Jēkabpils Radio1 ziņas 2022.gada 16.martā
- 16 marts 2022 --
- 0Komentāri
Radio1 ziņās klausieties: Kijivā ieviesta komandantstunda; Degvielas cenas straujais kāpums piesaistījis Konkurences padomes uzmanību; un Žīguru meža masīvā lācis uzbrucis cilvēkam.
Krievijas invāzija Ukrainā turpinās jau 21.mo dienu. Ukrainas valdības vadītājs Deniss Šmihals paziņojis, ka kopš iebrukuma sākuma viņa valstij ir nodarīti vairāk nekā 500 miljardu dolāru lieli zaudējumi. Viņš uzstāj, ka Krievija maksās par Ukrainas infrastruktūras restaurāciju pēc kara beigām.
Ukrainas Iekšlietu ministrijas padomnieks Antons Geraščenko paziņojis, ka Krievijas karakuģi ap pusnaktī izšāvuši raķetes un artilēriju pa Ukrainas jūras piekrasti netālu no Tuzlas, kas atrodas uz dienvidiem no Odesas. Geraščenko sacīja, ka Krievija vēlas pārbaudīt Ukrainas piekrastes aizsardzības sistēmu. Viņš arī piebilda, ka nav mēģināts izsēdināt karaspēku, kā arī neatklāja, vai kāds no šāvieniem ir sasniedzis mērķi.
Kijivā otrdienas vakarā spēkā stājās 35 stundu ilga komandantstunda saistībā ar "sarežģītu un bīstamu brīdi" Ukrainas galvaspilsētā, kurā Krievijas spēki veikuši vairākus triecienus, paziņoja Kijivas mērs Vitālijs Kļičko. Komandantstunda būs spēkā līdz ceturtdienas plkst.7. Kļičko norādīja, ka tas ir "militāro komandieru lēmums". Šajā laikā Kijivā būs aizliegta pārvietošanās, ja vien nav saņemta īpaša atļauja. Vienīgi būs atļauts doties uz patvertnēm.
Ukrainas Aizsardzības ministrija sākusi izmantot "Clearview AI" sejas atpazīšanas tehnoloģiju, ziņo viens no uzņēmuma vadītājiem pēc tam, kad ASV startup piedāvāja palīdzēt identificēt Krievijas uzbrucējus, cīnīties ar dezinformāciju un identificēt bojāgājušos, ziņo portāls "Reuters". Ukrainai ir dota bezmaksas piekļuve "Clearview AI" jaudīgajai seju meklēšanas sistēmai, ļaujot iestādēm pārbaudīt cilvēkus kontrolpunktos, kā arī citos gadījumos.
24. martā Briselē notiks ārkārtas NATO līderu tikšanās, paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tās laikā tiks apspriests atbalsts Ukrainai un NATO aizsardzības spēju stiprināšana. ASV amatpersonas apstiprina, ka nākamnedēļ Eiropā ieradīsies arī ASV prezidents Džo Baidens. Viņš piedalīsies NATO samitā, kā arī tiksies ar Eiropas Savienības vadību.
Krievijas amatpersonas oficiāli apstiprinājušas, ka Krievija izstājas no Eiropas Padomes. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nosūtījis attiecīgu vēstuli Eiropas Padomes ģenerālsekretāram. Maskava apgalvo, ka Krievijai “nedraudzīgās” NATO un Eiropas Savienības valstis izmanto Eiropas Padomi, lai "paštīksminātos un slavētu Rietumu pārākumu". Krievija turpmāk vairs nepakļausies Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijai, tādējādi Krievijas pilsoņiem vairs nebūs iespēju vērsties Strasbūras tiesā ar sūdzībām pret Krievijas valsti.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Krievija noteikusi atbildes sankcijas pret ASV augstākajām amatpersonām, kā arī Kanādas premjeru Džastinu Trudo. Krievijas sankciju sarakstā iekļauts ASV prezidents Džo Baidens, valsts sekretārs Entonijs Blinkens, aizsardzības ministrs Loids Ostins, CIP direktors Viljams Bērnss, Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, kā arī vēl vairākas personas, piemēram, bijusī valsts sekretāre Hilarija Klintone un Baidena dēls Hanters Baidens. Šīs personas būs iekļautas Krievijas “melnajā sarakstā”, kam liegta iebraukšana Krievijā.
