Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 15.martā
- 15 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainas-Krievijas sarunas pagaidām bez progresa; latvijā apkopos Ukrainas bēgļu liecības par Krievijas kara noziegumiem; un Kādu laiku sinoptiķi prognozē marta otrajā pusē?
Krievijas asiņainais un nepamatotais iebrukums Ukrainā turpinās jau 20.to dienu. Pēc nelielas virzības nedēļas nogalē iebrucēju spēki pirmdien atkal iestrēguši, bet Krievija pastiprina raķešu apšaudes pa dažādām Ukrainas vietām.
Ukrainas un Krievijas sarunu ceturtais raunds vakar beidzies bez progresa un sarunas atsāksies šodien, paziņojis Ukrainas delegācijas loceklis, prezidenta Volodimira Zelenska kancelejas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Pirmdienas sarunas starp abu valstu delegācijām notika videoformātā. Pirms sarunām Podoļaks pavēstīja, ka Ukraina pieprasīs tūlītēju uguns pārtraukšanu un Krievijas karaspēka izvešanu.
Gandrīz visi Krievijas ofensīvas virzieni ir iesprūduši, ziņo ASV aizsardzības amatpersonas.
Pirmdien ielenkto Mariupoli beidzot izdevās pamest 160 automašīnu lielam konvojam ar civiliedzīvotājiem. Pilsētā gājuši bojā vairāk nekā 2500 cilvēki.Otrdienas rītā Kijivas rietumos nogranduši vismaz divi lieli sprādzieni.
Ukrainas rietumos, Ļvivas pievārtē Javorivā, kas atrodas 25 kilometrus no Polijas robežas, turpinās zaudējumu apzināšana pēc Krievijas raķešu trieciena Ukrainas armijas militārajam poligonam. Uzbrukumā gāja bojā 35 cilvēki un vairāk nekā 100 tika ievainoti. Ukrainas Iekšlietu ministrija šo triecienu uzskata par brīdinājumu NATO un arī mēģinājumu iznīcināt Rietumu ieroču piegādes Ukrainai. Javorivas poligonā pirms kara strādāja arī NATO valstu instruktori, kas apmāca ukraiņu karavīrus.
Krievija varētu izmantot ķīmiskos un bioloģiskos ieročus ka daļu no “viltus karoga” operācijas, brīdina Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Vienlaikus nav nekādu liecību Krievijas apsūdzībām, ka Ukraina gatavotos pielietot ķīmiskos vai bioloģiskos ieročus. “”Viltus karoga” uzbrukums gandrīz noteikti ietu roku rokā ar plašu dezinformācijas kampaņu, lai padarītu sarežģītu vainīgā piesaisti,” brīdina ministrija.Domājams, ka Krievija “viltus karoga” operāciju sava iebrukuma attaisnošanai plānoja jau 24. februārī.
Eiropas Savienība pieņēmusi ceturto sankciju kārtu pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā, paziņojusi bloka prezidētājvalsts Francija. Kā teikts tās paziņojumā tviterī, bloka 27 dalībvalstu sūtņi apstiprinājuši sankcijas pret personām un kompānijām, kas "iesaistītas uzbrukumā Ukrainai". To vārdi tiks publiskoti pēc jauno sankciju "ātras" publicēšanas ES oficiālajā vēstnesī, pavēstīja Francija, piebilstot, ka tās izstrādātas koordinācijā ar Rietumu partneriem.
Eiropas Savienības diplomāti arī apstiprinājuši paziņojumu Pasaules tirdzniecības organizācijai, ka atceļ Krievijas kā "vislielākās labvēlības valsts" statusu organizācijā. Šīs statusa atņemšana Krievijai var novest pie tarifu piemērošanas Krievijas eksportprecēm. Sankciju ceturtā kārta skars krievu miljardieri Romanu Abramoviču un citus oligarhus, kā arī lielās naftas kompānijas "Rosņeftj", "Transņeftj" un "Gazpromņeftj".
Turpinām ziņas
Latvijas valsts un sabiedrība Ukrainai sniedz humāno palīdzību un gatavojas sniegt arī juridisku palīdzību. Proti – apkopot Latvijā esošo Ukrainas iedzīvotāju liecības par piedzīvotajiem kara noziegumiem, lai iesniegtu tās starptautiskajiem izmeklētājiem. Daudzi bēgļi no Ukrainas, kas pašlaik patvērumu meklē Latvijā, savā dzimtenē, ļoti iespējams, kļuvuši par lieciniekiem kara noziegumiem. Lai šīs liecības neietu zudumā, ģenerālprokuratūra tās apkopos iesniegšanai Starptautiskajā krimināltiesā Hāgā.
