Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 14.martā
- 14 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Jaunākā informācija par karadarbību Ukrainā; Rīga izsmēlusi savas iespējas bēgļu atbalstam; un Vai šonedēļ gaidāmi pavasarīgi laika apstākļi?
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 19. dienu. Svētdien Maskava paplašināja uzbruku areālu, raidot vairāk nekā 30 raķetes pa militāro apmācību bāzi netālu no Polijas robežas Ļvivas apgabalā, Kremlis arī vērsies pie Ķīnas ar lūgumu pēc ekonomiskās un militārās palīdzības, atklāja ASV amatpersonas, par to ziņojuši arī laikraksti "Financial Times", "Washington Post" un "New York Times". ASV Nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans, kurš šodien Romā tiksies ar Ķīnas augstāko diplomātu Janu Dzječi, brīdinājis Pekinu, ka gadījumā, ja Ķīna palīdzēs Maskavai izvairīties no plašajām sankcijām saistībā ar karu Ukrainā, tam būs nopietnas sekas.
Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja aicina uz tūlītēju rīcību, lai novērstu “sliktāko scenāriju” simtiem tūkstošiem Mariupolē iesprostotajiem civiliedzīvotājiem. Sarkanais krusts aicina karojošās puses vienoties par pamieru, lai dotu civiliedzīvotājiem drošu iespēju izkļūt no pilsētas. Mariupolē cilvēki uzturas neapkurinātos pagrabos, trūkst pārtikas, ūdens un pirmās nepieciešamības preču. Daudzi ēst gatavo uz ugunskuriem. Amatpersonas ziņo par vairāk nekā 2000 bojāgājušajiem, tomēr šis skaits nav pilnīgs, jo daudzi vēl atrodas zem drupām. Daļa bojāgājušo jau guldīti masu kapos, bet citi turpina mētāties uz ielām, jo Krievijas apšaudes turpinās.
Ukrainas ģenerālprokurors sācis izmeklēšanu par valsts nodevību pret Krievijas okupētās Melitopoles jauniecelto vadītāju Gaļinu Daņiļčenko. Viņa svētdien televīzijas videomateriālā sacīja, ka šajā reģionā sāks raidīt "Krievijas televīzijas kanāli". Daņiļčenko mēra amatā tika iecelta pēc tam, kad līdzšinējo ievēlēto mēru Ivanu Fjodorovu piektdien aizturēja bruņoti vīrieši. Pēc viņa aizturēšanas Krievijas atbalstītā Luhanskas separātiskā apgabala prokuratūra apsūdzēja Fjodorovu terorisma nodarījumos. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieprasīja viņa tūlītēju atbrīvošanu, sakot, ka "nolaupīšana" ir "noziegums pret demokrātiju".
Krievijas karaspēks okupētajās Ukrainas pilsētās nolaupa pretestības kustības vadītājus, šorīt vēsta Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs. Sākot no 11.marta, Krievijas Federācijas karaspēks pielieto taktiku, kas raksturīga vienīgi teroristiem, - nolaupa ukraiņu pretestības kustības vadītājus, teikts centra paziņojumā. Kopš 11.marta nolaupīts Dniprorudnes mērs Jevhens Matvejevs, Melitopoles mērs Ivans Fedorovs, Melitopoles rajona padomes priekšsēdētājs Serhijs Priima un Zaporižjas apgabala padomes deputāte Leila Ibrahimova, kā arī Oļha Haimusova, kas Melitopolē organizēja pret krievu okupantiem vērstus mītiņus.
Maskava paziņojusi, ka kolonnas ar ārvalstu bruņojumu Ukrainai kļūs par Krievijas karaspēka "likumīgajiem mērķiem", atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra vietnieku Sergeju Rjabkovu, sestdien vēstīja valdības kontrolētā aģentūra "RIA Novosti". Krievija brīdinājusi ASV par sekām, kādas izraisīs bruņojuma nodošana Ukrainai.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Apvienotā Karaliste piegādās Ukrainai vairāk nekā 500 ģeneratorus. Ģeneratori nodrošinās enerģiju būtiskiem pakalpojumiem, tostarp patversmēm un slimnīcām. Tie arī piegādās pietiekami daudz enerģijas, lai apgādātu 20 000 māju. Šis lēmums pieņemts pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tieša ģeneratoru pieprasījuma Lielbritānijai.