Jāpiebilst, ka atšķirībā no Krievijas politiķiem un oligarhiem, kas līdz šim baudījuši iespēju ceļot un atpūsties ASV un rietumvalstīs, nav zināms, ka Krievija būtu iecienīts ceļojumu mērķis ASV amatpersonām.
Ukrainā gājis bojā amerikāņu telekanāla "Fox News" operators Pjērs Zakževskis. "Fox News" vēstīja, ka automašīna, kurā Horenkas apgabalā pie Kijivas braucis Zakževskis, iekļuva apšaudē. Zakževskis profesionālās karjeras laikā atspoguļoja teju visus nozīmīgos starptautiskos notikumus – viņš bija darbojies Afganistānā, Irākā un Sīrijā. Šajā uzbrukumā nogalināta arī ukraiņu žurnāliste Oleksandra Kuvšinova, bet cits "Fox News" žurnālists Bendžamins Hols ir ievainots un nogādāts slimnīcā.
Francijas riepu ražošanas koncerns “Michelin” paziņojis par darbības apturēšanu Krievijā. “Michelin” ir rūpnīca Piemaskavā, kas nodarbina 750 strādnieku un saražo divus miljonus riepu gadā. Pirmdien par lēmumu apturēt darbību Krievijā paziņoja arī Japānas riepu koncerns “Bridgestone”.
Turpinām ziņas
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome saistībā ar apdraudējumu valsts drošībai bloķējusi 71 interneta resursu. Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš skaidro, ka attiecīgajos interneta resursos tika izvietots saturs, kas tieši apdraud valsts drošību, kurina nacionālo naidu. Tāpat Āboliņš atzīmē, ka šādu lēmumu bija iespējams pieņemt pateicoties Saeimas pagājušā nedēļā pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko sakaru likumā.
Degvielas cenas straujais kāpums piesaistījis Konkurences padomes uzmanību. Tā lēmusi sākt degvielas tirgus cenu uzraudzību un aicinājusi degvielas tirgotājus ļaunprātīgi neizmantot situāciju. Degvielas cenu visvairāk ietekmē tās cena pasaules tirgos. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā naftas tirgos cena strauji kāpusi, tomēr padomē norāda, ka tagad biržas cenas atkal kritušās, bet degvielas cenas mazumtirdzniecībā – nē. Tikmēr Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijā pauda, ka tikai nelielu daļu degvielas gala cenas veido mazumtirgotāju izmaksas, tāpēc mākslīga cenu palielināšana būtu sarežģīta.
No pašlaik slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem lielai daļai vēl konstatēts vīrusa delta variants, tomēr kopumā sabiedrībā pašlaik dominē omikrona variants. Turklāt nevis pats pirmais omikrona paveids, bet gan tā apakštips – BA.2, kas ir vēl lipīgāks par sākotnējo. Jaunākie Covid-19 sekvencēšanas dati parāda, ka omikrona apakštips daudzās pilsētās atrodams jau 90% pārbaudīto paraugu. Pārējie ir sākotnējā omikrona gadījumi. Jau ziņots, ka patlaban kopējā tendence iezīmē saslimšanas ar Covid-19 samazināšanos visā Latvijā.
Un vēl
Otrdien, 15. martā, dienas vidū Žīguru meža masīvā lācis uzbruka "Latvijas Valsts mežu" darbiniekam. Dzīvnieks vīrietim iekoda kājā. Pēc uzbrukuma mežkopis paša spēkiem devās uz slimnīcu Balvos. Cietušajam dzīvībai briesmas nedraudot, tā esot bijusi salīdzinoši veiksmīga tikšanās ar lāci, skaidro "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis Tomass Kotovičs.