Apritējušas divas nedēļas, kopš Eiropas Savienība sankciju sarakstā iekļāvusi Krievijas oligarhu un Latvijas pilsoni Pjotru Avenu, taču viņa firmām piederošajiem nekustamajiem īpašumiem joprojām nav uzlikti liegumi, liecina informācija zemesgrāmatā. Tieslietu ministrija norāda, ka tuvākajās dienās tiesas lēmumus pieņems, turklāt īpašumus arī šobrīd pārdot neesot iespējams.
Valdība šodien lems par piemaksām pedagogiem par personīgo ieguldījumu kvalitatīvā mācību procesā Covid-19 apstākļos. Plānots, ka par piemaksām paredzētā papildu finansējuma sadali atbildīgi būs skolu direktori, kuri vislabāk informēti par pedagogu papildu noslodzi Covid-19 laikā. Savukārt par epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanas regulējumu no 1. aprīļa valdība lems pēc nedēļas.
Un vēl
Marta otrā puse Latvijā būs ar sausu un saulainu laiku, liecina sinoptiķu jaunākās prognozes. Līdz 24., 25. martam Latvijā nokrišņu nebūs, tikai mēneša pašās beigās mūsu reģionā varētu atgriezties Altantijas cikloni, nesot kaut nelielus nokrišņus. Turpmāk naktīs valdīs neliels sals, šīs nedēļas otrajā pusē – ceturtdien un piektdien – agri no rītiem valsts austrumos sals būs arī spēcīgāks – ap -10 grādiem, bet dienās temperatūra lielākoties plus 6...12 grādu robežās.
Nākamnedēļ sausais un saulainais laiks turpināsies, turklāt kļūs siltāks. Sausā laika un lēnā vēja dēļ brīžiem palielināsies gaisa piesārņojums. Lēnā un sausā pavasara dēļ palu draudu šopavasar vairs nav. Lai arī daži Daugavas posmi joprojām ir ledus klāti, ledus nav stingrs un nevar izveidot lielus un noturīgus ledus sastrēgumus, kas paaugstinātu ūdens līmeni. Pašlaik ūdens līmeņi upēs pazeminās, sniegs Vidzemē un Latgalē kūst lēni, tādēļ arī plūdu riska nav.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Pieaug kodoldraudu iespējamība; Latvijā turpina samazināties saslimstība ar Covid-19; un Radiācijas līmenis Latvijā ir normas robežās.
Kodolkonflikta izraisīšanās atkal ir iespējama, tā vakar brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs. Viņš šādi izteicies Krievijas prezidenta Vladimira Putina pret Ukrainu izvērstā kara kontekstā.
Krievu armija uzspridzinājusi daļu munīcijas Zaporižjas Atomelektrostacijas laukumā pie pirmā energobloka mācību un treniņu centra drupām. Un plāno turpmāk spridzināt Eiropas lielākajā kodolobjektā, tā savu satraukumu uzņēmuma pārstāvji pirmdien pauda vietnes "Telegram" kanālā. Uzņēmums norādīja, ka spridzināšanas laikā personāls pametis savas darba vietas. Ukrainas enerģētikas ministrs Hermans Haluščenko iepriekš paziņoja, ka Zaporižjas AES teritorijā palicis daudz nesprāgušu mīnu pēc tam, kad 4.martā Krievijas armija apšaudīja AES, kā rezultātā izcēlās ugunsgrēks stacijas mācību un treniņu centrā.
Jau vēstīts, ka Krievijas armija kontrolē Zaporižjas AES kopš 4.marta, bet Čornobiļas AES agresors ieņēma 24.februārī, un kopš tā laika AES nav iespējams nomainīt darbiniekus.
Ietekmīgais amerikāņu ģenerālis Bens Hodžess ir brīdinājis, ka pēc 10 dienām Krievija faktiski varētu zaudēt spējas uzbrukt Ukrainai. Pēc viņa vārdiem, agresorvalstij sāk aptrūkties gan cilvēku, gan laika, gan munīcijas. Hodžess gan piebildis, ka šāds scenārijs ir iespējams tad, ja Rietumu valstis turpinās apgādāt Ukrainu ar nepieciešamo ekipējumu artilērijas iznīcināšanai un raķešu triecienu atvairīšanai.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons norādījis, ka rietumiem jāārstē atkarība no Krievijas enerģijas. Britu laikrakstā "Daily Telegraph" Džonsons uzsvēris, ka Rietumvalstu līderi pieļāva smagu kļūdu, atļaujot Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam anektēt Krimu 2014. gadā bez jebkādām sekām, atzīstot, ka pasaule nevar pastāvīgi būt šīs šantāžas upuris.