Tikmēr vairāki desmiti serbu nacionālistu sestdien Baņa Lukā izgāja ielās, lai demonstrētu atbalstu Krievijas iebrukumam Ukrainā. Demonstranti zem Krievijas karogiem pauda viedokli, ka Krievijas uzsāktais karš esot leģitīma "cīņa par pakļautās tautas atbrīvošanu". Mītiņu organizējusi krievu neofašistiskās motociklistu bandas "Nakts vilki" Bosnijas serbu filiāle.
Savukārt Francijas Atlantijas okeāna piekrastes pilsētā Biaricā vietējais aktīvists Pjērs Afners iekļuvis Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitas villā un paziņojis, ka villa ir gatava uzņemt no Putina režīma cietušos, pirmām kārtām - kara bēgļus no Ukrainas, ziņo pētnieciskās žurnālistikas medijs "The Insider".
Turpinām ziņas
Šodien skolēniem Latvijā sākas pavasara brīvdienas. 1. – 11. klasēm – tās noritēs no šodienas, 14. marta līdz 18. martam, bet 12. klašu skolēniem – no 21. marta līdz 25. martam.
Pagājušajā nedēļā Rīgas Kongresu namā izveidotais atbalsta centrs bēgļiem no Ukraina, diemžēl brīvdienās bija slēgts. Tiem, kas bija atnākuši sestdien vai svētdien uz šo centru, nācās doties uz pajumtes vietu neziņā. Protams, labi, ja bija kur doties. Centra slēgšana brīvdienās izraisījusi lielu neizpratni sabiedrībā, kas savu sašutumu pauduši komentāros sociālajos tīklos. Tiek skaidrots, ka šāda situācija izveidojusies darbinieku trūkuma dēļ.
Jau ziņots, ka jau centra pirmajās darba dienās bija problēmas art ā kapacitāti jeb dienā apkalpoto klientu skaitu, kas bija nepietiekams pieprasījumam un daudziem bēgļiem dienu stāvot rindā vakarā nācās doties prom nesaņemot palīdzību.
Patlaban jau ir izsmeltas Rīgas pašvaldībai pieejamās Ukrainas kara bēgļu izmitināšanas iespējas, ko paredz domes līgumi, kas ir noslēgti vietējo katastrofu gadījumiem, ziņo Rīgas dome. Tādēļ Rīgai ir akūti nepieciešams citu pašvaldību atbalsts, lai arī tās palīdzētu uzņemt bēgļus.
Valdība sestdienas vakarā aptaujas kārtībā pieņēma skaidrāku regulējumu par izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Ukrainas bēgļiem. Noteikumi paredz, ka izmitināšanas pakalpojums ir Ukrainas civiliedzīvotāju nodrošināšana ar apmešanās vietu līdz 90 dienām. Ēdināšanas pakalpojums šo noteikumu izpratnē ir sabiedriskās ēdināšanas nodrošināšana Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 90 dienām, ja tas nepieciešams. Abus pakalpojumus Ukrainas civiliedzīvotājiem nodrošinātu pašvaldība. Patlaban aprēķināts, ka kopumā plānots izmitināt līdz 10 tūkstoši personām trīs mēnešus. Indikatīvais nepieciešamais finansējums būtu 27 miljoni eiro.
Kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā, Latvijā saņemti jau tūkstoš 475 pieteikumi par iestāšanos Zemessardzē. Patlaban gan nav zināms cik no šiem cilvēkiem tiks uzņemti Zemessardzē, jo jāveic vēl pārbaudes, tajā skaitā, veselības pārbaudes.
Un vēl
Visu nedēļu Latvijā būs sauss un pārsvarā saulains laiks. Sākot ar nedēļas vidu, ieplūdīs vēsāks gaiss no Krievijas, liecina sinoptiķu prognozes. Naktī uz otrdienu vietām veidosies migla, sarma un apledojums uz ceļiem. Nedēļas otrajā pusē gaidāms zems gaisa mitrums, turklāt bezvēju nomainīs neliels vējš no austrumu puses, tādēļ migla vairs neveidosies un nedaudz uzlabosies gaisa kvalitāte. Maksimālā gaisa temperatūra nedēļas sākumā būs +6..+11 grādi. Minimālā gaisa temperatūra naktīs būs 0..-8 grādi, nedēļas otrajā pusē Latgalē un Vidzemē līdz -12 grādiem.