Jau ziņots, ka lāču daudzums Latvijas mežos pieaug, tāpat netrūkstot ziņu, ka lāči bojājuši cilvēku īpašumu. Kā uzskata "Latvijas Valsts mežu" pārstāvis, būtu nepieciešams vērtēt šāda veida situācijas, ņemot vērā, ka dzīvnieks Latvijā ir aizsargājams. Lācis mežzinim pārkodis biezos darba zābakus un savainojis pēdu. Balvu slimnīcā mediķi uzlikuši sešas šuves. Valsts mežu dienesta pārstāvis norāda, ka šis ir Latvijas vēsturē pirmais reģistrētais lāču uzbrukums Latvijas brīvvalsts laikā, pēdējo 100 gadu laikā.
Radio1 ziņas pulksten 10.00 un 12.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas karaspēks apšaudījis piekrasti Odesas apgabalā; PVD vairākās Polijas izcelsmes putnu gaļas partijās konstatējis salmonellas; un Stādu audzētājiem izmaksas pieaugušas par 30 procentiem.
Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis norādījis, ka atmīnēšanas darbi vietās, kur norisinājās kaujas starp Krievijas iebrucēju un Ukrainas karaspēkiem var ilgt vairākus gadus, un Ukrainai pavisam noteikti vajadzēs citu valstu palīdzību, jo neviena objekta atjaunošana nav iespējama bez atmīnēšanas etapa. Monastirskis pauda, ka ar tiem spēkiem, kas ir Ukrainas glābējiem, būs par maz, lai to izdarītu iespējami īsā laikā, tāpēc jau tagad tiek domāts par palīdzību no citām valstīm, tostarp Eiropas Savienības, ASV un Lielbritānijas.
Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis patvērumu Krievijas televīzijas "Pirmā kanāla" redaktorei Marinai Ovsjaņņikovai, kura tiešajā ēterā protestēja pret karu Ukrainā. Viņš šo jautājumu arī pārrunāšot ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Pēdējo dienu laikā karadarbības aktivitāte Ukrainā nedaudz samazinājusies. Krievijas karaspēks cenšas noturēt ieņemtās pozīcijas, un turpinās vairāku pilsētu un Kijivas apšaude. Latvijas Televīzijas uzrunātie militārie eksperti vērtēja, kas varētu būt gaidāms tuvāko dienu laikā. Eksperti pieklusumu frontē skaidroja ar abu karojošo pušu resursu izsīkumu un nepieciešamību atjaunot tehniku, munīciju, apgādi. Eksperti norādīja, ka tuvākajās dienās nav sagaidāms uzbrukums galvaspilsētai Kijivai. Šobrīd Krievijas armijas mērķis numur viens ir Mariupole.
Pakistāna otrdienas vakarā uz Ukrainu nosūtīja divas lidmašīnas ar humāno palīdzību. Palīdzībā ietilpst teltis, segas, guļammaisi, ģeneratori, ziepes, roku mazgāšanas līdzekļi, medikamenti un konservi.
Japāna aizliegusi virkni preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Laikraksts "Japan Today" vēstīja, ka kopumā aizlieguma sarakstā iekļauti 266 preču un 26 tehnoloģiju veidi. Sarakstā ir pusvadītāji, sakaru ierīces, naftas pārstrādes iekārtas u.c. Japāna arī aizliegusi jebkādas darījuma attiecības ar virkni militāru organizāciju un uzņēmumu Krievijā un Baltkrievijā. Par principiālu lēmumu ieviest sankcijas Japāna paziņoja jau pirmajās Krievijas iebrukuma dienās, bet tagad publicēja detalizētāku informāciju.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons Londonā bija pulcējis visu Ziemeļeiropas drošības koalīcijā ietilpstošo valstu pārstāvjus. Sarunu galvenie temati – gan pašu aizsardzības stiprināšana, gan koordinēts atbalsts Ukrainai. Klātesošos ar videozvana palīdzību uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš sacīja, ka dažas NATO dalībvalstis, šķiet, ir "Krievijas agresijas hipnotizētas" un ka pasaules karš "varētu sākties, ja NATO neaizvērs Ukrainas debesis". Bažas, ka ar Ukrainu nekas nebeigsies, izskanēja visai skaidri. Tika apspriesta krīze Ukrainā, militārā atbalsta palielināšana Ukrainai un pašu valstu ilgtermiņa enerģētiskās drošības jautājumi.