Raidsabiedrība CNN ziņo, ka Krievija savai sabiedrotajai Ķīnai lūgusi arī nodrošināt īpaši iepakotu un uzreiz lietojamu militāro ēdienu. Tas varētu norādīt uz problēmām Krievijas bruņoto spēku apgādē. Avoti CNN norādījuši, ka atšķirībā no finansiālās un militārās palīdzības šādu Krievijas lūgumu Pekina varētu izpildīt, jo nenozīmētu tiešu iesaistīšanos militārajā konfliktā.
Reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu, Japāna šodien paziņojusi, ka piemērojusi sankcijas vēl 17 Krievijas pilsoņiem, ziņo aģentūra "Reuters". Sankcijām pakļauti 11 Valsts domes deputāti, pieci baņķiera Jurija Kovaļčuka ģimenes locekļi un miljardieris Viktors Vekselbergs.
Nīderlande un Austrālija uzsākušas jaunu tiesvedību pret Krieviju saistībā ar aviokompānijas "Malaysia Airlines" reisa MH17 notriekšanu virs Austrumukrainas 2014. gadā. Abu valstu valdības vērsušās Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā ar prasību piedzīt no Krievijas kompensāciju par pasažieru lidmašīnas notriekšanu. Šī tiesvedība nav saistīta ar Nīderlandē notiekošo tiesas prāvu pret personām, kuras apsūdz reisa MH17 notriekšanā.
Turpinām ziņas
Pagājušajā nedēļā, no 7. līdz 13. martam, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājās par 21,6%. Pēdējās septiņās dienās nedaudz samazinājies stacionēto pacientu skaits, vidēji dienā slimnīcās nonākot 138 cilvēkiem. Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka pagājušajā nedēļā vidēji dienā veikti 13 tūkstoši 94 testi un vidēji atklāti 5 tūkstoši 828 jauni gadījumi dienā. Saslimstības samazinājums ar Covid-19 vērojams visās vecuma grupās, kā arī visos Latvijas reģionos.
Jēkabpils novadā marta otrajā nedēļā kopumā reģistrēti 903 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 19 saslimšanas gadījumiem vairāk, kā marta pirmajā nedēļā, kad tika fiksēti 884. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – tūkstoš 787 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 tūkstoši iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 4 tūkstoši 404,1 saslimušais. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā nedaudz palielinājusies saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas šis rādītājs bija 4 tūkstoši 327,7.
Lai mazinātu apkures rēķinus un pie reizes mazinātu Krievijas gāzes patēriņu, jāveic ēku siltināšana, norāda Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijā. Radiatoru regulēšana būtiskus ietaupījumus nedos, jo vairākumam daudzdzīvokļu māju ir siltuma zudumi. Latvijā ir teju 40 tūkstoši daudzdzīvokļu ēku. 70% no tām – lielas, ar vairāk nekā 40 dzīvokļiem. Ēku siltināšana novērstu siltuma zudumus, taču tas ir dārgs process, kas prasa lielus ieguldījumus. Aprēķināts, ka vienas daudzdzīvokļu ēkas ar 40 līdz 50 dzīvokļiem siltināšana, mainot arī visas durvis un logus, izmaksā ap vienu miljonu eiro. Ilgtermiņā šie ieguldījumi atmaksātos.
"Lidl" veikalos atsevišķām precēm ieviests iegādes skaita ierobežojums, savukārt "Rimi" un "Maxima" šādus ierobežojumus neplāno. "Lidl" veikalos pēdējā laikā esot novērots pastiprināts pieprasījums pēc dažādiem produktiem, un lai nodrošinātu šo produktu godīgu pieejamību visiem veikala klientiem, uz laiku ieviests ierobežojums preču skaitam, kas tiek pārdots vienam klientam. Ieviestie preču iegādes skaita ierobežojumi pamatā attiecas uz konservētu un ilgi uzglabājamu pārtiku, piemēram, eļļu, kā arī dažādām higiēnas precēm, tajā skaitā tualetes papīru.