Atlikušais sniegs kusīs lēni, ūdens līmenis upēs galvenokārt turpinās pazemināties. Vidzemes, Alūksnes un Latgales augstienē saglabāsies vienlaidu sniega sega. Sākot ar trešdienu, mainoties vēja virzienam, gaisa masas no Ukrainas, kur turpinās karadarbība, ar vēju tiks nestas uz rietumiem un pēc tam uz dienvidaustrumiem - uz Centrāleiropu, Moldovu, Rumāniju un Balkānu reģionu.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties; Krievija legalizē marodierismu Ukrainā; Savākts nepieciešamais skaits iedzīvotāju parakstu iniciatīvai samazināt akcīzes nodokli degvielai; un Kā iedzīvotāji vērtē pārtikas cenas veikalos?
Svētdien notikušais Krievijas raķešu trieciens pa Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru netālu no Polijas robežas liecina par to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nerit pēc diktatora Vladimira Putina plāna, uzskata ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans. To viņš stāstīja raidsabiedrības CNN ēterā. Putins ir vīlies par to, ka viņa karavīri nav sasnieguši tādu progresu, kā viņš bija iecerējis, tāpēc viņš paplašina mērķu skaitu un cenšas nodarīt postījumus katrā Ukrainas reģionā, skaidro Salivans. Vēstīts, ka pret militāro bāzi Jarovskas poligonā pie Krievijas robežas Krievija izšāva vairāk nekā 30 raķetes. Daļu no tām notriekusi Ukrainas pretgaisa aizsardzība, ziņo UNIAN. 35 cilvēki uzbrukumā gājuši bojā un 134 ievainoti.
Pilna mēroga kara turpināšanu pret Ukrainu Krievijas vadībā tieši atbalsta tikai divi cilvēki – pats diktators Vladimirs Putins un viņa aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, sestdien paziņojis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievijas iebrukumam turpinoties, Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizē laupīšanu un marodierismu, vēsta Ukrainas mediji. Izlūkdienests pauž, ka marodierismu pavada arī smagi kara noziegumi pret vietējiem iedzīvotājiem.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atbalsta iespēju sarīkot sarunas ar Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu Izraēlā, un šajās sarunās vidutājs būtu Izraēlas premjers Naftali Benets. Zelenskis preses konference ārvalstu medijiem sacīja, ka pozitīvi vērtē Beneta centienus kļūt par vidutāju sarunās. Zelenskis arī uzskata, ka Izraēla var kļūt par dalībnieci līgumā par Ukrainas drošības garantijām.
Ukraina karā ar Krieviju zaudējusi tūkstoš 300 karavīru, sestdien runājot ar ārvalstu mediju pārstāvjiem, pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Kā ziņots, saskaņā ar Ukrainas armijas ģenerālštāba sestdien sniegto informāciju Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi pārsniedz 12 tūkstoši karavīru.
Arī Apvienoto Nāciju Organizācija apstiprinājusi, kā tās rīcībā ir pierādījumi par kasešu bumbu izmantošanu Krievijas iebrukumā Ukrainā. Kasešu bumbas tiek uzskatītas par ieročiem, kas šādu konflikta laikā rada tiešus draudus civiliedzīvotājiem. Krievija turpina izmantot šos ieročus, sevišķi Ukrainas austrumos un Sīrijā. ANO norāda, ka šāda rīcība neatbilst starptautiskajiem humanitārajiem principiem un karadarbības līdzekļu regulējumiem.
Kā ziņots , kasešu bumbas atveras gaisā noteiktā augstumā un virs plašas apkārtnes “izkaisa” minibumbas, kas pildītas ar sprāgstmaisījumu un šrapneļiem. Krievijas kasešu munīcija ir bēdīgi slavena ar to, ka daļa no tās uz zemes neuzsprāgst, saglabājot apdraudējumu ilgi pēc kara darbības beigām.
Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, Polijas parlamenta apakšpalāta Seims pieņēmis lēmumu gandrīz trīskārt palielināt armijas skaitlisko sastāvu. To plānots palielināt no tagadējiem 110 tūkstošiem karavīru līdz 250 tūkstošiem, kā arī atsevišķi izveidot teritoriālās aizsardzības spēkus ar 50 tūkstoši karavīru. Tāpat arī jau no nākamā gada palielinās armijas finansējumu no 2% līdz 3% no iekšzemes kopprodukta.
Rietumvalstu nepietiekama reakcija uz Krievijas īstenoto Krimas okupāciju 2014.gadā ir novedusi pie tagadējās Krievijas agresijas pret Ukrainu, paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans. Uzstājoties Antaljas diplomātiskā foruma atklāšanā, Erdogans sacīja, ka tagadējo agresiju varēja novērst, ja diplomātiskie instrumenti agrāk būtu efektīvāk piemēroti.
Romas pāvests Francisks svētdien kārtējo reizi aicināja izbeigt karu Ukrainā. Uzrunājot 25 000 dievlūdzēju Svētā Pētera laukumā Romā, pāvests sacīja: "Dieva vārdā, es jums lūdzu: "Izbeidziet šo slaktiņu!"". Katoļu baznīcas galva atzina, ka viņam sāp sirds par Ukrainā notiekošo un viņš pievienojas tiem, kas aicina izbeigt kaujas.
Turpinām ziņas
Izglītības un zinātnes ministrija plāno no 1.septembra noteikt 970 eiro algu pirmsskolas izglītības skolotājiem. Algas tiek paaugstinātas attiecībā pret pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu, kas no 1.septembra būs 900 eiro, kā arī tiek atgādināts, ka jau no pagājušā gada 1.septembra bērnudārzu pedagogu zemākā algu likme bija palielināta līdz 872 eiro, kamēr pārējo vispārējās izglītības iestāžu pedagogu atalgojums ir 830 eiro.
Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" nepilna mēneša laikā savākti jau aptuveni 20 tūkstoši iedzīvotāju paraksti iniciatīvai samazināt akcīzes nodokli degvielai. Iniciatīvas autors Jānis Taube norāda, ka, līdzīgi kā, piemēram, Polijā, akcīzes nodokļa samazināšana degvielai būtu veids, kā kompensēt strauji pieaugušās degvielas cenas gala patērētājam. Viņš ir pārliecināts, ka degviela nav luksus prece. Nepieciešamais parakstu skaits, lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, savākts 17 dienu laikā.
Marta sākumā CSDD piedāvāja iespēju tiešsaistē rezervēt izvēles numurzīmes, tomēr daudziem tā arī neizdevās apmeklēt mājaslapu. CSDD serveri, netiekot galā ar lielo apmeklētāju pieplūdumu, ziņo TV3. Ceļu satiksmes drošības direkcijā atzīst, ka interese par izvēles numurzīmēm ir milzīga. Šobrīd tiek meklēts risinājums, lai mainītu kārtību kādā iespējams rezervēt izvēles numurzīmi.
Tiek paplašināta Jēkabpils dzīvnieku patversme. Tās vajadzībām ir nodota vēl viena ēka, kurā patlaban notiek remonts. Pēc remonta šeit būs papildu 50 vietas kaķu turēšanai. Jau ziņots, ka pērn ir izveidoti arī divi papildu voljēri suņu turēšanai, un šogad plānots ierīkot vēl astoņus papildu voljērus suņiem.
Un vēl
Lielākā daļa jeb 87% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pārtikas cenas veikalos ir augstas, liecina "Lidl Latvija" un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Iedzīvotājiem būtiskākie faktori iepirkumu vietas izvēlē ir cenas un kvalitātes attiecība, uzsverot pieaugošo kvalitātes nozīmi. Salīdzinot pilsētnieku un lauku iedzīvotāju atbildes uz jautājumu par cenu līmeni, nav vērā ņemamu atšķirību - vidēji deviņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem pārtikas cenas vērtē kā augstas.