Starptautisko sankciju dēļ Krievijā ir ierobežots finanšu tirgus, un sociālajos tīklos parādījies valūtas melnais tirgus, kurā maiņas kurss sasniedzis 200 rubļus par vienu ASV dolāru. Pašlaik Krievijā valūtu nopirkt iespējams tikai bezskaidrā darījumā. No sava valūtas konta iespējams izņemt ne vairāk kā 10 tūkstoši ASV dolāru. Kopš Krievija 24. februārī sāka iebrukumu Ukrainā, rublis ir zaudējis trešdaļu savas vērtības un pašlaik, kā liecina Krievijas centrālās bankas mājaslapā pieejamā informācija, tā kurss ir 115 rubļi par ASV dolāru un 127 rubļi par eiro.
Turpinām ziņas
Pārtikas un veterinārais dienests vairākās Polijas izcelsmes putnu gaļas partijās laboratoriskās uzraudzības laikā konstatējis salmonellas. Produktu izplatītājam SIA "Maxima Latvija" piesārņoto produktu partijas jāizņem no tirdzniecības. Aicinām patērētājus, kuri ir iegādājušies minētos produktus, būt uzmanīgiem un gaļu lietot uzturā tikai pēc rūpīgas termiskās apstrādes. Salmonellas iet bojā dažu sekunžu laikā, produkta iekšējai temperatūrai sasniedzot vismaz +74 grādus.
Pēc bērna piedzimšanas tēvam būs tiesības uz 10 darba dienu ilgu atvaļinājumu līdz šim esošo 10 kalendāro dienu vietā. Ja bērna paternitāte nav noteikta, pēc mātes lūguma atvaļinājumu varēs saņemt cita persona. To paredz valdībā apstiprinātie grozījumi Darba likumā, kas vēl jāskata Saeimai. Tāpat piedāvātie Darba likuma grozījumi paredz, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam vai kuram ir nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu, citu tuvu ģimenes locekli vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts, būs tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu.
Aizvadīto sešu gadu laikā - no 2014. līdz 2019.gadam - nedaudz samazinājies Latvijas nepilsoņu skaits, liecina Ārlietu ministrijas informatīvais ziņojums, ko vakar konceptuāli atbalstīja valdībā. No 2014. līdz 2019.gadam Latvijas pilsonībā kopumā uzņemtas 5 tūkstoši 550 personas. Tāpat arī Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka bērnu līdz 18 gadu vecumam nepilsoņu skaits no 2014. līdz 2019.gadam ir pakāpeniski samazinājies.
Un vēl
Stādu audzētāji lēš, ka izmaksas šogad pieaugušas vismaz par 30% salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu. Dārgāka kļuvusi kūdra, podiņi un citas nepieciešamās lietas stādu audzēšanai. Līdz šim lielākās kūdras substrātu piegādātājvalstis bija Baltkrievija un Ukraina, patlaban tas atkrīt. Tādēļ, atbilstoši cenu kāpumam precēm, nāksies palielināt arī izaudzētās produkcijas cenu, taču kāpums nebūšot tik liels kā izmaksu pieaugums. Tomēr samazināt apjomu stādu audzētāji negrasās, jo stādiem ir pieprasījums.
Radio1 ziņas pulksten 13.00-14.00-15.00
Radio1 ziņās klausieties: Krievijas spēki ieņēmuši slimnīcu Mariupolē; Latvija tiesāsies ar Zviedriju; un Latviešu, lietuviešu, krievu un ukraiņu mūziķi vienojas dziesmā Ukrainas atbalstam.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka parādījušās cerības par kompromisu sarunās ar Ukrainu. Kā zināms, sarunu ceturtais raunds starp abu valstu pārstāvjiem rit jau no pirmdienas. Arī Ukrainas delegācijas pārstāvis Mihailo Podoļaks vakar vakarā vēstīja, ka sarunas turpināsies 16. martā, tās ir sarežģītas, taču ir "vieta kompromisam".