Un vēl
Radiācijas līmenis Latvijā saistībā ar notikumiem Ukrainā, tajā skaitā Čornobiļas atomelektrostacijas apkārtnē, atbilst normai. Valsts vides dienests informē, ka Rivnes, Hmeļnickas, Dienvidukrainas AES darbojas normālā režīmā un radioloģiskie mērījumi reģionā ir normas robežās.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri šodien dodas uz Kijivu; Levits aicina paredzēt valsts finansējumu arī pašvaldību vēlēšanās startējošām partijām; un Jēkabpils novadā Ukrainas bēgļi palīdzību var saņemt jebkurā diennakts laikā.
Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka pavēstīja, ka šodien ir panākta vienošanās par deviņu humānās palīdzības koridoru atvēršanu civiliedzīvotāju evakuācijai no kauju skartajām pilsētām, vēsta “Unian”. Jau atkal paredzēta cilvēku evakuācija no smagi skartās Mariupoles uz Zaporižju, tāpat paredzēts uz Mariupoli nogādāt pārtikas un medikamentu kravas. Koridorus plānots atvērt arī Kijivas, Sumu un Harkivas apgabalos.
Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjerministri šodien dodas uz Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Polijas valdība norādīja, ka brauciena mērķis ir apliecināt visas Eiropas Savienības nepārprotamu atbalstu Ukrainas suverenitātei un neatkarībai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā video uzrunā arī aicinājis Krievijas karavīrus nolikt ieročus un neturpināt bezjēdzīgo karu. Zelenksis uzdevis retorisku jautājumu Krievijas karavīriem un virsniekiem – "kāpēc jums jāmirst, ja no Ukrainas tāpat neko neiegūsit?".
Ukrainas drošības dienests aizturējis hakeri, kas okupantiem nodrošinājis mobilos sakarus Ukrainā. Ukrainas karavīriem un valsts iestāžu darbiniekiem viņš sūtījis īsziņas ar piedāvājumu padoties, bet okupantiem pārsūtījis vadības nodotos rīkojumus.
Neilgi pēc koncerta Ukrainas atbalstam pie Kongresu nama Rīgā ar domu līdzīgu pasākumu rīkot arī Daugavpilī vērsās mūziķis Ralfs Eilands. Pilsētas vadība viņam atbildēja – mēs jau tādu plānojam paši. Daudzi domei pārmet vilcināšanos, jo šobrīd pilsētas vadība kā iespējamo koncerta datumu min 3. aprīli. Daugavpils arī ir palikusi viena no retajām pašvaldībām, kur pie domes ēkas joprojām nav uzvilkts Ukrainas karogs. Eilands norāda, ka Rīgā šādu koncertu noorganizēja 24 stundās, Tas noticis arī Cēsīs un mūziķis cer, ka Daugavpils ilgi nevilcināsies un mērs Elksniņš tomēr nekaunēsies no skatuves nosaukt agresoru Putinu īstajā vārdā.
Daugavpilī radušās nesaskaņas arī par Ukrainas karoga izkāršanu pie Staņislava Broka Daugavpils mūzikas vidusskolas. Uz viena no mastiem pie skolas ir noņemts pilsētas karogs, un tagad tajā plīvo Ukrainas karogs. Pilsētas mērs Andrejs Elksniņš šodien preses konferencē nekomentēja, kāpēc Ukrainas karogs nav izkārts pie domes ēkas, ar savu viedokli aicinot iepazīties sociālajos tīklos, kur viņš ierakstījis, ka ar nožēlu jāatzīst, ka mūzikas vidusskolas direktors publiski ir norāvis pilsētas karogu, aizvietojot to ar Ukrainas karogu. Elksniņš norāda, ka pašvaldībai neesot iebildumu par attieksmes paušanu par notikumiem Ukrainā, taču, viņaprāt, papildu karoga izvietošanai pie skolas nepieciešams ceturtais masts. Pašlaik pašvaldība kopā ar kultūras ministra biroju diskutējot par ceturtā karoga masta izveidi pie skolas, jo tā ir Kultūras ministrijas pakļautībā.
