēneša.
Kara un sankciju dēļ pieaug dzīves dārdzība, tādēļ Latvijā būs jādomā, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmējus. Pašlaik ministrijas vēl nepiedāvā ātrus risinājumus, bet banku eksperti tos sagaida nākamajā apkures sezonā un uzskata, ka atbalstam jābūt mērķētam tieši uz mazāk aizsargāto sabiedrības daļu jeb trūcīgajiem iedzīvotājiem. Eksperti uzsver, ka ātru visaptverošu atbalsta pasākumu tūlītējai ieviešanai nav. Tikmēr Labklājības ministrija piedāvās ātrāk indeksēt pensijas un palielināt garantēto minimālo ienākumu.
Tuvojoties skolēnu centralizēto eksāmenu laikam, policija piekodina nemēģināt tos nopludināt, brīdinot – eksāmenu uzdevumos ir iestrādātas īpašas zīmes, kas prettiesiskas to izplatīšanas gadījumā ļaus ātrāk noskaidrot noplūdes izcelsmes avotus. Valsts policija informē, ka arī šogad sadarbībā ar Valsts izglītības satura centra pārstāvjiem centralizēto eksāmenu norises laikā plāno pasākumus, lai novērstu centralizēto eksāmenu uzdevumu prettiesisku izpaušanu. Pirmie centralizētie eksāmeni noritēs jau 15., 16., 17. un 18. martā, kad tiks pārbaudītas skolēnu svešvalodu zināšanas.
Un vēl
Vācu grupa Rammstein izziņojusi jaunu albumu un laidusi klajā titulsinglu "Zeit" un tā videoklipu. "Rammstein" jaunais, pēc skaita astotais, albums "Zeit" iznāks 29. aprīlī. Iepriekšējais "Rammstein" veikums - albums bez nosaukuma, kas tika izdots 2019. gadā - nonāca 14 valstu topu augšgalos. Pēdējie trīs gadi ir bijis garākais pārtraukums starp grupas relīzēm. Gandrīz 30 gadu ilgās karjeras laikā, "Rammstein" ir pārdevusi vairāk nekā 20 miljonu albumu visā pasaulē un devušies daudzās jaudīgas un novatoriskās albumu turnejās.