Krievijas spēki ieņēmuši slimnīcu Mariupolē, kur ķīlniekos nonākuši aptuveni 500 cilvēki, vēstīja "Sky News". Ukrainas premjerministra vietniece Olha Stefanišina norādīja, ka Krievijas karaspēks šauj no sagrābtās slimnīcas, tādējādi apdraudot humāno koridoru, kas izveidots iedzīvotāju evakuācijai no pilsētas, kurā apstākļi CNN korespondentiem raksturoti kā "nepanesami". Līdz šim no Mariupoles izkļūt izdevies ap 20 000 civiliedzīvotāju. Stefanišina uzsvēra, ka arī šodien tiks mēģināts atvērt humāno koridoru.
Ukrainas ostas pilsētai Odesai pietuvojušās trīs Krievijas karakuģu grupas, ziņo britu laikraksts "Naval News", atsaucoties uz ekspertu ziņām un satelītattēliem. Odesas virzienā devušies vismaz 14 Krievijas kuģi trijās grupās.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs jau svētdien brīdināja, ka ienaidnieks gatavojas izsēdināt desantu Odesas pilsētā un apgabalā. Odesas mērs pirms tam izteicās, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt pilsētu.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 13 tūkstoši 800 karavīru, šodien paziņojis Ukrainas armijas ģenerālštābs. Kopš iebrukuma sākuma līdz trešdienas rītam iebrucēji zaudējuši 84 lidmašīnas, 108 helikopterus, 430 tankus, 1375 bruņutransportierus, 190 lielgabalus, 70 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 43 zenītartilērijas iekārtas, 819 automobiļus, 60 autocisternas, 11 bezpilota lidaparātus, vienu kuģi un divas ātrlaivas.
Krievijā Novosibirskas domes putinistu sašutumu trešdien izraisījusi neatkarīgā deputāte Helga Pirogova, kas uz domes plenārsēdi bija ieradusies ar Ukrainas nacionālo ziedu saulespuķu vainagu galvā, vēsta tīmekļa izdevums "Taiga Info".
Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Kačiņskis aicinājis izveidot NATO miera uzturēšanas misiju Ukrainā. Viņš uzver, ka NATO miera uzturēšanas misija vai plašāka starptautiskā misija ir nepieciešama, kura būs spējīga aizstāvēt sevi un kura darbosies Ukrainā. Kačiņslis apelē pie Eiropas līderu pasludinātajiem principiem, jo Ukrainai ir nepieciešama palīdzība.
Turpinām ziņas
Tā kā būvmateriālu cenas ir kāpušas divas un pat trīs reizes, ceļu būvnieki norāda uz problēmām izpildīt nolīgtos darbus. Tikmēr valsts puse un arī eksperts atbild – vispirms ir jāpārbauda, vai izmaksas tiešām tā ir augušas, un tad domās, no kādiem projektiem ceļu būvē šogad var atteikties.
Jau ziņots, ka pusotru simtu kilometru valsts ceļu šogad tika plānots pārbūvēt vai izveidot no jauna, tajos ieguldot 230 miljonus eiro, bet vēl vairāku satiksmei būtisku autoceļu posmu pārbūvi saplānos tuvākajos gados. Taču patlaban ceļu būvētāji nav gatavi sākt darbu, jo visām svarīgākajām precēm cenas ir būtiski paaugstinājušās un ir divas trīs reizes augstākas ar kurām uzvarēts konkursos. Lai rastu kompromisu, tuvākajās nedēļās uzņēmums "Latvijas Valsts ceļi" rēķinās, no kādiem ceļu atjaunošanas plāniem varētu atteikties vismaz uz laiku.
Jau nākamgad zemniekiem būs jāmācās saimniekot citādi, nekā ierasts. Eiropas nospraustais “zaļais kurss” paredz līdz 2027. gadam uz pusi samazināt augu aizsardzības līdzekļu un antibiotiku lietošanu, kā arī par divdesmit procentiem samazināt mēslojumu, bet jau nākamgad līdz 5% palielināt papuvē atstāto zemju platību. Lielāko satraukumu par to, ka pašreizējai energoresursu krīzei vēl pievienosies “zaļā kursa”' ierobežojumi, pauž lielie graudaudzētāji, kas jau šobrīd meklē jaunas šķirnes, kas spētu iztikt ar mazāku slāpekļa patēriņu. Ar divējādām sajūtām uz “zaļā kursa” ieviešanu raugās arī bitenieki. No vienas puses, pesticīdu ierobežošana ir tieši tas, kas ilgus gadus gaidīts, bet kultūraugu maiņa varot sāpīgi atsaukties uz biškopības nozari, samazināsies medus raža.