Turpinām ziņas
Valsts prezidents Egils Levits aicina paredzēt valsts finansējumu arī pašvaldību vēlēšanās startējošām partijām. Prezidenta komentārā likumam "Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", kas šodien publiskots oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Levits norāda, ka likuma izskatīšanas gaitā izskanēja vairāki jēdzīgi priekšlikumi un labi ierosinājumi, kuros likumdevējam būtu vērts ieklausīties, lai jau tuvākajā nākotnē turpinātu pilnveidot partiju finansēšanas sistēmu. Īpaši prezidents vēlas uzsvērt, ka būtu nepieciešams pilnveidot regulējumu, kādā partijas atskaitās par valsts budžeta finansējuma izlietojumu.
Saistībā ar 16.martu jeb Leģionāru piemiņas dienu tiek pievērsta pastiprināta uzmanība informatīvajai telpai. Valsts policija sadarbībā ar pārējiem sadarbības partneriem nodrošinās sabiedrisko kārtību 16.martā. Iekšlietu ministrija norāda, ka atbildīgie dienesti gatavojas novērst provokācijas, ja tādas būs. Rīt, 16.martā biedrības "Daugavas Vanagi Latvijā" Limbažu nodaļa organizēs gājienu no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas līdz Brīvības piemineklim. Gājiens paredzēts no plkst.11 līdz 13, lai pieminētu latviešu leģionārus.
Tikmēr biedrība "Latvijas antinacistiskā komiteja" nerīkos plānoto protesta pasākumu rīt, 16.martā Vecrīgā. Biedrības pārstāvji norāda, ka šogad, ņemot vērā situāciju pasaulē, lai neveicinātu provokācijas un nesaasinātu konfliktus, biedrība nolēmusi nepārsūdzēt Rīgas domes lēmumu neļaut rīkot sapulci Vecrīgā pret "Waffen SS " noziegumu attaisnošanu.
Kā zināms, 16.marts jeb Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.
Un vēl
Jēkabpils novada pašvaldības policija diennakts režīmā visās nedēļas dienās pa tālruni 65283888 pieņem zvanus par palīdzības sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tāpat arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ, aicināti aizpildīt pieteikuma anketu par palīdzības sniegšanu. To var izdarīt: darba laikā Jēkabpils novada Klientu apkalpošanas nodaļā pašvaldības ēkā Jēkabpilī; Brīvības ielā 10, Viesītē; Skolas ielā 7, Aknīstē; Susējas iela 9, Salā; apdzīvotā vietā “Svīres”, Rubeņos un Jēkabpils novada sociālajā dienestā. Savukārt visu diennakti - Jēkabpils novada pašvaldības policijā. Pieteikuma anketa pieejama novada klientu apkalpošanas vietās, kā arī elektroniski pašvaldības mājaslapā.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Ukrainu jau pametuši vairāk kā 3 miljoni bēgļu; Lielie tirdzniecības centri plāno no valsts piedzīt kompensāciju; un Pirmo reizi latviski izdots visu Eiropas putnu sugu noteicējs
ANO Bēgļu aģentūra ir sniegusi jaunāko informāciju par to ukraiņu skaitu, kuri kopš Krievijas invāzijas sākuma devušies prom no valsts. Kopumā savas mājas pametuši 2,95 miljoni ukraiņu, no kuriem 1,8 miljoni ieceļojuši Polijā. Citi ir devušies uz Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju. Tikmēr UNICEF apstiprinājis, ka kopš konflikta sākuma par bēgļiem kļuvuši 73 tūkstoši ukraiņu bērnu.
Uz Rietumeiropu devušies aptuveni 300 tūkstoši ukraiņu bēgļu.
Pēc Melitopoles mēra Ivana Fjodorova nolaupīšanas piektdien okupanti ir iecēluši amatā Krievijai draudzīgu mēru, raksta Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā ziņojumā. Lielbritānija pieļauj, ka Krievija varētu viltot referendumu Hersonā, lai leģitimizētu teritoriju kā "neatkarīgu republiku" līdzīgi Doņeckai, Luhanskai un Krimai.
Ukrainas pilsētas Mariupoles pašvaldība vēsta, ka līdz pulksten 14 no Krievijas okupācijas spēku apšaudītās pilsētas izdevies izbraukt ap 2000 automašīnām ar civiliedzīvotājiem, vēl ap 2000 automašīnu gaida iespēju pamest pilsētu.
Ukraina pašlaik paļaujas uz starptautisko partneru palīdzību, nevis NATO, turklāt saņemtie ieroči tiek izlietoti dažu stundu laikā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja videouzrunā Eiropas līderiem Londonā. Viņš piebilda, ka citām valstīm, kuras robežojas ar Krieviju, ir jāpadomā par neatkarīgām aizsardzības spējām ārpus NATO. Tāpat Zelenskis sacīja, ka vienā nedēļā saņemtais militārās palīdzības daudzums parasti tiek izlietots 20 stundu laikā, tādēļ Ukrainas aizstāvībai tiek izmantots iegūtais Krievijas karaspēka bruņojums un padomju laika aprīkojums.