2017. gadā divām bankām – “Nordea” un “DNB” – apvienojoties zem zīmola “Luminor”, Zviedrijas kopuzņēmumam tika nodoti ne vien abu banku Latvijas filiāļu aktīvi, bet arī gada iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā. Latvijas Republika ir vērsusies Eiropas Savienības Tiesā ar prasību, lai Zviedrijas Karaliste šo naudu atdod. Šī Latvijai būs lieliska iespēja revanšēties par zaudēto sagrieztā zviedru kuģa lietu tūkstošgades mijā, kurā par faktiski nevienam nevajadzīgu bleķa lūzni Latvija Zviedrijai samaksāja vairāk nekā 2,5 miljonus dolāru un vēl procentus par tielēšanos. Toreiz piekāpšanās bija izšķiroša, lai Zviedrija neliktu šķēršļus Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tagad Latvijai īsti nav ar ko šantažēt Zviedriju, taču ir iespēja uzvarēt taisnīgā tiesas procesā, ja vien pati Zviedrijas Karaliste nepiedāvās mierizlīgumu un naudu neatdos.
Un vēl
Mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Krievijas un Ukrainas vienojušies kopīgā dziesmā "Resistance" ("Pretestība"), paužot atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, par savas valsts un visas Eiropas vērtībām un tiesībām uz brīvību, godinot Ukrainas aizstāvju drosmi un pašaizliedzību. Mūziķi aicina ikvienu nebūt vienaldzīgiem un turpināt atbalstīt Ukrainu visos iespējamajos veidos, cik vien ilgi tas būs nepieciešams. Visa saņemtā atlīdzība par "Resistance" straumēšanu un izpildīšanu tiks ziedota Ukrainas atbalstam. Dziesmas ierakstu var nopklausīties arī portālā Radio1.lv.
Radio1 ziņas pulksten 17.00-18.00
Radio1 ziņās klausieties: Zelenskis šodien teica vēsturisko uzrunu ASV kongresam; latvijā sākusies gripas epidēmija; un Mākslinieki ziedo savus darbus Ukrainas atbalstam
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien teica vēsturisko uzrunu ASV kongresam. Atcerieties 11. septembri, kad jūs domājat par Ukrainu," ASV kongresam sacījis Zelenskis. Viņš uzsvēra, ka tiek lemts Ukrainas un Ukrainas tautas liktenis, jo Krievija neuzbruka tikai Ukrainas zemei un pilsētām, tā uzbruka Ukrainas un ukraiņu vērtībām. Krievijas politiķiem, kuri atbalsta karu, jātiek pakļautiem sankcijām, uzrunā ASV kongresā izteicās Zelenskis. Prezidents lūdzis arī ieviest lidojuma aizlieguma zonu virs Ukrainas.
Zelenska uzruna ASV kongresā izpelnījās ovācijas. Gan demokrātu, gan republikāņu partiju pārstāvji esot vienisprātis par situāciju un ar aplausiem atbalstījuši Ukrainas prezidenta runu. Uzrunas laikā arī tika rādīta īsfilma, kurā salīdzināta Ukraina miera laikos un kara laikā. ASV prezidents Džo Baidens uzrunu komentēšot pēc pāris stundām.
Ukrainai nav nekāda "banānu republikas armija" – tā ir ļoti labi organizēta un spējīga karot, tāpēc Krievijai var paiet vēl nedēļas un pat mēneši, kamēr tā varētu gūt jūtamus panākumus savā "militārajā specoperācijā". Līdz ar to arī pamiers Ukrainai var izrādīties neizdevīgs – tas ļautu Krievijas armijai atpūsties, apgādāt karaspēku un turpināt vēl spēcīgāku ofensīvu, raidījumā "Spried ar Delfi" norādīja eksperti.
ANO brīdinājusi, ka 90% ukraiņu būs pakļauti nabadzības riskam, ja karš turpināsies. ANO ar ziņojumu nākusi klajā šodien. Ano norāda, ka attīstības ziņā karš varētu aizsviest gan valsti, gan reģionu desmitgadēm atpakaļ, atstājot sociālas un ekonomiskas rētas vairākām paaudzēm.
Krievija trešdien tika oficiāli izslēgta no Eiropas Padomes, liecina organizācijas izplatītais paziņojums. Krievija šai organizācijai bija pievienojusies 1996. gadā. 1949. gadā dibinātā Eiropas Padome apvieno gandrīz visas Eiropas valstis, organizācijā pēc Krievijas izslēgšanas palikušas 46 dalībvalstis. Organizācijas mērķis ir stiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu Eiropā.
Turpinām ziņas
Ukrainas vēstniecība Latvijā šodien publicēja ziņu savā Facebook profilā un informēja Latvijas pašvaldību savienību, ka valstī joprojām darbojas pretukrainiskās un prokrieviskās ukraiņu organizācijas. Šo organizāciju vidū tiek minēta arī Jēkabpils ukraiņu biedrība “Javir”. Šādam traktējumam kategoriski nepiekrīt ukraiņu biedrība “Javir”, kas nosoda karadarbību Ukrainā. Latvijas pašvaldību savienība ar Ukrainas vēstniecības sniegto informāciju iepazīstīnāja arī Jēkabpils novada domi. Plašāk par visu pušu viedokļiem lasiet portālā Radio1.lv.
Latviešu leģionāru piemiņas gājiens Rīgā noslēdzies mierīgi. Acīmredzamu, skaļu incidentu pasākuma laikā nebija, lai gan to vēroja cilvēki, kas citus gadus protestēja pret gājiena norisi, piemēram, iepriekšējos gados aktīvi protestējušais Aleksandrs Giļmans. Šodien pie Brīvības pieminekļa bija ieradusies sieviete, kas pēdējās dienās kļuvusi populāra sociālajos tīklos, jo apmeklēja veikalu, nesot iepirkumu somu ar Krievijas armijas karā pret Ukrainu izmantoto simbolu "Z". Šodien viņas apģērbu rotā pie krūtīm piešūts Krievijas karodziņš. Pēc pārdesmit minūšu ilgas sarunas ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem sieviete tika iesēdināta Valsts policijas automašīnā un aizvesta. Kopumā pasākums noslēdzies mierīgi, tā dalībnieki izklīduši, bet policisti turpina dežūrēt pie Brīvības pieminekļa.
Tā kā saslimstība ar gripu vienā no Latvijas vietām – Daugavpilī - pārsniegusi 100 gadījumus, proti, 384,1 uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, Slimību profilakses un kontroles centrs paziņojis par gripas epidēmijas sākumu valstī no ceturtdienas, 17. marta. Gripas gadījumi reģistrēti arī Liepājā, kur intensitāte bija 39,6 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem. Savukārt vidējā intensitāte Latvijā ir 56,7 gadījumi uz 100 tūkstoši iedzīvotājiem, kas ir visaugstākā intensitāte kopš sezonas sākuma. Biežāk slimo bērni vecuma grupā 5-14 gadi. Pagājušajā nedēļā Daugavpilī ar apstiprinātu gripu hospitalizēti 32 pacienti, bet Jēkabpilī viens pacients. Kopš sezonas sākuma tas ir visaugstākais hospitalizēto pacientu skaits saistībā ar gripu.
Un vēl
Daudzi Latvijas mākslinieki dāvinājuši savus darbus un ievietojuši tos kultūras un mākslas portāla Arterritory.com virtuālās galerijas telpā „Atbalstissimo“, kur tos var iegādāties ikviens interesents. Visi iegūtie līdzekļi no darbu pārdošanas tiek ziedoti Ukrainas tautas atbalstam. Atbalsta sniegšanā Ukrainai iesaistījušies jau vairāk kā 60 mākslinieki. To skaits nemitīgi pieaug, tāpat pieaug arī mākslas darbu skaits, kas šim mērķim tiek ziedoti. Pašās pirmajās akcijas dienās pārdoti mākslas darbi vairāk nekā 15 tūkstoši eiro vērtībā. Šī summa ar katru dienu palielinās.