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki esot iecerējuši izcirst Ukrainas mežus un piesavināties šos ienākumus. Par to liecinot ukraiņu izlūku rīcībā nonākusī vēstule, ko Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sūtījis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam.
Krievija Sīrijā savervējusi desmitiem tūkstošiem kaujinieku karam Ukrainā, ziņo Londonā bāzētā sīriešu cilvēktiesību aizstāvju organizācija "Syrian Observatory for Human Rights" (SOHR). Kremlis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka brīvprātīgie, tai skaitā no Sīrijas, ir laipni gaidīti cīnīties Krievijas armijas pusē karā Ukrainā. Sīriešu cilvēktiesību organizācija ziņo, ka Krievijas militārpersonas, sadarbojoties ar Sīrijas armiju un sabiedrotajiem kaujiniekiem, izveidojuši vervēšanas centrus Sīrijas režīma kontrolētajos apgabalos. Vairāk nekā 40 tūkstoši sīriešu ir pieteikušies, lai cīnītos kopā ar Krieviju karā Ukrainā. Tie ir karavīri no Sīrijas armijas vienībām un kaujinieki no grupējumiem, kas atbalsta Asada režīmu. Šos grupējumus apmācījuši Krievijas instruktori un viņiem ir pieredze karadarbībā pilsētās.
Turpinām ziņas
Šodien Ministru kabinets atbalstīja tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu Valsts probācijas dienesta vadītāja amatā iecelt Imantu Jurevičiu. Viņš līdz šim pildīja dienesta Darbības analīzes un attīstības departamenta vadītāja un dienesta vadītāja vietnieka pienākumus.
Kopš kara sākuma Ukrainā pašvaldībās pēc palīdzības vērsušies 3 tūkstoši 350 ukraiņu bēgļi, lielākā daļa no kuriem ir sievietes un bērni. Bēgļu vidū 41% ir nepilngadīgie, 44% - sievietes un tikai 8% ir vīrieši. 856 cilvēki vērsušies Rīgā, bet pārējie - citos Latvijas reģionos. Kopumā izmitināšana bijusi nepieciešama tūkstoš 601 personai, savukārt 953 Ukrainas pilsoņiem izsniegtas humānās vīzas ar tiesībām uz nodarbinātību. Pašvaldības šobrīd var izmitināt un paēdināt 6 tūkstoši 238 cilvēkus. Kopumā Latvijā ieceļojuši aptuveni 6000 cilvēkiJau ziņots, ka daudzi no Ukrainas atbraukušie paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Lielajiem tirdzniecības centriem kovida pandēmijas ierobežojumu dēļ radušies zaudējumi 65 miljonu eiro vērtībā, no tiem mazāk nekā trešdaļu valsts kompensējusi, liecina Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses aprēķini. Satversmes tiesa (ST) atzina, ka regulējums, kas liedza pilnvērtīgi strādāt iepirkšanās centriem, neatbilst valsts pamatlikumam. Tāpēc uzņēmumi, kas vērsās ST, var valstij pieprasīt kompensācijas. Nozare šobrīd vēl lemj par soļiem, kā no valsts piedzīt zaudētos miljonus. Viens no priekšlikumiem – rosināt Ekonomikas ministrijai (EM) koriģēt zaudējumu kompensēšanas programmu.
Un vēl
Pirmo reizi latviski izdots visu Eiropas putnu sugu noteicējs. Grāmatā, kas piemērota gan iesācējiem, gan pieredzējušiem putnu vērotājiem, ir iekļautas visas putnu sugas, ko var novērot Eiropā, arī Ziemeļāfrikā un daļā Tuvo Austrumu – Izraēlā, Palestīnā, Jordānijā, Sīrijā, Turcijā, Armēnijā, Gruzijā un Azerbaidžānā. Noteicējā iekļautas arī Kanāriju salas, Madeira un Sīnāja pussala. Tekstā detalizēti raksturots katras sugas izmērs, biotops, areāls, noteikšanas pazīmes un balss. Katrai no sugām norādīts arī tas, kādās sezonās tā sastopama Latvijā. Grāmatas pamatdaļā aprakstītas 720 sugas.